Ķīnas droni runā paši par sevi
- Taisnība Raksta
- Aug 8
- 7 min read
Nedaudz vairāk kā 100 gadu laikā droni no radiovadāmiem, pilna mēroga lidaparātiem attīstījušies līdz sarežģītiem, miniatūriem ieročiem un novērošanas platformām, palīgiem ugunsdzēsības un glābšanas dienestiem, kā arī personīgajām rotaļlietām. Iespējamā pielietojuma skaits nemitīgi pieaug un pat visai skeptiskas prognozes apliecina, ka nav pazīmju par procesa apstāšanos. Paredzams, ka šogad pasaulē būs saražoti vismaz29 miljoni dronu, bet tikai uzņēmējdarbības vajadzībām paredzēto dronu skaits 2 gadu laikā sasniegs 2,4 miljonus.1
Ņemot vērā pasaulē lielāko civilo dronu nozari un otro lielāko šo produktu tirgu, Ķīna ir tuvu, lai dominētu gan dronu ražošanā, gan pārdošanā. Vienam no Ķīnas uzņēmumiem pieder 70% no pasaules dronu tirgus daļas – tas ar droniem apgādā visu pasauli un ar starpnieku palīdzību droni ir jebkuru konfliktējošo pušu abās frontes pusēs.
Vēsturiski Ķīna cietusi no reputācijas, ka ražo zīmolu imitācijas un lētas plastmasas rotaļlietas, kuru dzīvildze nav garāka par Ziemassvētku brīvdienām. Šīs dienas ir sen aiz muguras – Ķīna, objektīvi vērtējot, ir pasaules līdere inovāciju, rūpniecības un uzņēmējdarbības jomā. Tā, šķiet, ir līdere dronu tehnoloģiju ražošanā – iespējami lētākos produktus par dārgiem padara pircēju zemēs pievienotās specifiskās detaļas vai montāžas darbs, kā laikā atbilstoši nomaina ražotāju uzlīmes. Tā ir lielražošanas īpatnība.
Aisberga neredzamā daļa
Aisberga zemūdens daļu pamanīja tūlīt pēc tam, kad ASV paziņoja par milzīgām investīcijām mākslīgā intelekta infrastruktūrā. Investīciju mērķis – izveidot tādu skaitļošanas jaudu, ko jau realizē Ķīnas uzņēmums “DeepSeek”. Šī mākslīgā intelekta rīka palaišana raksturota kā “Sputņika brīdis”2 - 1957. gadā Padomju Savienība šokēja pasauli un, nogādājot orbītā pirmo satelītu, uzņēmās vadību kosmosa sacensībās. Sputņika sekas bija acīmredzami militāras. Amerikāņi ļoti nervozi apzinājās Krievijas aparatūras lidojumus virs viņu galvām ik pēc 90 minūtēm. Vēsture jau neatkārtojas – ir jāapzinās tikai tās likumsakarības. Ķīnas pārsvars lielo valodu modeļos sākotnēji varētu šķist kā tīri ekonomiska priekšrocība, taču jaunās paaudzes droni, kas aprīkoti ar mākslīgo intelektu, jau sen to ir pārvērtuši par militāru priekšrocību.3
Kamēr Amerika un Eiropa ierobežoja savu militārā līmeņa dronu eksportu, ķīnieši šādus ierobežojumus neieviesa. Desmit gadu laikā (pirms 2018. g.) Ķīna eksportēja aptuveni 163 bezpilota lidaparātus (UCAV) uz 13 valstīm visā pasaulē. Tādā pat laikā posmā tika piegādāti tikai 13 amerikāņu MQ-9 Reaper lidaparāti.
