VDK izlūkošanas reorganizācija, 1966

Izlūkošanas organizācijas vispārējā kārtība attīstās no pieredzes. Tā nekad nav bijusi pakļauta vai dažādu PSRS administratīvu, teritoriālu un organizatorisku izmaiņu ietekmēta. Tā ir tipiska "valsts valstī", tomēr uzdevumi un mērķu sasniegšanas produktivitāte, kā arī vispārējie rezultāti liek VDK iekšējo struktūru vairākas reizes pamatīgi pārkārtot. Lai arī vairākkārtīgi ir mainītas administratīvās struktūrvienības un to nosaukumi, būtiskākās reformas notiek ārēji nemainoties struktūrvienību nosaukumiem un vadītājiem un to formālai pakļautībai. Tās ir reformas, par kurām maz informēti pat VDK centrālā aparāta darbinieki.

Iemesli ir vispārzināmi – tās ir kādas ievērojamas neveiksmes, kuras nav iespējams pilnībā noslēpt, kā arī būtiskas izmaiņas valsts ārpolitikā, ko jāspēj nodrošināt ar uzticamu informāciju to vai citu lēmumu pieņemšanai.

Ja 1961. gada reformas pilnībā noslēdza Staļina laika VDK darbības posmu, tad 1962. un 1967. gada reformas nozīmīgi izceļ iekšzemes darbības un disidentu kustību atklāšanu un ietekmes lokalizāciju. Atkāpe no vispārējā reformu ceļa ir 1966. gada reforma, kad notiek informācijas plūsmu pārorientēšana uz Pirmo departamentu un ļoti mērķtiecīga darba pārprofilēšana uz darbību pret ASV ietekmi ne tikai uz PSRS un pasaules sociālisma zemēm, bet arī uz Rietumeiropas zemēm. Šie akcenti liek no jauna pievērsties aģentūras izveidei Rietumeiropā (tā būtiski apsīka piecdesmito gadu vidū).

Nemierīgi laiki un precedenti

Dažādas disidentu kustības pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados bieži ir skaitliskas un vāji organizētas. Tās vairāk ir kādu specifisku interešu klubi ar sekotājiem, kas īpaši interesējas un savā uzvedībā, nereti arī ar uzskatiem un apģērbu mēģina kopēt pielūdzēju (fanu) pulkus savulaik pazīstām rokgrupām, kino zvaigznēm un modelēm, kā arī pārņem Rietumu kultūras iezīmes. Riski ir augsti, ka kāda no šīm kustībām var ietekmēt sabiedrības viedokli un netieši ietekmēt valdošo (vienīgo pareizo) ideoloģiju. Laiki kļūst nemierīgi, tomēr sistēma joprojām ir droši vadāma, jo Hruščova "pavasaris" ir aizgājis uz neatgriešanos...

VDK 1966. gada iekšējās reformas, informācijas plūsmas un varas pārdali nosaki vairāki iemesli. Vislabāk zināmi trīs.

Tās ir rupjās kļūdas izlūkošanā un koordinācijas vājums, kas pieļāva 1956. gada Ungārijas revolūciju jeb sacelšanos. Ungāru dumpis (ungāru: forradalom) bija spontāna sacelšanās pret Ungārijas staļinistu valdību un tās Padomju Savienības atbalstīto politiku. Revolūcija sākās 1956. gada 23. oktobrī un tika apspiesta 10. novembrī. To pēc PSRS vēstnieka Ungārijā Andropova lūguma pārtrauca padomju armijas invāzija (visa Ungārijas valdība bija jau atbēgusi uz Maskavu). Dumpja laikā gāja bojā vairāk nekā 2500 ungāru un 700 Sarkanās armijas karavīru. Ap 200 000 ungāru devās bēgļu gaitās, bet revolūcijas vadoņi tika slepeni tiesāti un 1958. gada 16. jūnijā sodīti ar nāvi. Līdzīgas situācijas vairs nebija pieļaujamas, un tā VDK ir mācība uz mūžu.

