Situācijas eskalācija Melnajā jūrā

Melnajā jūrā uzsākta jauna uzbrukumu sērija pret civilo kuģniecību. Deviņu oktobra dienu laikā bezpilota lidaparāti ir trāpījuši vismaz pieciem tirdzniecības kuģiem, no kuriem trīs ir nogrimuši. Uzbrukumi notiek Bulgārijas un Rumānijas – NATO dalībvalstu – ekskluzīvajās ekonomiskajās zonās.

Analītiķi šos uzbrukumus saista arī ar Krievijas mēģinājumu traucēt Ukrainas jūras tirdzniecību caur Donavu un neizslēdz, ka Maskava vienlaikus pārbauda NATO reakciju.

Naktī uz 13. oktobri Melnajā jūrā trīs bezpilota lidaparāti veica triecienus Ukrainai piederošajam sauskravas kuģim "Chelsea 3", kas gāja ar Maltas karogu, paziņoja Bulgārijas premjerministrs Rumens Radevs. Kuģis uzbrukuma brīdī atradās aptuveni 18 jūras jūdzes (33 km) uz austrumiem no Bulgārijas pilsētas Bjalas. Uz klāja atradās 15 apkalpes locekļi – septiņi Ukrainas pilsoņi un astoņi Azerbaidžānas pilsoņi. Visus jūrniekus izdevās glābt un viņus evakuēja uz Varnu. "Chelsea 3" pieder Ukrainas kuģu īpašniekam un ir reģistrēts Odesā. 136 metrus garā kravas kuģa maršruts veda no Turcijas ostas Giresunas uz Džurdžuleštas ostu pie Donavas.

Cita uzbrukuma rezultātā aptuveni 17 jūras jūdzes (31 km) uz austrumiem no Bulgārijas ciemata Krapecas nogrima kuģis "Azov Concord". Vienu apkalpes locekli izdevās glābt, taču par pārējo jūrnieku likteni pagaidām nav precīzas informācijas.

Bulgārijas premjerministrs Radevs sasauca Drošības padomes ārkārtas sēdi un arī paziņoja, ka Sofija pieprasīs paskaidrojumus no Krievijas vēstnieces Eleonoras Mitrofanovas. Pēc viņa teiktā, nav pārliecinošu pierādījumu par kādas valsts iesaistīšanos uzbrukumos, taču "notiekošā loģika liecina, ka uzbrukumu iznākums ir labvēlīgs Krievijai".

Ukrainas ārlietu ministrs Andrejs Sibiha sociālajā tīklā "X" apsūdzēja Krieviju uzbrukumu organizēšanā. Pēc viņa teiktā, tas liecina par "Maskavas apzinātu nevērību pret miermīlīgo iedzīvotāju dzīvībām un kuģošanas drošību Melnajā jūrā". Ministrs atgādināja, ka "Melnā jūra ir globālās pārtikas drošības vissvarīgākais elements. Krievija uzbrūk, pārvēršot badu par ieroci un turēdama pasauli gūstā. Uz to ir jāreaģē izlēmīgi".

Jaunie uzbrukumi bija turpinājums sērijai, kas sākās nedēļu iepriekš. Naktī uz 6. oktobri gaisa un jūras bezpilota lidaparāti uzbruka diviem tirdzniecības kuģiem aptuveni 70 jūras jūdzes (apmēram 130 km) uz austrumiem no Bjalas. Sauskravas kuģis "Alfa Watan" ar Togo karogu devās uz Rumānijas ostu Sulinu, taču uzbrukuma rezultātā guva kritiskus bojājumus un nogrima. Uz kuģa atradās sīriešu jūrnieki. Par pazudušiem bez vēsts tiek uzskatīti 12 cilvēki. Bulgārijas glābēji atrada glābšanas plostus, apgāztu laivu un glābšanas vestes, taču ne pašus jūrniekus, un meklēšanas darbus pārtrauca 7. oktobrī. Kuģī "Able", kas gāja ar Palau karogu, izcēlās ugunsgrēks, taču visus 18 apkalpes locekļus izdevās glābt. Arī šis kravas kuģis piederēja turku īpašniekam un uz dienvidiem veda kviešus, savukārt "Alfa Watan" devās uz ziemeļiem, un kuģa kravas saturs nav zināms. Bulgārijas iestādes ir sākušas izmeklēšanu, taču pagaidām nav noskaidrojušas, kam piederēja bezpilota lidaparāti, kas uzbruka kuģiem.

