Ziņas par NATO nāvi ir pārspīlētas
Polijas konferenču mēnesis
Oktobrī Polijā norisinās daudzas Eiropai un pasaulei nozīmīgas konferences, un tas visai skaidri iezīmē pārmaiņas Eiropā – konferences vairs nenotiek Rietumeiropā.
Līdz 15. oktobrim Varšavā notiek Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) rīkotā konference, kas veltīta cilvēktiesībām, demokrātijai un drošībai EDSO reģionā ("Warsaw Human Dimension Conference"); 21.-22. oktobrī Varšavā norisinās arī Polijas drošības kongresa rudens sesija, kas veltīta nacionālajai noturībai, kritiskās infrastruktūras un enerģētikas drošībai, kā arī civilajai aizsardzībai ("Total Security Congress 2026"), 14. oktobrī konference par tehnoloģisko suverenitāti, nacionālo drošību un to ietekmi uz ekonomisko izaugsmi Eiropas Savienībā ("Łukasiewicz – ITECH Annual Conference 2026"), 7.-8. oktobrī notika "Cyber 24 Days", bet 30.-31. oktobrī Ļublinā notiks specializēta zinātniski tehniskā konference par kiberdrošības risinājumiem autonomajā aviācijā un robotikā ("International Conference on Cybersecurity in Autonomous Aerospace Robotics"). Visu šo konferenču kopīgā iezīme ir "pirmo" personu līdzdalība un augstais ekspertīzes līmenis, ierobežotas politdarbinieku runas un pārdomas.
Vislielākā ietekme gan ir Varšavas Drošības konferencei ("Warsaw Security Forum (WSF) 2026"), kas norisinās šodien un rīt. Tas ir viens no svarīgākajiem Eiropas drošības forumiem, kas pulcē valstu vadītājus, ministrus un militāros ekspertus. Šī gada partnervalsts ir Norvēģija, un galvenās tēmas ir alianses drošība, hibrīdkarš un atbalsts Ukrainai. Tikšanās laikā plānots arī Munich Security Conference rīkotais diskusiju pasākums (European Defense Roundtable). Svarīgi, ka konference izvairās no kļūšanas par mediju pasākumu, kas faktiski sagrāvuši Davosas un Minehenes forumus, un nenolaižas līdz atsevišķu personu individuālām pārdomām.
Pasākuma ir sava specifika, un tā nodalīta divās atsevišķās sekcijas, kur gaidīti ir mediji. Viena no tām ir "Sievietes starptautiskajā drošībā" (WIIS Poland tika izveidota 2017. gadā Varšavas drošības foruma laikā kā WIIS Global filiāle, izveidota Kazimira Pulaski fonda ietvaros un ir faktiski šī fonda pasākums) un arī "Jaunie drošības līderi" (diskusiju klubs atlasītai vidēja līmeņa profesionāļu grupai ārpolitikas, aizsardzības un drošības jomā, lai piedalītos ekskluzīvās mentoringa, vadības diskusijās un augsta līmeņa tīklošanās pasākumos Varšavas drošības forumā; iecerēts kā konkurss pieteikumu iesniegšanai NSL programmā).
Konferences partnervalsts Norvēģija pamata sekcijas darbu virza uz augsta līmeņa diplomātisko sadarbību, kultūras pasākumus un stratēģiskas partnerības ar vadošajām Norvēģijas domnīcām. Lai arī partnervalsts virza konferences dienaskārtību uz sadarbību ar medijiem, pašas konferences organizatori profesionalitāti cenšas noturēt ar vismaz dažiem runātājiem. Nav zināms vai tas izdosies, taču organizatori poļu pusē realizējuši vairākus saturiski nozīmīgus ziņojumus.
