Ārvalstu dzīvā spēka loma

Ziemeļkorejas bruņotie spēki jeb Korejas Tautas armijas (KTA) formējumi ieradās Krievijā un iesaistījās karadarbībā pret Ukrainas BS 2024. gada rudenī, pēc tam, kad Ukrainas BS ieņēma daļu Kurskas apgabala teritorijas.

Pašlaik, saskaņā ar Dienvidkorejas izlūkinformāciju, Krievijas teritorijā atrodas ap 11 tūkstošiem KTA karavīru. Dažādi informācijas avoti liecina, ka KTA zaudējumi kopš iesaistes karā, sastādījuši 6000 kritušo un ievainoto. 1100 no KTA kontingenta ir atgriezušies dzimtenē. Tātad kopumā karā Krievijas pusē bijuši iesaistīti ap 18 tūkstošiem KTA karavīru.

KTA kontingents pašlaik ir izvietots Krievijas Kurskas apgabala teritorijā pie robežas ar Ukrainu. Tas iesaistās Ukrainas Sumu apgabala teritorijas artilērijas apšaudēs, kā arī dronu uzbrukumu īstenošanā. KTA personāls apgūst FPV dronu pielietošanas iemaņas, kas pirms iesaistīšanās karā pret Ukrainu bija ļoti vājas.

KTA darbības analīze liecina, ka aktīvās karadarbības laikā KTA kontingents Ukrainas teritorijā iegājis tikai epizodiski, kas raksturojams kā kļūdīšanās vai mērķtiecīgu krievu komandieru pavēļu izpilde, nesaskaņojot to ar KTA komandieriem.

Acīmredzot, starp Maskavu un Phenjanu pastāv vienošanās, ka KTA kontingents tieši netiek iesaistīts karadarbībā Ukrainas teritorijā. Kamdēļ tā, nav zināms, bet var pieļaut ka Ziemeļkorejas vadonis tomēr nevēlas pilnībā riskēt ar starptautiskās likumdošanas neievērošanu vai ir pieprasījis kremlim tādu samaksu, ko tas nevar atļauties.

KTA kontingenta ierašanās Krievijā 2024. gada rudenī liecina par katastrofālo situāciju un nespēju ģenerēt papildu spēkus, lai aizsargātu savu teritoriju frontes sektorā, kur aktīva karadarbība nenotika. To, savukārt izmantoja ukraiņi un ar reida operāciju okupēja daļu Kurskas apgabala. Ar saviem spēkiem Krievija nespēja izspiest ukraiņus no Kurskas apgabala, tādēļ palīdzību nācās meklēt Ziemeļkorejā.

Kādus secinājumus ukraiņi izdarīja no kaujas saskares ar KTA karavīriem? Korejieši kaujaslaukā demonstrēja augstu šaušanas prasmi ar štata apbruņojumu. Spēcīgā ideoloģiskā sagatavotība lika demonstrēt kaujas drosmi un pašiznīcināšanās spēju gadījumā, ja ievainotie nevarēja tikt evakuēti. KTA bija arī augsts kaujas organizētības rādītājs vads-rota apakšvienību līmenī, kas ļāva darboties organizētāk ierobežotas vadības iespēju un sakaru trūkuma apstākļos. Tas rezultējās ar to, ka Ukrainas spēki tika izspiesti no Kurskas apgabala teritorijas.

Pašlaik iemesls, kādēļ KTA kontingents atrodas Krievijas teritorijā, ir tas, ka Krievija ar saviem BS nespēj nosegt visu garo frontes līniju ar Ukrainu, kas ziemeļdaļā stiepjas pa valstu robežu. KTA formējumi atrodas Kurskas apgabalā, lai profilaktiski novērstu ukraiņu iespējamos reidus Krievijas teritorijā. Krievijai tas ir rezerves kontingents, ko tā nepieciešamības gadījumā metīs pretī iebrukumam. Vienlaicīgi, apšaudot Ukrainas teritoriju KTA kontingents sniedz atbalstu Krievijas īstenotajai Ukrainas teritorijas terorizēšanai.

Var pieņemt, ka šobrīd KTA kontingents ir ievērojami kaujasspējīgāks mūsdienu karadarbībai, nekā 2024. gadā. Tā spēja karot arī izmantojot FPV dronus padara tos par ievērojami bīstamāku pretinieku nekā tad, kad KTA karavīri izmantoja masveida kājnieku uzbrukuma taktiku un gāja bojā no ložmetēju/artilērijas uguns un FPV dronu darbības. KTA kontingenta izvešana no Krievijas teritorijas novestu pie krievu nespējas turpināt uzbrukumus/iebrukumus Sumu apgabalā un spiestu atkāpties no ieņemtajām teritorijām.