Ķīnas Wing Loong II drons ir virpsusēji līdzīgs ASV gaisa spēku General Atomics MQ-9 Reaper. Zem spārniem Ķīnas drons aprīkots ar sešiem cietajiem stieņiem, kas ļauj tam nest raķetes, lāzervadāmas bumbas vai gaiss-zeme raķetes. Tas gaisā var palikt vairāk nekā 24 stundas pat tad, ja nes ieročus. Līdz 2019. gadam vairākus Wing Loong II bezpilota lidaparāti (UCAV), ko būvēja Chengdu Aircraft industry Group (CAIG) AAE gaisa spēki izvietoja Al Khadim GS bāzē Lībijā, lai atbalstītu nemiernieku frakciju – Lībijas Nacionālo armiju. 2020. gada janvārī Wing Loong II drons izšāva Blue Arrow 7 raķeti uz militāro akadēmiju Tripolē un nogalināja 26 kadetus.4 AAE no Ķīnas 2017. gadā bija saņēmuši 15 dronus un 350 raķetes. Turpmākajos gados Ķīna apmācija operatorus un šādus dronus pārdeva Saudi Arābijā, Nigērijā, Mjanmā, Bolīvijā, Ekvadorā un Serbijā.5 Gandrīz visās šajās zemēs tika uzsākta līdzīgu dronu ražošana. Lielākoties neveiksmīgi, bet pēc šīm neveiksmēm rietumvalstu analītiķi ilgstoši sprieda par Ķīnas spējam šajā nozarē.
No ārpuses izskatās, ka Ķīna globālo militāro tirgu pārņem lētu, bet efektīvu UCAV jomā. Tā ir milzīga tirgus daļa, kas ļauj varu projicēt visos kontinentos. Uzņēmums Da-Jiang Innovations (DJI) kontrolē 76% Amerikas vietējā tirgus un lielu daļu pasaules tirgu. Ir bažas, ka sī tehnoloģija nākotnē varētu tikt uzlauzta pēc Ķīnas Komunistiskās partijas pavēles.6 Šaubas par ierīču kiberdrošību ir arī iemesls, kādēļ daudzas valstis (piemēram Austrālija) 2017.-2018. gadā uz laiku apturēja Ķīnā ražotā DJI Phantom 4 kvadrokopteru flotes izmantošanu. Tam sekoja daudzi populāri stāsti par ķīniešu ierīcēs izvietotajām papildus detaļām, datu sūtīšanu uz Ķīnu un spiegošanu. Ierīces pasludināja par neaizsargātām pret ļaunprogrammatūru.
Notikumu secība, kurā ķīniešu dronus aizstāja ar vēl mazāk aizsargātiem amerikāņu droniem, liek šaubīties par tehnisko parametru nozīmi. Spēle tirgus laukumā ir politiska.
Militārais aprīkojums Ķīnas dronos bija nesalīdzināmi vājāks par ASV ražojumos uzstādīto. Nekādu pārsteigumu – tobrīd ķīnieši kopēja labākās tehnoloģijas un 2019. gadā prezentēja Sky Hawk dronu, kas bija apbrīnojami līdzīgs Lockheed-Martin X-44A, kas pēc prototipu demonstrācijām ir zināms kopš 2001. gada. Tāpat, nevarēja neievērot ķīniešu GJ-11 līdzības ar ASV gaisa spēku RQ-170 Sentinel.7 Neskatoties uz kopēšanu, ķīnieši strauji attīsta tehnoloģijas – minētajos dronos nav nevienas ārzemēs ražotas komponentes, bet ASV ražotāji ierīces komplektē no labākā pieejamā vairāk nekā desmit dažādās pasaules valstīs (arī Ķīnas). Ja amerikāņi patiesi ticēja, ka tehnoloģisku pārsvaru ir ieguvuši ar bāzes kuģī izvietoto Northrop-Grumman X-47B UCAV, tad uz to ķīnieši atbildēja ar CASC. Ķīniešu CH-7 ir aprīkots ar izturīgāku nolaišanās aprīkojumu, kas no gaisa kuģu bāzes kuģiem ļauj darboties ar elektromagnētiskām palaišanas sistēmām tradicionālo tvaika katapultu vietā.
Pavisam nemanāmi Ķīnas droni ir iekļuvuši arī Amerikas policijas tīklos. 2020. gadā DJI uzsāktās “katastrofu seku likvidēšanas programmas” ietvaros aptuveni 100 platformas tika ziedotas 45 tiesībaizsardzības un pirmās palīdzības vienībām 22 ASV štatos.8 Dronus tobrīd izmantoja, lai uzraudzītu sabiedrības kustību un pārraidītu “palieciet mājās” vēstījumus pilsētās un ciematos. Neskatoties uz acīmredzamiem pilsoniskās brīvības un privātuma jautājumiem, ir iespēja, ka DJI “dāvanas” var apkopot sensitīvu informāciju un to nodot Ķīnas valdībai. Īpaši, ja ņem vērā pieaugošo spriedzi Ķīnas un ASV attiecībās. Tomēr arī šajās speficiskajās policijas funkcijās ķīniešu droni tika atzīti par vismaz līdzvērtīgiem ASV ražojumiem un to cena bija nesalīdzināmi draudzīgāka.
