2026. gada prognozes: ASV, Eiropa, Krievija un Ķīna

Jaunais gads savu ģeopolitisko skrējienu uzsāka uzreiz no tā pirmajām dienām. Pēc visiem senajiem ticējumiem tas sola negaidītu pavērsienu un dramatisku notikumu laiku. Tātad, tas solās būt tikpat neprognozējams kā Donalds Tramps. Izskatās, ka ASV prezidents ar krāšņiem šoviem ir nolēmis pārsteigt ne tikai Ameriku, bet visu pasauli.

ASV

3. janvārī rītā pasaule, kas vēl nebija attapusies no Jaunā gada sagaidīšanas svinībām, vēroja (monitorēja), kā ASV veic iespaidīgu militāro operāciju Venecuēlas galvaspilsētā Karakasā. ASV speciālās pretterorisma vienības “Delta” karavīri sagūstīja un uz ASV izveda Venecuēlas prezidentu Nikolasu Maduro un viņa sievu Cilia Floresu. Viņiem ir izvirzītas apsūdzības par narkotiku kontrabandu un “narkoterorismu”.

Nav šaubu, ka tā ir režīma maiņa Venecuēlā un ka ASV pārņem kontroli par šīs valsts ogļūdeņražu sektoru. Venecuēla ir valsts ar lielākajām naftas rezervēm pasaulē un ieņem 8. vietu pasaulē pēc dabasgāzes rezervju apjoma.

Maduro režīmu atbalstīja gan Krievija, gan Ķīna. Krievijas propagandas kanāli vēstīja, ka Maskavas sniegtās palīdzības rezultātā visi amerikāņu kuģi, kas tuvosies Venecuēlas krastiem tiks nogremdēti, bet ASV izmantoja lidmašīnas nevis kuģus. Ķīna demonstratīvi sarīkoja militāro mācību manevrus pie Taivānas, bet Donalds Tramps Karakasā parādīja nevainojami izpildītu brutāla spēka akciju.

Tas politiskās dzīves centrā būs visu gadu - iekšējas partiju sacensības, kandidātu kampaņas un citi plašāki politiskie procesi. Šobrīd D. Trampam abās Kongresa palātās ir republikāņu partijas vairākums, kas ļauj netraucēti virzīt savas iniciatīvas. Ērtās pozīcijas var tikt zaudētas rudenī.

ASV prezidenta partija šīs vēlēšanas parasti zaudē gan Pārstāvju palātā, gan (bieži) Senātā, neatkarīgi no tā, vai prezidents ir republikānis vai demokrāts. Tas ir politisks fenomens ar ļoti izteiktu tendenci. Prezidenta partija ir zaudējusi vietas 36 no pēdējām 39 vidējā termiņa vēlēšanām. Kopš 1876. gada prezidenta partija ir zaudējusi vietas Kongresā 40 no 43 vidējā termiņa vēlēšanas gadījumiem (93%). Ir vairāki iemesli, ar ko politologi skaidro šo fenomenu. Piemēram, vēlētāji, kuri ir neapmierināti ar politiku vai grib līdzsvaru, mēdz balsot pret partiju, kas kontrolē valdību. Vēlētāju aktivitāte parasti ir zemāka - prezidenta partijas atbalstītāji ir mazāk motivēti nākt uz vēlēšanām. Ekonomiskie un politiskie apstākļi bieži maina noskaņojumu pret valdošo partiju.

D. Trampa gadījumā prognozēm un statistikām ir tendence nepiepildīties, jo viņam ir fanātiski uzticīgs elektorāts, bet arī tikpat fanātiski nikna opozīcija. Līdz ar to, augsta iespēja, ka vēlētājs būs ļoti motivēts piedalīties vēlēšanās, bet socioloģija joprojām ASV uzrāda 50:50 dalījumu.

I gads Trampa otrajā prezidentūras termiņā noritēja viņa stilā - ātri, konfrontējoši, juridiski apšaubāmi. Biežas konfrontācijas ne tikai ar demokrātiem, bet arī ar mērenajiem republikāņiem. Galvenie strīdu iemesli - budžets, imigrācija un Ukrainas finansējums.

