top of page

Reģionālās rekrutēšanas modelis

  • Writer: Taisnība Raksta
    Taisnība Raksta
  • Dec 15, 2025
  • 7 min read

Krievijas reģionu budžeti ir būtiski, lai izprastu Krievijas rekrutēšanas sistēmu. Federālā valdība kontraktus parakstījušajiem faktiski piedāvā tikai 400 000 rubļu prēmiju (~5147 ASV dolāru), kas ir niecīga summa, salīdzinājumā ar miljoniem, ko piedāvā reģionālās valdības. Nesenais atalgojuma samazinājums piesaistīja zināmu mediju uzmanību.


Krievijas rekrutēšanas modelis


Modelis ievērojami atšķiras no tā, kāds bija Padomju Savienībā vai pat 90. gadu Krievijā. Otro pasaules karu, Afganistānas un Čečenijas karus izcīnīja ar karavīriem, kuriem atrasties militārajā dienestā bija obligāts pienākums. Personāla komplektācija karam Ukrainā cita – kopš 2014. gada kara hibrīdfāzes pret Ukrainu cīnījās neregulāras bruņotās vienības, ko parasti vervēja par atlīdzību un kam bija ierobežota saikne ar valdību. Pilna mēroga iebrukums 2022. gadā tika uzsākts ar profesionāliem (līgumdienesta) karavīriem, un to lielākoties turpina tādi Krievijas pilsoņi, kuri ir noslēguši līgumus un kurus mēģina uzskatīt par profesionāliem karavīriem.


Šādas pārmaiņas nevarēja rasties tāpat vien. Augsne rekrutēšanai tika radīta veicot milzīgas pārmaiņas valsts sociālajā kārtībā un struktūrā. Pēc PSRS beigām notika sabiedrības pārslāņošanās – ļoti liela iedzīvotāju masa no iluzoras padomju pārticības nokļuva kapitālisma nabadzībā.

Putina īstenotā politika pārmaiņu haosā ieviesa zināmus noteikumus, taču tas sabiedrības noslāņotību neatrisināja.

Kārtības ieviešana pēcjeļcina periodā Putina režīmam deva lielas sabiedrības daļas absolūtu uzticību, un režīma popularitāti neietekmēja pat sarīkotie kari. Režīma popularitāte sāka zust pēc kara ar Ukrainu aktīvās fāzes sākuma, taču režīms uzskata, ka tiek nodrošināta iekšējās stabilitātes kontrole. Papildus tam, karot gribētājiem dāļā ievērojamas Krieviju rubļu summas un apmaksas slogs ir uzvelts reģionālajām varas iestādēm. Finansiālās iespējas Krievijas milzu teritoriju reģioniem ir visai atšķirīgas.


Kartē parādīts, kuriem reģioniem bija spēcīgāks darba tirgus (zemāks bezdarbs, augstākas algas u.t.t.). Skaitļi kartē norāda, cik darbavietas uz 100 strādājošajiem pieejamas reģionā. Tie gan ir vēl 2019. gada dati, kad ekonomika darbojās pirms COVID-19 režīmā. Oficiāli bija 3,5 miljoni bezdarbnieku, taču attēlā starp reģioniem kopumā redzams nevienmērīgums.


Savukārt šajā kartē pa reģioniem ir parādīts iedzīvotāju īpatsvars, kuri dzīvo zem nabadzības sliekšņa (2020. gadā – 12 273 rubļi jeb 195 ASV dolāri mēnesī). Statistika uzrāda 17,8 miljonus cilvēku (jeb 12,1% iedzīvotāju skaita) kas dzīvo zem nabadzības sliekšņa. Skaidrs, ka statistika parāda to, ko vēlas redzēt, ievadot konkrētus kritērijus. Nav parādīts, cik iedzīvotāju atradās ļoti tuvu nabadzības slieksnim, taču var pieņemt, ka Putinam, gatavojoties karam, mazturīgo skaits bija pat ļoti liels. Tas ir apstāklis, kas izskaidro, kādēļ Krievijas armija vēl nav saskārusies ar nopietnām komplektēšanas problēmām un kāpēc finansiāli motivēta rekrutēšana ir tik veiksmīga.


Reģionu loma


Centrālā valdība ir autors idejai, ka nabadzībā un parādu jūgā dzīvojošie Krievijas iedzīvotāji naski pieteiksies "vieglas naudas" ieguvei un slēgs kontraktus ar aizsardzības ministriju. Reģioniem uzdeva stimulēt rekrutēšanas procesu, piešķirot papildu finansējumu bonusiem.

Vidējais rekrutēšanas bonuss – 1,4 miljoni rubļu (15 500 ASV dolāru).