Zināmie riski
Ķīnas dominance civilo iekārtu tirgū nākotnē radīs ievērojamus drošības riskus un ir izaicinājums rietumu dronu uzņēmumu dzīvotspējai. To ierobežo nesalīdzināmi augstākas ražošanas izmaksas Eiropā, kā arī militāras industrijas atpalicība (ne tikai salīdzinājumā ar ASV). Skan skarbi, bet Ķīnā ražots militārās nozīmes drons vidēji maksā ap 25% no analoga ASV izstrādājuma. “Intel”, kas ir otrais lielākais piegādātājs klientiem ASV, aizņem tikai 4% no ne-hobijiem domāto dronu iepirkumu tirgus daļas.9 Pat šis skaits ir maldinošs, jo aptuveni 98% to ir Shooting Star droni, ko izmanto izrādēs.10 Aizvadīto gadu laikā “Intel” loma ir vēl vairāk sarukusi.
Rietumu uzņēmumi nav spējīgi konkurēt ar pilnīgo piegādes ķēdes integrāciju, kas pieejama Ķīnas dronu ražotājiem, kā ar lietotājam draudzīgo produktu dizainu, darbības jaudu un izmaksām. Nav pārsteigums, ka Ķīna dominē. Traģiska situācija ir Eiropā, kur katra valsts atbalsta tikai savus vietējos dronu ražotājus – patiesībā to pievienotā oriģinālā daļa veido tikai dažus procentus no galaprodukta. Dotēts nosacītais nacionālais tirgus vienmēr ir bijis pats drošākais ceļš uz atpalicību. Tas ir dabiski novērojams.
Pērkot dronu veikalā vai internetā tas, visticamāk, ir ražots Ķīnā, tomēr valstis, kas iegādājas militāra līmeņa bezpilota lidaparātus (UCAV) un novērošanas dronus, nevar tos iegādāties eBay. Jāņem vērā arī politiskā situācija un cilvēktiesības vai politiskais fona troksnis – eksports no ASV var būt aizliegts, to var regulēt dažādi ierobežojumi un šogad arī tarifi. Tieši tādēļ ķīnieši ir loģiska alternatīva valstīm, kas vēlas savam kaujas aprīkojumam pievienot modernu augsto tehnoloģiju un galu galā vienreizējas lietošanas platformu, kas ir pārbaudīta kaujā un saņēmusi pietiekami uzticamības līmeni. Represīvo režīmu iekšējās drošības spēki labprāt izmanto Ķīnas piedāvājumu piegādāt pilnīgas pilsētu uzraudzības sistēmas, kas izmanto dronus, lai novērotu gan nemierniekus, gan parastos, likumpaklausīgos pilsoņus.11 Mūsdienās šādi droni ir netieši aizliegti ASV un Eiropā.
Ķīnas dronu izmaksas, pieejamība un lietošanas ērtums gan militārajā, gan civilajā sfērā ir ļāvuši apsteigt rietumus – tās droni ir pievilcīgs piedāvājums hobijiem, komerciāliem nolūkiem un militāro iepirkumu aģentūrām visā pasaulē. Izskatās, ka nav nevis vēlmes, bet spēju lauzt Ķīnas kontroli pasaules dronu tirgū. Pat NATO trūkst stingri koordinētas stratēģijas un izpildmehānisms. Un tas noteikti nebūs izdarāms ar lozungiem piesātinātām dronu koalīcijām un “saskrūvē pats” aicinājumi vietējiem uzņēmumiem.
