Uz dueli ar gaisa baloniem un musketēm
- Taisnība Raksta
- 3 days ago
- 4 min read
Vēsturē vienīgais duelis ar gaisa baloniem un musketēm (precīzāk – musketonu jeb bises veida ieročiem) notika 1808. gada jūnijā virs Parīzes, Francijā. Šis neparastais un bīstamais notikums risinājās starp diviem franču kungiem – Granprē (Monsieur de Grandpré) un le Pikē (Monsieur le Pique), un strīda objekts bija tradicionāls – abi vīrieši bija iemīlējušies vienā un tajā pašā Parīzes operas baletdejotājā – madmuāzelē Tirevī (Mademoiselle Tirevit). Duelis beidzās ar viena dalībnieka nāvi un kļuva par vienu no dīvainākajām goda aizstāvēšanas cīņām vēsturē.[1]
Notikums tika romantizēts un apauga ar dažādām teikām, un nu kalpo par izteiksmīgu epizodi filmā "Trīs musketieri" (The Three Musketeers, 2011) – režisora Pola V. S. Andersona versijā, bet vistiešāk attēlots slavenajā vēsturiskajā komēdijā "Tie brīnišķīgie vīrieši savos lidojošajos aparātos" (Those Magnificent Men in Their Flying Machines or How I Flew from London to Paris in 25 Hours and 11 Minutes, 1965). Šīs filmas konkrēto epizodi ir vērts apskatīties.[2]
Krievijas konteksts
Krievijā bezpilota lidaparātu projektēšanas, arī eksperimentālās ražošanas un testēšanas centrs ir Bezpilota lidaparātu tehnoloģiju centrs "Rubicon" (Центр перспективных беспилотных технологий «Рубикон»). Centra rīcībā ir arī vairākas karaspēka vienības Ukrainas frontē, kur visi jaunie risinājumi tiek pārbaudīti kaujas laukā. Lai arī Rubicon ir nozares līderis Krievijā, tas nebūt nav vienīgais, un pēdējo 3-4 gadu laikā izveidoti daudzi šādi centri, nereti pārprofilējot iepriekšējo darbību šajā pētniecības un eksperimentālās ražošanas jomā. Rezultātā šie centri kļūst par vietu, kur tiek dibinātas specializētas laboratorijas, kas ļoti ātri pārvēršas dažādos visai dinamiskos jaunuzņēmumos un startapos, bet retāk – individuālos uzņēmumos.
Centru darbības nodrošināšanai Krievijā izveidota visai izvērsta speciālās izglītības sistēma, bet kopš 2026. gada novembra – izveidota un pirmos simtus studentu (kadetu) uzņēma Bezpilota sistēmu augstākā militārā skola.[3]
Bezpilota sistēmu un tehnoloģiju centrs (CUST), dažās datubāzēs pazīstams arī kā Tulas reģiona bezpilota sistēmu centrs vai CBST (Центр беспилотных систем и технологий, ЦБСТ), ir Krievijas aizsardzības pētniecības organizācija. Tas ir izvietots Tulā un kopš 2024. gada pakļauts Rietumvalstu sankcijām.[4] Tas specializējas ar mākslīgo intelektu integrētu dronu un bezpilota lidaparātu (C-UAS) aizsardzības tīklu izstrādē. Centra specializācija ir mērķētu, ātru pārtvērējdronu ražošana (piemēram, Kinzhal, Skvorets PVO un BOLT).
Centrs un tā paspārnē izveidotie jaunuzņēmumi ļoti aktīvi piedalījās aizsardzības tīkla "Yakim" projektēšanā, komponenšu izstrādē un ražošanā un montāžā. Tā tika izstrādāta elastīga mākslīgā intelekta vadīta gaisa telpas koordinācijas sistēma, kas Kurskas apgabalā tiek uzstādīta un testēta kopš 2025. gada. Tā integrē radaru, elektronisko karadarbību un optiskos sensorus, lai nodrošinātu ātru draudu atklāšanu un civilo gaisa aizsardzību.[5]
Jaunās iniciatīvas
Nav droši zināms, kas vistiešāk ir ietekmējis Tulas zinātnieku prātus – vēsturiskas filmas vai ļoti sekmīgā lietuviešu kontrabandistu izveidotā shēma ar meteobaloniem, bet mēroga ziņā tas noteikti nav grāfs Cepelīns (Ferdinands Ādolfs Heinrihs Augusts grāfs fon Cepelīns). Tomēr apņēmība ir liela un aicinājumi Krievijas valdībai atbalstīt šos pētījumus ar grantiem (cipars ar astoņām nullēm, bet rubļos).
