Izmaiņas Krievijas armijā
Krieviem Ukrainas karā viegli nav, un fronte agonē. Lai arī kādi papildus resursi būtu galdā, ukraiņi tos sekmīgi minimizē un okupantus piespiež no agresīva iebrukuma pāriet uz ierakumu kara taktiku. Tas aptver lielāko daļu frontes zonu – aktīva operatīvā karadarbība ir mazāk nekā 15 % garās frontes līnijas. Pat krievu militārajai vadībai ir skaidrs, ka viņu līdžsinējā taktikta ir cietusi neveiksmi.
Okupācijas karaspēka vadības rokādes
Krievijas prezidents Vladimirs Putins 2026. gada augustā bruņoto spēku un karadarbības vadībā īstenoja nozīmīgas strukturālas un kadru izmaiņas. No sauszemes spēku komandiera amata atbrīvoja ilggadējo spēku virspavēlnieku ģenerāli Saljukovu, un viņa vietā iecēla ģenerālpulkvedi Mordičevu, kurš līdz paaugstinājumam vadīja karaspēka grupējumus un operācijas vairākos smagos frontes virzienos.[1]
Pielāgojoties kara mainīgajām prasībām, veiktas visai ievērojamas izmaiņas arī Aizsardzības ministrijas vadības vietnieku korpusā un ir izveidota specializēta dronu karaspēka un vairāku sistēmu atzarojuma vadība. Galvenokārt tās ir kadru rotācijas esošo komandieru vidū, nevis jaunu paaugstināšana amatos (tas varētu mainīt karadarbības veidu). Izvērtējot Putina lēmumus, laikraksts "Wall Street Journal" atzīmējis[2], ka tas notika pēc tam, kad Krievijas armija demonstrēja pēdējos gados lēnāko virzības tempu.
Teiciens "jauna slota tīri slauka" uz Krievijas bruņotajiem spēkiem attiecināms visai ierobežoti. Krievijā bija pirmsvēlēšanu periods un tagad ir zināms politiskās stabilizācijas laiks, tādēļ primitivizēt Krieviju nevajadzētu – vēl vismaz mēnesi vai divas krasas izmaiņas nesekos, lai gan rupjākās taktiskās kļūdas Ukrainas frontē ir apzinātas. Daudzām vienkāršu risinājumu nav, tādēļ armija šoruden rīkoja militāro mācību sēriju. Jauninājums ir šo mācību statuss – tās nu ir Kolektīvās drošības līguma organizācijas (KDLO) mācības, kur mijiedarbība starp militārām vienībām ar ļoti vājām krievu valodas zināšanām ir visai cieša. Tā ir visai pārliecinoša zīme par nākotnē plānoto militāro aktivitāšu daudznacionālo raksturu.
Kolektīvās drošības līguma organizācija
Kolektīvās drošības līguma organizācija (KDLO) ir reģionāla starptautiska organizācija, ko izveidoja, lai veicinātu mieru un aizsargātu organizācijas dalībvalstu teritoriālo nedalāmību. KDLO dibināta 2002. gadā, pamatojoties uz 1992. gada 15. maijā pieņemto kolektīvās drošības līgumu (Taškentas līgums).[3] Šobrīd organizācijā ir sešas dalībvalstis – Armēnija, Baltkrievija, Kazahstāna, Kirgizstāna, Krievija un Tadžikistāna.
Armēnija ir apturējusi savu līdzdalību šajā organizācijā un ir uzsākusi izstāšanās procedūru. Daudzās šīs organizācijas aktivitātes kā novērotājs vai neoficiāls dalībnieks piedalās arī Ķīnas Tautas Republika.
Militāro mācību sērijas
Krievija visa gada garumā organizē regulāras atsevišķas un kopīgas mācības. Starp tām īpaši izceļamas 2026. gada maijā rīkotās liela mēroga stratēģiskās mācības kodolieroču atturēšanas spēku sagatavošanai un izmantošanai (piedaloties vairāk nekā 64 000 militārpersonu, 73 kuģiem un 13 zemūdenēm).
2026. gada jūlijā Dzeltenajā jūrā notika Krievijas un Ķīnas jūras spēku manevri "Jūras mijiedarbība 2026" (Морское взаимодействие – 2026), bet augustā – Krievijas un Mongolijas mācības "Selenga-2026" (Селенга-2026), kā arī plaša mēroga Gaisa spēku un Pretgaisa aizsardzības spēku manevri. Nesen Tālo Austrumu Primorskas apgabala Sergejevska poligonā beidzās manevri "Wolverine Trail" ar Šrilankas bruņoto spēku vienībām (22.-27. septembris).[4] Mācību galvenais mērķis bija apgūt pieredzi nelegālu bruņotu grupējumu iznīcināšanā, aktīvi izmantojot izlūkošanas un BPL, mācībās iesaistījās Krievijas militārās vienības no Ukrainas frontes.