Socioloģisko aptauju dati rāda, ka Trampa uzticības reitings ir zem 40%, kas ir ievērojami zemāk nekā prezidentūras sākumā (tobrīd tas pārsniedza 45-47%). Salīdzinājumā ar 2025. gada marts-aprīlis aptaujām, publiskais noskaņojums ir kļuvis negatīvāks.

Par visu, kas ar Trampu saistīts, droši var prognozēt vien to, ka viņš ir pilnīgi neprognozējams. Viņš vēlētāju necenšas pierunāt ar ekonomiskajiem rādītājiem - inflācija, IKP un patēriņš, bet ir nolēmis piedāvāt pasākumus, kas vidējam amerikānim liks atkal izjust lepnumu par savu valsti. Make America great again.

Redzot, cik izcili viss izdevās gan bombardējot Irānas kodolobjektu, gan ar speciālo operāciju Venecuēlā, Tramps visticamāk šos panākumus gribēs atkārtot. Tas ir spoži un ātri, rezultāts ir uzreiz. Spriežot pēc viņa administrācijas paziņojumiem, nākamās sarakstā - Kuba un Irāna, kuru režīmi jau iekšēji ir nestabili. Irānai ir būtiski naftas krājumi, bet Kubai - ģeopolitiskais novietojums un praktiski nekādu vērā ņemamu sabiedroto.

ASV valsts sekretārs Marko Rubio (Marco Rubio) ir kubiešu izcelsmes amerikānis, kuru publiskajā retorikā bieži dēvē par “kubiešu bēgļu dēlu”. Pirms Kongresa vēlēšanām Trampa administrācijai ir visas iespējas uzrunāt kubiešu etnisko diasporu. Tā ir viena no politiski un kulturāli ietekmīgākajām latīņamerikāņu diasporām ASV (Florida, Teksasa, Ņūdžersija, Ņujorka un Kalifornija). Valstī ir ap 2,3-2,5 miljoniem kubiešu izcelsmes iedzīvotāju, un tā pēc meksikāņiem un puertorikāņiem ir trešā lielākā latīņamerikāņu diaspora ASV.

Republikāņu partija vidējā termiņa vēlēšanām plāno īpašu konvenciju, tas ir neparasti un liecina par strauju politisko mobilizāciju. Maz ticams, ka militārā akcija Karakasā nebija daļa no Trampa rudens vēlēšanu kampaņas.

Prognoze: D. Tramps ir neprognozējams.

Eiropas Savienība

Ir sagaidāma strauja organizācijas erozija un ieskanēsies nopietnas diskusijas par ES spēju jēgpilni funkcionēt esošajā formācijā. Gadu desmitiem ignorētās problēmas sprāgs ārā un būs acīmredzama ES nespēja pieņemt lēmumus un mainīt politiku, kas dotu iespēju organizācijai iegūt otro elpu.

Organizācijas problēmas: neaptverami liela un dārga birokrātija, kas kavē pieņemt ātrus un izlēmīgus lēmumus; katastrofālā imigrācijas politika, kas neveicina ekonomisko izaugsmi, bet palielina sociālo spiedienu un grauj valstu iekšējās drošības; ekonomiskā atpalicība – nespēja atzīt, ka “zaļais kurss” kavē ekonomisko attīstību un ir nepieciešams pārkārtot ekonomiku atbilstoši militārajām vajadzībām.

Galu galā pieaugs daudzu valstu skepse par ES nepieciešamību un valstīs arvien vairāk pie varas nāks partijas, kas neredz ES nākotni. Viena no ES dibinātājām – Francija, kļūs par šo lielo pārmaiņu virzītājspēku, jo Francijas politiskā un ekonomiskā agonija beigsies ar to, ka pie varas nāks labējie spēki, kuri veicinās milzu politiskas pārmaiņas visā kontinentā.

Prognoze: Formāli ES vēl pastāvēs, bet sāksies straujš beigu sākums.