Vienam no 3,5 miljoniem bezdarbnieku vai vienam no 17,8 miljoniem, kas dzīvo ar mazāk nekā 195 ASV dolāriem makā, šī naudas summa noteikti mainītu dzīvi. Tā nav gana liela, lai iegādātos dzīvokli Maskavā, bet mazāk pievilcīgos reģionos tas būtu iespējams. Krievijā vidēja cena par 1 m² dzīvojamās platības ir 116 000 rubļu. Dažos reģionos, piemēram, Saratovā un Volgogradā, tā ir zemāka – 80 000 rubļu. Reģionālās valdības piešķirtā pieteikšanās maksa un 400 000 no federālās valdības un vēl alga var padarīt sasniedzamu sapni par savu mājokli.


Bet kā ar automašīnu? Pienācīga, desmit gadus veca japāņu automašīna maksā ap 1,4 miljoniem rubļu. To viegli iegādāties no pieteikšanās bonusa vien. Vai iPhone? Pat ar visām sankcijām tas pieejams par 150 000-200 000 rubļiem.


Lēmums riskēt ar savu dzīvību kaujas laukā, jo īpaši intensīvā karā ar augstu upuru skaitu, nav viegls vai vienkāršs. Bez šaubām, šajā kombinācijā ir arī nemateriāli – ideoloģiski vai personīgie iemesli, taču ekonomiskie šķietami ir galvenais dzinulis. Vienreizējo maksu (80 reizes lielāka par nabadzības slieksni) nevar vienkārši ignorēt. Reģionālā pārvaldība ir galvenā, kas šo, visamorālāko ceļu ārā no nabadzības nodrošina. Ekonomiskās problēmas gan rada šaubas par šī modeļa ilgtspēju.


Reģionālo budžetu stāvoklis


Krievija Pirmā pasaules kara laikā cīnījās 3 gadus, 6 mēnešus un 16 dienas. Krievijas agresija pret Ukrainu šo laiku ir pārsniegusi, un ekonomika cieš. Pats par sevi tas varbūt iesaukšanu neietekmētu, jo mazinoties ekonomiskajai aktivitātei mazinās arī darbaspēka nepieciešamība civilajā sektorā, tomēr – ja reģioni nespēs arī turpmāk maksāt pārmērīgi augstās rekrutēšanas prēmijas, topošo karavīru entuziasms varētu noplakt.


Reģionālie budžeti izrāda sasprindzinājuma pazīmes. Desmit reģioni, kas piedāvā lielākos bonusus, jau 2025. gadā būs sasnieguši deficītu, daži no tiem līdz pat 15%. Sīkāk par to tabulā.


10 apgabali ar lielākajām pieteikšanās izmaksām (2025. gada vidus)

KF subjekts

Kopējais izmaksu bonuss

Apgabala un municipalitātes bonusi

Apgabala budžeta deficīta apjoms (miljardi RUR)

Budžeta deficīts (%)

1

Hantimansijskas autonomais apgabals

3,200,000

2,650,000 apgabals + 150,000 pilsēta

58.9

14.5%

2

Sverdlovskas apgabals

3,100,000

2,500,000 apgabals + 200,000 pilsēta

44

9.8%

3

Tulas apgabals

3,000,000

2,600,000 apgabals

8.8

6.0%

4

Marij-el republika

3,000,000

2,600,000 apgabals

3.2

5.4%

5

Sahalīnas apgabals

2,550,000

2,150,000 apgabals

25.3

14.0%

6

Kalugas apgabals

2,500,000

2,000,000 apgabals + 100,000 pilsēta

2.1

2.2%

7

Samaras apgabals

2,500,000

2,100,000 apgabals

25.8

8.9%

8

Maskava

2,350,000

1,900,000 pilsēta + 50,000 mēnešalga

461.1

9.0%

9

Maskavas apgabals

2,300,000

1,900,000 apgabals

55.2

4.6%

10

Stavropoles apgabals

2,200,000

1,600,000 apgabals + 200,000 pilsētas

4.7

2.5%

Reģionālie budžeti 2025. gada pirmajos 9 mēnešos kopumā saskaras ar 724,8 miljardu rubļu deficītu (salīdzinot ar 472,1 miljardu rubļu pārpalikumu pagājušā gada tādā pašā periodā). Krievijā ir 85 apgabali jeb subjekti, un 26 no tiem piedzīvoja nominālo ieņēmumu samazinājumu, bet 53 – inflācijai pielāgotus ieņēmumus. 2025. gada pirmajā pusē vien Krievijas reģioni ir uzkrājuši 397,8 miljardu rubļu (4,8 miljardi ASV dolāru) deficītu, kas līdz septembra beigām pieauga līdz 724,8 miljardiem (8,8 miljardi ASV dolāru). 67 reģioni 2025. gada pirmajā pusē bija deficītā, dažos gadījumos tas sasniedza vairāk nekā 30%.


