Ukraina izaicina Krievijas pretgaisa aizsardzības sistēmu

Krievijas agresija pret Ukrainu ir kļuvusi par intensīvāko mūsdienu distances kara izmēģinājumu lauku kopš Otrā pasaules kara. Bez cīņām frontes līnijā, dziļi Krievijas teritorijā norisinās klusāka, bet stratēģiski nozīmīga kampaņa - sistemātiski Ukrainas centieni iznīcināt Krievijas integrēto pretgaisa aizsardzības (PA) tīklu.

Izsitot no ierindas radarus, kas Krievijai nodrošina gaisa telpas pārskatāmību, un zeme-gaiss raķešu sistēmas, Ukraina ir uzsākusi kampaņu, kas liek apšaubīt pieņēmumus par daudzslāņu pretgaisa aizsardzības dzīvotspēju augstas intensitātes konfliktā.

Pretinieka pretgaisa aizsardzības nospiešana un iznīcināšana, kas Rietumu militārajā doktrīnā pazīstama kā SEAD (Suppression of Enemy Air Defenses) un DEAD (Destruction of Enemy Air Defenses), jau sen ir atzīta par priekšnoteikumu gaisa kundzības sasniegšanai. Iznīcinot pretinieka sensorus un pārtvērējus, sabrūk aizsargājošais “lietussargs”, zem kura darbojas sauszemes un jūras spēki. Ukrainas pieeju atšķir tās asimetriskais raksturs.

Tā kā Kijivai nav piektās paaudzes kaujas lidmašīnu un specializētu radioelektroniskās (REC) cīņas lidaparātu, kas ir NATO SEAD doktrīnas pamatā, tā izmantojusi novatorisku tāldarbības bezpilota lidaparātu, spārnoto raķešu un arvien biežāk arī pašmāju izstrādātu precīzās munīcijas kombināciju, lai nozīmīgā attālumā veiktu ilgstošu pretinieka pretgaisa aizsardzības (PA) graušanu. Atklāto avotu analītiķi, kas veidoja šo informācijas apkopojumu, izpētījuši visus pieejamos videomateriālus par Krievijas pretgaisa aizsardzības elementu satriekšanu laika periodā no 2025. gada jūnija līdz 2026. gada martam. Mums ir pieejams pietiekošs daudzums datu, lai izanalizētu Ukrainas panākumus Krievijā.

Krievijas pretgaisa aizsardzības spēku struktūra

Krievijas PA ir daudzslāņaina, izmantojot resursus uz sauszemes, gaisā un jūrā. Šajā rakstā uzmanība tiks pievērsta sauszemes PA, kas kopš 2023. gada pilnībā nonākusi Gaisa kosmosa spēku (VKS) pārziņā, pēc tam, kad bijušais Sauszemes karaspēka pretgaisa aizsardzības karaspēks (PVO-SV) tika integrēts VKS. Šo konsolidāciju veicināja augstās izmaksas, kas saistītas ar paralēlu struktūru uzturēšanu, un konfliktu novēršanas problēmas, kas radās no sadalītās atbildības par pretgaisa aizsardzības operācijām.

Krievijas PA doktrīna balstās uz trim galvenajiem uzdevumiem:

1. Stratēģiskā operācija uzbrukumam no kosmosa atvairīšanai (SORASA), kas paredzēta, lai atvairītu masveidīgus triecienus no kosmiskās telpas;

2. Karaspēka un kritisko resursu aizsardzība operatīvajā un taktiskajā dziļumā;

3. Stratēģiskā atturēšana, ar daudzslāņainu pretgaisa aizsardzības arhitektūru potenciālā pretinieka atturēšanai.

   
   

VKS pakļautā PA atbildīga par SORASA un stratēģisko atturēšanu, savukārt bijusī PVO-SV, kas kopš 2023.gada ir integrēta VKS, galvenokārt koncentrējās uz spēku aizsardzību operatīvi stratēģiskā līmenī, lai gan tā sniedz atbalstu arī SORASA īstenošanā. Šis uzdevumu sadalījums arī nosaka kaujas līdzekļu tipus, ko izmanto katra struktūrvienība.