NATO

Militārā alianse nonāks izšķirošā situācijā, kad tai vajadzēs pierādīt vai tā eksistē tikai uz papīra, vai arī spēj reāli aizsargāt savas dalībvalstis. Ņemot vērā NATO vājumu atbildēt un Krievijas uzbrukumiem, šogad tā eskalēs konfrontāciju vēl tālāk. Ir ļoti liela iespēja, ka Krievija testēs NATO 5. pantu. Krievija nelaidīs garām gadsimta iespēju, kad Eiropa ir sašķelta un ASV ir atteikusies no vēlmes sargāt Eiropu.

NATO dalībvalstis pārāk lēni reformē savas armijas atbilstoši jaunajām kara vešanas tendencēm – strauji jāaudzē armiju skaitliskais sastāvs, ātrāk jāintegrē armijas vienībās jaunās dronu/pretdronu spējas, pretgaisa aizsardzība atpaliek no jaunākajām tendencēm un ir kritiski nepietiekoša, dažāda veida munīcijas un ieroči ir stipri par maz u.c. NATO vājums ir tajā, ka daudzi tās lēmumi ir atkarīgi no politiķiem to lēmumiem.

NATO iekšienē ir milzu pretrunas starp dažādām valstīm, ko kura uzskata par apdraudējumu un kā uz to reaģēt. Līdz ar to NATO iekšienē jau veidosies iekšējas mazākas alianses/valstu savienības, apzinoties, ka esošā organizācija X stundā nespēs pieņemt izlēmīgus lēmumus.

Prognoze: Aliansei Izšķirošs gads.

Krievija

Jaunais gads Krievijā iesākās ļoti skumīgi, jo ASV Venecuēlā parādīja visu, ko Krievija gribēja, bet nevarēja izdarīt iebrukuma Ukrainā sākumā 2022. gadā. Tā pat nebija “Kijiva trīs dienās”, bet gan Karakasa trīs stundās. Iecere principā bija identiska - likvidēt gaisa aizsardzību un desantam ieņemt galvaspilsētas lidlauku, lai var ātri pārsviest karaspēka daļas, sagūstīt politisko vadību un pieņemt ziedus no sagaidošās tautas.

2022. gadā ukraiņi krievus sagaidīja ar ieročiem nevis puķēm. Krievijas elitārās desanta vienības likvidēja, kad tās mēģināja ieņemt Gostomeļas lidlauku. Pat, ja būtu izdevies sagūstīt Ukrainas politisko vadību, tas neko nemainītu, jo tauta bija nolēmusi pret iebrucēju cīnīties. Februārī sāksies 5. šī kara gads. Frontes līnija joprojām ir apmēram 40-50 kilometrus no Krievijas robežas (Kupinska).

Vienlaikus pieaugs sabiedrības nogurums, uz ko norāda socioloģiskās aptaujas. Pat lojāli noskaņotie iedzīvotāji arvien biežāk koncentrējas uz personīgo izdzīvošanu, nevis ideoloģiju. Strauji krīt lielo televīzijas kanālu propagandas raidījumu reitingi. Cilvēki tos ignorē ne tāpēc, ka principiāli propagandai nepiekristu, bet tādēļ, ka ir apnicis. Krievijas sabiedrībā dominē nevis mobilizējošs patriotisms, bet nogurums un depresija.

Krievija nav spējusi pārņemt fizisku kontroli pār teritorijām, kuras juridiski anektēja 2022. gada rudenī. Tagad režīms, ar D. Trampa palīdzību, mēģina ukraiņus pierunāt pašiem savus karavīrus izvest no Doņeckas apgabala. Pārējās Krievijas anektētās, bet ne okupētās teritorijas ir iemesls, kādēļ Krievija nav gatava ilgstošam mieram un grib militāro konfliktu tikai iesaldēt. Tas dotu iespēju savākt jaunus finanšu, cilvēku un ieroču resursus, jo nav izdevies par parūpēties par pamatmērķi - izveidot stabilu sauszemes koridoru, kas savienotu Krieviju un Krimu.

