Tramps padarīs Ķīnu atkal lielisku

Taisnība Raksta
Aug 29
4 min read

Stāsts ir par “lielo, skaisto likumprojektu” (HR1), kuru šovasar atbalstīja abas ASV Kongresa palātas. Tas bija brīnišķīgs žests. Ļaunas mēles melš, ka ir bijusi gana sarežģīta spēle kā pārliecināt ASV likumdevējus un ne viens vien tika upurēts, lai panāktu šī visai kontroversiāli vērtētā likumprojekta pieņemšanu. Ir bijusi arī ārējo spēku ietekme.

Likumā ir vairāki punkti, kas rada interesi. Ar šo likumu, piemēram, tiek dotas tiesības ASV federālo parādu līdz 2034. gadam palielināt par vairāk nekā 3 triljoniem ASV dolāru. Tas īstermiņā nenoliedzami ir ekonomiku stimulējošs pasākums, bet jau pēc 2030. gada kļūs par ļoti augsta riska avotu, jo emitētās valsts parādzīmes var uzkrāt ne viena vien nedraudzīga valsts – tās rokās būs pārliecinoši “smagie ieroči”. Likums paredz samazināt tīras enerģijas stimulus, kas apdraud ne tikai darbavietas un ieguldījumus atjaunojamo energoresursu nozarēs, bet atceļ arī subsīdijas daudzām nozarēm un produktiem.ⁱ Teslas auto jaunie īpašnieki iepriekš saņēma 7400 ASV dolāru vienreizēju subsīdiju un vairākos štatos to papildināja arī dotācija, kas padarīja Teslu par brīnišķīgu “peļņas mašīnu”. Ne velti tas ir anti-Maska likums.

Ķīnas iesaiste

Nav gluži tā, ka Ķīnai šeit nebūtu nekādas darīšanas – tai, attiecībā uz ASV parāda daļu, ir diezgan liela ietekme. Ķīna pēdējās 2 desmitgades ir viena no lielākajām ASV parāda turētājām, tomēr, atšķirībā no iepriekšējām reizēm, šoreiz Pekina nelasa Vašingtonai lekcijas.ⁱⁱ “Bērnam ir tiesības kļūdīties” – tā komentētāji visnotaļ ciniski izteikušies par Ķīnas pozīciju, kas oficiāli ir neitrāla.ⁱⁱⁱ

Likumprojekta tapšanas laikā neitrāli analītiķi medijos un arī Kongresam adresētās vēstulēs norādīja, ka tas varētu ASV vēl vairāk iedzīt dzīļā fiskālajā krīzē, jo tiek prognozēts, ka parādi ievērojami pieaugs, un tas var apdraudēt Amerikas spēju pretoties Ķīnai. “Trampa izredzes labākajā gadījumā ir neskaidras,” The New York Times ziņojumā citēts Šeņs Dingli, starptautisko attiecību pētnieks no Šanhajas. Tā vietā šis pasākums “varētu netieši palīdzēt Ķīnai atkal kļūt varenai” un vājināt ASV.^iv

Krīzes un nemieri ASV pastiprina vienu no prezidenta Sji Dzjiņpina galvenajiem naratīviem: austrumi uzplaukst, bet rietumi ir lejupslīdē. Ķīna bieži norādījusi uz Trampa administrācijas atsvešināšanos no sabiedrotajiem un starptautisko normu noraidīšanu kā pierādījumu Amerikas globālās līderības mazināšanās.

Viena no galvenajām amerikāņu bažām varētu būt Ķīnas priekšrocība pār ASV. Tas jo īpaši runājot par arvien lielāka elektroenerģijas apjoma ražošanu – tā ir kļuvusi vēl svarīgāka mākslīgā intelekta laikmetā. Daudzi uzskata, ka ar šo likumprojektu ASV neizmanto atjaunojamos avotus elektroenerģijas ražošanai. Interesanti, ka Ķīna šajā jautājumā ir pieņēmusi atšķirīgu pieeju, jo ievērojami tērē līdzekļus saules enerģijai, vēja enerģijai un elektroautomobiļiem un kravas automašīnām, kā arī autonomajiem transportlīdzekļiem. Pretēji ASV apgalvotajam, Ķīnā valsts nesubsidē šīs jomas, bet veic tiešas investīcijas un sniedz garantijas.