Stratēģiskajai PA kā satriekšanas elementus izmanto tāldarbības sistēmas, kur pamatu sastāda zenītraķešu kompleksi (ZRK) S-300P, S-400 un S-500, kas papildinātas ar tuvdarbības ZRK „Pancirj“ tāldarbības kompleksu aizsardzībai. Sauszemes spēku PA operatīvā līmenī nodrošina modificēti ZRK S-300V/V4, katrā kara apgabalā (KA) izvietojot vienu S-300V/V4 brigādi. ZRK “Buk” nodrošina aizsardzību vispārējā karaspēka armijas līmenī, katrā armijā izvēršot vienu brigādi. ZRK “Tor”nodrošina PA divīzijas un pulka līmenī, savukārt ZRK “Tunguska”, “Strela-10” un pārnēsājamie ZRK nodrošina aizsardzību jau taktiskā līmenī.

PA resursu sadalījums pa kara apgabaliem ir nevienmērīgs. Lielākā daļa stratēģiskā līmeņa ZRK koncentrēta Krievijas rietumu apgabalos, Ļeņingradā, Maskavā un Dienvidu kara apgabalā, savukārt Centrālajam kara apgabalam lielākoties ir stratēģiskās rezerves funkcija. Papildus specializētajām PA vienībām katrā vispārējā karaspēka armijā ir viena specializēta ZRK brigāde. Divīzijas līmenī var būt ZRK pulks, lai gan daudzos gadījumos organiskais PA elements ir samazināts līdz atsevišķam ZRK divizionam.

Reaktivizācija, mobilizācija un pārvietošana uz kara zonu

Pirms pilna mēroga iebrukuma Krievija glabāja daudz PA aprīkojuma vairākās specializētās noliktavās, ko dēvē par militārā aprīkojuma glabāšanas un remonta bāzēm. Salīdzinājumā ar citu sauszemes militāro aprīkojumu, noliktavās pieejamais PA sistēmu daudzums nebija liels.

2025.gadā tika konstatēts, ka ilgtermiņa noliktavās notiek darbības ar tur vēl esošajiem ZRK S-300PS. Turklāt, tika konstatēts, ka kompleksu elementi netiek pilnībā izņemti no noliktavām, bet jaukti, lai iegūtu rezerves daļas kaujas lietošanā esošajiem kompleksiem. Tas var liecināt par Krievijas nespēju reaktivizēt tehnoloģiski jutīgāku aprīkojumu, kas nostāvējis noliktavā acīmredzami nepietiekamā tehniskā uzraudzībā.

Pirmajos kara mēnešos Krievija zaudēja ievērojamu daudzumu PA līdzekļu. 2023.gadā sāka parādīties ziņas par PA sistēmu pārvietošanu no citām valsts daļām, sākumā no Tālo Austrumu Kuriļu salām, bet vēlāk arī no Kaļiņingradas eksklāva.

Kara apgabals	Pirmskara skaits	Pašreizējais skaits	Skaita izmaiņas	Izmaiņas %
Austrumu	139	38	-101	-73%
Centrālais	132	32	-100	-76%
Ļeņingradas	290	92	-198	-68%
Baltijas flote	56	34	-22	-39%
Maskavas	191	260	+69	+36%
Dienvidu	100	130	+30	+30%
KOPĀ	908	586	-322	-35%

Tabulā redzami pieejamie dati par S-300/400 ZRK starta iekārtu skaita izmaiņām Krievijas PA spēkos

Maz ticams, ka 322 palaišanas iekārtu skaita samazinājums ir pilnībā saistīts ar kaujas zaudējumiem. Daudzos gadījumos S-300/400 sistēmas tiek izvietotas okupētajā Ukrainā vai gar robežu Belgorodas, Kurskas, Brjanskas un Rostovas apgabalos. Sistēmas ir mobilas un tiek bieži pārvietotas, tādēļ ir grūti precīzi novērtēt to skaitu, izmantojot komerciāli pieejamos satelītattēlus.