Paredzēts, ka Krievija testēs aerostatus dronu un gaisa bumbu nogādāšanai uz īpašo militāro operāciju zonu, norādot, ka tieši brīvi lidojošiem aerostatiem piemīt vislielākais potenciāls militārai lietošanai.
Bezpilota sistēmu un tehnoloģiju centra (CUST) jaunuzņēmums Aeroplatforms līdz šī gada beigām veiks virkni jau izgatavotu aerostatu prototipu testu, lai tos kā līdzekli dronu un planējošo gaisa bumbu piegādei vēlāk izvietotu Krievijas militāro operāciju zonā Ukrainā.[6] Līdz šī gada beigām Aeroplatforms veiks vairākus aerostatu testus, uz ko pamatojoties tie tiks modificēti militārai lietošanai.
Īpašo militāro operāciju kontekstā šādas ierīces var izmantot, lai bezpilota lidaparātus, planējošās bumbas, militārās kravas un citus priekšmetus nogādātu vēlamajā vietā un atbrīvotu kravu. Uzņēmums precizējis, ka brīvi lidojošiem aerostatiem ir vislielākais potenciāls, "tie spēj pacelties 10-30 km augstumā ar kravnesību līdz simtiem kilogramu (...) brīvi lidojošie aerostati ir aprīkoti ar balastēšanas ierīcēm (...) var dreifēt vairākas dienas, veicot milzīgus attālumus (...) jebkuru punktu ienaidnieka teritorijā var sasniegt ne ilgāk kā divu dienu lidojumā".[7]
Zināms, ka Ukrainas bruņotie spēki jau šobrīd izmanto aerostatus, taču tie gandrīz vienmēr ir trausli lateksa baloni, kuriem trūkst stiprinājuma un kuri nespēj izturēt lielu kravu. Tie deformējas un kļūst pilnīgi nevadāmi un, lai izvairītos no kravas neprognozējamas nomešanas, pašiem nākas tos sašaut.
Savukārt krievu Aeroplatforms jau vairākus gadus specializējas liela izmēra zemspiediena polietilēna apvalku ražošanā un uz šādu balonu navigāciju lielos augstumos. Uzņēmums skaidro, ka aerostati varētu būt efektīvs palīgs Krievijas militārajiem spēkiem, jo mūsdienu tehnoloģijas ļauj praktiski bez kļūdām aprēķināt lidojuma trajektoriju un kravas palaišanas punktu. "Ar atbilstošu loģistikas pieeju ir viegli masveidā izvietot kaujas brīvi lidojošus aerostatus, un visu palaišanas sagatavošanas procesu var pabeigt 30 minūtēs. Tomēr izstrādātājs atzīst, ka, neskatoties uz visām to priekšrocībām, aerostati paliks ieroči, kas būs atkarīgi no laika apstākļiem un vēja modeļiem, ko lielā mērā nosaka gadalaiks".
Augstāk izklāstītais skaidri norāda, ka gaisa kaujas ar baloniem jau ir uz paša sliekšņa. Skaidrs, ka lietuviešu kontrabandistiem un ukraiņu amatieriem lateksa meteobalonos šeit nebūs lielu izredžu, ja vien musketes netiks aizstātas ar klasiskiem lokiem un bultām.
Attīstot šo īpašo radošumu, turpmākie dziļi zinātniskie pētījumi un nākamie atklājumi noteikti būs par romiešu katapultām, lingām (datorprogrammējamām) un kaķenēm ar optisko tēmekli un mākslīga intelekta risinājumiem. Ir taču tie Kuļibini[8] katra krievu militārzinātnieka zemapziņā.
[3] https://unn.ua/en/news/russia-completes-formation-of-uav-troops-command-bodies-regiments-and-units-announced un https://www.saratoga-foundation.org/p/russias-new-unmanned-systems-forces
[8] Norāde uz Ivanu Kuļibinu (krievu: Ива́н Петро́вич Кули́бин, 1735-1818) – plaši pazīstamu krievu mehāniķi un izgudrotāju.
Comments