Putina diversificētais hibrīdkarš

Karš Ukrainā sasniedzis tādu stadiju, ka tikai revolucionārs militāro tehnoloģiju izrāviens var to izbeigt ar militāriem līdzekļiem – respektīvi, viena no karojošajām pusēm iegūst tehnoloģisku pārākumu, kas spēj salauzt izveidojušos stāvokli.

Vēl pirms 2022. gada Ukrainas-Krievijas ierakumu karā Donbasā parādījās lēti bezpilota lidaparāti, kas kā ierocis kaujaslaukā tādā statusā karu vēsturē tika izmantots pirmo reizi. Jā, ASV jau Afganistānas operācijas laikā pielietoja superdārgus bezpilota lidaparātus, taču tur runa bija par patiešām dārgām tehnoloģijām, kuru pielietošanu pretinieks nevarēja apdraudēt. Zemas intensitātes kaujās Donbasā lētos dronus sāka pielietot ap 2020. gadu, taču tos izmantoja galvenokārt izlūkošanai un spridzekļu nomešanai pa pretinieku. Ar to nodarbojās patriotiski ukraiņu tehnoloģiju entuziasti, kuri pie reizes apguva dronu izgatavošanas un pielietošanas prasmes.

2022. gadā, sākoties pilna mēroga Krievijas agresijai pret Ukrainu, jau Kijivas aizsardzības operācijas laikā ukraiņi nelielos kaujas dronus pielietoja galvenokārt izlūkošanai un spridzekļu nomešanai. Šīs tehnoloģijas bija attīstījušās karadarbības Donbasā vidē, un bija gūtas vajadzīgās iemaņas šo 21. gadsimta ieroču pielietošanai. 2022. gadā Ukrainā sākās intensīvs darbs pie visa veida kaujas dronu izstrādes un ražošanas, arī amatieru darbnīcās. Mērķis bija radīt dronu dominanci kaujaslaukā, kamēr pretinieks nav radījis savu kaujas dronu arsenālu.

Statista

Arī Krievija ātri aptvēra dronu masas efektivitāti, turklāt iegādājās jau gatavu produktu no Irānas, ko spēja klonēt un uzlabot. Runa protams ir par “Shahed” un “Geraņ” tipa droniem. Arī ukraiņi izveidoja tāldarbības dronu arsenālu, kas veiksmīgi grauj Krievijas kritisko infrastruktūru.

2024.-2025. gads ieies vēsturē kā dronu masveida pielietošanas sākums karadarbībā.

Tā dzīvā spēka masa, kas ir Krievijas rīcībā, nevar tapt pielietota saskaņā ar tradicionālo krievu karadarbības stratēģiju tādēļ, ka praktiski nav iespējams sapulcināt trieciena masu. Jebkuru pulcēšanos un gatavošanos konstatē izlūkošanas droni, kas monitorē kaujas lauku 24/7 režīmā. Ja masa tomēr sapulcējas, droni veiksmīgi koriģē artilērijas uguni. Kustību kā infiltrāciju arī konstatē izlūkošanas droni, kas novada mazos FPV dronus jau individuālu karavīru likvidēšanai. Nav pretinieks jāmeklē un jāšauj – dronu operatori to izdara distancēti.

Šobrīd ir radusies situācija, kad kaujas droni kontrolē sadures līnijas zonu, turklāt attīstoties tehnoloģijām šī nāves zona palielinās.

Ukraina saņem palīdzību no ārvalstīm gan gatavas dronu produkcijas veidā, gan tehnoloģiju un izejmateriālu veidā. Kara pieredze ir devusi grūdienu kaujas dronu attīstībā, taču arī Krievija seko progresam un nepārtraukti attīsta dronu tehnoloģijas. Jāsaka, ka šobrīd Krievija ir pārspējusi Ukrainu taktisko dronu darbības zonas paplašināšanā.

Kremlis saprot, ka starptautiskā tehniskā palīdzība ir stūrakmens, kas ļauj Ukrainai attīstīt militārās tehnoloģijas tiktāl, ka tiek apdraudēta Krievijas iekšējā infrastruktūra. Diemžēl, bet diktatora Putina galvā nesaslēdzas ideja par atkāpšanos no uzsāktās agresijas un tās ietekme uz savas valsts labklājību. Vēl jo vairāk, “kremļa burvim” galvā iesakņojusies pārliecība, ka pēc aukstā kara beigām Rietumi palikuši “mīksti”, tādēļ hibrīdkara pasākumi kopā ar centieniem iegūt politisko ietekmi var vainagoties panākumiem. Vajag tikai darīt.

