Tramps, biznesa intereses un "miers"

2025. gada noslēgums un 2026. gada sākums atkal satricināja politisko rosību Krievijas agresijas pret Ukrainu pārtraukšanas sakarā. Kā jau zināms, 27.-28. decembrī Floridā notika kārtējā Trampa un Zelenska delegāciju tikšanās, kuras mērķis bija panākt juridiski pamatota līguma par kara pārtraukšanu saskaņošanu un apstiprināšanu.

Īsumā, līdz šim tikšanās process norisinājās sekojoši – Trampa ieceltie Ukrainas jautājuma kārtotāji Vitkofs un Kušners no kremļa saņēma 28 punktu plānu, kuru prezentēja kā savu starpniecības produktu sarunām ar Ukrainu. Par šīm sarunām un to dalībniekiem “Taisnība” jau rakstīja. Sarunas rezultējās ar plāna saīsināšanu līdz 20 punktiem un, ņemot vērā, ka Ukraina principiāli nepiekrīt punktiem par teritorijas atdošanu Krievijai, šis plāna variants kremli vairs neinteresēja. Kremlis visādos viedos mēģināja ietekmēt Trampa administrāciju, lai uz Zelenski viņi izdara tādu spiedienu, kā rezultātā Ukrainas prezidents piekāptos atdot teritoriju. Nesanāca.

Redzot neveiksmi, Kremlis izvērsa sasteigtu informatīvi psiholoģisko operāciju, kā mērķis bija pats Tramps. Ja viņam var ticēt, Putins telefona sarunā paziņoja, ka Ukraina veikusi masīvu dronu triecienu pa Putina rezidenci Valdajā. Acīmredzams, ka mērķis bija nogalināt Trampa “draugu” Vladimiru. Sākotnēji Tramps “pareizi” noreaģēja, izsakot sašutumu par šādu bezkaunīgu rīcību laikā, kad ir diplomātiski centieni pārtraukt karu, bet pēc brīža Trampam nācās atzīt, ka šī informācija bijusi nepatiesa.

Tiesa, Tramps to personīgi nekomentēja, bet ievietoja savā Truth Social lappusītē saiti uz izdevuma “New York Post” komentāru, kurā skaidri pateikts, ka Krievija ir tas, kas stāv ceļā miera procesa īstenošanai Ukrainā.

Kremļa mērķis, īstenojot šo “operāciju”, bija pamatot savu nevēlēšanos izbeigt karadarbību un argumentēt iziešanu no sarunu procesa.

Tālāk “New York Post” turpināja šī viedokļa izplatīšanu. Uzreiz jāsaka, ka “New York Post” pieder tā dēvētajam trampistu lokam, tā īpašnieks ir Ruperts Mērdoks. Viņam pieder arī “Fox News” – TV kanāls, kas atbalsta ASV administrācijas politiku un ko dēvē par Trampa ruporu. Jāteic, ka beidzamā laikā arī šie mediji tomēr arī atbalsta spiediena izdarīšanu pret Krieviju.

Tātad, “New York Post” nopublicē kārtējo viedokli, kurā zīmīga ir izdevuma citāts: “Putinam piedāvāja mieru, bet viņš iespļāva acīs Amerikai. Vladimirs Putins nav godīgs starpnieks, kas spēj izprast iemeslus, un nav biznesa iespēja, kuru var īstenot”. Citāta beidzamā daļa ir īpaši zīmīga tā iemesla dēļ, ka svarīgs kremļa stratēģijas elements bija pārliecināt Donaldu Trampu, ka Krievija nav apdraudējums ASV, bet bagātības iegūšanas avots. Turpinājumā “New York Post” aicina īstenot stingras sankcijas pret Krieviju un nodrošināt Ukrainu ar jaudīgāku apbruņojumu. Seko ASV Valsts departamenta aicinājums ASV pilsoņiem nekavējoties pamest Krieviju – valsti, kurā pret amerikāņiem var tikt īstenotas provokācijas, naidīga varas iestāžu attieksme, ierobežotas norēķinu iespējas ar kredītkartēm.

