Nav bijušo čekistu.. arī Latvijā

Saistībā ar Valsts Drošības komiteju (VDK) un tās darbību ir saražotas dažādas teikas. Kādas ir patiesas, kādas nav. Viens no nostāstiem, kas jau ir folklorizējies ir, ka sadarbība ar VDK ir uz mūžu un no sadarbības nav iespējams atteikties – nav tādu bijušo "čekistu". Mītiskie nostāsti visbiežāk šausminošā formā parāda, cik neciešama dzīve ir bijušajiem VDK darbiniekiem un aģentiem, kā tie dzīvo pastāvīgās bailēs, ka var tikt ne tikai atklāti, bet tiem var tikt uzdoti jauni uzdevumi, no kuriem nav iespējams atteikties. Nav šaubu, ka "dusošus aģentus" reiz modinās un būs vien jāstrādā. Tas ir dzelžaini. 

Tomēr dokumenti gan norāda uz raibāku ainu un izceļ kādu citu dimensiju. Tā ir šo personu sociālā aizsardzība un noteikts sociālo garantiju apjoms. Citiem vārdiem – sociālās garantijas no aktīvā dienesta nonākot rezervē un arī pensionējoties, VDK  savām saistītām personām nodrošina noteiktu sociālo aizsardzību. 

Lai arī laiks ir pagājis gana un ne visi VDK darbinieki un iesaistītās personas vēl atceras savu vārdu, tie nav pamesti likteņa varā – viņiem tiek nodrošināta zināma aizsardzība. Tas ir saprotami, tieši tāpat kā iespējamā atbalsta formas un veidu daudzveidība mūsdienu pasaulē ir pietiekoši plaša, tajā skaitā paņēmieniem, kas nav vienkārši izsekojami.  

VDK un tā mantinieku struktūras Krievija un tās satelītvalstīs nešaubīgi uztur savu aģentūru un ziņotāju tīklu citās zemēs, nodrošinot dažādas pārejas un personāla nomaiņas, tajā skaitā paaudžu nomaiņas apstākļos.

Tas notiek arī Latvijā. Pašsaprotami, ka kopš 2022. gada potenciālo aģentu un ziņotāju pārbaudes un sistemātiskas apmācības ārvalstniekiem Krievijā praktiski nav iespējamas. Tāpēc šāda apmācība tiek organizēta Eiropas zemēs, kas tieši nerobežojas ar Krieviju. Sociālās garantijas nākotnē savervētām personām ir gana spēcīgs stimuls uzturēt sadarbību. Garantijas un to izpilde no FSB puses ir izšķirošas, jo tās ir pārliecinošākas salīdzinājumā ar vājām pabalstu un pensiju un sistēmām.  

Mums pieejamais dokuments attiecas uz VDK virsniekiem, bet nav šaubu, ka ir līdzīgi dokumenti, kas attiecas uz arī uz VDK štata un ārštata darbiniekiem bez dienesta pakāpes. 

Šī instrukcija saskaņā ar Noteikumiem par Padomju armijas un Jūras spēku virsnieku, ģenerāļu un admirāļu militārā dienesta nokārtošanu nosaka dienesta kārtību un VDK aktīvās rezerves virsnieku korpusa juridisko statusu, kas nosūtīts darbā, lai nodrošinātu režīmu un aizsargātu slepenību civilajās ministrijās un departamentos. 

I. Procedūra amatpersonu nosūtīšanai uz civilajām ministrijām un departamentiem 

1. VDK iestāžu un karaspēka virsnieku, ģenerāļu un admirāļu iecelšanu civilajās ministrijās un departamentos, iekļaujot viņus aktīvajā rezervē, amatos, kurus ieņem VDK virsnieki, veic Valsts drošības komiteja pie PSRS Ministru Padomes, saskaņojot to ar attiecīgo ministriju vai departamentu vadītājiem. Amatu sarakstus nosaka ar PSRS valdības lēmumiem. 

2. Amatpersonām, kas nosūtītas uz civilajām ministrijām un departamentiem, jābūt nepieciešamajai apmācībai, operatīvajai pieredzei un jāspēj, ņemot vērā viņu profesionālās un personiskās īpašības, veikt uzdevumus, lai nodrošinātu drošību un aizsargātu slepenību. 

3. VDK aktīvajā rezervē ieskaitītajiem virsniekiem jābūt medicīniski piemērotiem militārajam dienestam, un viņu militārā vai speciālā pakāpe parasti nedrīkst pārsniegt pakāpi, kas noteikta amatā, kurā viņi tiek iecelti. 

