MI Krievijas Bruņotajos spēkos (2. daļa)
- Taisnība Raksta
- 3 hours ago
- 9 min read
Krievijas MI "pīlāri"
Krievija visai agresīvi integrē mākslīgo intelektu (MI) savā valsts aizsardzības stratēģijā, uzskatot to par kritisku spēka reizinātāju, lai risinātu militārpersonu un darbaspēka trūkumu, uzlabotu izpratni par kaujas lauku un kompensētu tehnoloģiskās atšķirības ar Rietumiem.
Ukrainas konflikta prasību vadīta, Krievija ir pārgājusi no mēģinājumiem izveidot vienotu visaptverošu komandvadības un kontroles (C2) sistēmu uz pragmatiskām, uzdevumiem specifiskām MI lietojumprogrammām, jo īpaši droniem un artilērijai.[i] Tomēr nav nekāds pamats domāt, ka krievi būtu atteikušies šīs sarežģītas sistēmas turpināt izstrādāt.
Krievijas bruņotie spēki ir uzlikuši ļoti augstu prasību latiņu – MI sistēmām ir jābūt pietiekoši adaptētām kara laika apstākļiem. Šajā nozīmē karš Ukrainā ir kalpojis par ātru izmēģinājumu poligonu, kurā vairāk nekā 80% Krievijas "ugunsdzēsības misiju" saistītas ar bezpilota lidaparātu sistēmām (UAS), kā rezultātā ir izstrādāta MI programmatūra, kas dronu datus tieši savieno ar artilērijas vienībām. Datu integrācija citās jomās ir daudz vājāka, tomēr tai piemīt tās pašas kļūdas un šķēršļi, kas starp Izraēlas un ASV MI risinājumiem sevi parādīja Irānas kara laikā (nesavietojamība un visai atšķirīgie mērķu identifikācijas rezultāti). Vēl lielākas atšķirības novērotas starp risinājumiem, kurus piedāvāja dažādu ASV spēku izmantotie modeļi (īpaši atšķirības starp Gaisa un Jūras spēkiem).
Jau 2015. gadā Krievijas spēki konstatēja MI nepietiekamu veiktspēju, īpaši attiecībā uz smago dronu izmantošanas efektivitāti. Ja Krievija līdz 2029.-2030. gadam plāno ik gadu saražot vismaz 130 tūkstošus dronu, tad to efektīvai darbības nodrošināšanai tiks sagatavoti vismaz 14,5 tūkstoši MI speciālistu gadā.
MI militārās lietojumprogrammas
Programmas ir valsts noslēpums un par tām nav daudz zināms. Krievija ir izvietojusi pilnībā autonomus, mākslīgā intelekta vadītus dronus, piemēram, V2U (Vozdushnyy Transportnyy Bespilotnik), kas spēj navigēt un izvēlēties mērķus bez cilvēka operatora iejaukšanās liegtās vidēs.
Kaujas lidmašīnas "otrais pilots" jeb Su-57 iznīcinātāja MI tiek izmantots lidojuma uzraudzībai un manevru ieteikšanai, palīdzot pilotiem stresa situācijās. MI pārziņā var tikt nodotas visas komandas, izņemt ieročus – tas ir iestrādāts kā autonoms modulis, kuru var vadīt tikai "īstais" pilots un papildus aizsardzībai ir iestrādātas vairākas tikai manuāli veicamas darbības.
Izstrādātas un pieņemtas izmantošanai bruņotajos spēkos ir inteliģentās C2 sistēmas, piemēram, "Glaz/Groza" sistēma, ko izmanto automātiskai uguns koriģēšanai, dronu misiju pārvaldībai un vienotas digitālās izlūkošanas un trieciena darbplūsmas izveidei.
Zināmas ir vairākas atšķirīgas elektroniskai karadarbība paredzētas MI balstītas aplikācijas un programmas. Šajā jomā MI tiek izmantots, lai uzlabotu reaģētspēju – traucēšanas un signālu izlūkošanas ātrumu, ļaujot ātri identificēt un mazināt ienaidnieka signālus. Skaitliski visplašāk MI risinājumi tiek izmantoti kiberoperācijās – Krievijas struktūras izmanto mākslīgo intelektu, lai ģenerētu sarežģītas mērķtiecīgas pikšķerēšanas kampaņas pret konkrētām personām, institūcijām, uzņēmumiem un valdībām visā pasaulē, tajā skaitā izmantojot informāciju, kas iegūta no iepriekšējiem pārkāpumiem.[ii]
Izaicinājumi un ierobežojumi
MI attīstībai Krievijā, jo īpaši militārajā jomā, ir vairākas vājās vietas. Starp tām jutīgākā ir aparatūra. Neskatoties uz centieniem ražot vietējos komponentus, Krievijas militārais MI joprojām ir ļoti atkarīgs no kontrabandas ceļā ievestām Rietumu mākslīgā intelekta mikroshēmām progresīvai apstrādei, padarot to neaizsargātu ne tikai pret sankcijām, bet arī pret iespējām izsekot šo detaļu izvietošanu, un tā tiek atklāta kritisko MI centru lokalizācija.