Krievijas politiskā situācija kļūs vēl noslēgtāka un represīvāka. Kremlis, ierobežojot reģionu patstāvību un federālo institūciju ietekmi, turpinās stiprināt prezidenta administrācijas lomu. Represīvās struktūras (FSB, Rosgvardija) palielinās finansējumu, īpašu uzmanību pievēršot iekšējai kontrolei. Turpināsies politiskās opozīcijas marginalizācija - neatkarīgas partijas un pilsoniskā sabiedrība paliks ārpus legālās politikas; emigrācijā esošie opozicionāri praktiski neietekmēs Krievijas politiku, tikai informēs. Rudenī notiks Valsts Domes velēšanas, bet tas būs tikpat formāls pasākums kā PSRS laikos, kad viss jau iepriekš bija izlemts.

Turpināsies centieni uzlabot attiecības ar ASV. Mērķis ir panākt sankciju atcelšanu, bet tas ir grūti izdarāms, jo Krievija nav ieinteresēta noslēgt mieru. Krievijai vairs nav finansiālu resursu militāro konfliktu turpināt. Tai vajag atelpu, kas ļautu ekonomikai atkopties.

Visticamāk, Krievijas ekonomika turpinās funkcionēt “kara ekonomikas” režīmā.

Karš praktiski nav ietekmējis lielo pilsētu Maskavas, Sanktpēterburgas dzīvi. Tas cik ļoti grezni dzīvo sabiedrības elitārās aprindas apliecina tikai to, ka valsts budžeta līdzekļi, arī tie, kas novirzīti militāriem mērķiem, tiek grandiozi izzagti. Krievijas korupcijā ir izveidojusies apburtā apļa sistēma - lai nokļūtu amatā ir jāpieder kādam klanam un jāiesaistās koruptīvās shēmās. Godīgus cilvēkus sistēma atgrūž kā svešķermeņus.

Izglītoti jauni cilvēki turpinās valsti pamest, tā samazinot demogrāfisko un profesionālo potenciālu. Tas jo īpaši ņemot vērā, ka Krievijā no šī gada iesaukšana obligātajā dienesta ir visu gadu. Pieaugs plaisa starp tiem, kas ir saistīti ar valsts struktūrām (armija, drošības dienesti, militārie uzņēmumi) un pārējo sabiedrību. Informācijas telpā valsts propaganda palielinās dominanci YouTube, WhatsApp, Telegram u.c., bet paralēli caur VPN un emigrantu medijiem pastāvēs alternatīva informācijas telpa. Atklāti protesti būs reti, taču pasīvā neapmierinātība kļūs par pastāvīgu fonu. Turklāt, Krievijā izveidojušās ļoti sarežģītas starpnacionālās/starpetniskās/starpreliģiozās attiecības gan ar vietējām etniskajām minoritātēm, gan migrantiem.

Prognozējam, ka militāro konfliktu Ukrainā iesaldēs un saistības neuzņemsies neviena no karojošajām pusēm.

Prognoze: 2026. gads nebūs Krievijas lūzuma punkts. Tas būs vēl viens posms ilgstošā pārejā uz izolētāku, militarizētāku un iekšēji trauslāku valsti. Bet ar Krieviju ir kā ar bitēm… Var nolūzt arī negaidīti.

Tuvie Austrumi

Nekas nemainīsies, šis reģions turpinās būt viena liela pulvermuca. Pieaugs spriedze starp Izraēlu un Turciju par ietekmi un dominanci reģionā. Spēles laukums būs stratēģiski svarīgā Sīrija, kurai ir milzu nozīme reģionā. Izraēla ļoti strauji audzē muskuļus gan militāri, gan ekonomiski un izlēmīgi, kā arī agresīvi lēmumi to ir nostiprinājuši jau kā reģionālo lielvaru. Turcija, kā arī citi Persijas līča spēlētāji mēģinās sist pretī, bet “Taisnība” prognozē, ka Izraēla viņus apspēlēs.

