Mākslīgā intelekta centri kosmosā

Pasaule arvien vairāk digitalizējas, un datu centri sen jau ir ne tikai pārņēmuši tradicionālo bibliotēku funkcijas (apmeklējumu un iegūtas informācijas apjoma ziņā), bet kļūst par kodola infrastruktūru mākslīgā intelekta darbības nodrošinājumam un attīstībai.

Uz zemes bāzēti tradicionāli datu centri, mākoņpakalpojumu serveru kopas un fermas ir sen noiets posms.

Tiesa, ne mazums valstu savu attīstību joprojām tur saskata un apzināti atpaliek gluži tāpat kā industriālu risinājumu vietā ne mazums pašdarbnieku rada savas unikālās operacionālās sistēmas un ne mazāk unikālus risinājumus savu pakalpojumu nodrošināšanai.

Eiropā turpinās dažādas diskusijas un pat "zinātniski" pētījumi par mākslīgā intelekta (MI) iespējamo ietekmi un tiem vai citiem sabiedriskiem procesiem (vai atsevišķām sabiedrības grupām), kā arī potenciālajiem nišas produktiem un veidiem kā vietējo tirgu un lietotājus pasargāt no jauniem tehnoloģiju izaicinājumiem. Ne tikai pēta, bet arī publicē un tas gana smalki izskatās statistikā un CV.

Vairākus soļus priekšā

Drīz apritēs 10 gadi, kopš mākslīgā intelekta risinājumi no matemātiķu aprēķiniem līdz vienkāršojumiem gala lietotāju aplikācijās. Potenciālās iespējas uztvēra daudzi, tomēr ambiciozi sapņot un vīzijas attīstīt uzņēmās vien nedaudzi. Vairums šos gadus pavadīja attīstot visai piezemētus un ļoti lietišķus risinājumus.

Viens no izņēmumiem ir Ķīna, kur plānveida ekonomikai šajā gadījumā bija nenoliedzamas priekšrocības. Kamēr NASA un IBM vēl domāja, ķīnieši paveica vairākas būtiskas lietas.

Viņi attīstīja kvantu datorrisinājumus un veicināja šo datoru masveida ražošanu, attīstīja MI un Ķīnas spējas var novērtēt pēc vienkāršota publiski pieejamā risinājuma DeepSeek.[1] Trešā prioritāte – enerģētika un tās kapacitātes nodrošinājums nākotnes vajadzībām ar investīcijām jaunos tehnoloģiskos risinājumos, kas pēc apjoma pārsniedz pusi no visā pasaulē investētām, un šis darbs turpinās. Daudzus gadus ar pilnas slodzes MI serveriem tika veikti salīdzinoši pētījumi to darbības optimizācijai, primāri dzesēšanai. Rezultāti parādīja, ka par iegremdēšanu dziļi okeānā, efektīvāk ir šādus serverus izvietot kosmosā. Tas arī tiek darīts un vairāki MI datu centru darbojošies prototipi jau sen ir kosmosā, tie tiek papildināti ar jauniem operacionāliem blokiem un nevienam nav zināms kādus izmērus iegūs šīs jaunās pilnīgi autonomās kosmosa stacijas.

Vēl vienu grūdienu attīstībai sniedza Trampa noteiktie ierobežojumi augsto tehnoloģiju nepieejamības radīšanai Ķīnai. Strīdi beidzās šī gada augustā un Ķīnas tirgus tika slēgts NVIDIA produktiem – tie tika pilnībā aizvietoti ar pašmāju ražojumiem, kas ir tuvi analogiem, lai arī energoietilpīgāki, bet tas Ķīnā vairs nav problēma.

ASV gigantu plāni un kavēšanās

Jau 2023. gadā kosmosa aģentūra NASA un tehnoloģiju uzņēmums IBM paziņoja par kopīgu darbu pie jauna ģeneratīvā mākslīgā intelekta pamatmodeļa laikapstākļu un klimata uzraudzībai.[2]

Jaunās iniciatīvas mērķis – apvienot spēkus, lai izstrādātu multimodālu mākslīgā intelekta pamatmodeli, kas prognozēs meteoroloģiskās parādības, sniegs laika prognozes, mērogosies līdz īpaši augstai izšķirtspējai un identificēs apstākļus, kas veicina meža ugunsgrēkus. Attīstības ziņā tas pārspēšot esošās tehnoloģijas. Sagaidīja, ka jaunajam mākslīgā intelekta modelim būs paplašināta pieejamība, ātrāks secinājumu izdarīšanas laiks un lielāka datu daudzveidība salīdzinājumā ar pašreizējiem mākslīgā intelekta modeļiem, piemēram, GraphCast un Fourcastnet un citiem. Turklāt jaunajam modelim būs lielāka precizitāte laika prognozēšanā un citās klimata lietojumprogrammās, kas tiktu attīstītas apmācot modeli ar MERRA-2 datu kopu, kas apvieno augstas kvalitātes novērojumus un iepriekšējo laikapstākļu aplēses pēdējo 40 gadu laikā.

