Artilērija joprojām ir nozīmīgs spēks
- Taisnība Raksta
- Feb 5
- 7 min read
Neskatoties uz acīmredzamo kaujas bezapkalpes kompleksu dominanci Ukrainas kaujaslaukos, artilērijai, kas frontē dominēja kara sākumā, joprojām ir saglabājusies liela loma abu pušu kara vešanas taktikā. Šīs taktikas efektu nosaka artilērijas stobru un munīcijas daudzums un spējas to uzturēt kaujasspējīgu.
Ukrainas mediji ieguvuši informāciju par Krievijas spējām nodrošināt karaspēku ar stobru artilērijas munīciju.
2025. gadā Krievijas militārajai rūpniecībai bija jāpiegādā valsts pasūtītājam:
750 000 82mm artilērijas mīnu,
1 900 000 120mm artilērijas mīnu,
850 000 122mm lādiņus,
1 700 000 152mm lādiņus,
60 000 203mm lādiņus,
20 000 240mm artilērijas mīnas.
Galvenie Krievijas aizsardzības pasūtījuma izpildītāji liela kalibra artilērijas munīcijas ražošanā ir “GosŅIImaš im. Bahireva”, kā arī augstas precizitātes munīcijas izstrādātājs un ražotājs “KBP im. Šipunova”. Šie uzņēmumi nodrošina vairāk nekā 95% piegāžu.
Kara laikā šie uzņēmumi saņem līgumus ar izpildes termiņu ne ilgāku kā divi gadi, pasūtījumu izpildei izmantojot kredīta maksājumu mehānismus.
Katrs līgums paredz gatavu šāvienu piegādi, kas sastāv no lādiņa, uzspridzinātāja un patronas čaulas ar pulvera lādiņu. Militārajā valodā jēdziens “artilērijas šāviens” var apzīmēt patronā integrētu lādiņu (tas, kas izgrūž šāviņu no stobra) un šāviņu (tas, kas izlido no stobra), vai atsevišķi stobrā lādējamu šāvienu ar uzspridzinātāju un lādiņu.
Tādēļ korekti ir lietot jēdzienu “artilērijas šāviens”, ja runā par attiecīgo munīciju.
Lādiņa jauda var būt pilna, samazināta (mazāk pulvera) vai tāldarbības (pulvera lādiņš lielāks par normu (pilnu)), tāpēc viens un tas pats šāviena tips tiek piegādāts ar trim dažādiem nosaukumiem. To cenu atšķirība ir neliela, tāpēc turpmāk vienkāršības labad pieejamā cenu informācija norādīta pēc viena šāviena tipa, tikai epizodiski precizējot to aprīkojumu.
122mm kalibra munīcija
2024. gadā Krievijas uzņēmums “GosŅIImaš” saņēma divus lielus pasūtījumus 122mm munīcijai ar OF56 lādiņiem kopumā 838 000 šāvienu apjomā. No tiem 510 tūkstoši bija aprīkoti ar pilnu lādiņu, bet vēl 328 tūkstoši – ar samazinātu. Katra munīcijas vienības cena tika novērtēta 81 600 rubļu apmērā, kas pasūtījuma brīdī bija ekvivalents 1000 ASV dolāru. Tātad kopumā 838 miljoni dolāru.
Kara laikā Krievijas rūpniecība sāka aprīkot šāvienus ar vienkāršāk ražojamu tā dēvēto “mobilizācijas” sprāgstvielu TA-20 – trotila un alumīnija pulvera maisījumu proporcijā 80/20, nevis ar jaudīgāko heksogēnu.
2025. gadā valsts pasūtījums nedaudz pieauga – līdz 850 000 šāvieniem, turklāt šāvieni tika pieprasīti komplektā ar pilnu lādiņu šaušanai maksimālā tālumā, kas izskaidrojams ar artilērijas ieroču pozīciju attālināšanu no sadursmes līnijas. To cena sasniedza 85 600 rubļu.
Vienlaicīgi “KBP im. Šipunova” saņēma pasūtījumu nelielai partijai ar 100 koriģējamiem šāvieniem ar indeksu KV122 – iespējams, munīciju “Kitolov-2M”. Viena vienības cena tika novērtēta 5 710 000 rubļu jeb 71 000 ASV dolāru apmērā, tātad kopumā tie ir 7 miljoni dolāru.