Attiecībā uz Gazas sektoru nebūs lielu izmaiņu – Izraēla kontrolē situāciju un nepieciešamības gadījumā veiks ātras un efektīvas operācijas, lai likvidētu jaunos “Hamās” līderus. Irāna ar Krievijas atbalstu mēģinās atgūties savā kodolprogrammā, bet Izraēla kontrolēs situāciju un ja situācija prasīs veiks īsas un sāpīgas operācijas. Irāna nav spējīga uz neko nopietnu pret izraēlu, kura 2025.gada 12 dienu karā paveica ļoti daudz, lai Irāna labu laiku būtu militāri nespējīga. R

Prognoze: Reģions turpinās būt karsts, bet acīmredzami pieaugs Izraēlas spēks un pieaugs arī tās informācijas operācijas Eiropā, kur pēdējās desmitgadēs ir dominējuši arābu (islāma) propaganda (ar Kataras un Saūda Arābijas finansējumu).

Ķīna

Arī šogad Ķīna sēdēs pie upes un gaidīs, kad garām peldēs ienaidnieka līķis… Kā jau tūkstošiem gadu pirms tam. Tāpat, Ķīna turpinās attīstīt savu ekonomiku, īpašu uzsvaru liekot uz inovācijām un mākslīgā intelekta tehnoloģijām.

2026. gadā Ķīna turpinās mēģināt pārņemt savā kontrolē strīdus teritorijas:

• Austrumķīnas jūra - Japāna (Senkaku/Diaoyu salas). Japāna kontrolē salas, bet Ķīna tās uzskata par savām (Diaoyu). Ķīna pastiprinās militārās aktivitātes apkārt salām (patruļas, treniņi). Japāna reaģēs ar savu aizsardzības spēku klātbūtni un turpinās stiprināt sadarbību ar ASV. Konflikts ir vairāk diplomātisks un simbolisks, tiešas karadarbības nebūs, bet spriedze saglabāsies augsta.

• Dienvidķīnas jūra - vairāki piekrastes strīdi: Filipīnas, Vjetnama, Malaizija, Bruneja, Taivāna. Strīda objekti: Spratly un Paracel salu arhipelāgi, piekrastes ūdeņi, bagātīgi naftas un gāzes resursi. Ķīna turpinās militarizēt mākslīgi izveidotās salas, paplašinot lidlaukus un ostas. Lielākais spriegums joprojām Dienvidķīnas jūrā un ap Taivānu, bet tiešas karadarbības nav gaidāmas. Tikai militāras mācības, patruļas un provokācijas.

Teritoriālie strīdi bieži tiek izmantoti kā iekšpolitikas instruments. Nacionālistiskas retorikas izmantošana šogad tiks izmantota, lai nostiprinātu Ķīnas līdera Sji Dzjiņpina ietekmi un varu.

ASV un citu Rietumu valstu klātbūtne veicinās spriedzi, bet tieša sadursme ir maz ticama.

Pēc ASV prezidenta Donalda Trampa izsludinātajiem vērienīgajiem kara flotes un kodolarsenāla modernizācijas projektiem, Ķīna aktīvi iesaistīsies globālajā bruņošanās sacensībā un nopietni investēs savā militārajā rūpniecība.

Pēc ķīniešu horoskopa februāra beigās sākās Ugunīgā zirga gads. Ķīniešu horoskopos ir ieteikts atturēties no impulsīvam un nepārdomātām darbībām. Ķīnieši ļoti nopietni izturas pret saviem horoskopiem, tāpēc militāras avantūras attiecībā pret Taivānu šajā gadā ir maz ticamas.

Finanses un investīcijas - finanšu rezerves un izdevumu plānošana, investīcijas tikai stabilās nozarēs vai ilgtermiņa projektos. Svarīgi izvairīties no ātras peļņas kārdinājuma vai spekulācijām.

Ugunīgā Zirga gadā konflikti un karš ir ļoti nevēlams, jo zirgs veicinās pārmērīgu impulsivitāti un tas var novest pie neveiksmēm.