Putins rietumu sabiedrībā radījis pārliecību, ka karš ar Krieviju ir nāvējošs.

Ja kāds mēģinās iesaistīties, tas dabūs izjust tiešā un netiešā uzbrukuma spēku, kā arī kodolieroču spēku. Joprojām eksistē labvēlīga vide hibrīdkara operācijām.

Septembra mēnesis ienesis jaunas eskalācijas vēsmas Putina Krievijas un Eiropas attiecībās. Vispirms jau militārās mācības “Zapad-2025”, kuras izsauca ne tik daudz militāro, cik politisko ažiotāžu. Visu iepriekšējo gadu laikā (pirms pilnā iebrukuma Ukrainā), “Zapad” sērijas mācības demonstrēja Baltkrievijas un Krievijas karaspēka grupējuma veidošanu tiešā Polijas un Lietuvas teritoriju tuvumā. Lai gan mācību oficiālais scenārijs paredzēja aizsardzību pret agresiju, tam vienmēr sekoja arī trieciens pa “agresorvalsts” teritoriju. Krievija pat demonstrēja mācību darba kartes, kurās skaidri redzams, ka paredzēti triecieni pa pretinieku, kas atrodas reālajās kaimiņvalstīs. Tiesa valstis vārdos netika nosauktas. Arī šī gada “Zapad” mācības Krievija organizēja ar vēlmi radīt diskomfortu Eiropas valstīm un vērot to reakciju.

Nepietika vien ar spēka demonstrēšanu mācībās. Tika izmēģināta jauna hibrīdkara fāze pret Poliju. Kā zināms, Polija ir galvenais Ukrainas militārā atbalsta loģistikas mezgls, tātad arī svarīgs mērķis Krievijas Bruņotajiem spēkiem. Mācību “Zapad” laikā, kad darbībām Baltkrievijā no NATO un kaimiņvalstu puses tika pievērsta pastiprināta uzmanība, Polijā ielidoja 19-23 Krievijas droni-mānekļi “Gerbera”, kas radaros praktiski atainojas kā “Geraņ” kaujas droni. Poļi konstatēja robežas pārkāpumu, piesaistīja savu un sabiedroto kaujas aviāciju un spēja atrast un, pielietojot dārgas gaiss-gaiss aviācijas raķetes, notriekt tikai 3-4 putuplasta dronus. Krievijai informācija rokā – Polija nespēj efektīvi pretdarboties lētajiem un potenciāli bīstamajiem jau kaujas pieredzi guvušajiem droniem.

Polijas un citu NATO valstu pretgaisa aizsardzība nodrošina aizsardzību pret aviācijas uzlidojumu, vai balistisko raķešu triecienu, bet nespēj nodrošināt aizsardzību pret lēto putuplasta dronu.

Skaidrs, ka Ukrainas pretgaisa aizsardzība, kas arī tomēr nespēj iznīcināt visu uzbrūkošo dronu masu, tiek veidota pēc kara stāvokļa principa. 24/7 visā Ukrainas teritorijā dežurē pretgaisa aizsardzības mobilās grupas, kurās nepieciešams liels personāla skaits. Gaisā pēc trauksmes izsludināšanas tiek pacelti helikopteri ar ložmetējiem vai automātiskajiem lielgabaliem, kas ir viens no efektīvakajiem dronu apkarošanas līdzekļiem.

Polijā šādu mobilo kaujas grupu ar konkrētām izvietojuma pozīcijām nebija. Gaisa mērķu pārtveršanai izmantoja iznīcinātājus, kas lēnu lidojošos dronus acīmredzot neatrada. Kā redzam, tad spontāna gaiss-gaiss raķetes pielietošana pret dronu noveda pie dzīvojamās mājas sagrāves, un to nenodarīja drons.

Avots: The Telegraph

Te nu jāsaka, ka kremlim amats rokā. Saņemam ziņas, ka lielākās Skandināvijas lidostas spiestas pārtraukt darbu, jo to gaisa telpā lidojot neatpazīti droni. Tādējādi Kopenhāgenas, Oslo un arī Stokholmas lidostas pārtraukušas uz laiku darbu. Pieejamā informācija liecina, ka dronus nav izdevies nosēdināt un identificēt. Tāpat nav informācijas par operatoriem. Turklāt Oslo kādā no centra ielām uzspridzināts paštaisīts spridzeklis, kas noticis tajā pašā laika periodā, kad lidostā konstatēti droni. Masu medijos pieejamā informācija liecina, ka dronu incidenta laikā dāņu šaurumos atradušies trīs ar Krieviju saistīti civilie kuģi, viens no tiem veicis netipisku manevrēšanu.