Otrs iemesls ir VDK visai asiņaini (pēc Hroščova pavēles 1962. gada vasarā) apspiestais Novočerkaskas elektrolokomotīvju rūpnīcas strādnieku streiks. Streika iemesls bija ļoti straujais (ap 31%) cenu pieaugums visās preču grupās un būtiski palielinātās izstrādes normas darba vietā. Nemieros iesaistījās vairāk nekā 1000 cilvēku un par nemieru aizsākumiem visu informāciju apzināti bija slēpuši pilsētas un uzņēmuma partijas sekretāri un pilsētas izpildkomitejas vadītājs. Tika veikta plaša militārā operācija streiku organizatoru, kūdītāju un atbalstītāju noteikšanai, kam sekoja uzraudzība un aresti. Streikotāji tika saukti pie atbildības par bandītismu, masu nemieru organizēšanu un mēģinājumu gāzt padomju varu. Septiņiem streikotājiem tika piespriests nāvessods un to izpildīja, bet pārējie dabūja cietumsodus stingrā režīma soda kolonijās. Represijas tika attiecinātas arī uz sodīto ģimenēm un radiniekiem (izsūtīšana, amatu un profesiju liegumi).

Trešais iemesls bija visai nedrošā situācija Čehoslovākijā, par kuru, akcentējot ASV nozīmi musinošās darbībās, ziņoja VDK aģentūra. Čehoslovākijas drošības dienesti situāciju uzskatīja par stabilu – viņu ieskatā tā neapdraudēja politisko varu un darbības aprobežojās ar pastiprinātu politisko informāciju vietējos masu informācijas līdzekļos. Valdības sadarbība ar Rietumeiropas valstīm sāka iegūt "nesamērīgus" apmērus. VDK sāka gatavot operāciju "Donava", kā pamata mērķis bija mainīt valsts politisko vadību un izveidot PSRS lojālu režīmu. VDK uzdevums bija palīdzēt padomju desantniekiem un valsts drošības darbiniekiem arestēt un uz PSRS deportēt Čehoslovākijas Komunistiskās partijas un valdības vadītājus. Tas izrādījās laikā un vietā – operāciju realizēja 1968. gada 21. augustā un rezultātā apspieda "Prāgas pavasari".

Slepenā pavēlē un izpildes nosacījumi

Iecerētā reforma tika aprakstīta pavēles piecos punktos un skaidrota noteikumos, kas stājās spēkā ar pavēles parakstīšanas brīdi un bija izpildāmi neatliekami. Tā faktiski ir zināmas mobilizācijas pavēle attiecībā uz tā laika valsts iekšējiem un ārējiem ienaidniekiem. Sekojošā tekstā ir aprakstīti kā uzdevumi un veidi, kā realizējama izlūkošanas darba intensifikācija. Publicējam pilnībā.

SEVIŠĶI SLEPENI

1966. gada 7. septembrī, Maskavā

1. Saskaņā ar Kolēģijas 1966. gada 30. augusta lēmumu stājās spēkā Noteikumi par VDK izlūkdienestiem Savienības un autonomo republiku Ministru padomēs un novadu un apgabalu VDK vienībām.

2. Savienības un autonomo republiku Ministru padomju pakļautībā esošo valsts drošības komiteju priekšsēdētājiem un VDK nodaļu vadītājiem teritorijās un reģionos, vadoties pēc PSRS Ministru padomes VDK kolēģijas 1966. gada 28. janvāra lēmuma "Par izlūkošanas darba stāvokli pret ASV un pasākumiem tā stiprināšanai" un VDK 1966. gada 26. marta instrukcijas Nr. 23ss "Par cīņas pastiprināšanu pret ASV kā mūsu valsts galveno ienaidnieku", PSRS teritorijā nodrošināt izlūkošanas un pretizlūkošanas vienību pienācīgu koordināciju un mijiedarbību darbā ar ārzemniekiem no kapitālistiskām valstīm.

3. Pirmajai galvenajai pārvaldei un vietējo iestāžu vadītājiem, kurās atrodas izlūkošanas vienības, ir jāsniedz šīm vienībām efektīva palīdzība to darbā, nodrošinot tām uzticēto izlūkošanas uzdevumu izpildi. Īpaša uzmanība jāpievērš aģentu un uzticamu sakaru iegūšanai ārzemnieku vidū, kurus izlūkošanas darbā pret ASV var izmantot ārvalstīs.

4. VDK pārvalžu un VDK padomju sēdēs periodiski pārskatīt izlūkdienestu darba stāvokli. Informēt PSRS Ministru padomes pakļautībā esošo VDK Pirmo galveno pārvaldi par pārskata rezultātiem un veiktajiem pasākumiem.

