Iespējamā eskalācija Baltijas virzienā

Baltkrievija ar visiem tās resursiem ieņem arvien nozīmīgāku lomu Putina vēlmē turpināt faktiski zaudēto karu pret Ukrainu. Karš kļuvis par kremļa režīma cīņu par izdzīvošanu, līdz ar to Baltkrievijas ievilkšana karadarbībā uzskatāma par mēģinājumu glābt situāciju vai vismaz atlikt sakāvi.

Saskaņā ar Baltkrievijas opozīcijas un, iespējams, arī Lukašenko režīma speciāli organizēto informācijas noplūdi, kremlis gatavo operāciju Lukašenko nomaiņai ar Maskavas izvēlētu ielikteni.

Operācijas pirmā fāze sastāvētu no zemāk uzskaitītajiem elementiem:

• Slēpts situācijas saasinājums uz Baltkrievijas ārējām robežām ar Ukrainu un Eiropas Savienību (ES), ko pārrauga Krievijas specdienesti. Kā redzam, tas turpinās jau vairākus gadus ar mērķi panākt iespējami asāku pretreakciju. Runa ir par migrantu krīzi, dronu incidentiem un kontrabandu;

• Mākslīga varas krīze Baltkrievijā un Lukašenko iebiedēšana;

• Krievijas iedzīvotāju intereses novirzīšana uz krīzi Baltkrievijā. Mērķis ir novērst viņu uzmanību no problēmām Krievijā un neveiksmēm karā Ukrainā;

• Falsificēts it kā Ukrainas dronu uzbrukums Baltkrievijai. Par mērķiem kalpos Krievijas militārās bāzēšanās vietas Baltkrievijā, Baltkrievijas Bruņoto spēku (BS) dislokācijas vietas un infrastruktūra. Pēc šāda trieciena Krievija publiski apsūdzēs Ukrainu, Poliju un Lietuvu, kā arī pašu Lukašenko, kurš ar savu politiku novedis situāciju tiktāl, ka kaimiņvalstis atļaujas veikt triecienus Baltkrievijas teritorijā.

Tas ir brīdis, kad “no ēnas” iznāks Maskavas izvēlētais Baltkrievijas vadītāja amata kandidāts, kas esot Iekšējā karaspēka ģenerālis Nikolajs Karpenkovs, un pārņems savās rokās Baltkrievijas “aizsardzību”. Līdztekus varas nomaiņai, Maskavas propagandas kanāli īstenos vērienīgu informatīvā atbalsta operāciju, kas būs domāta gan Baltkrievijas, gan Krievijas auditorijai.

Sekos operācijas otrā fāze, kā laikā dronu triecienus vērsīs pret Baltkrievijas rūpniecības objektiem. Kremlis reaģēs un sāks militārā atbalsta operāciju, īstenojot triecienus pa Polijas un Lietuvas pierobežas teritorijām.

Šādi kremlis izpildīs divus uzdevumus – ievilks Baltkrieviju karadarbībā un tur nostiprinās savu klātbūtni.

Operācijas sākums paredzēts augustā.

Tikmēr Lukašenko, kurš it kā ir informēts par šiem scenārijiem, jau pāris gadus nodarbojas ar kremļa aģentūras izzināšanu un klusu tās neitralizāciju. Galvenais instruments ir Baltkrievijas Valsts drošības komiteja (KGB). Abas galvenās KGB pretizlūkošanas pārvaldes speķa struktūrās, militārajā industrijā, ministru padomē un Nacionālajā bankā meklē un identificē Krievijas aģentūras. Neitralizēšanas metode ir visai vienkārša – aizdomīgās personas norobežo no pieejas pilnīgi slepenai informācijai, kolektīvā rada neuzticību konkrētai personai un nepieļauj tās pāreju uz līdzvērtīgiem amatiem citās struktūrās, līdz galu galā atbrīvo no darba, nosūtot pensijā vai kā citādi.

Ir sastādīts saraksts ar augsta ranga miltiārpersonām, ko iecelt augstos amatos kremlis savlaik cieši rekomendējis Lukašenko. Sarakstā atrodami aizsardzības ministrs Hreņins, bruņoto spēku ģenerālštāba priekšnieks Muraveiko, Iekšēja karaspēka pavēlnieks Karpenkovs un citi.

Interesanti, ka augsta līmeņa vadītāju kabinetos izzudusi agrāk izliktā Krievijas simbolika, ir kļuvis “bīstami” skaļi cildināt Putinu un “vareno Krieviju”. Militārpersonas izvairās no braucieniem uz Krieviju, bet komandējumos dodas ne mazāk, kā trīs cilvēku grupās, no kuriem viens ir KGB uzticības persona.

