Veļu laiks aizkavējies
- Taisnība Raksta
- 3 days ago
- 5 min read
Pie mums, kad vilki rudenī gaudo, sācies veļu laiks. Mirušo dvēseļu mielošana notiek četras nedēļas – no Miķeļiem (Apjumībām) līdz Mārtiņiem. Šo laiku sauc par veļu laiku, zemliku jeb Dieva dienām. Tas ir laiks, kad pieminam mirušos un pa gadu ir sakrājies gana daudz ko viņiem stāstīt un pārrunāt. Tomēr ne visās zemēs ir saglabājusies šīs senās elkdievības tradīcija. Šajā noskaņā pieminamas vismaz divas lietas no mūsdienu pasaules.
Staļina lēmums
Savulaik jau pēc Otrā pasaules kara Padomju Savienībā visai strauji pieauga korupcija, kas skāra ne tikai civilo pārvaldi un armiju, bet jau arī valsts drošības dienestu (VDK). Tā laikā VDK vadītājs Lavrentijs Bērija (Лаврентий Павлович Берия; 1899-1953) par korupcijas postu un apjomiem ziņoja biedram Staļinam, un apņēmās likvidēt korupciju valstī par 89 miljoniem tā laika rubļu. Uz to Staļins ir atbildējis, ka labāk ir izveidot divas jaunas kapsētas problēmas risināšanai. Pie tā arī palika.
Laiki ir mainījušies. Lai gan Ukrainā neiedomājami plašais korupcijas skandāls vēl tikai aug auguma un apzinātās palīdzības izsaimniekotās summas personiskiem ieņēmumiem sen jau ir pārsniegušas miljardu ASV dolāru, izmeklēšana un aizdomās turēto apsūdzēšana un lietu izskatīšana tiesās vēl tikai sākās, Kijivā jaunas kapsētas nav izveidotas. Bet vajadzētu gan, kaut vai aiz cieņas pret varonīgiem ukraiņu karavīriem frontē. Neveicas ar kapsētu ierīkošanu arī Briselē – gaisā palika nepabeigta krimināllieta par Katargeitas skandāla varoņiem no Eiropas Parlamenta (korupcija no Kataras) un savu rindu gaida tikko arestētie un vēl lielāks skaits pagaidām aizdomās turētie EK Ārlietu resora vadošie darbinieki.
Slikti, ka demokrātijas spēlītes neatminas biedra Staļina tālredzīgās izvēles.
No Aukstā kara laika kapsētas
Par "auksto karu" parasti dēvē stāvokli, kas izveidojās pēc Otrā pasaules kara starp ASV ar tās sabiedrotajiem un PSRS ar tās satelītvalstīm. Šo periodu raksturo asa abu lielvalstu politiskā, ekonomiskā, zinātniskā un bruņošanās sacensība. Tā būtība – cīņa starp ASV un PSRS un to sabiedrotajiem par varu pasaulē. Tiek pieņemts, ka Aukstais karš ilga no 1947. gada līdz PSRS sabrukuma sākumam 1991. gadā.
Šajā laikā izstrādāti ļoti daudzi utopiski karadarbības realizēšanas veidi, ieroču sistēmas un dažādi mehānismi, kuri nekad nenonāca pat līdz pilnvērtīgiem prototipiem. Tie visi jau pagājušā gadsimta astoņdesmitajos un deviņdesmitajos gados nonāca dažādās tehnikas kapsētās, pamestos angāros vai vienkārši tika pamesti nevienam vairs nevajadzīgās rūpnīcās un izmēģinājumu poligonos. Šādas kapsētas nonāca arī visai plašais spektrs dažādu lāzeru ieroču eksperimentāli risinājumi un agri prototipi.
Padomju inženieriem neveicās un viņu radītās ierīces nebija piemērotas militārām vajadzībām (ārkārtīgi energoietilpīgas, un masīvas stacionāras iekārtas, tas vadīt spēja tikai daži inženieru kolektīvi, raidītas lādiņš bija nepietiekoši liels un pārāk ātri izkliedējās un mērķi sasniedz tikai neliels enerģijas daudzums, kas tam nenodarīja pietiekošus postījums).