5. PSRS Ministru Padomes VDK 1961. gada 22. septembra pavēle ​​Nr. 00288 un ar to ieviestais Noteikums par vietējo VDK struktūru izlūkdienestiem tiek uzskatīti par spēku zaudējušiem.

Ar šo pavēli un Noteikumiem jāiepazīstas visam Pirmās Galvenās pārvaldes un VDK-UKGB izlūkošanas nodaļu operatīvajam personālam, kā arī PSRS Ministru padomes pakļautībā esošās VDK 2. Galvenās pārvaldes un 3. pārvaldes vadībai, ieskaitot nodaļas vadītāju un otro pārvaldes, nodaļu un vietējo VDK struktūru filiāļu vadītājus.

PSRS Ministru padomes Valsts Drošības komitejas priekšsēdētāja vietnieks,

ģenerālpulkvedis N. Zaharovs

Pareizi: Sdviženskaja

Augstākā slepenība

NOTEIKUMI

par VDK izlūkošanas vienībām Savienības un autonomo republiku Ministru Padomēs un VDK pārvaldēs novados un apgabalos

1. Izlūkošanas vienības (pirmie direktorāti, departamenti, nodaļas) tiek izveidotas ar Valsts drošības komitejas atļauju kā daļa no VDK Savienības PSRS Ministru padomē un autonomo republiku Ministru padomēs un AKGB teritorijās un reģionos, kuros ir apstākļi un iespējas risināt VDK izlūkdienestiem uzdotos uzdevumus.

2. Vietējās izlūkošanas vienības ziņo attiecīgi republiku VDK priekšsēdētājiem un teritoriju un reģionu UKGB vadītājiem, kuri ir pilnībā atbildīgi par šo vienību statusu un operatīvās darbības rezultātiem.

3. Izlūkdienesti veic darbības ārvalstīs, galvenokārt izmantojot savus spēkus un resursus, saskaņojot to ar VDK Pirmo galveno pārvaldi, vadoties pēc PSRS Ministru padomes pakļautībā esošās VDK rīkojumiem un instrukcijām.

4. VDK-UKGB izlūkošanas vienību operatīvo virzienu pēc attiecīgo VDK-UKGB vadītāju ieteikuma nosaka Pirmā Galvenā pārvalde, un tas ir pamatojoties uz izlūkošanas mērķiem un vietējo iestāžu faktiskajām iespējām. Pirmā Galvenā pārvalde palīdz izlūkošanas vienībām organizēt to darbu un apstiprina ilgtermiņa plānus.

5. Izlūkošanas vienības parasti tiek komplektētas no valsts drošības iestāžu darbiniekiem, kuriem ir pieredze pretizlūkošanas darbā, kuri runā svešvalodās un savu profesionālo un personisko īpašību dēļ ir spējīgi veikt izlūkošanas misijas ārvalstīs.

6. Republiku VDK, teritoriju un reģionu Apvienotās Karalistes VDK izlūkošanas vienības ir atbildīgas par:

a) ārzemnieku, galvenokārt amerikāņu, izpēti PSRS teritorijā un ārzemēs ar mērķi piesaistīt viņus sadarbībai aģenta lomā vai konfidenciāli izmantošanai ārzemēs politiskās, zinātniskās un tehniskās izlūkošanas interesēs, iefiltrēšanai ienaidnieka specdienestos, kā arī kā vervēšanas aģentiem un aģentiem darbam nelegālā veidā;

b) slepenas informācijas iegūšana par kapitālistiskām valstīm politiska, militāra, zinātniska, tehniska un pretizlūkošanas rakstura, kā arī par nelegālo imigrantu dokumentēšanas jautājumiem PSRS teritorijā un ārvalstīs; VDK izlūkošanai interesējošu objektu izpēte un izstrāde par galveno ienaidnieku, tostarp tiem, kas atrodas trešajās valstīs, ar mērķi iekļūt šajos objektos;

c) ienaidnieka izlūkdienestu un aģentu, kas veic graujošu darbu pret PSRS, identificēšana un attīstība, galvenokārt kaimiņos esošajās kapitālistiskajās valstīs, lai iekļūtu šajās iestādēs un neitralizētu to darbības, kas vērstas pret Padomju Savienību un citām sociālistiskajām valstīm;