Papildus S-300/400 sistēmu elementiem ir pārvietotas arī mobilās radaru sistēmas. Satelītattēlu analīze liecina, ka lielākā daļa pārvietoto radaru, visticamāk, ir pārvietoti uz Austrumu KA, Centrālo KA un Ļeņingradas KA. Jo īpaši lielā skaitā ir pārvietoti radari zemu lidojošu mērķu atklāšanai.

Ražošanas prognozes

Ķīles Pasaules ekonomikas institūts lēš, ka 2025. gada 1. ceturksnī Krievijā mēnesī tika ražotas 14 PA sistēmas. Saskaņā ar institūta aprēķiniem katru ceturksni tiek ražotas 30 tuvdarbības un 12 vidējas un tālas darbības rādiusa PA sistēmas (4 sistēmas mēnesī). Krievija mēnesī spēj saražot ne vairāk kā dažas vidējas un tālas darbības PA sistēmas. 2025. gada septembrī kļuva zināms, ka Krievija vēlas atpirkt S-400 ZRK, kuras tā 2019. gadā pārdeva Turcijai.

Ukrainas triecieni Krievijas PA sistēmām

Apstiprinātie uzbrukumi ZRK kompleksiem un radariem ir vājinājuši Krievijas spēju uzturēt vienotu PA pārklājumu visā Dienvidu KA un okupētajās teritorijās.

Katrs iznīcinātais elements rada plaisu visā PA sistēmā, kurai saskaņā ar Krievijas doktrīnu ir jādarbojas kā vienotam veselumam. Notiek pakāpeniska Krievijas pretpiekļuves/teritorijas bloķēšanas (Anti-Access/Area Denial (A2/AD)) seguma iznīcināšana tādā tempā, ko Maskavas ražošanas un remonta jauda nespēj kompensēt.

Apstiprinātie Ukrainas triecieni pa tuvās un vidējas darbības ZRK — “Buk” (56 trāpījumi), “Tor”(56 trāpījumi), “Pancirj”(27 trāpījumi) un “Tunguska 2S6/Osa/Strela-10” (22 trāpījumi) nav nejauši. Tas atspoguļo saskaņotu un asimetrisku kampaņu, kuras mērķis ir sagraut daudzslāņaino PA arhitektūru, lai tā darbotos kā sistēma, nevis kā izolētu platformu kopums.

Uzbrukumu pārsvars pret “Buk“ sistēmām ir stratēģiski nozīmīgs. Ar darbības rādiusu, kas atkarībā no modeļa sasniedz 45-70 km, “Buk“ nodrošina ārējo aizsardzības gredzenu, kas veido pamatu Krievijas PA pārklājumam okupētajās teritorijās un Dienvidu KA. Katra apstiprinātā ZRK “Buk” iznīcināšana rada plaisu seguma kartē, ko blakus esošās sistēmas nevar pilnībā kompensēt, pakāpeniski sadrumstalojot nepārtraukto PA darbības zonu. Uzbrukumu koncentrēšanās uz ZRK “Buk” liecina, ka Ukraina mērķu izvēlē dod priekšroku teritorijas PA pārklājuma samazināšanai.

“Tor” ZRK satriekšanas apmērs – 46 apstiprināti trāpījumi, atklāj otru, vienlīdz svarīgu loģiku. “Tor” sistēma izstrādāta, lai neitralizētu spārnotās raķetes, bezpilota lidaparātus un noteiktos apstākļos ballistisko munīciju, tādējādi visvairāk apdraudot ukraiņu tāldarbības uzbrukuma līdzekļus. Sistemātiski satriecot ZRK “Tor”, Ukraina ne tikai iznīcina PA līdzekļus, bet likvidē visefektīvāko PA elementu, kas spēj pārtvert tieši tos bezpilota lidaparātus un spārnotās raķetes, kurus Ukrainas spēki izmanto triecieniem Krievijas teritorijas dziļumā. Katrs iznīcinātais „Tor” padara turpmākus Ukrainas uzbrukumus arvien vieglāk izpildāmus.