4. Rezerves virsnieki, kas izvēlēti darbam civilajās ministriju un departamentu amatos, kurus aizstāj VDK virsnieku personāls, kā arī tie, kas ierodas no PSRS Iekšlietu ministrijas un PSRS Aizsardzības ministrijas, tiek ieskaitīti VDK kadros tā, kā noteikts ar PSRS Ministru padomes VDK 1958. gada 10. novembra rīkojumu Nr. 0410 apstiprinātajā instrukcijā. 

II. Dienests aktīvajā rezervē 

5. Aktīvajā rezervē esošie virsnieki, ģenerāļi un admirāļi, pildot savus dienesta pienākumus, vadās pēc spēkā esošajiem likumiem, valdības dekrētiem un rīkojumiem, PSRS Ministru Padomes pakļautībā esošās VDK izdotajiem rīkojumiem, noteikumiem, instrukcijām un norādījumiem, kā arī pēc ministriju un resoru, kuros viņi strādā, rīkojumiem. 

6. Aktīvajā rezervē esošie virsnieki, ģenerāļi un admirāļi ir atbildīgi par režīma nodrošināšanu un slepenības aizsardzību ministrijās un departamentos, kuros viņi strādā, un Valsts drošības komitejā. 

7. Valsts drošības komiteja sadarbībā ar attiecīgajām ministrijām un iestādēm rīko ikgadējas sanāksmes aktīvās rezerves virsniekiem. Šajās sanāksmēs ietilpst lekcijas par valsts drošības iestāžu galvenajām darba jomām, kurās obligāti tiek risināti konkrēti uzdevumi, kas saistīti ar valsts noslēpumu saglabāšanas nodrošināšanu, un semināri operatīvās pieredzes apmaiņai. 

Turklāt attiecīgās VDK-UKGB iestādes objektu atrašanās vietā organizē sistemātiskas apmācības, lai uzlabotu virsnieku operatīvās prasmes, iepazīstinātu viņus ar VDK pavēlēm un pārskatiem par viņu darbu, kā arī Valsts drošības komitejas militārpersonu dienesta kārtību. 

8. Virsniekiem, ģenerāļiem un admirāļiem ir pienākums būt par piemēru savu oficiālo pienākumu pildīšanā, sistemātiski uzlabot savu kvalifikāciju, principiāli risināt oficiālus jautājumus un būt pieticīgiem personīgajā uzvedībā gan dežūrā, gan ikdienas dzīvē. 

9. Aktīvajā rezervē esošie virsnieki, ģenerāļi un admirāļi bauda visas tiesības un privilēģijas, kas noteiktas Valsts drošības komitejas virsnieku korpusam. Ministrijas un iestādes, kurās viņi strādā, nodrošina viņiem naudas un citus pabalstus (ceļa izdevumu atlīdzināšana uz un no atvaļinājuma vietas, sanatorijas ārstēšana). Apģērbu un apģērba pabalstus viņiem izsniedz no VDK/UKGB noliktavām, izmantojot līdzekļus, ko šim nolūkam attiecīgās ministrijas un iestādes pārskaita Valsts drošības komitejai. 

Piezīme: Personām, kas strādā amatos, kurus aizstāj VDK virsnieki, un kuras nav iekļautas VDK kadru sastāvā, nav tiesību uz virsnieku pabalstiem. 

10. Amatpersonu pārcelšanu vienas un tās pašas ministrijas vai resora sistēmas ietvaros no viena amata uz citu vai no viena objekta uz citu VDK virsnieku aizpildāmo amatu saraksta ietvaros veic ministriju vai resoru vadītāji, saskaņojot to ar Valsts drošības komiteju. 

Amatpersonu pārcelšanu no vienas ministrijas vai departamenta uz citu veic Valsts drošības komiteja. 

11. Personas, kuras atrodas VDK aktīvajā rezervē, pārceļot uz amatiem, ko ieņem Aizsardzības ministrijas virsnieki vai Iekšlietu ministrijas virsnieki (komandējošais sastāvs), tiek norīkotas viņu rīcībā, vienojoties ar šīm ministrijām. 

12. VDK aktīvajā rezervē esošo virsnieku darba snieguma novērtēšanu veic PSRS Ministru Padomes pakļautībā esošo VDK neatkarīgo direktorātu un nodaļu vadītāji, kuri ir atbildīgi par to objektu operatīvo nodrošinājumu, kuros šie virsnieki dien. 