Rudens mācību nosacītās sērijas ievadīja 2025. gadā Baltkrievijā notikušo mācību "Mijiedarbība", "Meklēšana" un "Ešelons" atkārtojums visās KDLO dalībvalstīs.[5] Nosacīti tās dēvēja par militāro mācību "Rubež-2026" pasīvo fāzi. Tās lielākoties ir štāba mācības, kurās pēc Baltkrievijas mācību rezultātiem veic izveidoto kaujas spēļu scenāriju dažādošanu (realizēti 40 scenāriji). Zināms vien tas, ka vairākos mācību poligonos Krievijā šos scenārijus izspēlē ar karaspēka vienību iesaisti. Šī gada mācības vadīja augsti stāvošas amatpersonas no Sauszemes karaspēka vadības, Ģenerālštāba un militārajām akadēmijām. Uzdevums bija atrisināt metodisku problēmu – pēc mācībām 2025. gadā izstrādātie operatīvās un daļēji arī taktiskās karadarbības modeļi cieta neveiksmi Ukrainas frontē. Datormodeļu izstrādātas operatīvās darbības izrādījās kļūdainas attiecībā uz tik pieredzējušu pretinieku kā Ukrainas militārās vienības un to komandieri. Krievijas bruņotajiem spēkiem ir nepieciešami citi risinājumi, un tos definēja kā turpmāko mācību nosacījumus.
Atsevišķs mācību posms bija nedēļas ilgie pasākumi Kēnigsbergas apgabalā 2026. gada jūlijā, kur izspēlēja mobilizācijas scenārijus. Pamata uzdevums bija nodrošināt, ka sistēma funkcionē tā, lai būtu iespējams izvairīties no Ukrainas pieļautajām kļūdām – valsts faktiski netiek galā ar vienu miljonu iesaukšanai armijā pakļauto personu.
Mācības aptvēra kā pilsētas, tā arī lauku teritorijas un iekļāva vairākus piespiedu evakuācijas un atgriešanās civilajā dzīvē pasākumus, tomēr fokuss bija uz procedūrām, datu apmaiņu, šķirošanu un fiziskām pārbaudēm. Rezultātā konstatēti novēršami trūkumi mobilizācijas organizēšanā iesaistītā personāla kvalifikācijā, rupjas kļūdas iedzīvotāju reģistros un grūtības ar tiem vienlaicīgi strādāt, datorsistēmu ievainojamība un datu nepilnīgums (īpaši attiecībā uz personām, kas ir atbrīvoti no militārās mobilizācijas). Būtiski trūkumi bija nepietiekoši skaidrie formulējumi tiesību aktos un dienesta instrukcijā par sievietēm, kas pakļautas mobilizācijai, kā arī brīvprātīgo pieteikšanās kārtībā. Tāpat identificēts pamata zināšanu trūkums jauniešos, kuri mācās un studē. Izmaiņas jau ir iestrādātas valsts aizsardzības mācību programmās un ar 1. oktobri tiek ieviestas visā Krievijā.
Krievija un Kirgizstāna no 2026. gada 11. līdz 17. augustam Ēdelveisa augstkalnu poligonā (полигон Эдельвейс) noslēdza kopīgas taktiskās mācības "Centrs 2026", kurās piedalījās aptuveni 500 karavīru, militārā tehnika un bezpilota lidaparāti.[6]
Krievija no 13. līdz 16. septembrim Koktalas militāro mācību poligonā Kazahstānā realizēja "Rubež-2026" aktīvo fāzi.[7] Piedalījās aptuveni 1500 militārpersonu, vairāk nekā 300 tehnikas vienību un BPL. Mācību galvenais mērķis bija efektīvi izmantot dronus un citus ieročus, mācoties no mūsdienu kaujas operāciju pieredzes..[8]
Mācībās piedalījās militārie kontingenti no Kirgizstānas, Tadžikistānas, kā arī Apvienotā štāba un KDLO sekretariāta operatīvās grupas.[9] Oficiāli uzskata, ka mācības notiek, jo saasinās krīze starptautisko attiecību sistēmā un ir potenciāls konfliktam Centrālāzijas reģionā. Kolektīvajiem ātrās reaģēšanas spēkiem esot jābūt pastāvīgā gatavībā veikt kopīgas operācijas KDLO atbildības zonā. Mācības esot vērstas uz sagatavošanos un kaujas operāciju veikšanu.