d) nelegālās izlūkošanas darbinieku atlase un sākotnējā apmācība, dokumentālo iespēju izstrāde un apstākļu sagatavošana dokumentālo apvienojumu veikšanai ārvalstīs;

d) rezervju atlase, pārbaude un sagatavošana izmantošanai ārzemēs, izmantojot PGU 13. nodaļu;

e) padomju pilsoņu, kas dodas uz kapitālistiskajām valstīm delegāciju, tūristu grupu, speciālistu, studentu, maģistrantu vai privātās darīšanās, spēju izmantošana ārzemju izlūkošanas un pretizlūkošanas interesēs, kā arī aģentu apmācība, kas dodas uz ārzemēm darbam padomju misijās un starptautiskajās organizācijās;

g) organizējot darbu, lai izmantotu emigrāciju no PSRS izlūkošanas interesēs, kā arī lai likvidētu reakcionāros emigrācijas nacionālistiskos centrus un apspiestu to graujošo pretpadomju darbību. Vadot komitejas un biedrības kultūras sakaru veidošanai ar tautiešiem ārzemēs to darbā patriotiskās kustības attīstīšanai;

c) VDK interesējošo ārzemnieku pārvietošana uz PSRS teritoriju viņu attīstības un vervēšanas nolūkā;

i) Pirmās galvenās pārvaldes individuālo rīkojumu izpilde, kas saistīti ar aktīvo, dezinformācijas un citu operatīvo darbību īstenošanu.

7. VDK-UKGB izlūkošanas vienībām, lai risinātu tām uzticētos uzdevumus, ir tiesības:

a) pētīt, izstrādāt izlūkošanas vajadzībām un vervēt izlūkošanai interesējošus ārzemniekus, kuri ieradušies Padomju Savienībā kā tūristi, delegāciju sastāvā, kultūras un zinātniskās apmaiņas ceļā, privātās darīšanās un saskaņā ar divpusējiem ekonomiskiem līgumiem, kuriem viņiem ir rezidenču norādes, Pirmās galvenās pārvaldes uzdevumi, kā arī pašu izstrādāti materiāli. Kopā ar VDK-AKGB otrajām pārvaldēm un nodaļām pārskatīt materiālus par citiem ārzemniekiem, kas varētu tikt izmantoti izlūkošanas darbā ārzemēs, izstrādāt tos saskaņā ar kopīgiem plāniem un, ja nepieciešams, ar VDK-AKGB vadības apstiprinājumu uzņemties lietas savai izmeklēšanai;

b) vienojoties ar PGU, izveidot aģentu tīklu kapitālistiskajās valstīs un pārvaldīt to, izmantojot savus kanālus.

Kad aģenti tiek pārcelti uz kontaktpersonām VDK rezidencēs, viņu lietas tiek nodotas Pirmajai galvenajai direktorātam;

c) noteiktajā kārtībā organizēt operatīvo darbinieku, aģentu un uzticības personu braucienus uz kapitālistiskām valstīm ar izlūkošanas uzdevumiem, iekļaujot viņus ārzemju delegācijās, tūristu grupās un ārzemēs kuģojošu kuģu apkalpēs, un veikt šo darbu saziņā ar pretizlūkošanas iestādēm;

d) ievērojot attiecīgās prasības savus darbiniekus apmācīt darbam ārzemēs PSRS Ministru padomes pakļautībā esošo VDK rezidentūru ietvaros. Darbinieki, kas dodas ilgtermiņa komandējumos uz ārzemēm, tiek ieskaitīti Pirmās Galvenās pārvaldes aktīvajā rezervē un pakļauti VDK rezidentiem. Pēc komandējuma termiņa beigām šie darbinieki tiek atgriezti VDK-UKGB un, ja tiek saņemts pozitīvs snieguma novērtējums, tiek iecelti amatos, kas nav zemāki par tiem, kurus viņi ieņēma komandējuma laikā ārzemēs;

d) republikas, novadu un apgabalu teritorijā izveidot izlūkošanas un citas operatīvās spējas, kas nepieciešamas noteikto izlūkošanas uzdevumu veikšanai. Šiem mērķiem izmantot arī citu VDK orgānu vietējo vienību, tostarp zinātniskās un tehniskās izlūkošanas posteņu, spējas, ievērojot PSRS Ministru padomes pakļautībā esošās VDK rīkojumos un instrukcijās noteikto kārtību un noteikumus;

e) ja iespējams, ar VDK priekšsēdētāja – UKGB vadītāja – atļauju jautājumos, kuriem nav nepieciešams Pirmās galvenās direktorāta apstiprinājums, uzturēt tiešu saziņu ar savām izlūkdienestu grupām kaimiņos esošajās kapitālistiskajās valstīs.

