Tuvojas "miers"

ASV izdevums Financial Times 11. februārī publicējis informāciju, ka Ukrainas prezidents V. Zeļenskis 24. februārī – Krievijas pilna mēroga iebrukuma gadadienā, gatavojas izsludināt referendumu un prezidenta vēlēšanas, kam jānotiek līdz šī gada 15. maijam. Tas esot panākts Trampa administrācijas spiediena uz Zelenski dēļ.

Situācija nosacītajās miera sarunās – Ukraina pieprasa ASV drošības garantijas, savukārt Trampa administrācija pieprasa Ukrainai piekrist Krievijas teritoriālajām prasībām, un tikai pēc tam runāt par drošības garantijām.

Faktiski situācija ASV [lasi – Krievijas] spiediena ietekmē ir novesta līdz tādai stadijai, ka Ukrainas pusē parādās indikācijas, kas liecina par iespējamu piekāpšanos kara pārtraukšanas vārdā.

Neskatoties uz to, ka iepriekš nostāja šai jautājumā bija visai stingra – kara laikā vēlēšanas nav iespējamas, Zelenska administrācija ir uzsākusi informācijas kampaņu ar mērķi popularizēt ideju par prezidenta vēlēšanām (uz vēlēšanās uzstāj kremlis). Ar mākslīgā intelekta (MI) palīdzību ir radītas interneta vietnes, kas šo ideju popularizē. Turklāt, lai informācija nebūtu bezpersoniska, kā informācijas avoti pievienoti sabiedrībā zināmas personas.

Otrs solis, kas veikts referenduma sagatavošanas virzienā, ir Ukrainas AM Galvenās izlūkošanas pārvaldes (GUR) priekšnieka K. Budanova pārlikšana citā amatā. It kā karjeras kāpnēs šī amata maiņa izskatās kā paaugstinājums, taču kara situācijas realitātē tas nav tik viennozīmīgi. Atsevišķi informācijas avoti Ukrainā pauž viedokli, ka prezidenta administrācijā izplatījās bažas par GUR attieksmi pret lēmumu kara laikā rīkot prezidenta vēlēšanas.

Jāpiebilst, ka GUR Ukrainā bija kļuvis par pietiekami ietekmīgu spēku, lai ar to rēķinātos arī politiskā elite. Avoti liecina, ka pēc GUR vadītāja nomaiņas dienestā sāktas plašas kadru rotācijas – jaunais vadītājs nomaina tās atslēgas figūras, ko savulaik amatos iecēla Budanovs un kas viņam bija personīgi uzticamas. Ievērojamais blogeris, bijušais izlūkošanas dienestu darbinieks Jurijs Švecs uzskata, ka GUR ar kadru rotācijām grauj dienesta izcilās spēles organizēt diversijas pretinieka teritorijā, tā piezemējot šādas aktivitātes saruna un referenduma/vēlēšanu procesā. Iespējams, tas ir arī ārējā spiediena ietekmē. Situācija līdzinās tai, kāda bija, kad no Ukrainas BS pavēlnieka amata neskaidru iemeslu dēļ atcēla Zalužniju. Pie tam, līdz ar viņu amatus zaudēja vēl virkne ģenerāļu. Tas notika brīdī, kad BS vadība bija ieguvusi neaizvietojamu pieredzi karā pret Krieviju un sapratusi cīņas stratēģiju.

ASV informācijas aģentūra Bloomberg atzīst, ka Putinam ar Trampa palīdzību ir izdevies miera sarunu procesu pārvērst par ieroci karā pret Ukrainu – “Trampa administrācijas miera process nosvēris kara veiksmi Maskavai par labu, novēršot uzmanību un veidojot politisku piesegu Putinam, jo ASV ir pārtraukusi finansēt Ukrainas aizsardzību”.

Baidena administrācijas laikā Putina galvenais arguments bija draudēšana ar kodolieročiem, taču biežuma dēļ tā zaudēja efektivitāti. Nākot pie varas Trampam, Putins ieguvis daudz efektīvāku ieroci – tā dēvēto miera procesu. Par Trampa politiku attiecībā pret Ukrainu esam daudz rakstījuši, un konstatētais faktiski liecina par noziedzīgu bezdarbību, ja politikā varam lietot šo no likumdošanas paņemto terminu.

Krievijas dronu un raķešu triecienu pieaugums attiecīgi laikam, kad Tramps tika ievēlēts un kad oficiāli stājās prezidenta amatā

Grafikā skaidri redzams, ka kremļa minstināšanās veikt masīvus triecienus pa Ukrainu zuda tūlīt pēc Trampa ievēlēšanas amatā un vēl vairāk pieauga pēc viņa oficiālās stāšanās amatā. Tātad, Tramps Maskavā netiek uzskatīts par draudu plāniem ar terora palīdzību piespiest Ukrainu piekāpties visām militārā veidā neīstenotajām iegribām.