5. oktobrī bezpilota lidaparāti uzbruka kravas kuģim "Royad Mammadov", kas Ukrainas kukurūzu veda no Izmailas ostas uz Itālijas pilsētu Ravennu. Saskaņā ar AP un Euronews datiem, kuģis piederēja Turcijas uzņēmumam "MG Shipping 5" un kuģoja ar Sentkitsas un Nevisas karogu. Uzbrukuma brīdī tas atradās Rumānijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā, aptuveni 30 jūras jūdzes uz dienvidiem no Sfintugeorge. Pēc uzbrukuma uz kuģa izcēlās ugunsgrēks, pēc kā tas nogrima. Divi cilvēki gāja bojā, bet 11 jūrniekus izglāba Rumānijas glābšanas dienesti.

Kā un ar ko uzbruka kuģiem

Militārais eksperts, Ukrainas bruņoto spēku rezerves pulkvedis Romans Svitans uzskata, ka par uzbrukumiem civilajiem kuģiem visticamāk atbildīga Krievijas armija. Viņa ieskatā, uzbrukumiem varētu būt izmantoti "Geraņ" sērijas virzuļdzinēju un reaktīvie tāldarbības bezpilota lidaparāti. Eksperts neizslēdz, ka operatori tos vadīja attālināti, izmantojot satelītsakarus.

Kā skaidro Svitans, atklāt tirdzniecības kuģi jūrā ir salīdzinoši vienkārši – civilie kuģi datus par savu atrašānās vietu un maršrutu nosūta izmantojot automātiskās identifikācijas sistēmu. Bezpilota lidaparāti uz norādīto vietu varēja doties, vadoties pēc GPS koordinātām un mērķi atrada, izmantojot optiskās sistēmas. "Gan virzuļdzinēju, gan reaktīvie "Geraņ" spēj pārvarēt vairāku simtu kilometru attālumu, tāpēc praktiski visu Melno jūru – gan pie Bulgārijas, Rumānijas, Moldovas vai pat Turcijas krastiem – ir jāuzskata par karadarbības zonu un draudiem civilajai kuģniecībai.

Grupas "Informācijas pretestība" komentētājs Aleksandrs Kovaļenko uzskata, ka tirdzniecības kuģiem uzbruka ar Krievijas reaktīvajiem bezpilota lidaparātiem "Geraņ-4". Viņš pieļauj arī bezpilota kuteru izmantošanu, bet tam pagaidām nav apstiprinājuma. Arī A. Kovaļenko uzskata, ka Krievijas armija varēja izsekot kuģu pārvietošanos, izmantojot atklātus jūras satiksmes uzraudzības pakalpojumus, piemēram, "MarineTraffic".

Britu uzņēmums "Ambrey", kas specializējas jūras drošībā un kuģniecības risku novērtēšanā, 6. oktobrī publicēja atsevišķu ziņojumu, kurā secināja, ka uzbrukumus ar lielu varbūtību veica Krievijas bruņotie spēki un to mērķis ir traucēt Ukrainas eksportu. Kā secinājuši analītiķi, karadarbība jūrā ir izplatījusies arī tur, kur līdz šim kuģošana tika uzskatīta par drošu. Tagad uzbrukumi notiek arī Rumānijas un Bulgārijasekskluzīvajās ekonomiskajās zonās. Visi trīs kuģi vai nu iepriekš bija iegājuši Donavas deltas ostās, vai arī devās uz tām. "Ambrey" neuzskata, ka Krievijas izvēlētie komerciālie kuģi ir nejauši mērķi. Viņu ieskatā Krievijas militārie spēki izvēlas tādus mērķus, kas saistīti ar Ukrainas tirdzniecību, pirmkārt, graudu eksportu.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis 6. oktobrī apsūdzēja Krieviju gaisa un jūras bezpilotu lidaparātu izmantošanā pret tirdzniecības kuģiem. "Mēs izsakām līdzjūtību visiem cietušajiem. Ukrainas Aizsardzības spēki šajā jūras rajonā nav veikuši nekādas operācijas. Šī nu jau kārtējā traģēdija ar civilajiem kuģiem ir turpinājums Krievijas mēģinājumam pārvērst Melnās jūras rietumu daļu par vietu, kas ir nepiemērota kuģošanai," teica Zelenskis. Viņš paziņoja, ka Ukrainas bruņotie spēki sazinājās ar bulgāru kolēģiem un noskaidroja, ka kuģiem triecienus veica Krievijas bezpilota lidaparāti. Krievijas vēstniecība Bulgārijā saistību ar uzbrukumu noliedza un paziņoja, ka kuģi "Alfa Watan" un "Able" "nebija starp mērķiem, kuriem Krievijas bruņotie spēki uzbruka 6. oktobra naktī".

