Pretdronu iekārta "Merops"
- Taisnība Raksta
- 6 days ago
- 5 min read
Vārds "merops" (sengrieķu valodā nozīmē "cilvēce, mirstīgie" vai "balss dalītājs") grieķu mitoloģijā attiecināms uz vairākām personībām. Tādu ir vairāk nekā 10 un tās mītos visbiežāk ir spilgti literārie tēli.
Dabā sastopami bišķērāji
Saturiskās nozīmes dēļ grieķu valodā vārds savulaik izmantot, lai apzīmētu visai spilgtu putnu sugu – bišu dzeņus jeb bišķērājus (Merops). Tie pieder zaļvārnveidīgo kārtai (Coraciiformes), kas pieder bišu dzeņu dzimtai (Meropidae). Bišu dzeņu ģintī ir 24 sugas un to lielākā daļa dzīvo Āfrikā un Āzijā. Eiropā un Latvijā ir sastopama viena suga – bišu dzenis (Merops apiaster (Linnaeus, 1758)). Līdzīgi arī Austrālijā un Jaungvinejā, kur mājo tikai 1 varavīksnes bišu dzeņa suga.
Visiem bišu dzeņiem ir košs un krāsains apspalvojums, slaidi ķermeņi un parasti raksturīgas pagarinātas astes centrālās spalvas.[1] Lielākajai daļai bišu dzeņu starp acīm ir kontrastainas krāsas apspalvojuma līnija, kas atgādina šauras brilles. Daudzām sugām ir kontrastains galvas un pakakles krāsojums. Viena no galvenajām apspalvojuma krāsām ir zaļā.
Šie dzeņi barojas lidojuma laikā ķerot kukaiņus. Īpaši daudz tie medī bites, vaboles, lapsenes un sirseņus. Tas ir brīnišķīgs putns, kas no cilvēkiem nevēlamiem kukaiņiem spēj atbrīvot ievērojamas teritorijas. Putnam piemīt pārsteidzoša spēja pat no ievērojama attāluma noteikt kukaiņa atrašanās vietu un to noķert gaisā pat tad, ja tas mainījis lidojuma trajektoriju.[2]
Pretdronu iekārta
Nav šaubu un neviens arī nenoliedz, ka tā bija tehnoloģiska veiksme. Turcijas uzņēmums "Aselsan" Merops pirmo reizi demonstrēja "Eurosatory" izstādē 2022. gada jūnijā.
Izstādē to pozicionēja kā nākamās paaudzes gaisa novērošanas un mērķēšanas tēmekli (multi-spektrāls paplašinātas darbības rādiusa optiskais tēmeklis), kas kopš pirmajām modifikācijām tiek dēvēts par sistēmu novērošanas un mērķēšanas lietojumprogrammu.
Izstādē Haluks Gērgūns, "Aselsan" priekšsēdētājs un prezidents sacīja: "Merops dizaina filozofija ir vērsta uz bruņoto spēku reālajām prasībām kaujas situācijās. Lietotāji ar Merops var viegli panākt "kristāldzidru skatu" visos iespējamos skatīšanās apstākļos". Sistēma īpaši labi darbojas dūmu un putekļu apstākļos. Tā piešķir prioritāti vidēja un īsa viļņa termiskajai darbībai, lai atbalstītu operācijas rītausmā un krēslā. Šīs funkcijas padara Merops mērķēšanas sistēmu par operacionālu līdzekli nelabvēlīgos apstākļos ar uzlabotu veiktspēju. Turklāt tēmēklī ir iekļautas arī jaunākās attēlu apstrādes tehnoloģijas, tostarp tradicionālā attēlu uzlabošana, kā arī jaunākie mašīnredzes un mākslīgā intelekta algoritmi, kā arī misijas uzlabošanas iespējas, piemēram, kustīga mērķa identificēšana, izotermas, viltus krāsu un draudu identificēšana.[3]
Nav iemesla "Aselsan" uzņēmuma tehniskās iespējas novērtēt par zemu – tā nodarbina vairāk nekā 9000 kvalificētu inženieru (no kuriem nozīmīga daļa doktora grādu ieguvusi Eiropā un ASV), un tas ir viens no galvenajiem veiksmes faktoriem. Aptuveni 7% gada apgrozījuma uzņēmums atvēl pētniecības un attīstības projektiem, un daļu no atļautās 10% peļņas novirza zinātniskiem pētījumiem.