Savu lomu “miera” sarunu procesā nospēlēja arī Ukrainas delegācijas dalībnieki, kuri, apmaiņā pret garantijām par neaizskaramību par viņu koruptīvajiem darījumiem, faktiski piekrita kremļa sastādītajiem un Trampa pārstāvju izteiktajiem miera noslēgšanas priekšlikumiem ar 28 punktiem. Par to jau esam rakstījuši materiālā par Umerova lomu un nostāju sarunu procesā ar Trampa pilnvarotajiem pārstāvjiem un sarunām ar FIB. Cita starpā arī no amata atstādinātais Ukrainas prezidenta biroja vadītājs Jermaks, kuru uzskata par korupcijas sistēmas pārraudzītāju, pēc atlaišanas no amata nebūt neatrodas frontē un nekaro, kā publiski tas tika pasniegts. Toreiz apstiprinājumam par došanos karā Jermaks kameru priekšā demonstratīvi staipīja triecienšauteni un mugursomu.

Respektabls ASV izdevums The Atlantic 12. februārī publicējis rakstu, kas izskatās kā mēģinājums tieši Ukrainas sabiedrībai nopludināt informāciju par reālo situāciju miera sarunu procesā. Raksta nosaukums ir “Zelenskis vēršas pie Trampa” un tas pasniegts kā Ze;enska intervija The Atlantic žurnālistam kompilācijā ar citu informāciju, ko raksta autors ieguvis atrodoties Ukrainā. Rakstā pausts Zelenska vēstījums Trampam – viņš norāda, ka pašlaik ir īstais laiks, lai izbeigtu karu Ukrainā un iemantotu miera nesēja slavu un lai stimulētu ASV Republikāņu partijai labvēlīgu rezultāta panākšanu novembra starpvēlēšanās. Esot jāizmanto izdevīgais mirklis, lai to īstenotu. Zelenskis secina, ka Ukraina nav sakauta un nepieļauj iespēju par tās teritoriju atdošanu okupantiem. Visticamāk, ka vēstījums ir pielāgots Trampa prasībai un politiskajam spiedienam Zelenskim piekāpties kremļa teritoriālajām prasībām līdz šī gada maijam, lai turpmākos mēnešus Ukrainas “problēma” neaizēnotu Trampa gatavošanos starpvēlēšanām.

Raksta turpinājumā autors atsaucas uz diviem nenosauktiem prezidenta administrācijas darbiniekiem, kuri stāstījuši, ka lēmums par Donbasa atdošanu Krievijai Ukrainas Prezidenta administrācijas ietvaros tomēr tiek pieļauts. Ņemta vērā bezizejas situācija – miera sarunu gaitā kremļa pārstāvji nepieļauj izmaiņas savās prasībās, savukārt Trampa pārstāvji turpina izdarīt spiedienu uz Ukrainu. Turklāt, Krievijas īstenotās energoapgādes infrastruktūras iznīcināšana rada iekšēju politisko spiedienu uz administrāciju.

Lai iespējamo teritorijas atdošanu attaisnotu, pavasarī plānots organizēt referendumu par šo jautājumu – te atkal publicēta atsauce uz Zelenska teikto, ka referenduma jautājumam jābūt taisnīgam un Ukrainai izdevīgam, turklāt jānotiek situācijā, kad ir skaidrs drošības garantijas. Zelenskis atkārto jau sen izteikto prasību ASV, ko vēlas, pirms paraksta jebkādu vienošanos par kara izbeigšanu. Neskatoties uz minēto 95% gatavību, tādas no ASV puses joprojām nav izveidotas. Zelenskis atzīst, ka ASV atbildes uz prasību bijušas neskaidras un izplūdušas, un no tā secināms, ka sarunās Ukrainas pārstāvji faktiski neko nav panākuši. Situācija nonākusi tiktāl, ka, lai apturētu karadarbību ir jāatdod Donbass, pretī nesaņemot nekādas drošības garantijas.

Veidojas interesanta nianse. No GUR vadības atceltais Budanovs kā Prezidenta administrācijas vadītājs tagad norīkots sarunu vešanas procesam, taču pat vēl pirms viņa iesaistes situācijā neviens neko nespēja mainīt. Pastāv risks, ka tieši viņu, kā nepiederīgu ar prezidenta administrāciju saistītu aprindu oligarhiem, tagad varēs vainot sarunu nesekmībā.

Vēl pirms šī The Atlantic raksta publicēšanas, ASV izdevums The Wallstreet Journal publicēja rakstu, kurā apskatīts kremļa sarunvedēju priekšlikums, kas nodots Trampa pārstāvjiem. Saskaņā ar The Wallstreet Journal informāciju, kremlis ir gatavs ASV piedāvāt biznesa darījumus derīgo izrakteņu ieguvē laikā līdz 25 gadiem. Ieguvuma summa lēsta 12 triljonu ASV dolāru vērtībā.

No visa augstāk minētā izriet secinājums, ka šobrīd kritiska kļūst Eiropas Savienības atbalsta Ukrainai pastiprināšana un sarunu vidutāja ar Krieviju lomas pārņemšana no ASV.

Skaidrs, ka kremlis jūtas komfortabli, kad sarunas koordinē Trampa administrācija, kas politiskus lēmumus skata caur finansiālā izdevīguma prizmu. Ar to kremlis prasmīgi operē, tostarp piedāvājot Trampa pārstāvjiem dāsnus ieguvumus biznesā apmaiņā pret Ukrainas nostājas ietekmēšanu.