Karadarbība uz ūdeņiem

Naktī no 6. uz 7.jūliju Ukrainas Bezpilota sistēmu spēki (BSS) Azovas jūrā veica masīvu, "industriāla mēroga" dronu triecienu pa astoņu naftas tankeru konvoju, kas devās Krimas virzienā. Papildus triecienus saņēma arī sauskravas kuģis un prāmis. Naktī no 5. uz 6.jūliju turpat satriekti tika vēl divi naftas tankeri. Laikā no 6. līdz 9. jūlijam BSS kopumā veica 35 triecienus, no kuriem 20 trāpīja tankeriem, kravas kuģiem un velkoņiem. Tas liecina par Krievijas nespēju nosargāt tās jūras konvojus.

Ar jūras konvoju apzīmē kravas kuģu grupas, kuru apsardzi nodrošina kaujas kuģi un aviācija. Tipisks piemērs ir II pasaules karā formētie kuģu konvoji no ASV uz Lielbritāniju. Efektīvai konvoja sistēmai jāspēj savlaicīgi atklāt draudus un īstenot pretpasākumus, lai novērstu uzbrukumus. Konvoja vadības sistēmai jāspēj pielāgoties mainīgajiem drošības apstākļiem un ir uz tiem efektīvi jāreaģē.

Krievijas Melnās jūras flotes kapacitāte pašlaik nespēj nodrošināt kravas transportkuģu pavadīšanu un aizsardzību. Arī krastā izvietotās pretgaisa aizsardzības sistēmas ir cietušas tik ļoti, ka nav spējīgas no dronu triecieniem pasargāt nelielo Azovas jūras akvatoriju. Krievijas Gaisa kosmosa spēku tālās radiolokācijas lidmašīnu A-50, kuras var nodrošināt situācijas novērošanu gaisa telpā, ir palicis tik maz, ka tās tiek taupītas kā īpašs resurss. No 10-15 A-50 šobrīd darboties spējīgas ir 4 (versijā A-50U).

Jau esam rakstījuši, ka kopš 2025. gada vasaras Ukrainas spēki ļoti mērķtiecīgi satriec krievu pretgaisa aizsardzības sistēmas un elektroniskās karadarbības elementus. Tā rezultātā ir izveidojusies situācija, kad ne jūras, ne sauszemes loģistikas ceļus, kas nodrošina Krimu un okupētās Ukrainas dienvidu teritorijas ar visu nepieciešamo, vairs nav droši izmantot.

Krievijas loģistikas problēma Melnajā un Azovas jūrās ir ievērības cienīgas tā iemesla dēļ, ka arī NATO Austrumu flangā var saskarties ar šādu situāciju militāras eskalācijas gadījumā. Vācijas, Dānijas, Somijas, Nīderlandes un Baltijas valstu izlūkošanas dienesti ir brīdinājuši valdības, ka ap 2027.-2030.gadu Krievija, izvēršot darbības pret Baltijas valstīm un Poliju, var mēģināt pārbaudīt NATO 5. panta darboties spēju. Vācijas ārējās izlūkošanas dienesta BND vērtējumā Krievija 2030. gadā būs gatava plaša mēroga konvencionālam karam.

NATO vadība gan turpina pārliecināt, ka alianse ir gatava jebkādiem scenārijiem un ka šobrīd gatavošanās lielam karam pret NATO no Krievijas puses nav novērojama. Rodas jautājums, kāda informācija ir jau pieminēto valstu izlūkdienestu analīzes pamatā. Viens no iemesliem ir straujā ne tikai Ukrainas, bet arī Krievijas bezpilota sistēmu spēku attīstība. Abas valstis jau ir izveidojušas atsevišķu bruņoto spēku veidu, kura uzdevums ir veikt karadarbību ar bezpilota sistēmām jeb droniem. Ukrainas BSS personāla skaits no š.g. janvāra līdz aprīlim ir pieaudzis no 80 000 līdz 101 000, kamēr Krievija līdz 2026. gada beigām vēlas bezpilota sistēmu karaspēku nokomplektēt ar 165 000 karavīriem, bet līdz 2030. gadam jau ar 210 000.

