Hibrīdapdraudējums Baltijas valstīm

"Taisnība" nesen rakstīja par kontrabandas baloniem, kas ielido te Lietuvā, te Latvijā. Nav noslēpums, ka gaisa telpas šķērsošana ar kontrabandas nolūkos izmantotajām meteoroloģiskajām zondēm kļūst intensīvāka.

Gaisa balonu operācijas kļuva izteikti aktīvas 2 gadus atpakaļ, bet jau šogad Lietuvā konstatēti 600 gadījumi, kamēr Latvijā – 20. Lietuvā konfiscēti vairāk nekā 1,3 miljoni kontrabandas cigarešu. Kontrabanda pa ierastajiem ceļiem kļuvusi apgrūtinoša, taču peļņa ir tik ievērojama, ka no šī rūpala Baltkrievija atteikties nevar.

Acīmredzams, ka Lietuvā, un arī Latvijā, darbojas sazarots kontrabandas struktūras elements, kas cieši saistīts ar organizatoriem Baltkrievijā. Tas automātiski nozīmē sasaisti ar Baltkrievijas un līdz ar to arī ar Krievijas specdienestiem.

Tas ir, tiek darbināts mehānisms, ko vajadzības gadījumā var izmantot arī citiem mērķiem – ja hēlija balons var pārnest kontrabandu, tas var nest arī citu kravu. Piemēram sprāgstvielas, detonatorus, munīciju un arī ieročus. Tas padara šo Baltkrievijas darbību jau par draudu ne tikai ekonomiskajai suverenitātei, bet arī Baltijas valstu drošībai.

Baltkrievijas opozīcijas informācijas avoti uzskata, ka Lukašenko režīma uzdevums, ciešā koordinācijā ar Kremli, ir darīt visu iespējamo, lai uzturētu spriedzi valstīs, kas robežojas ar Baltkrieviju. Spriedzes uzturēšana nepieciešama, lai sagatavotu augsni Kremļa operācijām pret Poliju un Baltijas valstīm.

Plāns par sauszemes savienojuma izveidi ar Kaļiņingradas apgabalu caur Lietuvas teritoriju acīmredzami pastāv, taču tā īstenošana pašreizējā ģeopolitiskā situācijā vēl netiek uzskatīta par iespējamu. Operācija nevar tikt īstenota, kamēr nav atrisināta Ukrainas “problēma”.

Informācijas avoti liecina, ka plāna mērķis ir Lietuvā radīt tādus apstākļus, lai tās valdība piekāptos Kremļa spiedienam izveidot demilitarizētu, Krievijas kontrolē esošu koridoru no Baltkrievijas teritorijas uz Kaļiņingradas apgabalu.

Beidzamo 25 gadu notikumi parāda, kā to varētu panākt bez tiešas militārās iejaukšanās. Ja Krievija uzsāktu aktīvu operāciju pret Baltijas valstīm, mums būtu jāsaskaras ar postošām un ikdienas ritmu graujošām diversijām. Piemēram, transporta tīkla bojāšana, uzņēmumu ražotņu iznīcināšana, informatīvi psiholoģiskās kampaņas, iedzīvotāju slepkavības, dronu triecieni un citas darbības.

Kā piemērs – dzelzceļa sliežu bojāšana Polijā, ko paveica divi Krievijas specdienestu savervēti Ukrainas pilsoņi. Zīmīgi tas, ka personas pēc diversijas patvērušās Baltkrievijā – viņi ir spējuši pārvarēt Polijas-Baltkrievijas robežu, kas ir gan nožogota, gan tiek pastiprināti kontrolēta. Tas demonstrē iespējamo diversiju mehānismu, kādu var iedarbināt arī pret Baltijas valstīm. Ņemot vērā, ka ne mūsu, ne Lietuvas robežas nav tik spēcīgi fiziski nodrošinātas kā, piemēram, Polijas-Baltkrievijas, tad ļaunprātīgu un agresīvu ielaušanos var nepaspēt novērst. It sevišķi, ja to atbalsta kaimiņvalsts specdienesti un aģentūra, kas jau atrodas Baltijas valstu teritorijās.

Lietuvas Ārlietu ministrija izplatīja aicinājumu nepieļaut Ukrainas okupēto teritoriju atdošanu apmaiņā pret karadarbības pārtraukšanu. Trampa administrācija, izdarot spiedienu uz Ukrainu, cenšas šo Maskavas plānu īstenot. Tas izveidotu precedentu, ka ar teroru pret kaimiņvalstīm Krievija var panākt teritoriju okupācijas legalizāciju. Tātad, nākamais solis jau pilnīgi droši tiktu vērsts Baltijas virzienā.

Zīmīgs ir Putina teiktas, ka Krievija ir gatava parakstīt apņemšanos neuzbrukt Eiropai. Tas izskanēja pēc tam, kad Lavrovs Baltijas valstis novērtēja kā "nepilnīgus" eiropiešus.

Hibrīdoperāciju Kremlis neuzskatīs par uzbrukumu un darbinās ietekmes aģentus, kas šo naratīvu pastiprinās. Svarīgi, kā uz to reaģēs ASV administrācija, tādēļ tās ietekmes uz Ukrainu loma pašlaik tiek pārbaudīta kontekstā ar turpmākajām plānotajām operācijām. Kā jau minējām, mērķis būs piespiest Lietuvu piekrist Kremļa prasībām. Nekādas atšķirības no 1940. gada...

Kā pozitīvs solis pretdarbības sagatavošanā jāmin gaisā virmojošie plāni demontēt dzelzceļa līniju pārejas pierobežā. Agresijas uzsākšanas gadījumā tos varētu izmantot kā savdabīgus vārtus, lai šķērsotu Latvijas robežu. Protams, kā zināms, ne visi Latvijā demontāžu atbalsta...