Konferences ziņojums
Konferences atklāšanai un tās pamatsekcijas atsevišķo ziņojumu un diskusiju virzīšanai, organizatori sagatavojuši Drošības konferences ziņojumu ("WSF 2026 Report"),[1] kura apakšvirsraksts ir "Eiropas drošības nodrošināšana no austrumu flanga līdz Tālajiem ziemeļiem: Ziemeļvalstu, Baltijas valstu un Polijas grupas stratēģija". Tas skaidro 98 lappušu plašā pētījuma saturu. Ziņojumu izstrādāja Kazimira Pulaska fonda (Casimir Pulaski Foundation) pārstāvji, un stratēģijas izstrādei pieaicināja labākos drošības ekspertus no nosaukumā minētajām valstīm. Latvijas "drošības eksperte" ir Zanda Kalniņa-Lukaševica. Maigi izsakoties pārsteidzoši, jo šo personu pat ļoti stiprā alkoholma reibumā nevar dēvēt par drošības eksperti, bet lai nu tā būtu.
Starp daudziem oficiāliem valdību pārstāvjiem blakus paneļos novirzīti par drošību un tās stratēģiju atbildīgie Latvijas pārstāvji – Baiba Braže (gaidāma tukšmuldēšana), Ukrainas Digitālās transformācijas ministrijas padomniece Ieva Ilvesa (eksperte naudas izšķērdēšanā un nekā nedarīšanā) un kā Saeimas pārstāve Zanda Kalniņa-Lukaševiča (gatava būt par korķi visām pudelēm). Saprotams, ka šādā kompānijā nav Latvijas pārstāvju no militārās vides, industrijas, starptautiskām sabiedriskām organizācijām un ekspertu. Lai arī runātāju skaits ir liels, palikoša nozīme būs runām no dažiem industrijas pārstāvjiem un militārpersonām.
Ģenerāļa Grinkeviča ziņojums
Lai arī konferences diskusiju ziņojumi un to nosaukumi nav publiskoti, nedalītu uzmanību izpelnījies NATO Sabiedroto spēku virspavēlnieks Eiropā (SACEUR), ASV ģenerālis (ģenerālleitnants) Alekss G. Grinkevičs. Daļēji tas ir tādēļ, ka ģenerālis savu runu pieminēja jau Eiropas Parlamenta (EP) Drošības un aizsardzības komitejas viedokļu apmaiņā Briselē 28. septembrī.[2] Lai arī komitejas darbs nereti skar sensitīvus jautājumus un prasa nerakstītu diskrētumu, deputāti medijiem sniedza dažādus skaidrojumus. Neatpalika ES komisāra Kubiļus birojs un pats komisārs. Avotus anonimizējot, to plašāk aprakstīja lielās amerikāņu ziņu aģentūras, kas balstījās uz Bloomberg sagatavoto materiālu,[3] un kam lavīnveidīgi sekoja publikācijas visā pasaulē ne tikai iespējami precīzi citēja avotus,[4] bet arī tos pārinterpretēja.[5]
ASV ģenerālis Aleksuss Grinkevičs (Alexus Grynkewich) prezentēs jaunu NATO stratēģiju "Uzvaras teorija" (Theory of Victory). Saskaņā ar aģentūras sniegto informāciju, NATO plāno potenciālajam pretiniekam demonstrēt savu tā saukto "gatavību konfliktam" un pārliecināt, ka "aliansi sagraut ir neiespējami". NATO ģenerālsekretārs Marks Rite iepriekš norādīja, ka alianse neredz pazīmes, ka Krievija gatavotos uzbrukt, taču uzskata, ka Eiropai jābūt gatavai kaut kādiem ilgtermiņa "hibrīddraudiem".
"Sabiedroto spēku komandiera Eiropā uzvaras teorija ir vienkārša – saglabāt NATO pārsvaru, kas atbilst alianses atturēšanas un aizsardzības plāniem un uz tiem balstās," komentējis Grinkeviča preses sekretārs pulkvedis Martins O’Donnels.