Pētījumi šajā jomā apsīka arī paaudžu nomaiņas dēļ, un krievu militārie pētnieki vairāk pievērsās elektriskā impulsa ieroču veidu izstrādei. Tā izrādījās kļūda, jo, ierobežoti turpinot pētījums, dažās citās valstīs jau šajā gadsimtā izdevās radīt visai kaujas spējīgus lāzera ieročus (ASV, Apvienotā Karaliste, Izraēla, Ķīna) un to pilnveide turpinās.
Prototipa vietā laboratorija
Aukstā kara laikā padomju inženieri attīstīja arī ievērojamu skaitu ļoti specifisku kaujas lidmašīnu modifikāciju skaitu, lai gan lielākā daļa no tām nekad nenonāca līdz pilnvērtīgam prototipam. Modifikācijas pagājušā gadsimta 70-tajos gados tika veiktas arī pārveidojot militāro transporta lidmašīnu Ilyushin Il-76MD.
Šai lidmašīnas modifikācijai priekšpusē parastā deguna konusa vietā bija uzstādīts vadāms staru kūļa virzītājspēks (divdesmit gadus vēlāk Boeing izmantoja līdzīgu koncepciju YAL-1 testa platformā, lai gan galvenajam lāzeram, nevis mērķēšanai). Galvenā lāzera šaušanai uzstādīja lielu ievelkamu aizmugurējo torni, jo inženieri uzskatīja, ka galveno lāzera tēmēšanas optiku nav iespējams ievietot deguna konusa tornī. Gar fizelāžas apakšējo malu bija uzstādītas divas lielas gondolas. Vienā atradās turboģeneratori, ko izmantoja lāzera darbināšanai, bet otrā aizstāja kabīni, kurā atradās mērķēšanas lidāra palīgdzinējs.
Lāzera sistēma bija 1 MW, ko izveidoja viena no Kurčatova Atomenerģijas institūta filiālēm. Šis oglekļa dioksīda lāzers (1LK222- kā daļa no PSRS 17F19D Skif-D (pazīstama arī kā Scyth-D) programmas) tika pārveidots uzstādīšanai uz IL-76, kas ar nosaukumu "1A" pirmo lidojumu veica 1981. gada augustā. Pēc 10 gadiem tika izstrādāts un izmēģināts otrs lidojošas laboratorijas prototips (ar nedaudz atšķirīgu lāzeru) – “1A2” ССР-86879. Nav zināms, kādi pētniecības un pilnveides darbi turpinājās turpmākos gadus, jo lidmašīnas nepacēlās gaisā. Juku laikos PSRS sabrukuma laikā pirmais prototips "1A" tika neatgriezeniski zaudēts (tas iekārtu elektriskā īssavienojuma rezultātā sadega slēgtā angārā Čkalovskas gaisa spēku bāzē netālu no Maskavas).
Palika "1A2", kas pēc daudziem gadiem pirmo reizi tiek pacelts gaisā 2009. gadā un tad to identificēja pēc jaunā apzīmējuma – A-60, kas faktiski ir Il-76 modifikācija. Turpinās tās modifikācija G. M. Berjeva vārdā nosauktā Taganrogas aviācijas zinātniski tehniskajā kompleksā (TANTK) un Georgija Dimitrova vārdā nosauktā Taganrogas mašīnbūves rūpnīcā.(šeit ražoja arī pretzemūdeņu lidmašīnas A-50 un Tu-142).