Ir jānorāda arī uz datorprogrammu atpalicību. Krievijas MI platformas, piemēram, GigaChat un YandexGPT, pamatoti tiek uzskatītas par atpalikušām no Rietumu līdziniekiem, bieži vien savas pamatarhitektūras veidošanā paļaujoties uz ārzemēs izstrādātiem modeļiem. Šo problēmu spoguļattēls ir arī Krievijas aizsardzībā izmantotās programmas.
Tikai laiks rādīs lietu patieso stāvokli, bet pagaidām kļūdaina ir ierobežota autonomija pamata doktrīnā. Krievijas doktrīna paredz MI kā atbalsta rīku (prognozējošai modelēšanai un datu analīzei), nevis tiešu cilvēka lēmumu pieņemšanas aizstājēju, kā mērķis ir nodrošināt komandieru informētību. Tas ir pieņēmums, ka kaujas apstākļos komandieris ir spējīgs 24x7 režīmā pieņemt kompetentus un nekļūdīgus lēmumus.
Nozīmīgs trūkums ir pieejamie dati un apmācība (MI mašīnmācība). Lai gan Krievija paplašinās, tās piekļuve augstas kvalitātes datiem un skaitļošanas jaudai (pašlaik mērķis ir paplašināties līdz 1 eksaflopam līdz 2030. gadam) aizvien straujāk atpaliek ne tikai no ASV un Ķīnas,[iii] bet daudzām valstīm pasaulē.[iv]
MI speciālistu sagatavošana
Apmācības Krievijā strauji attīstās gan valsts, gan privātā līmenī. Galvenā uzmanība tiek pievērsta MI tehnoloģiju integrēšanai izglītības standartos un specializētu augstākās izglītības programmu uzsākšanai. Svarīgi atzīmēt, ka militārās augstskolās ir tikai atsevišķi MI kursi, bet netiek gatavoti pilnvērtīgi speciālisti – militārās augstskolās gatavo MI vienību komandierus un administratorus. Speciālistus Krievijas bruņoties spēki vervē starp bakalaura un maģistra studiju pabeigušajiem, piedāvājot daudzsološu karjeru, un jaunieši tiek nosūtīti uz īpašiem mācību centriem. Parasti tie ir sešus mēnešus ilgi kursi.
Starp līderiem studiju rezultātos un kvantitātē MI programmās tiek izceltas tādas universitātes kā HSE (НИУ ВШЭ, Augstākā ekonomikas skola), Centrālā universitāte (АНО ВО "Центральный университет"), Tālo Austrumu federālā universitāte, Synergy un citas reģionālās universitātes. Kopumā augstskolas nodrošina valsti un tās aizsardzības spēkus ar nepieciešamo MI personālu jau šobrīd pārsniedzot Valsts plānā noteikto uz 2030. gadu. Tajā paša laikā reitingos MI izglītības jomā ir daudzi pretendenti.[v]
MI izglītībā tiek ieviesti jauni standarti ar būtisku studiju intensitātes un kvalifikāciju pārbaudes paaugstinājumu, ievērojami tiek paaugstināts slieksnis tiem, kas vēlas studēt šajā jomā. Līdz 2026. gada 1. septembrim valdībai ir jāsagatavo priekšlikumi izglītības standartu un programmu atjaunināšanai, lai ņemtu vērā mākslīgā intelekta tehnoloģijas un padziļinātu starpdisciplināru apmācību zinātņu krustpunktā. Gandrīz visi studē par valsts budžeta līdzekļiem un saņem ievērojamas stipendijas (vidējās algas līmenī Krievijā) un sistēmu atbalsta nacionālais projekts "Labākie mākslīgā intelekta speciālisti".
Paralēli attīstīta kvalifikāciju celšanas sistēma, kas ir pieejama ceturtajā gadā pēc studiju programmas pabeigšanas (bezmaksas vai ar nelielu līdzmaksājumu no darba vietas). Tā ir īpaša Digitālās attīstības ministrijas un Krievijas Federācijas valdības Analītiskās centra vadīta programma un ir paredzēta augsti kvalificēta personāla apmācībai (izmantojot universitāšu grantu un subsīdiju sistēmu), tomēr lielākā daļa MI speciālistu izmanto vairākas, sertificētas un apstiprinātas Izglītības ministrijas pārbaudēs, tiešsaistes platformas, kas ir pieprasītas ātrai pārkvalifikācijai un praktisko iemaņu apguvei.