Salīdzinoši mazākais apstiprināto trāpījumu skaits sistēmām “Pantsir“ un “Tunguska”/Osa/“Strela-10” – attiecīgi 27 un 22 – jāinterpretē piesardzīgi. Šo sistēmu galvenā loma ir nodrošināt tuvo PA augstvērtīgiem objektiem, galvenokārt ZRK S-300 un S-400 vai radaru iekārtām, izīcinot mērķus zemā augstumā, kur tāldarbības kompleksu radari tos “neredz”. Ukraina izmantoja lētāku bezpilota lidaparātu triecienus, lai vispirms satriektu “Pantsir” ZRK, pirms uzbrukt augstvērtīgākiem mērķiem, kurus “Pantsir” sargāja. ZRK “Tunguska/Osa/Strela-10” nodrošina augstvērtīgu objektu, tostarp radaru, PA. Tādējādi zemākais satriekto sistēmu skaits var atspoguļot sistēmas relatīvo retumu kaujas zonā salīdzinājumā ar “Buk” un “Tor”.

Kopumā šie skaitļi liecina par sistemātisku PA sistēmas iznīcināšanu. Triecieni ārējam aizsardzības gredzenam (“Buk”), pretdronu aizsardzības slānim (“Tor”) un tuvās darbības slānim (“Pantsir”) ir aptuveni proporcionālā skaitā, kas atbilst stratēģiskajai pieejai, kuras mērķis ir vājināt visu sistēmu, nevis optimizēt darbību pret kādu atsevišķu platformu. Kopējais efekts liecina, ka vidēja darbības rādiusa PA slāņa pakāpeniska likvidēšana ir ļāvusi veikt dziļākus uzbrukumus tāldarbības elementam, kas ir stratēģiski visdārgākais Krievijas PA arsenālā.

Ukrainas spēki veikuši 74 neatkarīgi apstiprinātus triecienus pret dažādām tāldarbības ZRK sastāvdaļām. Tas ietver 29 triecienus S-400 radaru sistēmām, 17 – S-300 radaru sistēmām un 19 pret S-300 un S-400 transportēšanas un starta iekārtām. Turklāt ir veikti 9 triecieni jaunākajam ZRK S-350 “Vitjaz”. Viena S-400 “Triumf” baterija, kas sastāv no 91N6E panorāmiskā mērķu meklēšanas radara, vairākiem 92N6E uguns vadības radariem, 96L6E agrīnās brīdināšanas radara un četriem līdz astoņiem 5P85 transportēšanas-starta mašīnām, atkarībā no konfigurācijas izmaksā aptuveni no 500 miljoniem līdz 1 miljardam ASV dolāru ekvivalentā.

Tādējādi viena apstiprināta S-400 baterijas iznīcināšana nenozīmē tikai viena kompleksa zaudējumu, tā nozīmē integrētas sensoru un raķešu sistēmas vienlaicīgu iznīcināšanu, kuras atsevišķās sastāvdaļas, ņemot vērā pašreizējos Krievijas ražošanas ierobežojumus, tuvākajā nākotnē nav aizstājamas. Triecieni pa ZRK S-300/S-400 ir veikti ar precīzu mērķa izvēli. Triecieni pa komandpunktu, autonomo energoapgādes sistēmu, vadības un štāba transportlīdzekļiem, štābiem ne tikai samazina vienas baterijas darbības spējas, bet arī traucē koordinācijas un loģistikas sistēmu, kas nodrošina vairāku bateriju darbību visā sektorā.

