Mākslīgais intelekts pļauj kā kaulainā
- Taisnība Raksta
- Aug 11
- 3 min read
Updated: Aug 12
Kamēr Eiropā mēs joprojām esam pārdomu fāzē un nepārtrauktā konferenču mutulī, kur par mākslīgo intelektu (MI) maļam vienu un to pašu – labs vai slikts, kādi ir iespējamie draudi un sekas, cilvēki “pāri dīķim” ir daudz pragmatiskāki. Ne viss viņiem tur labi sanāk, taču vektors ir pilnīgi skaidrs.
ASV administrācijas piemērs
Atceramies, kā Maska komanda pēc iepriekš izstrādāta plāna sāka valsts pārvaldes reorganizāciju – slēdza vairākas federālās iestādes, likvidēja institūcijas un to daļas ar funkcijām, kas pārklājas, kā arī atlaida ap 30 tūkstošiem darbinieku. Tā ir tikai daļa no paveiktā. Tagad, pēc-Maska laikā, Augstākā tiesa beidzot apstiprinājusi, ka ASV administrācija reformas var veikt, nesaskaņojot tās ar ASV kongresu – pateicoties ilgajai lemšanai, abas iesaistītās puses ir ieguvušas laiku. Iestāžu darbiniekiem izdevās sekmīgi ietekmēt sabiedrisko domu, savukārt valsts administrācija turpināja analizēt struktūrvienības, to funkcijas un personāla kvalifikāciju atbilstību. Viens no rīkiem, kas atviegloja procesu, ir MI.
Iestāžu darba detalizēt analīze ļāva konstatēt ne tikai pilnīgi nevajadzīgas iestādes, komisijas, komitejas, padomes un valdes, bet arī rupjus un sistemātiskus pārkāpumus. Nozīmīgākie saistīti ar valsts iestāžu ārpakalpojumiem, kuru izpildes tehnisko daļu nodeva ārvalstu uzņēmumiem (lielākā daļa no tiem Indijā un Ķīnā). Gadījumus turpina izmeklēt.
Politika nav visai stabila lieta. Maska departamenta centieniem lielu treknu svītru pārvilka ASV prezidenta “lielais, skaistais” likumprojekts. Masks sacīja, ka ir “vīlies, redzot milzīgos izdevumus, kas, atklāti sakot, palielina budžeta deficītu, nevis to samazina”. Nesaskaņas auga augumā un darba līgums ar Masku tika pārtraukts. Izstrādātais valsts administratīvo izdevumu samazināšanas plāns gan paliek spēkā – iestāžu slēgšana un darbinieku atlaišana ir sākusies.
Privātais sektors
Privātā sektora pārmaiņas nosaka ne tikai prezidenta tarifi, nelegālo imigrantu deportācijas un stabilitātes trūkums fondu tirgos, bet arī ilgstoši ielaistā personālpolitika, kas radījusi daudz nepamatotu un neefektīvu darbavietu. Uzticoties “jaunā” ASV prezidenta politikai, daudzi ASV uzņēmumi, izmantojot MI, veica funkcionālo auditu. Piemēram, naftas un gāzes uzņēmumā “Chevron” jau martā sākās masveida atlaišanas un vidējās kvalifikācijas darbavietu pārcelšana galvenokārt uz Indiju.1 Jaunās vakances attiecas tikai uz MI jomu un iemesls ir vienkāršs – Kalifornijā nav gana daudz šādu speciālistu, kuru prasmes būtu virs vidējā. Process ir sākumposmā, tomēr jau šobrīd aptver daudzus tūkstošus uzņēmuma darbinieku ASV.
Līdzīgi procesi ir visās ASV tautsaimniecības jomās un uzņēmumi, ko tas ietekmējis visvairāk, plaši zināmi lielā atlaisto darbinieku skaita dēļ. Starp tiem ir arī gandrīz visi IT uzņēmumi – pašlaik zināmākais ir “Microsoft”, kur pirmajam atlaišanas vilnim (ap 6000 darbinieku) maijā sekoja otrais vilnis. No darba atlaisti vēl 9000.2 Pamatoti izcelt, ka šādas atlaišanas tirgus pieauguma apstākļos norāda uz to, ka no darba būtu jāatkāpjas uzņēmuma izpilddirektoram – ja reiz viņš pieņēmis darbā 9000 bezjēdzīgu darbinieku, kuriem nav viņu prasmēm atbilstošu projektu. Būtu jāseko arī personāldaļas vadītāja atlūgumam – cilvēki ir pieņemti darbā bez pamatojuma. Šāds neproduktīvā personāla skaits uzņēmumā izvērtēts, jo aizvadīto 5 gadu laikā papildus darbā pieņemti 60 000 darbinieku, no kuriem lielāko daļu drīzumā aizstās MI. Uzņēmuma peļņas rādītāju uzturēšanai un modernizācija sveicināšanai ir nepieciešams plašs MI pielietojums. Šis ir tas ceļš, kura virzienā dodas “Microsoft”.3
“Google” mātesuzņēmums “Alphabet”, pārejot uz darbu, kas vairāk vērsts uz MI, ir atlaidis simtiem darbinieku. Arī “Amazon “ samazinājis tūkstošiem štata vietu dažādās nodaļās – piemēram, grāmatu un tehnikas, kur darbu ir pārņēmis MI.
Prognozes liecina, ka MI spiediena rezultātā “Microsoft”, “IBM” un “Intel” turpinās samazināt darbavietu skaitu – līdz 2025. gada beigām no darba tiks atlaisti vairāk nekā 100 000 cilvēku.4
“Automatic Data Processing, Inc.” (ADP) ir globāls tehnoloģiju uzņēmums, kas nodarbojas ar mākonī balstītu cilvēkkapitāla pārvaldības (HCM) risinājumu nodrošināšanu, kas apvieno cilvēkresursu, algu, talantu, laika, nodokļu un pabalstu administrēšanu. Uzņēmums ļoti precīzi vērtē visus ASV biržā iekļautos uzņēmumus un secina, ka šī gada jūnijā ASV privātais sektors zaudēja 33 000 darbavietu,5 kas ir pretēji Dow Jones veiktās uzņēmumu aptaujas rezultātiem – tā prognozēja darbavietu pieaugumu par 100 000.
MI straujā ieviešana un pāreja uz jaunām tehnoloģijām nav vienīgais, kas skar lielos IT uzņēmumus. Satraucoša ir ziņa par uzņēmuma “Accenture” bojāeju – IT konsultants drīz būs bankrotējis.6 Problēmas radījis šis gads – pēc izciliem rezultātiem februārī, martā uzņēmuma investori no tā tirgus vērtības noslaucīja 60 miljardus dolāru un, kā rakstīja “The Economist”, ar šo soli no uzņēmuma sejas tika noslaucīts “pašapmierināts smaids”.7 Turpat arī jautājums – kam mākslīgā intelekta laikmetā vajadzīgs “Accenture”? Iespējams, tas ir tikai grūts periods un uzņēmums to neslēpj. “Accenture”, palīdzot uzņēmumiem orientēties digitālās transformācijas laikā, izveidoja impēriju. Tagad mākslīgā intelekta laikmets viņus iznīcina. Tas būtu ironiski, ja nebūtu tik brutāli.
_________________________________________________________________________
Comments