Putina "kultūras" direkcija
- Taisnība Raksta
- Sep 20
- 3 min read
Portāls “The Insider” izpētījis, kā pirms iebrukuma Ukrainā Maskavas Starpreģionālo un kultūras attiecību ar ārvalstīm pārvalde dāsni finansēja dažādas postpadomju valstu marginālās partijas. Tagad veco modeli nomainīs “jaunā paaudze” – Stratēģiskās partnerības un sadarbības pārvalde.
“Taisnība” piedāva ieskatu publikācijā.
Spiegu aizsegs
Starpreģionālo un kultūras attiecību ar ārvalstīm pārvaldi izveidoja 2005. gadā, gadu pēc Ukrainas “oranžās revolūcijas”. Maskavā šie notikumi radīja lielu trauksmi, tādēļ Putins lika izveidot struktūrvienību, kas pretotos pret “krāsaino revolūciju” izplatību kaimiņvalstīs.
Pārvaldes darbība aptvēra ne tikai Ukrainu, bet arī Armēniju, Azerbaidžānu, Gruziju, Uzbekistānu, Kirgizstānu, Tadžikistānu, Moldovu, Kazahstānu, Baltijas valstis, kā arī pašpasludinātās “republikas” Abhāziju un Dienvidosetiju
Kremlis uzskatīja, ka vajadzīgas smalkas ietekmes un infiltrācijas metodes. Pārvaldes vadītāji parasti bija no dienestu vidus. Piemēram, profesionāls spiegs Vladimirs Černovs, tuvs Putina sabiedrotā Sergeja Ivanova klana pārstāvis. Kā direktors viņš Krievijas kaimiņvalstis bieži brīdināja par ASV un NATO radītajiem draudiem, bet pats atpūtās Eiropas kūrortos un sūtīja mazmeitu studēt uz ASV.
Pārvaldes plānošanas nodaļu vadīja bijušais KGB-FSB darbonis Valērijs Maksimovs. Viņš uzraudzīja vēlēšanas kaimiņvalstīs, kā arī pieskatīja prokremlisko propagandistu Sergeju Mihejevu, kurš mūsdienās ir regulārs Vladimira Solovjova raidījumu viesis, bet agrāk organizēja vēlēšanu kampaņas Maskavas atbalstītiem kandidātiem. Personas, kam ir maz izredžu uzvarēt, izvēlējās apzināti. 2020. gadā, pirms parlamenta vēlēšanām Gruzijā, Černovs un Maksimovs pārliecināja Dmitriju Kozaku atbalstīt partiju “Gruzijas patriotu alianse” (GPA), kas labākajā gadījumā guva ne vairāk kā 5% balsu.
GPA iestājās par attiecību uzlabošanu ar Maskavu un atteikšanos no sadarbības ar ASV un Eiropu. Partijas līderi bieži apmeklēja Krievijas parlamentu, kur viņus dēvēja par ietekmīgiem opozicionāriem. Partijas popularizēšanai iztērēja vairāk nekā 10 miljonus ASV dolāru, taču tā vēlēšanās saņēma tikai 3,14%.
Baltijas nodaļu vadīja pulkvedis Jeģevņijs Umerenkovs, kurš agrāk, izlikdamies par Komsomolskaja pravda korespondentu, strādāja ASV un Meksikā. Vēlāk viņš izveidoja veselu žurnālistu un blogeru tīklu, kas Baltijā popularizēja Kremļa intereses.
Tagad viņš atkal raksta savam vecajam izdevumam, kur gandrīz katrā numurā slavē Putinu un viņa politiku.
Moldovas nodaļu uzraudzīja bijušais SVR rezidenta vietnieks Balkānos, pulkvedis Igors Maslovs. 2020. gadā Moldovā izcēlās skandāls: toreizējais prezidents Igors Dodons pazaudēja savu mobilo telefonu, kas nonāca žurnālistu rokās. Izrādījās, ka Maslovs bija viens no daudziem Krievijas izlūkdienestu darbiniekiem un oligarhiem, kuru kontaktinformācija glabājās Dodona telefonā. Ierīcē bija fiksēta bagātīga abu sarunu vēsture.
Azerbaidžānas jautājumi bija GRU virsnieka Valērija Černišova pārziņā. Viņš ieguva operatīvos materiālus par ievērojamiem amatpersonām, militāristiem un sabiedriskajiem darbiniekiem republikā. Cits GRU virsnieks, Dmitrijs Avanesovs, uzraudzīja situāciju Armēnijā.
Maigā vara
Pārvalde saņēma slepenus ziņojumus par situāciju kaimiņvalstīs un tos iesniedza Putinam. Piemēram, Azerbaidžānas gadījumā Kremli satrauca tādu organizāciju trūkums, kas līdztekus Turcijas ietekmei varētu veicināt Krievijas ietekmi. Fragments no slepena Azerbaidžānas nodaļas ziņojuma: “Ir ieteicams stiprināt Krievijas NVO klātbūtni Azerbaidžānā... esošo NVO atdzīvināšana vai jaunu izveidošana ilgtermiņā palīdzētu nodrošināt ‘maigās varas’ instrumentu Krievijas ietekmes nodrošināšanai.”
Putina administrācijas sūtņi bieži apmeklēja Azerbaidžānu, kur organizēja seminārus, konferences un žurnālistikas skolas.
Krievija Baku finansēja greznu izstādi, veltītu tagadējā prezidenta Ilhama Alijeva tēvam Heidaram Alijevam. Bijušā darbinieka atmiņas liecina, ka Kremlis iztērēja “vairāk nekā 100 miljonu dolāru”. Nauda “pazuda melnajā caurumā”. Šī gada sākumā Maskavas un Baku “romāns” beidzās.
Ietekmes aģenti
Citu nodaļu slepenie ziņojumi liecina, ka neviens bez maksas ar Krieviju draudzēties nevēlas.
Piemēram Armēnijas nodaļa informēja, ka “prokrieviskas idejas galvenokārt popularizē pensijas vecuma politiķi, kuri neinteresē jauniešus (...) nepieciešams finansiāli atbalstīt jaunus un enerģiskus cilvēkus”.
Centrālāzijas nodaļa raksta, ka “pasākumus apmeklē tikai kaimiņi un Krievijas diplomātu paziņas (...) viņi nāk tikai uz kafiju un uzkodām (...) finansiāli jāstimulē vietējā jaunatne”.
Pārvalde aktīvi strādāja ar kaimiņvalstu žurnālistiem un vērtēja viņu potenciālu kā ietekmes aģentiem. Sarakstos, kas pieejami “The Insider”, ir 136 mediju pārstāvji un blogeri. Daži raksturotu ar tādām piezīmēm kā perspektīvs, mūsējais, tēlo muļķi, tikai naudas dēļ u.c.
Kas notiks tālāk
Tagad tiks izveidota jauna Stratēģiskās partnerības un sadarbības pārvalde, kuras pamatu veidos Kultūras attiecību ar ārvalstīm pārvalde un Pārrobežu sadarbības pārvalde. Putins organizatoriskajiem darbiem ir devis 3 mēnešus. Jauno struktūru uzraudzīs Sergejs Kirijenko un ticams, ka attiecības ar kaimiņvalstīm pārvaldīs jaunāki izlūkdienesta darbinieki un polittehnologi.
Tiesa, Krievijai turpinot pilna mēroga karu Ukrainā, ir mainījusies situācija reģionā. Kaimiņvalstis vairs netic Kremļa apgalvojumiem par draudzību un biznesa saitēm.
Comments