S-300/S-400 atkarībā no modifikācijas, izmantojami arī balistisko raķešu pārtveršanai, līdz ar to to iznīcināšana tieši paver ceļu Ukrainas ballistisko raķešu uzbrukumu īstenošanai, kā noprotams jau tuvākajā nākotnē.

Ukrainas spēku triecienu sadalījums laikā pa krievu tāldarbības ZRK ir vienmērīgs un daudznozīmīgs – 1 trieciens 2025. gada jūlijā, kas sasniedz maksimumu jeb 7 triecienus 2025. gada novembrī. Pēc tam, līdz šī gada feburārim saglabājas 4-6 triecienu līmenī mēnesī. Šī nav intensīva kampaņa, kas paredzēta, lai sasniegtu ātru rezultātu un pēc tam pārtrauktu darbību, tā ir ilgstoša iznīcināšanas operācija, kas aprēķināta tā, lai radītu nepārtrauktu spiedienu tādā tempā, ar kuru Krievijas remonta un aizvietošanas spējas nespēj tikt galā. Tā kā Krievijas S-400 ražošanas apjoms tiek lēsts tikai dažās baterijās gadā, apstiprinātais iznīcināšanas rādītājs – trīs līdz četri tāla darbības rādiusa ZRK mēnesī, pat ņemot vērā nepareizu identificēšanu un neskaidrību starp bojājumiem un iznīcināšanu, ir rādītājs, kas būtiski apdraud Krievijas spēju uzturēt saskaņotu stratēģisko PA pārklājumu.

ZRK S-300 starta iekārta	ZRK S-400 starta iekārta	ZRK “Buk”	ZRK “Tor”

ZRK “Osa”	ZRK “Strela-10”	ZRK “Tunguska”	ZRK “Pantsir”

Ukrainas triecieni Krievijas radaru sistēmām

Apstiprināti 196 triecieni radaru sistēmām. Lielākā daļa uzbrukumu bija vērsta pret “Ņebo” tipa radaru saimi, kopumā sasniedzot 58 trāpījumus. “Ņebo” ir Krievijas galvenais tāldarbības gaisa telpas novērošanas radars, kas paredzēts, lai atklātu stealth tipa lidmašīnas, balistiskās raķetes un grūti pamanāmus mērķus attālumā, kas atkarībā no modeļa pārsniedz 400km. Pārbaudītie dati liecina par triecieniem visiem pieciem galvenajiem apakštipiem: “Ņebo-U” (24 trāpījumi), “Ņebo-M” (18 trāpījumi), “Ņebo-SVU” (13 trāpījumi), “Ņebo-SV” (2 trāpījumi) un “Ņebo-T” (1 trāpījums). “Ņebo-M” ir modulāra trīsdimensiju sistēma, kas spēj atklāt mērķus ar ļoti zemu radara atstarojuma laukumu, tādējādi tās iznīcināšana ir tieši saistīta ar Ukrainas spēju izmantot tāldarbības uzbrukuma platformas ar samazinātu agrīnas atklāšanas risku.

Radaru tipa “Kasta/Garmoņ” kategorijā kopumā reģistrēti 29 trāpījumi, no kuriem 25 attiecināmi uz “Kasta-2E2” (39N6), 4 – uz “Garmoņ”(1L122). “Kasta” ir tuvas un vidējas darbības rādiusa novērošanas radars, kas optimizēts zemu lidojošu mērķu atklāšanai, tieši tādam lidojuma profilam, kādu izmanto Ukrainas spārnotās raķetes un tāla darbības rādiusa bezpilota lidaparāti. Katrs iznīcinātais “Kasta” radars paplašina zema augstuma lidojumu koridorus ukraiņu droniem.