No avotiem zināms, ka runas mērķis ir izskaidrot un parādīt sabiedrotajiem, kā NATO rīkotos Krievijas iebrukuma gadījumā alianses teritorijā un kā panākt ātru un izšķirošu uzvaru. Liels uzsvars likts uz Ukrainas karā pārbaudītiem risinājumiem – lētiem droniem, autonomām sistēmām un mākslīgā intelekta (MI) rīkiem mērķu identificēšanai.
"Uzvaras teorija" paredz iebrukuma apturēšanu austrumu flangā, izmantojot sauszemes spēkus un aizsardzības iniciatīvas. Tas nodrošinās Krievijas vadības un kontroles sistēmu iznīcināšanu, tā ātri novājinot ienaidnieku. Stratēģija uzsver NATO aizsardzības dabu un nepieciešamību izvairīties no neparedzētas eskalācijas vai provokācijām, un vienlaikus novēršot hibrīddraudus.[6]
Ģenerāļa ziņojumu jau ir apvijušas dažādas teikas un stāsti, bet jāņem vērā, ka "Uzvaras teorija" nav NATO plānošanas un rīcības dokuments. Pamata uzdevums ir dot skaidru un nepārprotamu signālu Krievijai – NATO ir pārveides procesā un ir gatava aizsardzībai, modernam atturēšanas un pretinieka novājināšanas karam. Nav šaubu, ka šis signāls Kremlī ir labi sadzirdēts vēl pirms ģenerālis Grinkeviča runas.
Nav kapu zvanu skaņas
ASV nacionālās drošības interesēs jau sen bija nepieciešams nostiprināt ziemeļu sektoru. Nozīmīgu daļu no šīm vajadzībām iespējams risināt Grenlandē, kur ir neliela amerikāņu kara bāze, kuras attīstība atkarīga no ilgstošas saskaņošanas procedūras un lēmumu nenoteiktības Dānijas Karalistē. Kuriozs ir tur izvietotais Dānijas karaspēks, kura kodolu veido neliels vadības un kontroles punkts un četras suņu kamanas, ar ko salas mērogā īsti nepietiek, lai parūpētos par amerikāņu bāzes un aprīkojuma drošību. Par spīti aicinājumiem un lūgumiem (jo īpaši 2019. gadā[7]), Dānija nav vēlējusies pilnveidot visai nosacīto Grenlandes militāro drošību. Prezidents Tramps ir izteicis gatavību šo pasaulē lielāko salu nopirkt vai pārņemt tās kontroli ar varu.
Prezidenta Trampa draudi pārņemt Grenlandi Dānijas valdībā un politdarbinieku vidē izsauca paniku, un Dānijas valdības vadītāja Mete Frederiksena brīdināja, ka Grenlandes atņemšana būtu NATO beigas.[8] Janvāra histēriju plaši atbalstīja ne tikai Eiropas valstu vadītājas un ārlietu ministres – ziņu tiražēja mediji un tā bija izcila dāvana Krievijai Pareizticīgās baznīcas Ziemassvētkos. Maskavā visi zvani skanēja, sludinot prieka vēsti par NATO sabrukumu, tomēr tas bija priekšlaicīgi un NATO 2026. gada samits Ankarā to apstiprināja.
Pagaidu regulējumu, kam sekos vēl daudzi citi līgumi, panākts 2026. gada septembrī, kad Dānijas Karaliste un Grenlandes pašpārvalde ANO Ģenerālās asamblejas laikā noslēdza kompromisa vienošanos ar Trampa administrāciju. Tagad ģenerālis Grinkevičs skaidros, ka NATO ir sava stratēģija un Krieviju negaida kāda vieglo uzvaru sapņu zeme. Krieviem būtu labāk jau laikus mest pie malas murgainus plānus un ieceres.
Krievijas ārlietu ministrs Lavrovs nesen teicis, kma "filozofiski raugās" uz ziņojumiem par NATO "aizsardzības" plānu austrumu flangam: "Ziniet, es uz to raugos filozofiski. Jo šodien viņi saka vienu, bet rīt - citu".[9] Droša pazīme, ka tas ir bijis negaidīti un tas nav patīkams pārsteigums.
Comments