Papildus uzņēmumu sadarbība jau tika ieviests vēl viens papildus bāzes modulis, kas izmantoja NASA satelītu dati ģeotelpiskajai analīzei, padarot to par lielāko ģeotelpisko modeli atvērtā pirmkoda Hugging Face AI platformā. Tie tika visai sekmīgi izmantoti, lai izsekotu un vizualizētu koku stādīšanu un augšanu ūdeni aizturošās mežu ainavās Kenijā un analizētu pilsētu siltuma salas Apvienotajos Arābu Emirātos, dati noderīgi bija arī sadarbības partneriem Eiropā (ugunsgrēku izsekošana, kā arī nekaunīgas blēdīšanas ar lauksaimniecības datiem Grieķijā utml.).

Tomēr jaunās sadarbības formas un aktivitātes bija gauži pieticīgas.

Pašu uzņēmumu sadarbība faktiski tika novirzīta ārpakalpojumu sniedzējiem mazos uzņēmumos, kuru tehnoloģiskie risinājumi pasūtītājiem (NASA un IBM) nebija pieejami. Rezultējās tas dispersās zināšanās, kuru sekundāra izmantošana nedeva gaidīto simbiotisko efektu.

Apstākļi būtiski mainījās jaunās ASV administrācijas pirmo mēnešu laikā. Tika mainīta NASA administrācija un no tās nodalīts ļoti liels skaits ļoti īpatnēju funkciju (tajā skaitā iekļaujošas sabiedrības attīstība un tās koordinācija un vadība federālā līmenī), kas aģentūrā bija uzdots iepriekšējās prezidentūras laikā. NASA un IBM sagatavoja atšķirīgu kopdarbības, padarot klimata pārmaiņu un laika apstākļu prognožu dominējošo komponenti par vienu no maznozīmīgiem blakus produktiem. Tas pavēra durvis valsts atbalstam – tiešs valsts pasūtījums, subsīdijas un valsts garantijas bankām. Un cipari te mērāmi desmitos miljardu, kas tomēr uzliek arī daudzus pienākumus, primāri atbalsta izstrāde "Zelta kupolam" un tā atsevišķu moduļu darbības nodrošinājumam.

Tomēr neatrisināmais ir ASV enerģētika, kuras jaudas rezerves tikai ar enerģijas pieprasījumu MI vajadzībām izsīks jau tuvāko gadu laikā. Un tā nebūt nav vienīgās augošā joma. Trampa administrācija reaģēja jau februārī un ieguldīja esošo TEC rekonstrukcijās un jaudu palielināšanā, kā arī ogļu un naftas produktu ieguves palielināšanā un izstājās no Parīzes klimata kluba, bet augustā iegrožoja Vides aģentūras tiesības ierobežot enerģētikas objektu attīstību.

Perspektīvie risinājumi

Valsts atbalsts NASA un IBM sadarbībai ir nepārprotams aicinājums šai iniciatīvai pievienoties arī citiem ASV gigantiem. Tā pirmais pievienojās NVIDIA, kas ļauj mainīt tehniskos aspektus – tagad uzsvars tiek likts uz NVIDIA un Intel arhitektūru nemanāmu savienošanu, izmantojot NVIDIA NVLink, apvienojot NVIDIA mākslīgo intelektu un paātrināto skaitļošanas steku ar Intel procesoru tehnoloģijām un x86 ekosistēmu.

Minētai savienībai tuvojas arī Amazon, kurš redz daudz iespēju. Tā Amazon dibinātājs, miljardieris Džefs Bezoss Itālijas Tehnoloģiju nedēļā Turīnā visai pārliecinoši prognozē mākslīgā intelekta datu centru būvniecību kosmosā.[3] Viņaprāt nākamo 10-20 gadu laikā kosmosā parādīsies pirmie gigavatu mēroga datu centri, kas, pateicoties nepārtrauktai saules enerģijai, galu galā pārspēs tos, kas atrodas uz zemes.

Bezosa ieskatā mākslīgā intelekta tehnoloģiju straujā izaugsme atgādina interneta uzplaukumu 2000. gadu sākumā, un, neskatoties uz spekulatīvo burbuļu risku, ir vērts saglabāt optimismu. "Šos milzīgos mācību klasterus labāk veidot kosmosā, jo tur saules enerģija ir pieejama visu diennakti – nav mākoņu un nav laikapstākļu... Nākamajās desmitgadēs mēs varēsim pārspēt sauszemes datu centru izmaksas," viņš atzīmēja. Bezoss uzskata, ka infrastruktūras pāreja uz kosmosu ir loģisks turpinājums tam, kas jau ir noticis ar laikapstākļiem un satelītkomunikācijām: "Nākamais solis ir datu centri un pēc tam cita veida ražošana."

Vienlaikus viņš atzina tādus izaicinājumus kā apkalpošanas un modernizācijas sarežģītība orbītā, palaišanas augstās izmaksas un to neveiksmes riski. Komentējot mākslīgā intelekta vilni, Bezoss piebilda: "Ir jānošķir iespējamie burbuļi un to plīšanas sekas no realitātes – mākslīgā intelekta sniegtie sabiedrības ieguvumi ir reāli un būs plaši izplatīti."