Tādās platformās kā Skillbox un Netology ir pieejami kursi iesācējiem (ar atbilstošām matemātikas un datorzinību akadēmiskām zināšanām). Tāpat pieejama arī specializētā apmācība, visplašāk Baumana Maskavas Valsts tehniskās universitātes Specializācijas centrā, kas piedāvā kursus mašīnmācībā, datorredzē un datu analīzē, izmantojot Python. Šie gan ir maksas kursi – no 30 EUR (īsi attālināti kursi) līdz 1700 EUR, bet kursu sertifikāts un pozitīva atsauksme ļauj turpināt studijas kādā no regulārām studiju programmām.
MI izglītības studiju programmās ir vairāki akcenti – matemātika un statistika (algoritmu izpratnes pamats), programmēšana (Python valoda un bibliotēkas NumPy, Pandas, Scikit-learn, PyTorch, TensorFlow), darbs ar datiem (SQL, lielie dati, neironu tīklu projektēšana) un prakse (vismaz 30% no studijām tiek pavadīta prakse sertificētos IT uzņēmumos, parasti (Yandex, Sber u.c.).
Krievijā ir sava veida MI jauno talantu "skates", kurās ir iespējams demonstrēt savas spējas un risinājumus. Viens no tuvākajiem notikumiem ir "Mākslīgā intelekta inovatoru balvas"(Maskava, 2026. gada 30. septembris). Šie forumi parasti ir galvenie talantu vervēšanas pasākumi Krievijas aizsardzības resoru vajadzībām.
Galvenās organizācijas un iniciatīvas
Administratīvā vertikāle jau tika apskatīta iepriekš, bet no MI risinājumu tehniskas izstrādes, testēšanas un atbilstošo pakalpojumu sniegšanas skatupunkta, galvenais elements ir ERA Militārās inovācijas tehnopolis. Tas ir centrs, kas koncentrējas uz robotiku, mākslīgo intelektu un superdatoriem, savienojot militāros spēkus ar privātiem tehnoloģiju izstrādātājiem.
Kā otrs elements ir izceļams Rubicon centrs. Tas ir pētniecības centrs, konstruktoru birojs un eksperimentālā rūpnīca (ar vismaz divām reģionālām filiālēm), un vienlaikus arī specializēta karaspēka vienība (sava veida daļēji privāta armijas vienība), kas koncentrējas uz MI taktisko pielietojumu un automatizāciju nogalināšanas ķēdē. Ciniski, bet tieši "nogalināšanas ķēde" ir raksturota speciālās vienības titullapā. Rubicon ir ļoti aktīvs Ukrainas frontē, kur kaujas apstākļos testē visas jaunās MI izstrādnes no vienkārša dronu aprīkojuma līdz sarežģītām vairāku karaspēka vienību un ieroču šķiru darbības koordinācijas un vadības sistēmām.
Trešais elements ir koncerna Rostec meitasuzņēmumi. Labāk zināmi ir tādi uzņēmumi kā Kalashnikov un High Precision Systems, kas integrē mākslīgo intelektu jaunās ieroču sistēmās.[vi] Šī ir joma par kuru ir vismazāk ziņu un par to vietā salīdzinājums, ka slepenības nodrošināšana patērē tik daudz resursu, ka darbam vairs nepaliek naudas.
Zināmais norāda, ka Krievija MI fundamentālajos pētījumos, visticamāk, atpaliek no ASV un Ķīnas, taču tai ir nenoliedzami sasniegumi MI pielietošanā lietišķās aplikācijās un to testēšana kaujas apstākļos ir būtisk ieguvums Krievijas bruņotajiem spēkiem.
Kopaina
2025. gada decembra beigās Kremlis pabeidza izstrādāt un apstiprināja Valsts bruņojuma programmu 2027.–2036. gadam. Šī programma paredz plašu MI integrāciju stratēģiskajos kodolieroču spēkos, kosmosa spējās, pretgaisa aizsardzībā, sakaros, elektroniskajā karadarbībā (EW), vadības sistēmās, bezpilota robotikā un dažās ieroču sistēmās.[vii]
Kremlis apgalvo, ka militārās jomas atkarība no ārvalstu MI ir nepieņemama, tomēr īstermiņā neizbēgama. Maskava decentralizē savu militārās inovācijas, cenšoties modernizēt savu militāri rūpniecisko kompleksu.[viii] Risinājums te ir tikai viens – tehnoloģiju zagšana un kontrabanda tajā vai citā formā.