Par Lukašenko satraukumu liecina bezprecedenta pasākumi, kādi ieviesti pirms diktatora došanās uz 9. maija svinībām Maskavā. Gatavojoties vizītei tika izvērtēti visu veidu evakuācijas varianti, tostarp izvešana ar helikopteru.

Lukašenko izsludinājis nepieciešamību gatavot armiju agresijas atvairīšanai. Oficiāli par agresijas avotu saukta Ukraina un NATO, taču Baltkrievijas Drošības padomē tiekot izskatīta arī aizsardzība pret iebrukumu no austrumu puses.

Leģenda ir sekojoša – iekšējas destabilizācijas Krievijā gadījumā, Baltkrievijas BS un spēka struktūrām jāspēj nobloķēt robeža ar Krieviju. Te kopainā iederas Ukrainas dienestu publiskotā informācija, ka Baltkrievijas teritorijā gar pierobežu izsludināta slēgta zona ar mērķi maskēt karaspēka un citu spēka struktūru kustību un aktivitātes. Kā attaisnojums kalpo leģenda par Baltkrievijas-Ukrainas pierobežas kontroles pastiprināšanu, taču vienlaicīgi tas notiek arī uz Baltkrievijas-Krievijas robežas ar Krievijas Brjanskas apgabalu un Pleskavas apgabaliem.

Attaisnojums notikumiem Latvijas pierobežā (droni un migranti) ir nepieciešamība pastiprināt šo robežas posmu. Baltkrievija Latvijas virzienā joprojām aktivizē migrantu plūsmu, par to ziņojusi arī robežsardze.

Citiem vārdiem sakot, Lukašenko grib būt gatavs visiem variantiem, ja gadījumā Putins vairs nekontrolē situāciju un pie varas nāk struktūras, kas nav apmierinātas ar Lukašenko kā sabiedrotā darbu. Ir spēki, kas atklāti Lukašenko dēvē par "parazītu", turklāt jau šobrīd uz Krievijas-Baltkrievijas robežas ir izvērsta hibrīda robežas un muitas kontrole un ieviesti ierobežojumi naftas piegādēm. Lukašenko šo visu vajadzēja pārrunāt ar Putinu, taču nav zināms, vai tas sanāca. Ja problēmas uz robežas neizdosies atrisināt, tas nozīmē, ka Krievijā ir spēki, kas pret Lukašenko režīmu var atļauties neievērot Putina norādes vai ieteikumus.

Galvenā loma kritikā pret Lukašenko ir Krievijas Drošības padomei, kur sevišķi aktīvi pret Lukašenko iestājas Patruševs un Medvedevs. Viņi uzskata, ka vajadzīga politikas maiņa. Pašlaik tiek veidots Krievijas interešu nodevēja tēls – Lukašenko sabotējot kremļa plānus agresijas izvēršanai no Baltkrievijas teritorijas uz ES un Ukrainu. Uz Putinu tiek izdarīts spiediens pastiprināt pasākumus pret šo Baltkrievijas režīma "sabotāžu".

Viens no Baltkrievijas Drošības padomes pretpasākumiem ir mērķtiecīga informācijas "izplatīšana" caur ĀM un KGB. Tas ir veids, kā par kremļa plāniem Lukašenko cenšas informēt ieinteresētās lielvaras un grib neitralizēt to pārsteiguma efektu. Tāpat viņš cenšas panākt, ka Baltkrievija no Trampa saņem politisku atbalstu – runa ir par kālija minerālmēslu ražotnes akciju kontrolpaketes tirgošanu Trampa ģimenei. Bez ASV "aizmugures" neiztiek arī plānojot uzsākt sarunas ar Poliju par tranzīta un transporta ceļu atvēršanu kālija eksportam, bet sarunas par "Belavia" lidojumiem uz Varšavu un dzelzceļa satiksmes atjaunošanu jau ir intensificējušās.

Baltkrievijas specdienesti gatavojas neitralizēt politisku provokāciju, kas esot plānoja jūlijā, pirms ASV un Baltkrievijas neatkarības dienu pasākumiem. Provokācija būšot militārās operācijas prelūdija.

Baltkrievijas bruņoto spēku kodolmācībās nebija reālu kodollādiņu, to vietā izmantoja kodolmunīcijas maketus, ko atveda no Krievijas. Lukašenko ar visai samocītu sejasizteiksmi spēlēja kāzu ģenerāļa lomu, mācību laikā dodot rīkojumu palaist vai imitēt taktisko kodoltriecienu.