Tālākās pilnveides naudas trūkuma dēļ apsīka 2011. gadā (tiek demontēta daļa no iekārtām), bet tās atsāka 2012. gadā Almaz-Antey (TsKB "Almaz") uzraudzībā. Tad šajā A-60 uzstādīja jaunu militārām vajadzībām uzņēmumā Khimpromavtomatika izstrādātu modificētu lāzeri 1LK222 (darbojas vidējā infrasarkanā viļņu garumā, aptuveni 5 mikrometru garumā). Tiek uzstādīti arī vairāki daudz mazākas jaudas palīglāzeri, un amatpersonas ziņo par pārbaudītām jaunās sistēmas spējām apžilbināt zemās, vidējās un ģeostacionārās orbītās esošu satelītu sensorus. 2016. gadā tiek pabeigta virszemes atbalsta aparatūras izstrāde, tā tiek uzstādīta un konfigurēta A-60 iekārtās. Turpmākos četros gados notiek iekārtu un lāzeru kaujas spēju pārbaude attiecībā uz satelītu optiskajām sistēmām. Šīs spējas tiek apstiprinātas eksperimentāli (nevis pārbaudes dabā poligons vai kaujas apstākļos). Jaunās spējas šajās modifikācijās ir mēģinājums mērķtiecīgi ietekmēt satelītu spējas, koncentrējoties uz attēlu veidošanas izlūkošanas resursu neitralizēšanu bez kinētisko atkritumu radīšanas.i
Nosaukuma maiņa
Aptuveni no 2016. gada A-60 (Beriev A-60) lidmašīnas (jeb lidojošu) lāzerlaboratoriju pārdēvē par 1LK222 (testa lidmašīnu RA-86879) vienota Sokol Eshelon (Сокол-Эшелон) kompleksa sastāvā. Kompleksa viens no pamata mērķiem ir kaujas taktiskās spējas "pretsatelītu operācijām, izmantojot augstas enerģijas lāzeru, kas uzstādīts uz modificētas lidmašīnas". Turpmāk sistēma ir vērsta uz attēlveidošanas satelītu un bezpilota lidaparātu optiskajiem sensoriem, tos apžilbinot vai īslaicīgi atspējojot augstumā līdz 1500 kilometriem bez fiziskas iznīcināšanas. Tas ir kā daļa no Krievijas plašāk virzītas enerģijas ieroču izstrādes, lai cīnītos pret kosmosā bāzētiem izlūkošanas draudiem. Tā tiek papildus klasificēta kā desanta lāzerlaboratorijas lidmašīna.
Lidmašīna tiek modernizēta, un visus testus veic uz zemes Taganrogā.ii Pētījumu ir daudz un pastāvīgi ir nodarbināti vairāki desmiti inženieru. 2020. gadā valdībai tiek piedāvāts turpināt modernizāciju, bet uz citas lidmašīnas modifikācijas (IL-76MD-90A). Pētniecība turpinās, par tās rezultātiem nav nekādu ziņu. Nav arī labo ziņu propagandas mērķiem, kas nav saistīti ar pārbūvei noteiktu jaunu atbildīgo institūciju – Taganrogas uzņēmumus iekļauj Krievijas valsts korporācijas Rostec AS "Apvienotā lidmašīnu korporācija" sastāvā.
Ukraiņi apmeklē lidmašīnu kapsētu
Pirms pāris nedēļām – 2025. gada 25. novembra naktī Ukrainas Aizsardzības spēki uzbrukuma laikā Taganrogā trāpīja Krievijas lidmašīnai A-60 – lidojošai laboratorijai lāzerieroču testēšanai. Saskaņā ar vietējo aculiecinieku videoierakstiem un fotogrāfijām, Ukrainas trieciena mērķis bija GM Berijeva aviācijas zinātniski tehniskais centrs un Taganrogas-Dienvidu gaisa spēku bāze, kas kalpo kā uzņēmuma galvenā izmēģinājumu bāze.
Apmeklējums bija sekmīgs, un ukraiņi atstāja tur piemiņas svecīti, kas faktiski iznīcināja visu šo laboratoriju-lidmašīnu.iii Lidmašīna vairs nav remontējama un šo padomju laiku izgudrojumu kapsētu var droši slēgt. Nav zināms, cik atbildīgās personas Taganrogas rūpnīcā un iesaistītos uzņēmumos nojauta šo jauno modifikāciju un papildinājumu bezjēdzīgumu, tās tomēr bija ļoti labi apmaksātas darbavietas vairāk nekā simts inženieriem.
Viņi taču tagad nepārkvalificēsies par šīs kapsētas sargiem?
i Plašāk sk. https://grokipedia.com/page/Sokol_Eshelon
Comments