Trampa sankciju būtība

Kā zināms, Trampa administrācija ir uzsākusi aktīvas darbības pret kremļa režīmu. Ar vārdiem “aktīvas darbības” jāsaprot tas, ka nule izsludinātās sankcijas pret Krievijas energokompānijām “Lukoil” un “Rosneft” ir esošās administrācijas politiskā iniciatīva, nevis iepriekšējās – Baidena administrācijas, projekts.

ASV mediji stāsta, ka esot izvēlēts jauno sankciju stipruma vidējais variants, jo bijuši trīs varianti – vieglais, vidējais un smagais. Par to, kāds bija iedomāts smagais, pašlaik nav publiski pieejamas informācijas, taču, kā var noprast, ja karš netiks apturēts, pēc sešiem mēnešiem var tikt piemērots tieši smagais sankciju variants.

Jāsaprot, ka jau spēkā esošās sankcijas Krievija ir spējusi apiet ar dažādām metodēm. Krievijas naftas eksports joprojām tiek nodrošināts, ir pircēji. Šobrīd pat naftas eksports pa jūras ceļiem ir pieaudzis, jo, ņemot vērā naftas pārstrādes infrastruktūras graušanu pašā Krievijā, ir vairāk eksportam pieejamās naftas. Paredzams, ka tas turpināsies līdz netiks fiziski iznīcināti naftas eksporta termināļi Krievijas ostās.

Katru dienu no Krievijas ostām iziet 30-35 naftas tankeri – uz Indiju, Turciju, Ķīnu un citviet. Kā redzam, tad nav tāda spēka, kas varētu ietekmēt Krievijas naftas pircējus pārtraukt izdevīgos darījumus.

ASV ieviestās sankcijas pret divām lielām energokompānijām vērstas uz šo kompāniju resursu un ekonomiskās ietekmes samazināšanu un to izspiešanu no tirgiem ārpus Krievijas teritorijas. Sankcijas stāsies spēkā no 21. novembra, taču jau pēc to izziņošanas strauji kritās “Lukoil” un “Rosneft” akciju vērtība. Kompāniju vadība ir paziņojusi, ka stājoties spēkā sankcijām, tās sāks pārdot savus ārvalstu aktīvus. Šādu aktīvu kompānijām ir daudz. Vēl pirms Putina kara avantūrām “Lukoil” vadība paziņoja, ka 50% sava biznesa izvērsīs ārvalstīs. “Rosneft” savukārt pieder 20% Vācijas naftas pārstrādes industrijas. Nāksies daudz ko pārdot, un tas likumsakarīgi samazinās Krievijas budžeta ienākumus. Šajā gadījumā sankciju efekts būs reāls.

Pasaules naftas tirdzniecība faktiski nereaģēja uz ASV izziņotajām sankcijām. Nedaudz nodrebēja naftas spekulantu tirgus, bet produkta cenas nereaģēja, neskatoties uz to, ka “Lukoil” un “Rosneft” nodrošina 50% Krievijas naftas eksporta apjoma.

Kompānija “Lukoil” 2016. gadā pārdeva savu degvielas mazumtirdzniecības tīklu Latvijā, Lietuvā un Polijā. 2015. gadā “Lukoil” pārdeva aktīvus Igaunijā un 2014. gadā Čehijā, Slovākijā un Ungārijā. Interesanti ir pārdošanas laiki – laiks, kad Krievija sāka reālu agresiju pret Ukrainu.

Latvijas, Lietuvas un Polijas “Lukoil” aktīvus nopirka neskaidras izcelsmes Austrijas kompānija AMIC Energy.

2015. gada aprīlī “Lukoil” un AMIC Energy paziņoja par 300 miljonu ASV dolāru (268 miljonu eiro) darījumu, kurā Austrijas kompānijai tiek pārdoti 100% “Lukoil-Ukraina”, kas ietvēra 240 degvielas uzpildes staciju un sešas naftas bāzes Ukrainā. Vai tādējādi jau iepriekš netika veiktas preventīvas darbības iespējamo sankciju efekta mazināšanai un kas reāli stāv aiz šādas Austrijas kompānijas? Iespējams, ka kompānija, kurai ir savs degvielas uzpildes staciju tīkls tirgo degvielu, ko pārstrādājušas tās pašas Indijas kompānijas vai, piemēram, naftas pārstrādes uzņēmumi Vācijā, kur 20% pieder “Rosneft”? Saprotams, ka Krievijai tajā laikā bija svarīgi noņemt izkārtnes, kas tieši norādīja uz uzņēmumu piederību Krievijai.