Izbrīna Latvijas politiķu un sabiedrības ignorance pret šo ļoti nopietno informāciju.

NATO sabiedrotajiem jāiegulda vairāk, lai nodrošinātu alianses jaunās aizsardzības prasības.

Francija aicina uz "sakārtotu" ASV militāro spēku izvešanu.

NATO pastāvīgi mainās un pielāgojas jauniem apstākļiem aizsardzības uzdevumiem.

Dānijas šaurumi var apturēt lielāko daļu Krievijas eksporta.

Piedāvājam lietuviešu jurista Lukasa Šimonisa apskatu par riskiem ar kuriem jārēķinās sabiedrotajiem.

Turcija joprojām ir būtiska eiroatlantiskajai drošībai.

Vienīgais nezināmais auditorijas plašums, kas iepazinās ar savdabīgo Stoltenberga memuāra fragmenta interpretāciju.

Pasaule ir kļuvusi daudz nedrošāka un neparedzamāka. Karadarbība aizvien biežāk kļūst par konfliktu risināšanas veidu, pat neuzsākot garas diskusijas starptautiskās organizācijās. Tās sen ir zaudējušas savu ietekmi un nozīmi, un tas pats attiecināms uz dažādām starptautiskām tiesām un starptautiskiem spiediena instrumentiem – aizliegumiem, sankcijām, blokādēm, izslēgšanu no līdzdalības un tamlīdzīgi. Militārās intervences nav vienīgās nelabvēlīgās ietekmes. Ir arī dažādi eko

Izmaiņas ir neizbēgamas. Eiropas līderu lielākās bailes – Donalda Trampa karš Irānā liks viņam pamest Ukrainu, un tad te rodas vieta daudziem pieņēmumiem un scenārijiem. Tostarp iespējai, ka ASV prezidents varētu atriebties Eiropas sabiedrotajiem par viņa lūgumu pēc palīdzības Tuvajos Austrumos noraidīšanu, galvenokārt pārtraucot atlikušo ASV palīdzību Kijevai. Cenšoties izvairīties no pastāvīga transatlantisko attiecību pārtraukuma, Eiropas līderi cer, ka ar viņu ierobežotā

Jeb stāsts par Kaju Kallasu.

Kamēr eiropieši trokšņo, ASV veic būtisku reorganizāciju.

Minhenes drošības konferencē dažādos formātos tika aprunāti simtiem temati, tomēr viens ieguva īpašu ievērību un atskaņas Eiropas medijos. Tās ir diskusijas par kodolieročiem. Neparastais ir pats fakts, ka vairākas Eiropas lielvalstis publiski atbalsta sarunas par vietēju kodolieroču atturēšanas līdzekli, kas pēc uzticības mazināšanās Donalda Trampa vadītajā ASV papildinātu amerikāņu atomieročus. [1] Lai gan joprojām dominē uzskats, ka NATO ir kodolieroču atturēšanas stūrakm

Atskats uz drošības konferenci, kas atklāja, kāds ir patiesais Eiropas ārpolitikas stāvoklis.

Jeb histērija Krievijas armijā.

Aizsardzības līnijas tiek būvētas saskaņā ar reālo kara rakstura izvērtējumu, bet to reālo efektu nosaka dažādi apstākļi.

Tramps ir pozīcijā, kas ļauj realizēt tādas ārpolitikas idejas, kas ir gandrīz 40 gadus senas.

ASV pretenzijas uz pilnīgu un nedalītu kontroli pār Grenlandi ir "oficiāla ASV valdības nostāja", telekanālam CNN sacīja ASV prezidenta Donalda Trampa personāla vadītāja vietnieks Stīvens Millers. Viņš gan izvairījās no tiešas atbildes, vai Vašingtona varētu izmantot militāru spēku, lai iegūtu kontroli pār šo milzu salu Arktikā. "Šajā kontekstā nav vajadzības pat domāt vai runāt par militāru operāciju... Neviens negrasās ar ASV militāri cīnīties par Grenlandes nākotni." Mille

Tāpat jau bija zināms, ka eiropiešu nepārtrauktā vizināšanās uz Balto namu, dīkšana un gaudošana vienreiz beigsies, un ne jau par labu Eiropai. Kopš šī gada februāra ir izskanējuši neskaitāmi daudzi prezidenta Trampa administrācijas aicinājumi un ieteikumi ne sevišķi diplomātiskā valodā. Tas nav palīdzējis. Nav zināms, kas bija pēdējais piliens, kas Trampa administrācijai lika pāriet no vārdiem uz rīcību – Eiropa ASV vairs nevar uzskatīt par pietiekoši drošu partneri, kuram j

Ievērojamais Izraēlas militārais žurnālists-analītiķis Sergejs Auslanders pirms neilga laika publicēja pārdomas par Krievijas nākamo karu, kas iespējams pavisam drīz notiks Baltijas valstīs. Savā video viņš pamatoja kāpēc Krievija to vēlas un kāds varētu izskatīties tās iebrukums Baltijā. “Taisnība” ir apkopojusi Auslandera pārdomas un tās publicē, lai Latvijas iedzīvotāji saņemtu kvalitatīvu analīzi par iespējamiem nākotnes scenārijiem un lai valsts augstākajām amatpersonām