“Podļjot” (48Ya6-K1), tāpat kā “Kasta-2E2”, ir specializēts zemu lidojošu mērķu atklāšanas radars, kas izstrādāts, lai novērstu pārklājuma nepilnības, kuras tradicionālajiem novērošanas radariem rada reljefa īpatnības un Zemes izliekums. Apstiprināti 14 šī radara satriekšanas gadījumi. Ukraina ir metodiski likvidējusi Krievijas spēju atklāt zemu lidojošas platformas, radot arvien lielākus un uzticamākus ieejas koridorus saviem uzbrukuma līdzekļiem.

Kopumā 193 uzbrukumi radariem veido saskaņotu pretinieka gaisa telpas kontroles spēju nospiešanas kampaņu, kas vērsta pret katru Krievijas sensoru arhitektūras slāni: tālās darbības agrīnās brīdināšanas sistēmas (“Ņebo”, 58 trāpījumi; “Niobium-SV”, 12 trāpījumi), zema augstuma pārklājuma nepilnību aizpildīšanas sistēmas (“Kasta”/“Garmoņ”, 29 trāpījumi, “Podļjot”, 14 trāpījumi), vecākas paaudzes metru viļņu radari (P-18/ST-68, 34 trāpījumi), uguns vadības sistēmas (“Buk”radari, 9 trāpījumi), vidēja darbības rādiusa radari (“Protivņik”/“Gamma”, 6 trāpījumi), lidlauku novērošanas un gaisa satiksmes vadības sistēmas (“Sopka-2”, RSP-X un citi sensori, 33 trāpījumi).

Neviens atsevišķs trieciens nav izšķirošs, bet summējošais efekts liecina par pakāpenisku Krievijas integrētās gaisa telpas novērošanas sistēmas eroziju.

ZRK starta iekārta bez mērķu koordinātu datiem no strādājoša radaru tīkla ir nekas vairāk kā dārgs metāla gabals. Tādēļ 37,8% no visiem triecieniem ir vērsti pret radaru sistēmām, 26,9% – pret tuvas un vidējas darbības PA sistēmām un 15,9% – pret tāldarbības PA sistēmām.

“Ņebo-M”	“Kasta-2E2”	“Garmoņ”	“Sopka-2”
“Podļjot”	“Niobium”	“Protivņik”	“Gamma”

Stratēģisks signāls: uzbrukumi “Voronež” tipa raķešu uzbrukuma agrās brīdināšanas radariem Armavirā un Orskā

2024. gada 23. maijā Ukrainas spēki veica triecienu ar bezpilota lidaparātu vienam no “Voronež-DM” (77Ya6-DM) agrās brīdināšanas radariem Armavirā. Pāris dienas vēlāk, 26.maijā, tika ziņots par vēl vienu uzbrukumu “Voronež-M” (77Ya6-M) Orskā. Šie ļoti liela darbības rādiusa radari (līdz pat 10 000 km “Voronež-DM” radaram) paredzēti ballistisko raķešu un liela augstuma bumbvedēju uzlidojumu atklāšanai kodolatturēšanas kontekstā – respektīvi tiem ir stratēģiska aizsardzības funkcija.

Šis ļoti specifiskais konteksts neļauj šiem radariem atklāt zemu lidojošus mērķus, kas padara tos viegli ievainojamus pret ukraiņu izmantotajiem gaisa trieciendroniem un spārnotajām raķetēm. Šie veiksmīgie uzbrukumi apkaunoja Krievijas PA spēkus un pierādīja, cik grūti tiem ir aizsargāt pat tik svarīgu objektu kā aizhorizonta radars. Tas arī parādīja, ka ar salīdzinoši lētākiem autonomiem bezpilota lidaparātiem iespējams traucēt stratēģiski nozīmīgo agrās brīdināšanas sistēmu.

Pēc šiem uzbrukumiem kremlis veica izmaiņas kodoldoktrīnā. 2024. gada 3. decembra dokumentā “Krievijas Federācijas valsts politikas pamati kodolatturēšanas jomā” III pantā “Nosacījumi Krievijas Federācijas pārejai uz kodolieroču izmantošanu” tagad noteikts: “pretinieka darbības, kas ietekmē Krievijas Federācijas kritiski svarīgas valsts vai militārās infrastruktūras elementus, kuru darbības pārtraukšana traucētu kodolspēku atbildes pasākumus” jau var tikt uzskatīts par precedentu kodolieroču pielietošanai.