Otrā sērija
Krievijā no 27. septembra līdz 3. oktobrim notika atklātas KDLO kolektīvo ātrās reaģēšanas spēku kopīgās un speciālās mācības "Mijiedarbība-2026", "Meklēšana-2026" un "Ešelons-2026. Manevros piedalījās kontingenti no Baltkrievijas, Kazahstānas, Kirgizstānas, Krievijas un Tadžikistānas. Dalībnieki praktizējās bruņota konflikta ierobežošanā pierobežā, izlūkošanā un kolektīvo spēku loģistikas atbalstā. Vājākais punkts, kam tika pievērsta uzmanība, ir piegāžu un tehniskā nodrošinājuma loģistika, kas pašlaik visās iesaistītajās valstīs ir atšķirīga un tehniski nesavietojama. Mācībās Čebarkuļskas poligonā ir iesaistījās vairāk nekā 2000 militārpersonu un vairāk nekā 350 ekipējuma vienību.[10]
Uzrunājot mācību dalībniekus, KDLO Apvienotā štāba priekšnieks Serdjukovs atzīmēja, ka kopīgu operatīvo un kaujas apmācību organizēšana, kolektīvo spēku kaujas potenciāla veidošana, aprīkošana ar modernu militāro un speciālo aprīkojumu, tostarp bezpilota sistēmām, kā arī izlūkošanas, elektroniskās karadarbības un pretgaisa aizsardzības spēju uzlabošana ir prioritārās jomas Krievijas prezidentūras laikā.
"Tas ir īpaši steidzami, ņemot vērā ārkārtīgi sarežģīto militāri politisko situāciju pasaulē. Turpmāka starptautisko attiecību pasliktināšanās, kā arī bažas par "nestabilitātes zonām" starp valstīm veicina izaicinājumu un draudu pieaugumu. Jaunie apstākļi nosaka nepieciešamību ātri reaģēt uz notikumu mainīgo raksturu un sekām. Vadoties pēc mūsu prioritātēm, mēs uzlabojam vadību un kolektīvo institūciju veidošanu tā, lai rīcība būtu pēc iespējas tuvāka mūsdienu bruņoto konfliktu reālajiem apstākļiem," sacījaSerdjukovs.[11]
"Meklēšana-2026" galvenais mērķis bija apgūt un pilnveidot prasmes izlūkošanas informācijas ātrai apstrādei un iestrādāšanai kaujas vienību operatīvajos plānos. Šajās mācībās Krievijas kontingentā piedalījās nelielas vienības no frontes.
Tradicionāli militāro mācību gada beigas Krievijas bruņotajos spēkos ir oktobra beigas un novembris, kad militārajos apgabalos un bruņoto spēku atzaros sākas kontroles un noslēguma pārbaudes, ar kā palīdzību novērtē vienību faktisko kaujas gatavību. Uzskata, ka šī gada pārbaudes decembra otrajā pusē noslēgsies ar personāliju rokādēm un pārvietošanu amatos, kā arī nozīmīgiem labojumiem 2027. gada mācību plānā.
Draudzīgs mājiens Gruzijai
Nav droši novērtējams, ko šajās mācībās būs apguvuši un cik dzīvotspējīgi Ukrainas frontē būs jaunie risinājumi, tomēr noslēdzošie manevri Abhāzijā saturiski ir nepārprotams politisks mājiens jaunajai Gruzijas valdībai. Krievijas un Abhāzijas kopīgās mācības notiks no 12. līdz 16. oktobrim. Militārais personāls praktizēsies, izmantojot artilēriju, bruņumašīnas un lidmašīnas, kā arī elektroniskās karadarbības sistēmas.[12] Plānu un konkrētus mācību scenārijus ir apstiprinājis Abhāzijas Republikas prezidents Badra Gunba. Mācībās piedalīsies pastāvīgās gatavības vienības, Abhāzijas Republikas Bruņoto spēku rezervisti, kā arī Krievijas Bruņoto spēku karavīri, militārais personāls.
Politiskais akcents ir būtisks ujn to neslēpj, atsaucoties uz Krievijas Ārlietu ministrijas pārstāves Marijas Zaharovas paziņojumu, ka Krievija aicina Gruziju pieņemt jauno ģeopolitisko realitāti attiecībā uz Abhāziju un Dienvidosetiju. Pēc viņas teiktā, Tbilisi varas iestādēm jāparaksta vienošanās par savstarpēju spēka nelietošanu ar abām Dienvidkaukāza republikām.[13] Paziņojums ir cieši saistīts ar bijušā Gruzijas prezidenta Mihaila Saakašvili teikto par Tbilisi plāniem atjaunot diplomātiskās attiecības ar Krieviju. Viņš uzskatīja, ka valstis plāno izveidot sava veida "antirietumu paktu". "[Gruzijas varas iestādes] plāno parakstīt vienošanos ar Krieviju, atjaunot diplomātiskās attiecības un izveidot antirietumu paktu; parakstīt vienošanos par spēka nelietošanu ar Abhāzijas un Chinvali marionešu varas iestādēm," paziņoja politiķis.[14] Tas noteikti būtu jāņem vērā arī citam zemēm, jo Gruzijas politiskais kurss ļoti strauji mainās.
Comments