Ņemot vērā samazinātās dotācijas no federālā budžeta un palielinātās cilvēkkapitāla izmaksas, reģionālo valdību problēmas nav pārsteigums. Reģioni ir sākuši samazināt izdevumus, tomēr problēmas ir gana nozīmīgas un tiem ir maz manevru iespēju – maz ticams, ka finanšu grūtībās reģioni spēs pašu spēkiem atrisināt. Jāsecina, ka reģionu izredzes nav pozitīvas un visticamāk turpinās pasliktināties.


Ietekme uz rekrutēšanu


Ekonomiskā situācija, protams, ietekmēs militāro situāciju. Kā jau iepriekš prognozēts, Ukrainas uzvara ir iespējama, radot zaudējumus Krievijas ekonomikai – galvenokārt naftas nozarei. Visticamāk, pirmās plaisas vispirms būs pamanāmas reģionālā līmenī. Reģioni būs spiesti samazināt savus budžetus, un tas ietekmēs visas jomas.


Ņemot vērā, ka Krievija rekrutēšanai dienā iztērē 22 miljonus dolāru un 75% summas sedz reģioni, ir jāpievērš uzmanība situācijai ar rekrutēšanas prēmijām. Ir notikušas dažas izmaiņas, kā redzams tabulā.

Reģions

Sākotnējais bonuss

Pašlaik spēkā esošā izmaksa

Baškostotānas Republika

1.6m

1m

Jamalas-Ņencu autonomais apgabals

3.1m

1.9m

Ņižņijnovgorodas apgabals

3m

1.5m

Samaras apgabals

3.6m

2.1m

Belgorodas apgabals

3m

0.8m

Rostovas apgabals

1.2m

1m

Dažos reģionos izmaksu samazinājums saistīts ar to, ka palielinātas izmaksas tika noteiktas tikai konkrētam laika periodam. Dažos tās joprojām ir augstākas par vidējo rādītāju. Rostovā varētu būt finansiālas grūtības, taču vienlaikus prēmija samazināta tikai par 200 000 rubļiem.


Kopumā izmaiņas ir novērojamas – 2024. gadā reģioni sacentās par līgumkaravīru vervēšanu, tādēļ reģistrācijas maksas paaugstināja, taču situācija ir mainījusies. Tas gan nav arī jāuztver kā pazīme, ka karš drīz beigsies. Analītiķi norādījuši, ka izmaiņas atspoguļo detalizētāku pieeju karotāju vervēšanā, nevis vervēšanas samazināšanu vai virzību uz mieru.

Kremļa paziņojumu skaidri liecina, ka Krievijas maksimālistiskās prasības ir nemainīgas un nav daudz pazīmju, kas liecinātu par gatavību nopietnām miera sarunām.

No otras puses, reģionu finanšu situācija skaidri liecina, ka tiem var būt grūti turpināt uzņemties tik lielu rekrutēšanas slogu.


Kremļa iespējas

Situācija iekšpolitikā Kremlim ir negatīva, jo lēš, ka kara upuru skaits ir virs 1 miljona un tas ir ievērojams skaitlis pat tik lielai bezdarbnieku un nabadzīgo iedzīvotāju daļai. Daudzi no tiem, kurus cīnīties motivētu lielā samaksa, jau ir pieteikušies, un tagad maksājumi sāk samazināties. Tas nenozīmē, ka Kremlim nav izvēles iespēju – dažas joprojām ir, taču tās visas ir destruktīvas un neviena no tām, visticamāk, Putina prasības neapmierinās.


1) Resursu pārdale

Lielai iedzīvotāju daļai ļoti simpatizētu Kremļa vēršanās pret lielajiem biznesiem un līdzekļu iegūšana no privātā kapitāla. Krievijas valsts nesen konfiscēja A. Bikova un A. Bobrova īpašumu – 38 uzņēmumus ar kopēju kapitālu vairāk nekā 134 miljardu rubļu apmērā, to vidū bija arī Oblkummenenergo ar aktīviem 10,9 miljardu rubļu apmērā un 2024. gada peļņu 962,7 miljardu rubļu apmērā. Lai gan ar šo konfiskāciju nevar pilnībā segt rerutēšanas izmaksas, taktiku var izmantot, lai aizpildītu plaisas finansējumā un, nemainot esošo rekrutēšanas modeli, turpinātu karu.