Likumprojekts, kas tika pieņemts bez oficiālas Kongresa uzklausīšanām vai enerģētikas zinātnieku vai ekspertu liecībām, atceļ galvenos tīrās enerģijas stimulus, tostarp 10 gadus ilgo aizliegumu metāna emisiju maksām un subsīdijām saules un vēja enerģijas projektiem. Kritiķi apgalvo, ka šis solis varētu destabilizēt esošos tīrās enerģijas ieguldījumus – miljardiem dolāru, no kuriem daudzi atrodas republikāņiem labvēlīgos štatos.

Ķīnas enerģijas paplašināšanās

Saskaņā ar Starptautiskās Enerģētikas aģentūras datiem,^v Ķīnas elektroenerģijas ražošana kopš 2000. gada ir vairāk nekā trīskāršojusies, savukārt ASV ražošana tādā pat laika posmā pieaugusi tikai par 13%. Lai gan sākotnēji Ķīnas izaugsme bija saistīta ar ogļu patēriņa palielināšanos, pēdējos gados ir bijusi pāreja uz hidroenerģiju, saules enerģiju, vēja enerģiju un akumulatoru uzkrāšanu. Nesen laikraksts “Financial Times” raksturoja Ķīnu kā valsti, kas ir ceļā kļūt par pasaulē pirmo “elektrovalsti”, kuras nākotnes ekonomiskās darbības lielāko daļu nodrošinās elektroenerģija no tīriem avotiem. ASV Enerģētikas informācijas administrācijas dati liecina, ka 81% no jaunās elektroenerģijas ražošanas jaudas 2024. gadā tika iegūta no saules enerģijas un akumulatoru uzglabāšanas.^vi Šī izaugsme visdrīzāk apstāsies.

Teksasas enerģētikas eksperts Dougs Levins atsaucās uz ERCOT datiem,^vii kas liecina, ka Teksasa viena gada laikā radīja 10 000 megavatu jaunas enerģijas — galvenokārt no saules enerģijas un uzglabāšanas sistēmām. Saskaņā ar Teksasas A&M universitātes ziņojumu, Teksasa saules enerģijas jaudu ziņā ir apsteigusi Kaliforniju.

Analītiķi norāda, ka Trampa likumprojekts palielinās turpmāko projektu izmaksas, ieviešot jaunus tarifus tēraudam, alumīnijam un citiem importētiem materiāliem, kas ir kritiski svarīgi saules infrastruktūrai. Tās būs nekompensējamas, pieaugošas izmaksas.

Starptautiski labi zināma politikas modelēšanas firma “Energy Innovation” veikusi aprēķinus,^viii kas norāda, ka elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenas līdz 2035. gadam īras enerģijas stimulu atcelšanas dēļ varētu pieaugt par 50%.^ix Eksperti apgalvo, ka pastāv tieša saikne starp lētu, tīru elektroenerģiju un valsts konkurētspēju jaunajās tehnoloģijās – mākslīgajā intelektā, pusvadītāju ražošanā un pat kodolsintēzes enerģijā.^x

Daudz kritiskāki ir citi jaunā likuma ietekmes vērtējumi, jo īpaši attiecībā uz jaunajām tehnoloģijām: “Viens liels, skaists likumprojekts ir viena liela katastrofa mākslīgajam intelektam”,^xi kas nepastarpināti norāda uz ASV izvēli nodot Ķīnai vadību sacensībās par progresīvu mākslīgo intelektu. Laikā, kad Kongress sāka nopietni uztvert progresīva mākslīgā intelekta iespējas, notika īpaša diskusija – “Mēs uztraucamies par Ķīnu” (jeb, formālāk, Amerikas Savienoto Valstu un Ķīnas Komunistiskās partijas stratēģiskās konkurences atlases komitejas), kurā uzmanība tika pievērsta ASV un Ķīnas mākslīgā intelekta konkurencei.^xii Abu partiju biedri izmantoja pasākumu, lai paustu pārsteidzoši skaidras un detalizētas bažas par mākslīgā vispārējā intelekta vai pat mākslīgā superintelekta radītajiem īstermiņa riskiem.^xiii Tas kongresmeņiem netraucēja ar balsojumu apstiprināt likumu, kas ASV stratēģisko konkurētspēju ar Ķīnu vismaz dažos vitāli nozīmīgos sektoros padarīs ļoti grūti realizējamu.