Modifikācijas un aprobācija
Par Turcijā ražotās iekārtas pielietojumu un uzstādīšanu tās sākotnējā aviācijas versijā nav pārliecinošu ziņu, taču iekārtas tiek ražotas arī vairākās "Aselsan" uzņēmuma filiālēs ārpus NATO.
Sadarbībā ar "Aselsan" ASV tika izveidots jaunuzņēmums Merops tehniskai pilveidei, modificēšanai un ražošanai. Lielākais investors no ASV puses ir bijušais Google izpilddirektors Ēriks Šmits. Salīdzinājumā ar Turcijā ražoto, ASV produkts piedzīvojis vairākas būtiskas izmaiņas – ražošanā izmanto tikai ASV ražotas komponentes (tātad, izslēdz tās, kas ražotas Ķīnā, Taivānā, Malaizijā un citur), tiek pielietots cits MI algoritms ar atšķirīgu tehnisko risinājumu, iestrādāts masīvs mašīnmācīšanās modulis (objektu atpazīšana, klasificēšana) un ir paaugstināta iekārtas energo-neatkarība. Jaunās modifikācijas ir kompaktas, tās ietilpst pikapa kravas kastē, bet vienlaikus tas ir pilnvērtīgs, neatkarīgi darboties spējīgs komplekss.[4]
ASV ražotās Merops sistēmas jau krietnu laiku kā autonomas izmēģina Ukrainā. Darbība ir sekmīga, un tas attīsta arī pašu sistēmu – jo īpaši mašīnmācīšanās komponenti, ko testē kopā ar citu iekārtu iegūtiem datiem par katru epizodi.
Merops spēj identificēt dronus un tos notriekt, izmantojot mākslīgo intelektu. Tas spēj apiet mākslīgi radītus satelītu un elektroniskās komunikācijas traucējumus.
"Tā ir sistēma, kas spēj mērķēt uz droniem un pat notriekt tos par zemām izmaksām," Associated Press pastāstīja NATO Sabiedroto sauszemes pavēlniecības otrais operāciju virsnieks pulkvedis Marks Maklelans. Viņš piebilda, ka "tā ir daudz lētāka nekā F-35 raķešu palaišana gaisā un dronu notriekšana ar raķeti".
Izvietošana
Briselē bāzētās ziņu vietnes "Euractiv" ziņojumā teikts, ka Turcijas uzņēmuma "Aselsan" izstrādātā multi-spektrālā paplašinātā darbības rādiusa optiskā tēmēkļa (MEROPS) gaisa telpas novērošanas sistēma ir izvietota Polijā un Rumānijā (iekārtas tur nonāk caur ASV karabāzēm Vācijā), un ir NATO rīcībā.[5] Tas ir pirmais posms, jau drīzumā tās sāks "dienestu" Austrumeiropā, šobrīd ar Ukrainas palīdzību[6] tiek veikta personāla apmācība.