Ir vērts paturēt prātā, ka oligarhu sistēma ir daļa no Putina varas bāzes. Savulaik lojālie biznesi saņēma iespēju darboties sadalītās ekonomikas sfērās un uzkrāt ievērojamus līdzekļus. Tagad šie elementi var tikt izmantoti kā naudas maks radušos izdevumu segšanai. Oligarhu piespiešana atbalstīt noteiktus projektus vai viņu aktīvu likvidēšana un to izmantošana ir dzīvotspējīga taktika. No vienas puses tā rada risku tālākai ekonomikas un tiesiskuma (tā, kāds tas ir) graušanai, kā arī kapitāla aizplūšanu un nestabilitāti, bet no otras ļauj paildzināt rekrutēšanas modeli. Ja Kremlis patiešām uzskata, ka Ukraina ir tuvu sabrukumam, tas varētu būt ieinteresēts vēl nedaudz uzturēt šo modeli pie dzīvības, lai sasniegtu savus mērķus.


2) Modeļa maiņa

Teorētiski ir iespējams arī pilnībā mainīt rekrutēšanas modeli un vairs nepaļauties uz finansiāliem stimuliem. Pāreja uz iesaukšanu pārkāptu iepriekšējo, nerakstīto sociālo līgumu, saskaņā ar kuru sabiedrība uz savu karojošo līdzpilsoņu ciešanām pievēra acis (brīvprātīgi pieteicās un darīja to naudas dēļ, tātad paši to izvēlējās). Mobilizācija varētu radīt nopietnas sekas, un tas nav virziens, kurā Kremlis grib doties.


Afganistānas un Čečenijas karu vēsture spilgti ilustrē, cik Krievijas sabiedrībā nepopulāra ir mobilizētu karavīru izmantošana. Lai gan ir dažādi mobilizācijas veidi un Kremlis varētu izmantot aktīvos rezervistus, nevis vispārējo iedzīvotāju masu vai neaktīvo rezervi, jau 2022. gadā tas izraisīja satraukumu Krievijas iedzīvotāju vidū un Putina politikas popularitātes kritumu.

Baumo, ka Krievija varētu nelikumīgi mobilizēt pagaidu okupēto reģionu iedzīvotājus, taču maz ticams, ka tas apmierinātu karotāju pieprasījumu.

Pāreja uz mobilizācijas modeli, kas var būt dažādās formās, visticamāk ir uzskatāma par pēdējo izmisīgo un galīgo līdzekli arvien paranoiskākajam Kremlim.


3) Atgriešanās pie hibrīdām metodēm

Krievija varētu izvēlēties neoficiāli iesaldēt fronti un atgriezties pie sistēmas, kas vairāk līdzinās tās iepriekšējai hibrīdkaru kampaņai. Šķiet, šādi ir maz izredžu sasniegt Putina kara mērķus, bet tos nav sasniedzis arī pilna mēroga karš. Pastāv arī gana daudz pierādījumu, ka Putins mēģinās tos sasniegt vienā vai otrā veidā (līdz galam), tādēļ atgriešanās pie hibrīdkara ir variants.


4) Miers

ASV prezidenta Trampa izmantošana pamiera vai miera panākšanai ir viens no variantiem. Dažu sankciju atcelšana vai uzņēmējdarbības aktivitāšu palielināšanās varētu ļaut atveseļoties grimstošajai Krievijas ekonomikai. Tā uzlabosies budžeta situācija gan centrā, gan Krievijas reģionā. Kremlis gan to atkārtoti ir noraidījis, jo ir apņēmības pilns īstenot savus mērķus. Ja tiks panākts "miers", pat ja netaisnīgs, tiks atcelts arī esošais rekrutēšanas modelis. Tas savukārt nozīmē, ka Krievijas bruņoto spēku atjaunošanās nākotnē notiks saskaņā ar jaunu, pagaidām vēl nenoteiktu pieeju.


Vispārīgi par situāciju

Reģionālās ekonomikas problēmas ir tikai daļa no situācijas, kurā Krievija ir pieņēmusi vienu sliktu lēmumu pēc otra. Ņemot vērā problēmu skaitu, ir vērts atcerēties, ka spiedienam, kas varētu panākt Krievijas agresijas pārtraukšanu un, iespējams, pat Ukrainas teritoriju atbrīvošanu, ir jābūt daudzveidīgam.


Reģionālo ekonomiku un rekrutēšanas modeli sāk ietekmēt situācija, ko ir grūti kontrolēt. Nākamajos mēnešos varētu attīstīties tādi apstākļi, ko šobrīd vēl ir grūti paredzēt, tomēr krīze, kas skars karotājus, sabiedrības modeli un materiālo situāciju, virspusē izlīdīs vien pēc kāda laika. Tad, ar visu no tā izrietošo, bonusu rekrutēšanas modeli varēs vainot iekšzemes ekonomisko problēmu radīšanā.

Comments


SAŅEM JAUNĀKOS RAKSTUS E-PASTĀ!

Paldies, ka pieteicies!

milda.png
  • Facebook
  • X
  • Youtube
bottom of page