2026. gada sākumā Krievija dienā spēja saražot aptuveni 400 Shahed/Geraņ tipa dronus ar ambīciju šo skaitu palielināt līdz 1000 droniem dienā. Citiem vārdiem sakot, Kremlis ir pieņēmis domu, ka konvencionālā ziņā ar masīvu dronu triecienu spēs radīt tādus zaudējumus un infrastruktūras bojājumus NATO Eiropas valstīm un uzturēt triecienu jaudu tik ilgi, lai piespiestu piekāpties kādām prasībām.

Baltkrievijas teritorija var kļūt par primāro vietu, no kurienes īstenot dronu triecienus pret Poliju, Baltijas valstīm un loģistikas ceļiem no Vācijas. Pat ja Kaļiņingradas anklāva militārās spējas taps ātri neitralizētas, no Baltkrievijas teritorijas būs iespējams apdraudēt ne tikai sauszemes loģistiku, bet arī jūras ceļus Baltijas jūrā. Te arī rodas jautājums – kādā stadijā NATO līmenī ir izskatīta spēja pasargāt jūras konvojus pret dronu uzbrukumiem, kas šobrīd neizdodas pat Krievijai.

Cik gatava NATO patiesībā ir organizēt šādu konvoju? ASV Jūras spēku 2. flote 2020. gada februārī veica transatlantiskā konvoja eskortēšanas mācības, kuras tolaik tika atzītas par pirmajām šāda veida mācībām pēdējo desmitgažu laikā. NATO mācības "Steadfast Defender 2024" – lielākās NATO mācības kopš aukstā kara, kurās piedalījās aptuveni 90 000 karavīru – 2024. gada sākumā sākās ar ievērojamu jūras spēku pastiprināšanas fāzi Atlantijas okeānā un Arktikā. "Steadfast Defender" ir trīs gadu ciklu un tas nozīmē, ka nākamās mācības notiks 2027. gadā. Tātad, alianses beidzamās liela mēroga mācības tieši šajā jomā ir notikušas pirms vairāk nekā diviem gadiem, un nākamās būs tieši prognozētā draudu perioda sākumā, nevis krietni pirms tā. Mācības, kas notikušas pa vidu – "Steadfast Duel", "Steadfast Deterrence", "Steadfast Dart" un "Steadfast Cobalt", ir štāba, datorasistētas vai tikai izvēršanās mācības uz sauszemes. Nevienās no tām nav reāla jūras transporta konvoja elementa.

Neatkarīgie novērotāji 2025. un 2026. gadā norādījuši, ka NATO stratēģiskā jūras transporta kapacitāte, tirdzniecības flotes rezerves un jūras eskortēšanas spējas lielā mērā ir atrofējušās.

2026. gada vidū publicētajā Council On Geostrategy (neatkarīga un nevalstiska domnīca bāzēta Londonā) pētījumā izteikts vēl stingrāks brīdinājums – alianse nespēj pienācīgi aizsargāt savas apgādes līnijas un saskaras ar reālu jūras transporta un eskortēšanas spēju deficītu. NATO pastāvīgajām jūras grupām (Standing Naval Maritime Groups), kas varētu pildīt eskorta funkcijas, ārpus mācību periodiem ir grūti uzturēt pat divus-trīs katrai grupai piešķirtos kuģus. Īpaši Baltijas jūrai paredzētās jūras spējas paredzēts balstīt uz nedaudzajām modernajām fregatēm (Polijas "Miecznik" klase, kuras pirmais korpuss tiks nolaists ūdenī 2026. gadā), nevis uz uzdevumam atbilstoša lieluma pastāvīgiem eskortspēkiem.

