Ķīnas DragonEye-X satelīts redz nepieklājīgi daudz

Ķīna ir viens no sekmīgākiem radaru izstrādātājiem pasaulē un jau 30 gadus mērķtiecīgi attīsta radarus tieši jūras spēku vajadzībām. Būtisku izrāvienu šo tehnoloģiju attīstībā deva zināšanu, tehnoloģiju un prototipu iepirkumi no Krievijas (antenas 30N6EI Tombstone) un Ukrainas (radaru kompleksa prototips no uzņēmuma Kvant) 2004. gadā. Ķīna nekavējoties uzsāka ražošanu no dažādas izcelsmes komponentēm un ar šādu funkcionējošu iekārtu 2004. gadā pirmoreiz aprīkoja 052C klases jūras iznīcinātāju.

Visas tehnoloģijas un prototipi nonāca Naņdzjinas Elektronikas tehnoloģiju pētniecības institūta rīcībā un, ar atbilstošiem resursiem tika attīstītas tehnoloģijas un veikta pāreja uz tikai Ķīnā ražotām komponentēm. Rezultātā tapa visai plaša radaru sērija, ko kopā apzīmē kā 346. tipa radaru (NATO/OSD Dragon Eye) – jūras S diapazona aktīvā elektroniski skenētā (AESA) radars. Tas ir ļoti efektīvs un to no Ķīnas iegādājas daudzas valstis. Daudzus patentus tās iegādājušās galvenokārt civilās pētniecības vajadzībām (līderos ir Vācija ir Dienvidāfrika).

Šī soļa dēļ Ķīna neieguva draugus Krievijā un Ukrainā, bet šo zemju pētniekiem nav pieejamas tās datorjaudas un simulēšanas iespējas, kas Ķīnai vēl pirms 7 gadiem (laiks, kad datu apstrādē sāk izmanot MI elementus) ļāva nepārtraukti uzlabot un pilnveidot šos radarus.

Šādas klases visai kompakta radara nav NATO valstu rīcībā. Tās līdzīgu informāciju iegūst tikai no ļoti lielas jaudas, pamatā stacionāriem radariem – izmaksu ziņā tie ir ļoti dārgi dati un drošības protokli tos aizliedz apstrādāt datu ieguves vietā. Datu apstrādi veic uz datu saņēmēja un resursu pamata. Tas rada papildus riskus.

Zināmais

Nav droši zināms, ko Ķīna patiesībā dara un nav pamata domāt, ka tā tuvākajā laikā kādā no militārās tehnikas izstādēm atrādīs jaunākos sasniegumus, pirms tos būs uzsākusi realizēt atbilstošā tirgū. No otras puses – Ķīna nav Krievija, kas pastāvīgi kā sensācijas pārdod “tukšu gaisu”. Ir droši zināms, ka Ķīna ir palaidusi DragonEye-X satelītu (ar to papildinot kopš 2023. gada palaistos šīs sērijas pavadoņus). DragonEye-X ir aprīkots ar vairākām radaru iekārtām, kas atvasinātas no 346. sērijas, un tas ir papildināts ar ļoti jutīgu gravimetru un un īpaši jutīgiem neitrīno uztveršanas sensoriem. Šādas iekārtas dažādās kombinācijās ir arī uz citiem zemi un kosmosa telpu novērojošiem satelītiem.

Testos virs Siņdzjanas un Tibetas DragonEye-X atklāja ģeologiem iepriekš nezināmus slēptus ūdens nesējslāņus un seismiskos lūzumus. Tā ir ļoti liela, vāji izpētīta teritorija (apmēram 8 Vācijas kopā ņemot).

Satraukums

Satelīts, kas nosaukts par “DragonEye-X”, izstaro augstas frekvences neitrīno impulsus, kas var pārvietoties cauri blīviem iežiem, augsnei un betonam, pēc tam atgriežoties ar detalizētiem ģeoloģiskiem datiem. Apvienojumā ar īpaši jutīgu gravimetrisko attēlu veidošanu un mikroviļņu tomogrāfiju sistēma var rekonstruēt to, kas atrodas desmitiem metru zem zemes, sākot no bunkuriem līdz naftas cauruļvadiem – visu no orbītas. Sistēma var precīzi noteikt pazemes tuneļus, kustīgus transportlīdzekļus vai pat slēptus optiskās šķiedras kabeļus, padarot to potenciāli revolucionāru zemestrīču prognozēšanā, kalnrūpniecības drošībā un aizsardzības uzraudzībā. Militārie analītiķi apgalvo, ka tas varētu atklāt arī pazemes raķešu palaišanas šahtas, datu centrus vai kontrabandas tuneļus robežu tuvumā, radot gan sajūsmu, gan ģeopolitiskas bažas.

Šāda inovācija var radīt drošības risku citām valstīm un prognozējama ir citu valstu negatīvu rīcību šajā ziņā, tomēr arī šeit tiek veicināta konkurētspējīga pētniecība.

Lai arī nav zināmi patiesie Ķīnas militāro pētnieku rezultāti, pirmie šādi ziņojumi ir uzmanības vērti. Neviena no aprakstītām metodēm nav jauna. Kosmosā tās netika sistemātiski lietotas divu galveno iemeslu dēļ – sensoru iegūtās informācijas milzīgais apjoms, kuru nav iespējams nosūtīt uz zemi, turklāt arī uz zemes šī informācija vienmēr tiek apstrādāta selektīvi, pēc noteikta atlases algoritma. Otrs iemesls ir novērojuma vietas lokalizācijas precizitāte. Konkrētu objektu noteikšanai šai precizitātei ir jābūt ļoti augstai, jo tikai tā ir iespējams kā neatbilstošas noraidīt vairumu no hipotēzēm, kas vienmēr ir jāizskata šādu datu ieguves rezultātā. Palielinoties lokalizācijas vietas nenoteiktībai, izskatāmo varbūtību skaits palielinās pa eksponenti.

Ja ķīniešiem ir izdevies atrisināt uzskaitītās tehniskās problēmas, tad jaunais DragonEye-X ir visai brutāls mājiens ar sētas mietu, galvenokārt ASV virzienā, kuras jaunais zelta kupola projekts neparedz sasaisti ar šādām tehnoloģijām un iezīmē nopietni plaisu nākotnes zvaigžņu karu tehniskajās konstrukcijās. Protams, jebkuru satelītu var notriekt vai sabojāt un var arī novirzīt tā datu pārraidi un tamlīdzīgi, bet tas nav jauno tehnoloģiju attīstības risinājums.