Eiropas vadošajās lidostās 19. septembrī nācās atcelt daudzus lidojumus, jo bija noticis kiberuzbrukums pasažieru rezervācijas sistēmu nodrošinošajai programatūrai. Šajā sakarā 23. septembrī Lielbritānijā tika aizturēts kāds vīrietis, taču papildus informācijas pagaidām nav.

Divi Krievijas iznīcinātāji MiG-31 19. septembrī ieldoja Igaunijas gaisa telpā un tajā veica lidojumu veselas 12 minūtes. Standarta pārkāpums, ko Krievija tradicionāli īstenot pret Igaunijas gaisa telpu, ir telpas pārkāpšana pie Vaindlo salas, taču tur pārkāpums parasti notiek īsu brīdi. Šajā gadījumā iznīcinātāji gar Somu jūras līča piekrasti nolidoja gandrīz visā Igaunijas gaisa telpas garumā. Faktiski netālu no galvaspilsētas Tallinas.

Aizvadītās nedēļas beigās krievu kaujas lidaparāts pārlidoja Vācijas Jūra spēku fregati, kas piedalās mācībās Baltijas jūrā. Šādi pārlidojumi tiek uzskatīti par naidīgu un provocējošu attieksmi pret citas valsts kuģi.

Uz šo notikumu fona mazāk pamanīts incidents notika Viļņā, kad  10. septembrī aizdegās kompānijas "Orlen Lietuva" dzelzceļa cisternas ar sašķidrināto gāzi. Gāzes glabātuvē aizdegušies deviņi vilciena vagoni. Tā rezultātā notikušas vismaz četras eksplozijas. Postījumi salīdzinoši lieli, avārijas efekts ietekmēja saimniecisko darbību apkaimē. Oficiāli tika paziņots, ka avārija notikusi drošības nosacījumu neievērošanas dēļ, taču nevar izslēgt, ka varas iestādes nevēlējās panikas un baumu izplatību par iespējamu diversiju, kuras īstenošanu pierādīt varbūt sarežģīti. Zīmīgi, ka incidents notika vien dienu pirms Polijas teritorijā ielidoja krievu droni.

Savukārt 22. septembrī Vācijas ziemeļos darbu vajadzēja pārtraukt dzelzceļa līnijai, kas savieno Ķelni un Diseldorfu. Mērķtiecīgi tika bojāti dzelzceļa līnijas kontroles signālu kabeļi. Tas, saprotams, atkal izraisīja epizodisku transporta kolapsu.

Atliek vēl pieminēt nebeidzamos incidentus ar GPS signāla slāpēšanu civilās aviācijas lidaparātiem.

Kas no šī “karstā” 2025. gada septembra notikumiem secināms.... Ir acīmredzams, ka Trampa administrācijas savdabīgā nostāja tikai iedrošina kremli, jo tikšanās Aļaskā izskatās kā stimulējošs pasākums eskalācijas vairošanai.

Kremļa arsenālā ir gana daudz netiešās karadarbības metožu, kuras pielietot pret Ukrainas atbalstītājiem Eiropā.

Kā redzam, incidenti ir cieši saistīti ar mēģinājumiem gan pārbaudīt reakciju, gan ietekmēt ekonomiku un sociālo vidi. Diemžēl, bet nekavējoši izvēršamas, izmaksu ziņā efektīvas pretdronu sistēmas, Eiropā joprojām nav. Ir efektīvs vācu koncerna Rheinmetall produkts “Skynex”, kas vienā sistēmā apkopo visus zināmos pretgaisa aizsardzības līdzekļus, tai skaitā arī pretdronu līdzekļus. Taču šis produkts pavisam nesen nonācis ražošanā, tādēļ pieejamība ir ļoti ierobežota. Pirmais sistēmas operators ir Ukraina, kam Rheinmetall kompleksu nodeva kaujas lauka izmēģinājumiem. Bet pat šāda advancēta ieroča esamība esošajos apstākļos nenodrošina aizsardzību pret visu hibrīdkara arsenālu, ko var piekopt kremlis. Redzam, kāds efekts ir transporta infrastruktūras paralizēšanai. Sabojā vienu dzelzceļa līniju, pēc tam otru, trešo, kavē lidostu darbu... ekonomiskie zaudējumi izvēršas miljonos.

Secinājums ir tikai viens. Putinu apturēs tikai aktīva pretdarbība, nevis pasīva aizsardzība. Ar hibrīdkara metodēm jebkādā sadrumstalotā aizsardzībā iespējams atrast vājo vietu.