Analītiķi ir pārliecināti, ka sistēmu izvietošana uzlabos NATO agrīnās brīdināšanas spējas, kā arī paatrinās reakciju uz bezpilota lidaparātu iebrukumiem. Šis solis ir arī NATO plašāka pāreja uz optiskajām novērošanas sistēmām, kas papildinās tradicionālas radaru un iznīcinātāju patruļas Austrumeiropā.[7]
Sarežģītākais gan vēl ir priekšā. Tā ir sistēmu integrācija ar NATO komandvadības un kontroles struktūrām – Ukrainā MEROPS izmanto neatkarīgi, bet NATO standarti ir stringrāki. Rumānijas aizsardzības ministrs skaidro, ka "testi mūsu valstī un Polijā ir, lai nodrošinātu pilnīgu saderību ar alianses sistēmām". Rumānija nākotnē varētu saņemt papildus vienības.[8]
Attīstība
Pašlaik uzskata, ka Merops ir labākais plaši pieejamais risinājums, un to pilnveido ne tikai ASV un Turcijas kopražojums.[9] Līdzīgas sistēmas izstrādā vairāki Eiropas konglomerāti – tās ir arī pretdronu raķetes primāri izvietošanai Eiropā un slāņveida aizsardzības zona gar NATO austrumu flangu.[10]
ASV armijas komandieris Eiropa un Āfrikā un NATO Sabiedroto sauszemes pavēlniecības vadītājs, ģenerālis Kriss Donahjū jūlijā paziņoja, ka vēlas izveidot sensoru tīklu un vadības un kontroles sistēmu, kas darbotos ar gandrīz jebkuru pieejamo aparatūru. Tas ļautu sistēmas mainīt tiklīdz tās tiek atjauninātas vai noveco. Merops ir pirmais posms šo aizsardzības sistēmu izveidē, teicis NATO Sabiedroto sauszemes pavēlniecības operāciju štāba priekšnieka vietnieks, brigādes ģenerālis Tomass Lovins. Prognozē, ka process ilgs divus līdz piecus gadus.[11]
Plāns paredz, ka sistēma tiks izvietota gar visu NATO austrumu robežu – no Turcijas līdz Norvēģijai, lai "Maskava pat neiedomājas par tās šķērsošanu".
Objektīvi vērtējot, Merops ir sarežģīta sistēma. Kaujas apstākļos Ukrainā ir pieslēgta tikai neliela daļa sistēmas funkciju un prasības operatoram nav apgūstamas pašmācības ceļā, jo tā nav spēļu konsole.
Personāla kvalifikācijas sistēmas pilnvērtīgai izmantošanai ir ļoti tuvas kompetencēm un prasmēm, kas nepieciešamas Gaisa agrīnās brīdināšanas un kontroles sistēmas (AWACS) operatoriem. Šādu kvalifikāciju Eiropā nav.
Dānija ir oficiāli paudusi vēlmi iegādāties Merops tehnoloģiju šādu iekārtu ražošanai un ekspluatācijai. Tas ir augsts slieksnis ar vismaz 2 šķēršļu grupām – vienu veido ASV noteiktie ierobežojumi šādu tehnoloģiju nodošanai ārpus ASV (arī NATO valstīm Eiropā), bet vienlaikus atļauja nozīmēs arī augsto tehnoloģiju čipu eksportu. Otrs šķērslis, kas ir daudz ievērojamāks, ir Dānijā pieejamās tehnoloģiskās kompetences. Tās ir vājas un vairākkārtējā nespēja valsts pārvaldē "Microsoft" aizstāt ar savām tehnoloģijām, ir pietiekoši ilustratīvs piemērs. Bez būtiskām izmaiņām tās izglītības sistēmā, Dānija tā arī paliks tikai IT produktu gala lietotāju kategorijā. ASV šobrīd nav lietderīgi Merops tehnoloģijas nodot Dānijai.
NATO amatpersonas ir norādījušas, ka Ukraina, NATO un Krievija atrodas tehnoloģiju kaķa un peles spēlē. Brigādes ģenerālis Zakariass Ernandess teicis, ka "redzam ko Krievija dara Ukrainā (...) mums jābūt tam gataviem".
[2] Fry, H. 2001 Family Meropidae (Bee-eaters). In: del Hoyo, J., Elliott, A., Sargatal, J. Handbook of the Birds of the World. Volume 6, Mousebirds to Hornbills. Barcelona, Lynx Edicions. pp. 286–325.
Comments