“Voronež -DM”

Stratēģiskais virziens – Krimas pussala

Kopš 2025. gada sākuma Ukrainas pastiprināti īsteno Krievijas PA spēju iznīcināšanu Krimā. Galvenā PA vienība, kas atbild par šo teritoriju, ir 31. pretgaisa aizsardzības divīzija, kuras sastāvā ietilpst 12. zenītraķešu pulks, 18. zenītraķešu pulks un 3. radiotehniskais pulks. Turklāt Sevastopolē atrodas 18. vispārējā karaspēka armijas 1096. atsevišķā zenītraķešu pulka štābs. Krimā izvērsts viens no visdaudzslāņainākajiem PA tīkliem pasaulē. Lai gan Krimā dislocēto PA zenītraķešu pozīcijas bieži tiek mainītas, radaru pozīcijas paliek diezgan nemainīgas.

2024. gada 4. janvārī triecienā pa 3. radiotehniskā pulka štābu tika nogalināts pulka komandieris. 2024. gada 13. maija uzbrukumā tika nogalināts komandieris un komandiera vietnieks radiotehniskajam bataljonam, kas darbojās Krimā, Ai-Petri rajonā. 2025. gada septembrī notika trieciens 31. pretgaisa aizsardzības divīzijas kazarmām. Blakus 31. pretgaisa aizsardzības divīzijas štābam atrodas 40. vadības un mērījumu komplekss (kosmisko sakaru centrs). Centrs izmanto GLONASS sistēmu (GPS krievu versija), RT-70 un RT-32 teleskopus un vairākas citas dārgas sakaru iekārtas. GLONASS sistēmas aprīkojums un RT-70 teleskops tika satriekti 2025. gada augustā. Mērījumu kompleksa štāba ēka un sakaru centra galvenā ēka tika satriektas 2025. gada 10. septembrī un atkārtoti 2026. gada martā.

2025. gadā Ukraina sāka iznīcināt radarus, kas nodrošina gaisa satiksmes vadību lidlaukos, tai skaitā civilos. Krimas gaisa satiksmes vadības uzņēmums (Krimaeronavigacija), kas ir Krievijas Valsts gaisa satiksmes vadības korporācijas filiāle, apkalpo četras iekārtas, kas nodrošina pilnībā militāro un civilo gaisa satiksmi šajā reģionā. Gaisa satiksmes vadības un novērošanas radars “Utjos-T” (satriekts 2025. gada augustā), “Ļira-A10” termināļa zonas radars (satriekts 2025. gada novembrī) un sekundārais nolaišanās radars Mirnē, sakaru centrs Kerčā un galvenais sakaru un radaru centrs Ai-Petri, kas sadarbojas ar tur dislocēto radiotehnisko bataljonu (satriekti 2024. gada 13. maijā). Katrs militārais lidlauks ir aprīkota ar RSP-6M2/10 nolaišanās kontroles radaru. Līdz šim ir uzbrukts trim no sešiem RSP klases radariem Krimā – Kirovskes gaisa bāzē (2025. gada decembrī), Hvardijskes lidlaukam (2026. gada februārī) un Džankojas lidlaukam (2026. gada februārī). 2025. gada novembrī Kačas lidlaukā tika satriekts atbalsta mobilais novērošanas radars AORL-1AS, un 2026. gada janvārī tika satriekta Džankojas lidlauka vadības stacija.

Secinājums

Krievijas PA “redzes” iznīcināšana bija prelūdija operācijām, kuras aktīvi aizsākās 2026. gada sākumā. Runa ir par tāldarbības triecieniem pa sensitīviem ražošanas un karadarbības nodrošinājuma objektiem Krievijas dziļumā. Notiek triecieni pa svarīgām ražotnēm un energonesēju eksporta infrastruktūru.