Paraugdemonstrējums pie Japānas
Japānas Aizsardzības ministrija paziņojums: Ķīnas bezpilota izlūkošanas lidmašīnas pirmo reizi pārlidoja Mijako šaurumu. Tas var būt tikai politisks solis un mājiens, vai tomēr kaut kas tāds, kam nopietni jāpievērš uzmanību. Mazāk jaudīgi droni Taivānas un Japānas tuvumā novēroti jau iepriekš. To fiksēšanai ASV šī gada aprīlī Okinavā izvietoja bezpilota lidaparātu sistēmas MQ-4C Triton. Tās arī konstatēja šo nevēlamo parādību uz Japānas teritoriālo ūdeņu robežas.
Pamatojoties uz Japānas Raidorganizāciju asociācijas (NHK) un laikraksta Mainichi Shimbun ziņojumiem, Japānas Aizsardzības ministrija informēja, ka Ķīnas drons Wu Zhen 7 no Austrumķīnas jūras puses laikā no 1. jūlija agra rīta līdz pēcpusdienai lidoja virs Rjukju salām un Mijako Japānas dienvidos. Tas pārlidoja Mijako šaurumu starp salām Klusā okeāna virzienā. Pēc šauruma šķērsošanas drons asi pagriezās un devās uz dienvidiem un lidoja Mijako salas austrumu ūdeņos, bet pēc tam pa sākotnēj maršrutu atgriezās cietzemē.
Japānas Gaisa pašaizsardzības spēki, lai arī drons Japānas gaisa telpas robežu nešķērsoja, nekavējoties lika pacelties iznīcinātājiem. Šī ir pirmā reize, kad armija ir novērojusi Wuzhen-7 drona klātbūtni Japānas apkārtnē, un tas ir ceturtais Ķīnas dronu veids, kas līdz šim ir fiksēts valsts tuvumā.12 Gaisa spēki dronu filmēja un fotografēja, taču attēli ir ļoti izplūduši. Konstrukcija demonstrē, ka drons ir paredzēts ilgstošiem lidojumiem ļoti lielos augstumos. Dizainā ir iestrādāti rombveida spārni un V veida vertikālas astes aerodinamisks izkārtojums, kas nākotnē visdrīzāk noteiks bezpilota lidaparātu aerodinamiskā izkārtojuma attīstības virzienu. Svarīga loma ir arī jaudīgam dzinējam.
Šim bezpilota “augstkalnu” ātrgaitas izlūkošanas lidaparātam ir vislielākais pacelšanās svars — septiņas ar pusi tonnas. Maksimālais darbības rādiuss var pārsniegt 7000 km un tas lido ar ātrumu 750 km/h 20 000 metru augstumā. Jāņem vērā, ka japāņu iznīcinātāji var lidot tikai aptuveni 18 000 metru augstumā, kamēr Ķīnas droni lido 20 000 metru augstumā. Šajā gadījumā japāņi var šaut tikai lielā leņķī, tādēļ saprotams ir ne tikai japāņu gaisa spēku izmisums. Sliktā ziņa ir tā, ka Wuzhen-7 ir palaists sērijveida ražošanā.
Lielāka problēma ir tā, ka drons jau ir tehniskais līdzeklis un tā lietderīgā krava arī tiek attīstīta – tā ne vienmēr paredzēta izlūkošanai vien, bet noder arī tiešām militārām darbībām. Cita starpā jāpatur prātā Ķīnas sasniegumus elektroenerģijas padeves pārtraukumus izraisošu raķešu un grafīta bumbu izstrādē. Tās izraisa īsslēgumu telekomunikāciju iekārtās, datu centros, radaru sistēmās, elektrotīklos u.t.t., ar vienu detonāciju apverot ap 10 000 kvadrātmetru. Ir izstrādātas arī šādas kasešu bumbas.13
Kā gan visiem paveicās, ka Ķīna šos dronus nepārdod Irānai, jo tad Fordo bombardēšanas plānam būtu pavisam cits rezultāts un tā būtu viena vienīga bēdu ieleja. ASV kaut kā kautrējas Ķīnai pateikties par šo gadījumu un to, ka Ķīnas valdība vismaz pagaidām ir atteikusies šos militāros dronus tirgot. Arī Krievijai. Tās būtu vēl traģiskākas sekas Izraēlas “Rising Lion” operācijai, ja vien kāds lauvas astes pušķītis būtu pamanāms kaut kur Negevas tuksnesī. Labāk par to nedomāt, bet darīt lietas mazāk pļāpājot un bārstot lozungus.
_________________________________________________________________________
Comments