8. Izlūkdienestu iegūto izlūkošanas informāciju VDK nodod PSRS Ministru padomes pakļautībā esošās VDK Pirmajai galvenajai pārvaldei. Nepieciešamības gadījumā tā tiek ziņota republiku komunistisko partiju pirmajiem sekretāriem, teritoriālajām komitejām un reģionālajām komitejām. Izlūkošanas informācija, kas interesē tikai vietējās VDK iestādes, militāro izlūkdienestu un pretizlūkošanas dienestus, pierobežas karaspēku, pētniecības centrus un uzņēmumus, tiem tiek nodota uz vietas, par to vēlāk paziņojot Pirmajai galvenajai pārvaldei.

9. VDK-UKGB Pirmās Galvenās pārvaldes zinātniskās un tehniskās izlūkošanas amati, kas darbojas VDK-UKGB pakļautībā, savu darbu veic saskaņā ar uzdevumiem, kas tiem noteikti ar PSRS Ministru Padomes 1965. gada 27. oktobra pavēli Nr. 2152rs, kas izsludināta ar VDK pavēli Nr. 00164-65. Tie ir pakļauti VDK-UKGB vadībai (un iestādēs, kurās ir izlūkošanas vienības, šo vienību vadībai) un Pirmās Galvenās pārvaldes Zinātniskās un tehniskās izlūkošanas direktorātam un vadās pēc to norādījumiem.

10. Pirmā Galvenā pārvalde veic VDK-UKGB izlūkošanas vienību vadību un to darbības koordinēšanu ar centrālā izlūkošanas aparāta vienībām, kā arī to darba analīzi, izmantojot Pirmās Galvenās pārvaldes 15. departamentu.

Pirmā galvenā direktorāta ietvaros tiek īstenota vadība pār VDK-UKGB izlūkošanas vienību darbu zinātniskās un tehniskās izlūkošanas jomā, nelegālo imigrantu atlases un dokumentēšanas jautājumos, kā arī konkrētos vervēšanas pasākumos, izmantojot Zinātniskās un tehniskās izlūkošanas direktorātu, Speciālo direktorātu un citas Pirmās galvenās direktorāta operatīvās vienības.

11. Vietējo VDK iestāžu izlūkdienesti operatīvo saraksti ar PSRS Ministru padomes pakļautībā esošajām VDK rezidencēm kapitālistiskajās valstīs, kā arī ar VDK pārstāvniecību birojiem un koordinācijas un sakaru grupām sociālistiskajās valstīs veic tikai ar Pirmās Galvenās pārvaldes starpniecību. Pēdējai, nekavējoties paziņojot par to attiecīgajām vienībām, ir tiesības grozīt vai atcelt no vietējām valsts drošības iestādēm saņemtos uzdevumus, ja tie ir pretrunā ar Pirmās Galvenās pārvaldes vispārējiem plāniem vai ir sastādīti, neņemot vērā politisko un izlūkošanas situāciju valstīs.

12. VDK-UKGB izlūkdienestu vadītājiem ar vietējām varas iestādēm un VDK Pirmo galveno pārvaldi ir tiesības uz telegrāfa saraksti par jautājumiem, kas ir viņu kompetencē.

Operatīvās uzskaites jautājumos VDK-UKGB izlūkošanas vienības vadās pēc spēkā esošajiem VDK izlūkošanas aparāta rīkojumiem un instrukcijām.

PSRS Ministru padomes VDK pirmās galvenās pārvaldes vadītājs

Ģenerālleitnants A. SAHAROVSKIJS

Kāds ļoti svarīgs komentārs – šīs izlūkošanas reorganizācijas rezultātā mainījās vēriens un stratēģija kā KGB strādā pret rietumiem. Šīs reorganizācijas rezultātus mēs tagad redzam Rietumos un arī Latvijā. Par tiem plašāk kādā no nākamajām "Taisnības" publikācijām.