Atsevišķi avoti informē par jūlijā plānoto daļējo mobilizāciju Krievijā, savukārt Baltkrievija gatavojas uzņemt daļu Krievijā mobilizēto apmācībai Gomeļas apgabalā. Tas notiks ievērojot rotācijas principu. Pašlaik norit sagatavošanās darbi mobilizēto karavīru uzņemšanai, taču informācija par plānoto personāla skaitu neliecinot par gatavošanos jaunai sauszemes uzbrukuma operācijai pret Ukrainu. Baltkrievijas KGB pastiprināti vervē aģentūru vietējo iedzīvotāju vidū, kuru uzdevums būs sekot līdzi Krievijas militārpersonāla gaitām.

"Taisnības" komentārs. Diemžēl, bet izlūkošanas pazīmes norāda uz reālu gatavošanos operācijai, kādu aprakstījām augstāk.

1. Ukraina prezidenta līmenī runā par iespējamu iebrukumu no Baltkrievijas teritorijas un pievērš pastiprinātu uzmanību Ukrainas-Baltkrievijas robežas pastiprināšanai.

2. Ukraina visaugstākajā līmenī pauž iespējamību, ka kremlis gatavojas situācijas eskalācijai pret Baltijas valstīm.

3. Nav pilnīgas skaidrības, vai Baltijas valstu teritorijā ielidojušie Ukrainas droni lidoja, kamēr nokrita, vai to vadība tika pārņemta no Krievijas puses un tie tika novirzīti uz konkrētiem objektiem. Gadījums ar Rēzeknes naftas rezervuāriem un termoelektrocenrāles skursteni Igaunijā liek pieļaut arī šādu varbūtību, ko tādā gadījumā varam uzskatīt par vingrināšanos kam lielākam.

4. Nepārejošā migrantu un kontrabandas krīze uz Latvijas un Lietuvas robežas liecina par mērķi saglabāt sasprindzinājumu un pārbaudīt reakciju, tai skaitā arī Baltijas valstu amatpersonu reakciju.

5. Baltijas valstu oficiāla apsūdzēšana Ukrainas trieciendronu lidojumu asistēšanā pa Krievijas teritoriju liecina par situācijas eskalācijas sākumu.

6. Latvijas publiska apsūdzēšana ANO par kara vešanas pret Krieviju tiešu atbalstu mērķēta uz starptautiskā viedokļa formēšanu, sevišķi attiecībā uz Krieviju atbalstošām valstīm. Arī to var uzskatīt par situācijas attīstīšanu un informatīvā fona veidošanu.

7. Krievijas iniciatīva vērsties ANO Starptautiskajā tiesā par it kā "sistemātiskiem etnisko krievu tiesību pārkāpumiem" Baltijas valstīs nepārprotami piederas pie eskalācijas darbībām, jo vietējie krievvalodīgie ir viena no Maskavas kārtīm, ko tā līdz šim pilnvērtīgi nebija izspēlējusi. Krievijas Ārlietu ministrija apgalvo, ka Latvijā, Lietuvā un Igaunijā esot vērojams straujš valsts līmenī veicinātas rusofobijas pieaugums. Maskava ar šo jautājumu plāno vērsties arī ANO Cilvēktiesību padomes 62. sesijā, kas notiks jūnijā un jūlijā – laikā, kad tiek gatavota iespējamā eskalācijas operācija. Sakritība?

8. Trampa lēmums uz Poliju tomēr nosūtīt 5000 karavīru (runa esot par tanku brigādi) varētu būt cieši saistīts ar esošo informāciju un tās nopietnu uztveršanu no ASV puses. Zinot Trampa haotismu, nevar izslēgt, ka trīs Trampa lēmumi – sūtīt karavīrus uz Poliju, pēc tam tos nesūtīt un tad atkal sūtīt, saistīti ar situāciju izprotošo ASV aprindu spiedienu uz Trampa administrāciju. Neskatoties uz Trampa izolacionisma politiku, ir skaidrs, ka mūsdienās ASV nevar nodrošināt savu drošību, ja to informācijas un izlūkošanas tīkli nav izvērsti globāli. Līdz ar to visu resursu atvilkšana no pašreizējām dislokācijas vietām nav loģiska, taču to esamība uzliek arī zināmus pienākumus. Papildus tam jāsaka, ka Lukašenko piedāvājums Trampam iegādāties stratēģiski svarīgo kālija minerālmēslu ieguves un ražošanas kompleksu arī var būt viens no faktoriem, kas ietekmē Trampa lēmumus.