Aktuāli par karu Ukrainā

“Taisnība” piedāvā atskatīties uz vairākiem ar karu Ukrainā saistītiem aizvadītās nedēļu notikumiem, kā arī informāciju par to, kā mainījusies Krievijas ekonomika, kādas ir prognozes un ko dara vai nedara Eiropas valstis, kas turpina solīt nelokāmu atbalstu Ukrainai.

Krievijā strauji krities to personu skaits, kas ieinteresētas slēgt līgumus ar Krevijas Bruņotajiem spēkiem – 2025. gada otrajā pusē līgumslēdzēju skaits nokrities līdz 40 000 ceturksnī. Pavisam nesen varēja savervēt līdz pat 30 000 dienā. (bilde, Grafiks ar rekrutēšanas dinamiku visā kara periodā).

Rekrutēšanas dinamika visā kara periodā

Baltkrievijas-Krievijas pārvadājumi

Krievijas dzelzceļa kompānijas RŽD pārvadājumu skaits krītas. 2025. gada augustā dzelzceļš pārvadāja 92,2 miljonus tonnu kravas, un tas ir par 5,4% mazāk nekā pirms gada. Celtniecības materiālu pārvadājumu skaits samazinājies par 15%, melno materiālu – par 17,3% un graudu par 30,7%. Tas liecina par ražošanas apjomu krišanos un iekšējā pieprasījuma samazināšanos.

Krievijas degvielas tirdzniecības kompānijas, pērkot degvielas produkciju Baltkrievijā, mēģina kompensēt deficītu, kas radies Ukrainas triecienu pa naftas pārstrādes rūpnīcām dēļ.

Eiropas Savienībā (ES) turpinās diskusijas par to, vai konfiscēt gan procentu peļņu, gan iesaldētos Krievijas finanšu aktīvus. Nav vienprātības. Ukraina, Polija un Baltijas valstis atbalsta pilnīgu konfiskāciju, savukārt Beļģija, Francija, Itālija, Spānija un Vācija ir pret to. Valstis baidās no finanšu riskiem, triecienu EUR uzticamībai un Krievijas pretreakciju. No peļņas % līdz šim izmantoti 50 miljardi EUR, noguldījumu pamatsummas nav aiztiktas.

ES samazinājusi cenu griestus Krievijas eksportētajai naftai. No 3. septembra Krievijai ļauts eksportēt naftu saņemot 47,6 ASV dolāru par barelu līdz šim noteikto 60 dolāru vietā. Prognozē, ka tas Krievijas ienākumus varētu samazināt pa 19 miljardiem ASV dolāru.

Dānija ražos raķešu degvielu Ukrainas vajadzībām. No šī gada 1. decembra cietu degvielu ukraiņu raķetēm ražos pie aviācijas bāzes Skridstrupā. Dānija jūnija Ukrainas militārās industrijas vajadzībām iedalīja 78 miljonus ASV dolāru, bet kopējais finansējums būs 1,4 miljardi EUR (ES valstu finansējums Ukrainas militārajai industrijai).

Igaunija paziņojusi, ka pievienosies PURL iniciatīvai, kas uzsākta, lai vāktu līdzekļus ASV bruņojuma pirkšanai par Eiropas līdzekļiem. Militārajai palīdzībai Ukrainai Igaunija šogad iztērējusi 0,3% no IKP.

Ukrainas prezidents Zelenskis parakstījis likumus, kas paredz speciāla režīma ieviešanu attiecībā uz militārās industrijas uzņēmumiem. Uzņēmumiem noteikti muitas nodevu atvieglojumi, atvieglotas atmuitošanas procedūras un atbalsts gadījumā, ja ražotni pārvieto. Likumi paredz atbrīvošanu no peļņas, zemes un NĪN (ar nosacījumu, ja veic reinvestīcijas).

NATO ģenerālsekretās Marks Rite asi izteicies par Kremļa atteikšanos pieņemt ārvalstu miera uzturētāju klātbūtni Ukrainā: “Ukraina ir neatkarīga valsts, un pati izlems, kādu drošības modeli ieviest”. Tāpat viņš teicis, ka “Krievijas ekonomika nav lielāka par Teksasas štata ASV ekonomiku, līdz ar to Putinam tiek piedēvētas neesošas spējas. Nevajadzētu viņu uztvert pārāk nopietni”.

Slovākija gatavo 14. palīdzības paketi Ukrainai. Runa ir par inženiertehnikas nodošanu atmīnēšanas vajadzībām. Pagājušajā gadā Slovākija piešķira 3,5 miljonus EUR piecu atmīnēšanas mašīnu “Bozena 5” izgatavošanu Ukrainas vajadzībām. Mašīnas ir gatavas un tiks nodotas Ukrainai. Neskatoties uz Slovākijas premjera flirtu ar Kremli, valsts turpina atbalstīt Ukrainu.

Francijas prezidents E. Makrons paziņojis, ka 26 Ukrainas atbalsta koalīcijas valstis ir piekritušas nodot karaspēka formējumus vai resursus miera uzturēšanas misijai Ukrainā. Eiropa gatavo “stingru atbildi” Krievijai, ja tā turpinās izvairīties no miera noslēgšanas. Spēku nosūtīšana uz Ukrainu nebūtu gatavošanās karam ar Krieviju, bet gan Krievijas pārliecināšana, ka revanšs nav iespējams. Makrons piedraudēja – ja Kremlis vilks laiku, ieviesīs jaunas sankcijas. Polija un Itālija ir atteikušās uz Ukrainu sūtīt karaspēku un sola nodrošināt apmācības un izlūkdatus. Lielbritānija gatava nodot Ukrainai tālās darbības raķetes. Tikmēr ASV prezidents Tramps aicinājis Eiropu atteikties no Krievijas naftas un izdarīt spiedienu uz Ķīnu palīdzības Krievijai jautājumā.

Vācijas valdība apstiprinājusi gatavību Ukrainas Bruņotos spēkus atbalstīt ar apbruņojumu, finansējumu un apmācībām, taču karavīru sūtīšanu uz Ukrainu pagaidām neizskata. Šo jautājumu risināšot pēc apstākļu un formāta precizēšanas tam piemērotā laikā. To noteiks tādi faktori kā ASV dalības raksturs, sarunu rezultāti un Bundestāga mandāts. Vācija apņēmusies spēlēt svarīgu lomu Ukrainas drošības garantēšanā.

Nīderlandes premjers Diks Shofs paziņojis, ka Eiropa un ASV ir vienojušās par pasākumiem Ukrainas drošības nodrošināšanai un sankciju pastiprināšanai pret Kremli. Viņš ierakstījis, ka “Eiropas valstis uzņemas atbildību par drošības garantijām ar aktīvu ASV atbalstu” un ka “Putinam ir jāsēžas pie sarunu galda”. Ir pabeigta militārā plānošana un sabiedrotie skaidri zina, kas būs jādara. Paziņojumi liecina, ka Ukraina saņems ieročus, kas ļaus veikt triecienus Krevijas teritorijā un sagraut kara infrastruktūru, kā arī radīt neatbilstošus apstākļus kara turpināšanai.