Spriedze Baltkrievijā. Iespējamie kara scenāriji

Jau tradicionāli cenšamies informēt lasītājus par notikumiem Baltkrievijā, par kuriem savukārt ārpasauli cenšas informēt baltkrievu iekšējās pagrīdes organizācijas. Mūsuprāt, šiem notikumiem ir potenciāli liela ietekme uz Latviju, tāpēc cītīgi tiem sekojam līdzi.

Beidzamie notikumi, par kuriem informē opozīcijas avoti, liecina, ka Baltkrieviju apmeklējis pašreizējais Ukrainas Galvenās izlūkošanas pārvaldes (GUR) priekšnieks ģenerālleitnants Oļehs Ivaščenko. Sarunas ar Baltkrievijas vadību notikušas trīs stundu garumā un piedalījies esot arī Baltkrievijas diktators Lukašenko un KGB priekšnieks I. Terteļs.

Avoti ziņo, ka tikšanās laikā Putinam tika nodots personisks vēstījums – to Lukašenko solījās nekavējoties nodot adresātam. Kā zināms, Lukašenko 26. jūnijā tiešām devās divu dienu vizītē uz Krieviju, pēc kā sekoja Putina propagandas intervija, kurā viņš atsaucas arī uz saņemtajiem Ukrainas priekšlikumiem. Jāatzīmē, ka tas, kā viņš komentēja šos priekšlikumus, liecina, ka tie tiek noraidīti.

Jau iepriekš rakstījām, ka Minska un Kijiva vienojušās, ka stratēģiskie mērķi tām ir kopīgi un ir noslēgta "vienošanās". Vajadzības gadījumā starp valstīm tiks iniciēta kontrolēta eskalācija, apmaiņa ar bezpilota lidaparātu triecieniem, ar ko tad viss arī beigsies. Šis pasākums Kremlim kalpotu kā demonstrācija. Vajadzības gadījumā Baltkrievijas speciālo operāciju spēki ir gatavi demonstratīvi atkāpties līdz 50 km valsts dziļumā, tā vēl pārliecinošāk sevi Kremlim parādot kā Ukrainas agresijas upuri.

Līdzīgs scenārijs iespējams arī pie Polijas robežas, ja ar Ukrainas faktoru nepietiks un ja Polija vēlēsies būt viena no pusēm kara apturēšanas politiskajos procesos. Mērķis ir parādīt, ka Lukašenko ir uzticams Kremļa sabiedrotais, kas veic militāras darbības un karadarbību it kā novirza arī uz sevi. Cita starpā Polijas medijos nesen tika publicēta informācija par no ASV saņemtu brīdinājumu, ka Krievija pret Poliju gatavo šāda rakstura provokāciju.

Minētie situācijas attīstības scenāriji kalpotu par ieganstu lūgt palīdzību un papildspēkus Krievijas Bruņotajiem spēkiem. Baltkrievijas aizsardzībai varētu iedalīt daļu bezjēdzīgo krievu mobilizēto karavīru, tā vājinot personālsastāvu Ukrainas frontē. Baltkrievija un Ukraina būtu "vienā laivā".

Pēc avota novērojumiem un sniegtās informācijas, iespējams arī "Minskas 3" scenārijs. Karojošās puses, piedaloties ASV, sēdīsies pie sarunu galda. Iespējams, karš tiks apturēts "Minskas 3" sarunās.

Lukašenko labi saprot – ja Baltkrievija nopietni iesaistīsies karā, viņu un viņa eliti piemeklēs bēdīgs iznākums, jo Ukrainai satriekt kritisko Baltkrievijas infrastruktūru izdotos ļoti ātri. Pirms mēneša Lukašenko Grodņā publiski paziņoja, ka Baltkrievija karot neies un valsts iedzīvotāji nekļūs par "lielgabalu gaļu" Ukrainā. Šo retoriku viņš turpināja arī vēlāk, intervijā medijam Al Arabiya pat atvainojoties Ukrainas prezidentam Zelenskim par saviem skarbajiem izteikumiem un atkāroti solot neiesaistīties karā.

Tikmēr Kremlis ar aģentu palīdzību mēģina nostiprināt "Karpenkova grupu" (N. Karpenkovs ir Baltkrievijas Iekšlietu ministrijas Iekšējā karaspēka komandieris). Finansējuma avoti ir vienkārši – uzņēmējiem, kurus Karpenkovs sev "pietuvinājis", piedāvā biznesa projektus Krievijā. Viņu pienākums ir ziedot līdzekļus Karpenkovu atbalstošam fondam. Komandieris novembrī gatavojas atvaļināties no aktīvā dienesta un nodarboties ar pusaudžu patriotisko audzināšanu. Tuvāko personu loks viņam gatavs pievienoties nākotnē, kad viņš sāks savu plānoto politisko karjeru. Mērķis ir ultrapatriotu sabiedriskā apvienība – partija – parlaments – frakcija vai Karpenkova/Gigina bloks un varas pārņemšana Kremlim izdevīgā brīdī. Runa ir par 2030. gadu. Karpenkovs savas politiskās ambīcijas neslēpj un netieši norāda, ka būs gatavs kļūt par prezidentu, ja tauta to ļaus. Kremlis gatavo pamatu nākotnes sociālpolitiskajām pārmaiņām.

Lukašenko "galmā" par visbīstamāko uzskata Baltkrievijas rubļa piesaisti Krievijas rublim. Baltkrievijas nacionālā banka izstrādā alternatīvus mehānismus esošajam rezerves valūtu grozam – iespējama tendence virzībai uz dolāru un juaņu. Nacionālā banka prognozē pakāpenisku Krievijas rubļa devalvāciju. Pašreizējais vidējais starpbanku tirgus maiņas kurss ir aptuveni 1 Baltkrievijas rublis (BYN) = 26,59 Krievijas rubļi (RUB). Plānots paaugstināt procentu likmes noguldījumiem ASV dolāros, jo tiek gaidīti turpmāki ASV sankciju atvieglojumi un dialogs ar ES.