152mm kalibra munīcija
Runājot par 152mm artilēriju, jāatzīmē, ka šajā kalibrā ir divas atsevišķas munīcijas grupas, jo jau padomju laikos tāldarbības artilērijas sistēmām “Giacint” tika izstrādāta atsevišķa lielākas jaudas šāvienu līnija, ko nevar izmantot citās šī kalibra artilērijas sistēmās.
Artilērijas šāviens OF25 – pamata munīcija, kas paredzēta īsstobra haubicēm, piemēram, piekabināmajai D-20 un pašgājējai 2S3 “Akacija”. Tām ir salīdzinoši neliels lidojuma attālums, taču tās pat kara laikā turpina aprīkot ar heksogēnu.
2024. gadā Krievijas armijai tika pasūtīti 422 000 šāvieni, no kuriem lielākā daļa (356 tūkstoši gabalu) tika komplektēti ar pilnu lādiņu. To cena tika novērtēta 98 900 rubļu jeb 1200 ASV dolāru apmērā. Kopsummā 506 miljoni dolāru.
2025. gadā Krievijas armija pasūtīja 400 000 šāvienu, kas bija aprīkoti tikai ar pilnu lādiņu, kura cena bija 104 tūkstoši rubļu jeb 1300 dolāru. Kopsummā 520 miljoni ASV dolāru.
Modernākajām artilērijas sistēmām “Msta” tika izstrādāts jauns šāviens OF64 ar uzlabotu aerodinamiku, kas kopā ar garāku haubices stobru nodrošināja lielāku šaušanas tālumu. Kara apstākļos šo munīciju “GosŅIImaš” aprīkoja ar to pašu “mobilizācijas” maisījumu TA-20, nevis heksogēnu.
2024. gadā Krievijas aizsardzības rūpniecībai tika pasūtīti 831 tūkstotis šāviņu, no kuriem 540 tūkstoši bija komplekti ar pilnu lādiņu un vēl 96 tūkstoši – ar tāldarbības lādiņu. Parastā cena tika novērtēta 94-98 tūkstošos (1250 dolāri), bet tālās darbības – 124 tūkstoši rubļu (1550 dolāri).
2025. gada pasūtījumā ir novērojama tā pati tendence – nodrošināt artilērijas darbību palielinātā attālumā no sadursmes līnijas. Uzreiz tika pasūtīti 1 100 000 šāviņi, no kuriem gandrīz miljons bija komplekti ar pilnu lādiņu un vēl apmēram simt tūkstoši ar tālās darbības lādiņiem.
Fonā, kur dominē “miljonu” līgumi, neizceļas vairāki mazāki līgumi. Viens no tiem paredz 2026. gadā piegādāt divus tūkstošus 152mm OF61 šāvienu no Sverdlova v.n. rūpnīcas Ņižņijnovgorodā. Ar sliktākām īpašībām tie maksā divreiz dārgāk – 217 000 rubļu (2700 dolāru) gabalā.
Arī “GosŅIImaš” bija jāpiegādā partija ar 1000 šāvieniem, kuriem ir iepriekš nezināms indekss OF102M. Pēc Krievijas kodifikācijas loģikas tie var būt jaunas paaudzes munīcijas paraugs šajā kalibrā. To līguma vērtība bija 163 tūkstoši rubļu (2000 dolāru).
“Msta” haubicēm ražo arī augstas precizitātes vadāmos šāvieni “Krasnopoļ-M2”. Uzņēmums “KBP im. Šipunova” saņēma vairākus līgumus 21 tūkstoša vienību izgatavošanai divu gadu laikā. Dažādos kontraktos šāviņa cena svārstījās no 6,5 līdz 2,6 miljoniem rubļu (81 un 32 tūkstoši USD attiecīgi) gabalā.