NATO būtu jāpieņem pielāgojami risinājumi, un tas, visticamāk, būs dažādu pieeju apvienojums. Ņemot vērā kuģu un personāla trūkumu, viena no iespējām varētu būt plaša mēroga "hibrīda flotes" izveide. Koncepcijas ieviešana vēl ir tās sākumposmā un nepieciešama turpmāka pārbaude attiecībā uz okeāna transportu, taču tā varētu izrādīties piemērota arī Baltijas jūras slēgtajiem ūdeņiem. NATO un tās Indijas-Klusā okeāna reģiona partnervalstīs šī pāreja notiek ar atšķirīgu ātrumu un izmantojot dažādus risinājumus, taču balstoties uz vieniem un tiem pašiem principiem – jūras spēki no neliela skaita dārgu kaujas kuģu izvēršanas pāriet uz jauktu kombināciju, kurā ietilpst apkalpojošie bāzes kuģi un bezpilotu virsūdens, zemūdens un gaisa sistēmas. Apvienotā Karaliste ir padarījusi šo pāreju par izteiktu, iekļaujot 9X tipa bezapkalpes virsūdens kuģu grupu aizsardzības investīciju plānā paralēli ar samazinātu 83. tipa eskadras mīnu kuģu ar apkalpi iegādes pasūtījumu. Šādu modelis var īstenot Baltijas un Ziemeļjūrā, NATO līmenī intitucionalizējot to ar Task Force X palīdzību, kā elementu ražošana tiek testēta Francijā un ASV un palēnām ieviesta Taivānas aizsardzības koncepcijā.

2025. gada janvārī  kā reakcija uz virkni notikumu, kas izraisīja bojājumus zemūdens kabeļiem un cauruļvadiem, sākās operācija "Baltic Sentry". Mērķis bija apvienot fregates, patruļlidmašīnas un jūras bezpilota lidaparātus, lai nodrošinātu nepārtrauktu būtiskās zemūdens infrastruktūras rajonu uzraudzību. 2025. gadā NATO Apvienoto spēku augstākā virspavēlniecība transformācijas jautājumos uzsāka operāciju "Task Force X-Baltic". Tās mērķis bija paātrināt autonomo sistēmu un MI integrāciju jūras operācijās. Trīs nedēļas ilgas operācijas laikā 2025. gada vasarā NATO visā Baltijas jūras reģionā izvērsa vairāk nekā septiņdesmit bezpilota sistēmas gaisā, uz ūdens un zem ūdens. Gadu vēlāk, 2026. gada februārī, astoņas dalībvalstis – Dānija, Igaunija, Somija, Vācija, Latvija, Lietuva, Polija un Zviedrija – parakstīja nodomu protokolu, lai nākamajā posmā attīstītu operatīvo grupu "X-Baltic". Šajā posmā paredzēta pāreja no eksperimentāliem, NATO pakļautībā esošiem spēju demonstrēšanas elementiem, uz dalībvalstu nacionālo bezpilota sistēmu integrēšanu NATO pakļautībā tā, lai Baltijas jūrā nodrošinātu nepārtrauktu uzraudzību.

2026. gada februārī tika paziņots par saistītu iniciatīvu, ko dēvē par "Arctic Sentry", kas paredz tās pašas koncepcijas ieviešanu arī NATO ziemeļu flangā.

Uzbrukumi Krievijas transportam Azovas jūrā parāda, kas notiek, ja vērtīga, lēna jūras loģistika tiek organizēta bez funkcionējošas daudzpakāpju aizsardzības. NATO šo situāciju vajadzētu uztvert kā iespējamu notikumu scenāriju austrumu flangā, nevis kā atsevišķu gadījumu. Ja Suvalku koridors kļūs neizmantojams vai pārāk bīstams, lai uzturētu liela apjoma loģistikas plūsmu, piegādes līnijas Baltijas jūrā kļūs par alternatīvu.

NATO jūras transporta un eskortēšanas spējas pašlaik nav pietiekamas šādai cīņai. "Hibrīdās flotes" koncepcija nav brīnumlīdzeklis, un tās dzīvotspēja okeāna mērogā vēl nav pierādīta, taču slēgtajos Baltijas jūras ūdeņos tā varētu būt visreālākā iespēja novērst paredzamo apdraudējumu.

Uz Latviju, kā NATO spēkus uzņemošo valsti, tas attiecas vistiešākajā veidā. Tas nozīmē, ka pretdronu sistēmām jābūt ne tikai uz austrumu robežas, bet arī jāspēj nodrošināt piekrastes gaisa telpas un jūras akvatorijas aizsardzību.