Uzbrukums, kas īpaši ņemams vērā, notika 2026. gada 10. marta vakarā, kad Ukrainas gaisa spēku lidmašīnas ar “Storm Shadow” spārnotajām raķetēm satrieca mikroelektronikas rūpnīcu “Kremņij El” Brjanskas apgabalā. Vismaz piecas raķetes trāpīja ēkai, kur atrodas viena no rūpnīcas galvenajām ražošanas iekārtām. Vairāki analītiķi uzskata, ka ražotne ir gandrīz pilnībā iznīcināta un tās atjaunošana bez pilnīgas rekonstrukcijas ir maz ticama.

Ukrainas bezpilota lidaparāts veica kaujas postījumu novērtējumu reālajā laikā, visā uzbrukuma laikā netraucēti pārlidojot virs Brjanskas. Šim uzbrukumam ir divi svarīgi aspekti. Pirmais apstiprina Krievijas grūtības kontrolēt savu gaisa telpu un izsekot pretinieka gaisa aktivitāti. Otrs ir pašas rūpnīcas raksturs, kura ir viena no Krievijas lielākajiem militārās mikroelektronikas ražotājiem. Rūpnīcā ražoja pusvadītāju komponentus raķešu vadības sistēmās. “Kremņij El” darbības pārtraukšana rada sarežģījumus visās militārās ražošanas programmās, kas ir atkarīgas no elektronisko komponenšu piegādes.

Jo vairāk parādās radaru pārklājuma nepilnības, jo vairāk uzbrukumu kļūst iespējami, radot sniega pikas efektu, ko mēs, iespējams, jau novērojam šajā konfliktā.

Eiropas valstīm jāsaprot, ka Krievija, saskaroties ar zaudējumiem, mācās. Darbības, ko Ukraina vērš pret Krieviju, tā potenciāli var vērst arī pret Eiropas valstīm. PA gaisa telpas novērošanas radari ir satriecami ar dronu palīdzību arī Eiropas valstīs. Dronu palaišanu no kuģiem un lidojumus Eiropas valstu teritorijās, tai skaitā virs stratēģiskiem objektiem, Krievija jau vairākkārt ir izmēģinājusi, kas arī nozīmē slēptu draudēšanu – pārstājiet atbalstīt Ukrainu, citādāk varam vērsties arī pret jums. Šī gada 15. aprīlī Krievijas AM publiskoja sarakstu ar ražotnēm Eiropas valstīs, kurās ražojot dronus Ukrainas vajadzībām. Sarakstā iekļauta arī ražotne Latvijas teritorijā. Publikācijas mērķis ir draudēt veikt triecienus pa šiem objektiem, kas, visticamāk, kaut kādā mērā arī var izdoties, jo Eiropa nav kara stāvoklī ar Krieviju, kas attiecīgi neparedz tādas kaujas gatavības uzturēšanu, kāda būtu kara gadījumā.

No otras puses tas indicē arī zināmu izmisumu Krievijas vadībā. Ķeršanās pie draudiem ir iemīļota kremļa politikas sastāvdaļa. Sākumā tie bija kodoldraudi, tagad draudēšana konkrētiem mērķiem, kurus kremlis dēvē par “leģitīmiem”.

Krievijas AM publicētais Ukrainas ražotāju filiāļu saraksts Eiropā

Krievijas AM publicētais ārvalstu ražotņu saraksts, kas izgatavo komponentes Ukrainas droniem

Risinājums ir tikai viens – viss jādara preventīvi (tagad), lai spētu pasargāt stratēģiskās nozīmes objektus, sevišķi gaisa telpas novērošanas līdzekļus, pirms tie tiek bojāti vai iznīcināti. To atjaunošana ir dārga un laikietilpīga visur, ne tikai Krievijā.