Interesantāka ir situācija ar lādiņu pasūtīšanu lielgabaliem “Giacint”. Artilērijas sistēmai tika pasūtīti un vienlaikus ražoti divu veidu šāvieni: vecākais modelis OF29 ar mazāku darbības rādiusu un tālākā darbības rādiusa OF59. Turklāt vecākais un sliktākais pēc raksturlielumiem šāviens izmaksāja Krievijas budžetam dārgāk. 2024. gadam “GosŅIImaš” saņēma pasūtījumu 210 000 OF29 un 78 000 OF59 šāvieniem. Pirmā izmaksas tika novērtētas 230 tūkstošos rubļu (2500 dolāri), bet otrā izmaksas bija tikai 200 tūkstoši (2150 dolāri).
2025. gadam Krievijas Aizsardzības ministrija (AM) pasūtīja 200 000 gab. OF29 par 243 tūkstošiem rubļu par vienību, bet iepirkuma dokumentos nebija informācijas par OF59 pasūtījumu. Tā vietā šai artilērijas sistēmai tika iegādāta eksperimentāla partija ar 1000 jauna tipa OF102. To cena ir 163 tūkstoši rubļu (2000 dolāri ).
Jāatzīmē, ka 2024.-2025. gadā Krievijas armija gandrīz pilnībā pārgāja uz tālās darbības munīcijas veidiem, lai varētu pielietot artilērijas ieročus no lielākiem attālumiem.
Tai pat laikā Krievijas rūpniecība tā arī nav uzsākusi artilērijas munīcijas ar reaktīvu dzinēju ražošanu, kas uzlabotu šāviņu lidojuma tālumu, bet arī ražošanas izmaksu ziņā būtu ievērojami dārgāki.
Kopumā 2024. gadā aizsardzības nozare saņēma pasūtījumu par 1 558 000 visu veidu 152mm kalibra šāvieniem. 2025. gadā pasūtīto skaits pieauga līdz 1 717 000 šāviņiem.
Lieljaudas artilērija
Nocietinātu objektu un pozīciju graušanai Krievijas bruņotie spēki pielieto lieljaudas artilēriju, kuru veido 203mm lielgabali 2S7 “Pion” un to modernizētā versija 2S7M “Malka”. Šo sistēmu apbruņojumā nav daudz, un to izmantošana pēdējos gados ir drīzāk epizodiska, tāpēc munīcijas pasūtījumi tām ir salīdzinoši nelieli. 2024. gadam tika pasūtīts:
3VО15 (1000 gab.) 203mm šāviņš ar kasešveida šāviņu 3-О-14,
3VОF35 (4000 gab.) 203mm šāviņš ar aktīvi reaktīvo šķembu-fugasa šāviņu ОF44,
3VОF34 (60 000 gab.) 203mm šāviņš ar šķembu-fugasa šāviņu ОF43.
Kasešu un šķembu-fugasa šāvienu cena bija vienāda un sasniedza 263 tūkstošus rubļu gabalā (3300 dolāri). Aktīvi reaktīvās munīcijas cena bija 436 tūkstoši rubļu (5500 USD). 2025. gadam Krievijas AM pasūtīja tikai šķembu-fugasa šāvienus 60 tūkstošu apmērā par cenu 277 tūkstoši rubļu (3400 dolāri) gabalā.
Otrs smagais krievu artilērijas ierocis ir 240mm pašgājējs mīnmetējs 2S4 “Tjuļpan”. Dēļ mazā šaušanas tāluma, daudzas sistēmas ir iznīcinātas, tomēr atlikušās joprojām tiek izmantotas apdzīvoto vietu infrastruktūras graušanai pilsētu kaujās.
To munīciju ražo Krievijas uzņēmums “NPO Bazaļt”. Uzņēmums pasūtītās munīcijas apmērs nav zināms, taču tas piegādājot 20 000 VF-864 mīnu. Vienas munīcijas vienības cena sasniedz 450 tūkstošus rubļu (5600 dolāru).
Mīnmetēju munīcija
Karš Ukrainā radikāli mainījis mīnmetēju izmantošanas taktiku, bet to nozīme nav mazinājusies. Bataljona un brigādes mīnmetēju apakšvienību uzdevums ir atbalstīt kājniekus tieši uz kaujas saskares līnijas.
Plašāk pielietotais mīnmetējs ir 120mm kalibra, kas pēc savas jaudas ir salīdzināms ar stobru artilērijas šāviņiem. Lielāko daļu 120mm munīcijas arsenāla veido lēti un vienkārši ražojamās mīnmetēju mīnas OF-843B.