Krievijas doktrīnu izpratnē mūsdienu kaujas lauks ir "pilnīgas iznīcināšanas zona" ne tikai visuresošās novērošanas radītās pārredzamības dēļ, bet arī tāda okupācijas karaspēka faktiskā darbība Ukrainā. Šajā skatījumā tanks tagad ir drīzāk mērķis, nevis ierocis, un nākotne pieder "lētām, vienreizējas lietošanas" robotu sistēmām, kas ir pamats veidot jaunas optimizētas proporcijas starp dažādām ieroču šķirām.
Šo doktrīnu ir ieviesis Krievijas aizsardzības ministrs Belousovs, izveidojot Rubicon centra dronu vienību. Atšķirībā no regulāro bruņoto spēku neveiklās birokrātijas, Rubicon darbojas kā jaunuzņēmums, integrējot komerciālās tehnoloģijas tieši nogalināšanas ķēdē.[ix] Rubicon operatīvie panākumi slēpjas mērķēšanas prioritāšu maiņā no transportlīdzekļu iznīcināšanas uz "mednieka medīšanu" – dronu operatoru atrašanās vietas noteikšanu un nogalināšanu. Tiek izmantota elektroniskā izlūkošana (ELINT) un MI iespējotu datu sapludināšana, lai triangulētu vadības signālus, kuri tiek nodoti kā mērķu koordinātas Krievijas artilēristiem.
Mūsdienās Rubicon rindās ir ap 5-7 tūkstoši personāla un tas koncentrējas uz uzbrukumiem Ukrainas dronu operatoriem un loģistikai, nevis frontes kājniekiem. Vienībai ir spēcīgas signālu izlūkošanas spējas, kas ļauj tai atrast un uzbrukt Ukrainas droniem un to operatoriem, kā ziņots, dažās teritorijās iznīcinot līdz pat 70% bezpilota lidaparātu pozīciju.[x] Tas gan nenozīmē, ka ukraiņi Rubicon atstāj nesodītus.
Krievijas militārā MI integrācija pamatā balstās uz attēlu un radiofrekvenču avotu lokalizācijas analīzi (mašīnredzi). Daļa no specializācijas ir elektroniskā kara traucējumu lokāla neitralizācija. Panākumi ir arī krievu V2U izmantošanā, kas, izmantojot NVIDIA Jetson Orin moduli un jauktus ārvalstu komponentus (Intel, Sony un citi), ļauj droniem zemu pārvietoties pa sarežģīta reljefu bez GPS un vienlaicīgu spēj koordinēt dronu bara (spieta) darbības.[xi]
Saskaņā ar kādu aizsardzības nozares avotu, Krievijas inženieri ir veiksmīgi pielāgojuši standarta radiovadāmus dronus, lai apietu elektronisko karu. Avots apgalvojis, ka visiem jaunajiem modeļiem, kas darbojas kaujas zonā, tagad ir "mākslīgā intelekta darbināma automātiska mērķa bloķēšana", kas ļauj ierīcēm "pašām vadīties uz mērķi bez operatora līdzdalības", padarot tās imūnas pret elektroniskās kara pretpasākumiem.[xii]
MI Krievijas ieroču ražotājiem 2025. un arī 2026. gadā ir kļuvis par obligāti pievienojamu komponenti. Lai arī daudzas tehnikas vienības šāds MI modulis netiek izmantots (netiek ieslēgts), tas jau ietilpst komplektācijā. Tas ir tālredzīgi un ir daļa no visu bruņoto spēku pārveides programmas, kuras ievērojama daļa joprojām ir attīstībā.
Tagad pat tādas novecojušas pretgaisa aizsardzības sistēmas kā Tor-M2U tiek atjauninātas ar MI algoritmiem, kas ļauj izsekot un pārtvert sarežģītus mērķus, piemēram, HIMARS raķetes. Tas krieviem sekmīgi izdevies kopš 2024. gada, un ukraiņiem nācās ieviest šo iekārtu dārgas papildus aizsardzības sistēmas.
Dominējošā Krievijas militāro tehnoloģiju doktrīna ir modifikāciju doktrīna jeb lētu lidmašīnu korpusu aprīkošana ar komerciālām MI vizuālajām iespējām, kas ir pilnīgi pretēji augstākās klases komponentu un arhitektūru pilnvērtīgai izstrādei, un tas ir ceļš, kuru iet daudzas rietumvalstis un Ķīna, vairākās jomās arī Ukraina.