Tikmēr Krievijas televīzijas propagandas kanālos informatīvi psiholoģiskā operācija “uzbrukums rezidencei” tiek pasniegts kā iemesls reālai kara pieteikšanai, jo noticis uzbrukums valsts galvai un bruņoto spēku virspavēlniekam. Viņš kā virspavēlnieks ir arī kodolieroču pielietošanas lēmuma pieņēmējs – tātad, “trieciens” bija vērsts pret Krievijas kodoltriādi, kas saskaņā ar doktrīnu nozīmē atbildes trieciena veikšanas tiesības. Turklāt tika atzīmēts, ka trieciens jāveic pa Lielbritāniju, jo tie neieredzot Krieviju un tiem esot kodolieroči, kas var apdraudēt Krieviju. Propaganda atkal vēršas pret Eiropu, nevis ASV.

Ņemot vērā visu minēto, jāsecina, ka Trampa reakcija ir visai mīklaina, ja ne divdomīga. To, ka ASV pārstāvji ir secinājuši, ka Ukraina minēto uzbrukumu neīstenoja, viņš žurnālistiem pateica vien 4. janvārī. Te jāatsaucas uz Trampa kampaņas atbalstītāja, ideologa Kērtisa Jarvina (par viņu arī rakstīja “Taisnība”) emuārā pausto, ka Tramps nav ticis galā ar uzdevumu likvidēt tā dēvēto “deep state” jeb aprindas, kas ASV politikas veidošanu skata no valstiskuma un sabiedrības vērtību viedokļa.

Ļoti iespējams, ka iemesls Trampa nekonsekventajai reakcijai uz kremļa “uzbraucieniem” ir saistīts ar biznesa plāniem.

2021. gadā Tramps izveidoja kompāniju “Trump Media And Technology Group (TMTG)”, kuras uzdevums bija atbalstīt Trampa izveidoto sociālo mediju Truth Social. Ņemot vērā, ka Tramps kļuva par prezidentu, kompānijas operatīvā vadība ir nodota viņa dēlam. 2025. gada noslēdzošajās nedēļās ASV medijos izplatījās informācija par plāniem savienot TMTG ar citu kompāniju – “Tri Alpha Energy Technologies (TAE Technologies)”. Šī ir ASV kompānija, kas nodarbojas ar kodolenerģijas projektiem, konkrēti ar ļoti perspektīviem kodolsintēzes procesiem, kas ļautu novērst kaitīgo starojumu un pārvērst kodolsintēzes procesā izdalīto enerģiju tieši elektriskajā enerģijā.

Kompāniju apvienošana sasaistāma ar investīciju iepludināšanu šādā perspektīvā nozarē. Stājoties amatā Tramps pasludināja, ka ASV nepieciešams palielināt elektroenerģijas ražošanas jaudu četrkārtīgi. Kādēļ? Runa ir par nepieciešamību ar elektroenerģiju nodrošināt datu centrus, kas darbosies ar mākslīgā intelekta (AI) produkcijas ģenerēšanu. Gada griezumā ASV elektroenerģijas cenas palēkušās pat par 13%, bet vērojama elektroenerģijas ražošanas jaudu audzēšana nav konstatēta.

Kāda ir Trampa interese iesaistīties jauna elektroenerģijas veida ražošanas attīstīšanā? Visnotaļ saprotama – pakļaut savai kontrolei elektroenerģijas piegādes AI biznesam. Tas ir, biznesam, kas lielā mērā finansēja Trampa nākšanu pie varas.

Kompānijas “TAE Technologies” darbību nodrošina investīcijas, kas sasniegušas līdz pat miljardam ASV dolāru. Kompānijā līdzekļus iegulda, piemēram, degvielas gigants “Chevron”.

Te atkal atklājas Trampa saistība ar varu un biznesu. Kompānija “Chevron” ir tā, kas savulaik darbojās Venecuēlas naftas industrijā, līdz tika no turienes izspiesta. Tramps esot ticies ar “Chevron” ģenerāldirektoru un apspriedis situāciju Venecuēlā. Kā redzam, situācija Venecuēlā tiešām tiek “noregulēta” ar tādām ASV militārajām spējām, kādas ir pieejamas tikai prezidentam. Tas ir klasisks piemērs kā, apmaiņā pret piekļuvi resursiem, “Chevron” nodrošinās investīcijas nu jau Trampa “TAE Technologies”.

“TAE Technologies” investoru lokā ir arī kompānija “Google”, Kuveitas investīciju fonds un.... skaties un brīnies – kompānija “Rosnano”, kas tiešā veidā saistīta ar kremli.