Saistībā ar Krievijas spējām esošajā veidā nokomplektēt karadarbībā iesaistītos BS, Ukrainas BS virspavēlnieks A. Sirskis atzīmēja, ka 2026. gada janvārī Krievijas BS zaudēja par 8 tūkstošiem karavīru vairāk, nekā spēja mobilizēt. Kopumā jau kopš 2025. gada otrās puses Krievijas BS sastāvs, kas karo Ukrainā saglabā vidējo rādītāju 700-715 tūkstoši. Salīdzinājumam – no 2022. gada ar mobilizācijas pasākumiem karojošais kontingents gada laikā palielinājās vidēji par 110-130 tūkstošiem.

Skaitļi rāda, ka izveidotais mobilizācijas modelis Krievijā sāk sevi izsmelt. Tas norāda uz nepieciešamību spert soļus piespiedu mobilizācijas virzienā, kas likumsakarīgi valstī var iekustināt kremlim negatīvus procesus.

Kim Čen Uns pompozā ceremonijā atklāj dzīvojamo kompleksu Krievijā karojušo karavīru ģimenēm. Gandrīz droši, ka finansējumu tā būvniecībai nodrošināja Maskavas maksājumi.

Kā redzam, gatavošanās tam notiek. Tiek veikti pasākumi informācijas ierobežošanā valsts iekšienē, lai neļautu nevēlamu ziņu izplatību iedzīvotāju vidū. Bet ir arī cits apstāklis – Krievijas spējas nodrošināt ar visu nepieciešamo ekipējumu obligātā kārtā mobilizētos ir apšaubāmas, jo pašlaik kontraktus parakstījušie saņem atalgojumu, par ko tad arī spiesti iegādāties visu nepieciešamo, tai skaitā pat pārtiku.

Atgriežoties pie ziemeļkorejiešiem jāsaka, ka Phenjanas režīms ļoti prasmīgi izmanto Krievijas problēmsituāciju. Kontingentam, kas atrodas Krievijā, no Krievijas budžeta jāmaksā algas un jānodrošina apgāde. 11 tūkstošiem tā nav maza summa, turklāt krievu komandieri te nevar piemērot “atvelkamo procentu”. Turklāt, Krievija no Ziemeļkorejas pērk munīciju. Karš Kim Čen Unam nodrošina labus ienākumus, bet Krievijai – zaudējumus.

Krievijā aktīvi turpina darboties algotņu no nabadzīgajām pasaules valstīm rekrutēšanas sistēma. Savākšanas punkts šādiem laimes meklētājiem izveidots Saranskā, Mordovijā. Vervēšana notiek plaši izmantojot Telegram saziņas tīklu, kur tiek piedāvāta sākotnējā samaksa 810 tūkstošu rubļu apmērā un 300 tūkstošu ikmēneša atalgojums. Pēc pusgada karošanas tiek solīta Krievijas pilsonība.

Sludinājums Telegram kanālā “Drug Rosii”

Gadījumā, ja kandidāts ir ieradies Krievijā, bet izvairās no kontrakta parakstīšanas un cenšas aizbēgt uz Eiropu, tas tiek deportēts no Krievijas, viņam liedz turpmāku iebraukšanu Krievijā un potenciālā algotņa valsts iestādes tiek informētas par mēģinājumu nodarboties ar algotu karošanu. Tas daudzās valstīs ir krimināli sodāma rīcība. Līdz ar to potenciālais kandidāts nonāk zināmā slazdā ar divām izvēlēm – nāve Ukrainā vai cietums dzimtenē. Šiem karotājiem izdzīvošanas iespējas ir tuvas nullei, jo Krievijas BS nežēlo pat savu karavīru dzīvības, kur nu vēl svešo.

Kā redzam, tad kremlis ir visai lielu izaicinājumu priekšā tieši aktīvās karošanas ziņā. Arī Ukrainai ir lielas problēmas ar personāla komplektāciju, taču zaudējumi ir ievērojami mazāki, ņemot vērā to, ka Ukrainas BS pretinieku pārsvarā iznīcina ar distances darbības līdzekļiem. Krieviem joprojām galvenais uzdevums ir uzbrukums un teritorijas sagrābšana, kas nav iespējama bez fiziskas karavīru virzības uz priekšu.