Krievija apgalvo, ka savās platformās integrē MI, lai automatizētu sarežģītu lēmumu pieņemšanu, un šī tendence izplatās arī kodolieroču spējās. Piektās paaudzes iznīcinātājs Su-57 ir aprīkots ar informācijas kontroles sistēmu IUS -57, kas aprakstīta kā "virtuāls otrais pilots", kas pārvalda lidojuma sistēmas un ieročus, ļaujot cilvēkam-pilotam koncentrēties tikai uz taktiku.[xiii] 2025. gadā smagais drons S-70 Ohotnik, kas darbojās kā Su-57 iznīcinātāja "lojāls spārns", arī tika aprīkots ar MI sistēmu.
Krievijas bruņojuma programma 2027.-2036. gadam nepārprotami prioritizē mākslīgā intelekta integrāciju "stratēģiskajos kodolieroču spēkos" un "robotizētās bezpilota sistēmās", tostarp autonomos stratēģiskās piegādes transportlīdzekļos, piemēram, ar kodolieročiem bruņotajā torpēdā Poseidon. Šīs rindas programma rada nopietnas bažas par eksperimentiem ar mākslīgo intelektu kodolieroču komandvadībā un kontrolē.
Plašākā nozīmē Krievija vēlas integrēt MI armijā, lai mazinātu talantu meklēšanu un lai aizstātu tehnoloģiju speciālistus, kuri aizbēga no valsts pēc pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gadā. 2025. gada novembra beigās Krievijas Aizsardzības ministrija Tveras Suvorova militārajā skolā rīkoja pirmo "Visarmijas mākslīgā intelekta festivālu". Pasākumā tika demonstrēti kadetu projekti, tostarp "Zastava" – mākslīgā intelekta sistēma, kas paredzēta Telegram kanālu analīzei, lai atrastu "teroristu draudus" (šo projektu turpmāk attīstīja FSB un tas noslēdzās ar Telegram kanāla darbības būtisku ierobežošanu un aizliegumiem izmantota daudzas jomas Krievijā). MI ieviešana nav tikai propaganda; tā ir ilgtermiņa izdzīvošanas stratēģija. Kremlis cenšas izveidot lojālu militāri tehnisko ekspertu līniju jau no pusaudža gadiem, militarizējot nākamo inženieru paaudzi, tā atbalstot savu agresīvo ārpolitiku un apspiežot opozīciju.[xiv]
Kas gaidāms
Krievija veido mākslīgā intelekta "slepkavības jeb nāves ķēdi", kas ir rupja, ētiski neierobežota un nāvējoša, neskatoties uz ierobežojumiem Krievijas tehnoloģiju sektorā. Putina runa "Ceļojums uz mākslīgā intelekta pasauli" bija atzīšanās, ka Krievijas tirgus nav spējis nodrošināt Kremļa pieprasīto mākslīgā intelekta suverenitāti. Tagad valsts pārņem vadību, izmantojot jauno "mākslīgā intelekta štābu". Krievija pagaidām visai pārliecinoši zaudē mākslīgā intelekta globālajās sacensībās, ko ierobežo sankcijas un atkarība no kontrabandas aparatūras. Maskavai nav iespējas sacensties un nebūtu pat tad ja kāds ģēnijs Krievijā izdomātu pasaulē labāko MI algoritmu.
Tiesa, atpalicība nav traucējusi Maskavai ieviest militāri nozīmīgas mākslīgā intelekta sistēmas. Ar tādu struktūru kā Rubicon palīdzību Krievija apgūst taktiskās automatizācijas rūpnieciska mēroga pielietošanu, attīstot lokālas aplikācijas un tās pilnveidojot. Šādu aktivitāšu ir ļoti daudz un tās nav iespējams sistemātiski izsekot slepenības un visai izvērstās dezinformācijas dēļ.
2024. gadā Ukrainā bija 243 uz mākslīgo intelektu orientēti uzņēmumi un daudz plašāks informācijas tehnoloģiju, un programmatūras izstrādē nodarbināto darbinieku skaits pārsniedza 307 tūkstošus.[xv] Krievijai 2026. gadā šādiem skaitļiem ir jābūt vismaz divas reizes lielākiem (citādi Krievija jau sen būtu zaudējusi karu Ukrainai), un tas ir lielums, ar kuru būtu jārēķinās. Tas ir arī potenciāls, kurš lai arī lēnām, bet tomēr attīstās un pamatoti tiek uzskatīts par būtisku Krievijas militārai attīstībai.
Comments