Tikko šī informācija nokļuva publiskā apritē, “TAE Technologies” paziņoja, ka Krievijas investīciju apmērs nepārsniedz 1% no kopsummas. “TMTG” ieguldīšot “TAE Technologies” 200 miljonus USD.

Vēl kāds aspekts. Lai būvētu jaunas atomenerģijas ģenerēšanas iekārtas, ASV jāsaskaras ar lielu birokrātijas slogu, jo ir jāiegūst nepieciešamās atļaujas un jāizvērtē riski. Birokrātiju “caursist”, pie nosacījuma, ka viņu atbalsta abas Kongresa palātas, var ASV prezidenta amatā esošs cilvēks. Novembrī gaidāmās vēlēšanas Trampa interešu bīdīšanā kļūst vēl svarīgākas.

Tramps Truth Social cīnās ar vēja ģenerācijas elektroenerģijas ražošanu. Acīmredzot par labu savam atomprojektam

Te arī atkal izpeld interese par Krievijas piedāvājumu  – Krievijā ir kodoltehnoloģijas un šīs jomas iestrādes.

Apstāklis, kas bremzē Trampa projekta virzību objektīvi, ir samērā ilgais laika periods, lai izveidotu darboties spējīgu atomenerģijas objektu, un te pat nav runa par investīciju apmēru. Parādās Trampa interese par Zaporižjes atomelektrostaciju. Arī ukraiņi, saprotot šo Trampa interesi, ir piedāvājuši sadarbību atomelektrostacijas izmantošanā. Acīmredzot, to pašu piedāvā Putina “sūtņi”. Problēma protams ir atomstacijas pašreizējais statuss. Diez vai apejot ukraiņus un sadarbojoties ar kremli ir iespējams īstenot Trampa biznesa intereses.

No šīs informācijas varam izdarīt sekojošu secinājumu – Ukrainai ir iespēja Zaporižjes atomeletrostacijā piedāvāt Trampa biznesa interesēm atbilstošu, salīdzinoši ātri realizējamu sadarbības projektu. Tikai viena nianse – no tās jāizdzen okupanti. Vai Tramps to var nodrošināt? Var. Ir vajadzīga jaudīgu tāldarbības ieroču piegāde Ukrainai. Ļoti iespējams, ka Putina aizvadītās nedēļas paziņojums par uzdevuma došanu bruņotajiem spēkiem ieņemt Zaporižji saistīts ar mērķi intensificēt karadarbību atomelektrostacijas apkaimē, lai tās piesegā radīt tehnoloģiskus bojājumus stacijai, lai to būtu sarežģītāk atjaunot, gadījumā, ja teritoriju nāksies pamest. Pašlaik gan nekas neliecina, ka Krievija gatavojas okupēto teritoriju atstāšanai un kara pārtraukšanai.

Ievērības cienīgas ir Trampa komandas intereses Baltkrievijā un Lietuvā.

Trampa administrācija atjaunojusi diplomātiskās aktivitātes ar Baltkrieviju, taču attiecību pamatu veido biznesa intereses. Sankciju nomāktais Lukašenko režīms ir gatavs piedāvāt Trampa biznesam virkni aktīvu apmaiņā pret sankciju atcelšanu. Nu un papildus vēl palaist uz brīvām kājām kādus politieslodzītos, tiesa, profilaktiski izraidot tos ārā no valsts.

Medijos pazibēja ziņa, ka Lietuvas prezidents ir saņēmis viņam personīgi adresētu Trampa vēstuli, kas rakstīta labvēlīgā tonī. Kas tieši vēstulē rakstīts, netiek izpausts, taču, ņemot vērā jau pieminētās aktivitātes Baltkrievijā, runa varētu būt par atbalsta meklēšanu biznesa projektam, kas paredz datu centra izveidi Lietuvā, ko ar elektroenerģiju nodrošinātu Ostrovecas atomelektrostacija. Lietuva ievēro ES izsludinātās sankcijas pret Baltkrievijas režīmu, un tas ir traucēklis gan kālija eksportam, gan datu biznesam. Negribētos domāt, ka Tramps varētu pielietot šantāžas elementu attiecībā uz Lietuvu, draudot atteikt drošības garantijas NATO, ja Lietuva ievēros sankcijas un nesadarbosies ar Lukašenko režīmu.