2024. gadam Krievijas AM pasūtīja 950 tūkstošus OF-843B mīnu. 2025. gadā tika pasūtīts rekordliels skaits – 1,5 miljoni šāda tipa mīnu. Ja pirmajā gadā vienas mīnas cena ar pilnu lādiņu sasniedza 100 tūkstošus rubļu (ap 1100 dolāru), tad jau pēc gada tā samazinājās līdz 85 tūkstošiem (ap 1000 dolāru).
Krievijas rūpniecība salīdzinoši nelielos apjomos piegādā arī OF34 šķembu-fugasa mīnmetēju mīnas ar palielinātu kaujas rādiusu. To gada ražošanas apjoms nepārsniedza 60 tūkstošus vienību, un cena bija apmēram 70 tūkstoši rubļu par vienu vienību.
Atsevišķi jāpiemin munīcija 120mm mīnmetējhaubicei 2A51 “Nona”. Šiem ieročiem izmanto specifiskas mīnas un šāvienus, kas pielāgoti īpašajai vītņstobra konstrukcijai. Ierocis pieejams gan pašgājēja, gan velkamā versijā. Gadā piegādāto 3ОF51 šķembu-fugasa mīnu skaits pašgājējiem mīnmetējiem sasniedza 400 tūkstošus vienību. Vienas mīnas cena svārstījās no 82 līdz 86 tūkstošiem rubļu (ap 1000 dolāriem).
2024. gadā noslēgts līgums par 500 vadāmu šķembu-fugasa šāvienu 3VОF69 “Kitolov” partijas iegādi par cenu 3,5 miljoni rubļu (37 800 ASV dolāru) gabalā. 2025. gadā pasūtījums tika paplašināts līdz 1200 vienībām. 2025. gadā Krievijas AM pasūtīja testa partiju 100 šāvienu ar vadāmo mīnu 3VОF146 par cenu 5,6 miljoni rubļu (65 500 dolāru) gabalā.
Kopumā 2024. gadā Krievijas militārā industrija piegādāja armijai 1 428 500 120mm kalibra artilērijas mīnas un un 2025. gadā palielināja to ražošanas apjomu līdz rekordaugstam 1 961 300 skaitam.
Cits aktuāls kalibrs kaujas laukā joprojām ir 82mm mīna 3VО12, par kuras piegādi Krievijas AM stabili ik gadu slēdz līgumus par 750 000 vienību.
Jāatzīmē, ka 2024. gadā šīs mīnas cena bija neparasti augsta – 128 tūkstoši rubļu (1400 ASV dolāru), bet gada laikā tā samazinājās līdz 70 tūkstošiem (850 ASV dolāru). Tāpat 2025. gadā Krievijas AM pirmo reizi iegādājās nelielu partiju – 2000, klusās 3VО35 mīnmetēja šķembu mīnas speciālajam mīnmetējam 2B25 “Gall”. Vienas mīnas cena bija 125 tūkstoši rubļu.
Informācija, kas ietverta šai apkopojumā, uzrāda milzīgo artilērijas munīcijas patēriņu, ko izmanto Krievija, lai nodrošinātu karadarbību pret Ukrainu. Šeit ir runa tikai par stobru artilērijas munīciju, taču kaujaslaukā pielieto arī reaktīvās artilērijas munīciju, aviācijas bumbas, dažādu veidu raķetes un kaujas dronus. Ja piegādes tikušas īstenotas saskaņā ar pasūtījumu, tad 2025. gadā Krievijas BS saņēmuši vairāk nekā piecus miljonus dažāda veida stobra artilērijas munīcijas vienību, kas norāda uz joprojām pastāvošajām spējām saražot šo munīciju. Tas gan arī norāda uz neparedzētajiem tēriņiem, kurus budžets vairs neiztur un kurus kremļa režīms viennozīmīgi nebija paredzējis uzsākot tā dēvēto speciālo militāro operāciju.
Kā jau esam rakstījuši, kremlis pievēršas darbībām, kā piemēram budžeta deficīta audzēšanai, lai mēģinātu nodrošināt kara materiālu ražošanas jaudas. Cik ilgi Krievijas budžets to izturēs?
Comments