Virsnieku sertificējošajam vadītājam ir pienākums atspoguļot sertificējamās personas politiskās un biznesa īpašības un novērtēt pienākumus, ko viņš veic kā VDK struktūru virsnieks, ņemot vērā atsauksmes no vadības un objekta partijas organizācijas. 

13. Nākamo militāro pakāpju piešķiršanu aktīvajā rezervē esošajiem virsniekiem un medaļu par izdienu apbalvošanu veic PSRS Ministru Padomes pakļautībā esošās VDK priekšsēdētājs, pamatojoties uz VDK direktorātu vai departamentu iesniegumiem, kas sniedz operatīvos pakalpojumus šīm ministrijām vai departamentiem. 

Virsniekiem, kuri ir nodienējuši noteikto termiņu piešķirtajā pakāpē, bet kuriem ir maksimālais militārais rangs, ko noteikts personāla sastāvā konkrētajam amatam, vai kuri ir saņēmuši negatīvu novērtējumu, priekšlikumu iesniegšana nākamās pakāpes piešķiršanai tiek atlikta līdz paaugstināšanai amatā vai pozitīva novērtējuma saņemšanai. 

14. Nepieciešamos gadījumos VDK departamentu un nodaļu vadītāji, kas sniedz operatīvo atbalstu objektiem, kuros strādā aktīvās rezerves virsnieki, var iesniegt lūgumus VDK vadībai pie PSRS Ministru Padomes par šo virsnieku apbalvošanu vai sodu uzlikšanu. 

15. VDK aktīvajā rezervē esošo virsnieku, ģenerāļu un admirāļu dienesta laikā viņiem PSRS Ministru padomes pakļautībā esošās Valsts drošības komitejas Personāla departaments izsniedz noteiktas formas personas apliecības. 

III. Procedūra izslēgšanai no pašreizējās rezerves 

16. No darba civilajās ministrijās un departamentos atbrīvotie virsnieki, ģenerāļi un admirāļi tiek izslēgti no VDK aktīvās rezerves, nodoti Personāla pārvaldes rīcībā un tiek lemts jautājums par viņu turpmāku izmantošanu darbā valsts drošības iestādēs. 

17. Laiks, ko virsnieki, ģenerāļi un admirāļi dien VDK aktīvajā rezervē, tiek ieskaitīts viņu dienesta stāžā, lai aprēķinātu procentuālo piemaksu par dienesta laiku un noteiktu viņu VDK pensiju. Pensija tiek aprēķināta, pamatojoties uz viņu pēdējo amatu civilajā ministrijā vai iestādē regulāro algu un militārās pakāpes algu (ja tā tika izmaksāta atlaišanas dienā). 

18. Aktīvās rezerves virsnieku atlaišanu rezervē vai atkāpšanos no amata veic ar PSRS Ministru Padomes VDK rīkojumiem PSRS Ministru Padomes VDK 1958. gada 10. novembra rīkojumā Nr. 0410 apstiprinātajā instrukcijā noteiktajā kārtībā. 

PSRS Ministru padomes Valsts drošības komitejas Personāla departamenta vadītāja vietnieks 

Pilnībā citētais dokuments ir svarīgs visas VDK struktūras funkcionāls elements, kas visai droši ļāva šī dienesta rezervē ieskaitīto un atvaļināto personālu vienmēr uzskatīt par piesaistītu uz nenoteiktu laiku. Sociālās garantijas ir ne mazāk būtiska saikne ar bijušo dienestu, kas ļauj brīvi šķērsot dažādas administratīvās formalitātes un tādēļ aktīvā darba posmā noteiktā pakļautības hierarhija vairs nav spēkā rezervē nonākušajiem – to pakalpojumi ir pieejami jebkurai aktīvai VDK (FSB) struktūrvienībai.  

Pamatoti var kritizēt VDK savulaik izveidoto sistēmu, tomēr būtu lietderīgi mums pašiem izvērtēt savu sistēmu. Visā Austrumeiropā ir ļoti vāja sociālā atbalsta un nodrošinājuma sistēma militārpersonām, arī atbalsta personālam, kas tiek ieskaitītas rezervē. Mūsu valstij būtu ļoti būtiski jāuzlabo darba šajā jomā, izceļot valsts atbildību un gādību par rezervē ieskaitītām personām un ASV sistēma (ieskaitot Veterānu namu struktūras) būtu viena no tām, kas būtu vismaz izvērtējama, un risinājumi ir jāatrod.