Uzbrukumi tirdzniecības kuģiem notika arī iepriekš, tomēr, liela daļa no tiem bija Ukrainas ostu tuvumā.

Kā norāda "Ambrey", uzbrukumi tirdzniecības kuģiem Melnās jūras rietumu daļā ir kļuvuši biežāki, mainot Ukrainas jūras eksporta maršrutus. Kopš 2026. gada jūlija Krievijas uzbrukumi Odesas apgabala ostu infrastruktūrai ir izraisījuši faktisku Ukrainas galveno Melnās jūras eksporta maršrutu blokādi – kuģu īpašnieki risku dēļ sāk atteikties no reisiem, tomēr eksports vēl nav pilnībā apstājies.

Saskaņā ar "Ambrey", uzbrukumi piespieda Ukrainu aktīvāk izmantot Donavas ostas Izmailu, Reni un Kiliju. Ja 2026. gada pirmajā pusē uz tām novirzīja aptuveni 10 % no Ukrainas ostu kravu apgrozījuma, tad augustā šī daļa pieauga līdz 74 %. Līdz ar kravu plūsmas pieaugumu strauji palielinājās arī uzbrukumu intensitāte. Aprēķini liecina, ka jūlijā–septembrī vidējais uzbrukumu skaits kuģiem un ostu infrastruktūrai Donavas reģionā mēnesī bija 3,7 reizes lielāks nekā gada pirmajā pusē. Kopš jūlija sākuma uzbrukumiem pakļauti vismaz deviņi tirdzniecības kuģi pie Donavas ostām, no kuriem pieci atradās Rumānijas ūdeņos.

Uzbrukumi ietekmē pārvadājumu izmaksas – militāro risku apdrošināšanas likmes ir pieaugušas līdz divciparu skaitļiem, un daudzi apdrošinātāji ievērojamo zaudējumu dēļ vairs nepiešķir apdrošināšanas segumu kuģiem, kas iebrauc Ukrainas ostās. Analītiķi uzskata, ka uzbrukumu intensitāte saglabāsies, kamēr Donava būs galvenais Ukrainas jūras eksporta maršruts.

Pēc R. Svitana domām, uzbrukumi kuģiem pie NATO valstu krastiem varētu būt arī Maskavas mēģinājums pārbaudīt NATO reakciju. "Līdz šim nav sekojusi nekāda atbilde uz šo agresiju", viņš piebildis. "Uzbrukumi civilajiem tankkuģiem, kas iet zem valstu karogiem, kuras nepiedalās Krievijas militārajā konfliktā ar Ukrainu, ir teroristisks akts. Ja tiks pierādīts, ka aiz šiem uzbrukumiem stāv Krievijas armija, to uzskatīs par kara noziegumu," teica Svitans.

A. Kovaļenko uzskata, ka uzbrukumi pie Bulgārijas krastiem ir turpinājums Krievijas bezpilota uzbrukumu ģeogrāfiskajai paplašināšanai. "Krievijas Federācijas armija paplašina savu teroru Melnajā jūrā un mēģina pilnībā apturēt kuģošanu šajā reģionā,“ viņš stāsta. Kovaļenko prognozē – ja uzbrukumi turpināsies, pieaugošie riski izraisīs jūras pārvadājumu sadārdzināšanos un daļa kuģniecības uzņēmumu atteiksies no darba bīstamākajos maršrutos.

Militārais eksperts, 1. ranga kapteinis un centra "Stratēģija XXI" drošības programmu vadītājs Pāvels Lakijčuks paziņojis, ka uzbrukumi civilajiem kuģiem Bulgārijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā ir daļa no Krievijas hibrīdās eskalācijas stratēģijas alianses austrumu flangā. Šādu uzbrukumu mērķis ir palielināt pārvadājumu riskus un apdrošināšanas izmaksas tā, lai izvēlētais maršruts kļūtu nerentabls. Vienlaikus šie draudi attiecas uz visiem, kuri izmanto šos ūdeņus.

Eiropas lauksaimniecības konsultāciju uzņēmuma analītiķis norādījis, ka Melnās jūras kuģošanas drošība bija apdraudēta vēl pirms pēdējiem uzbrukumiem. Jaunie uzbrukumi civilajiem kuģiem, pēc viņa domām, liecina par konflikta paplašināšanos. "Tas ir jauns eskalācijas posms. Krievija pārbauda, cik tālu tā var iet, bet ES pagaidām aprobežojas ar paziņojumiem par šādu darbību nepieļaujamību," uzskata analītiķis.

Jau kopš septembra vidus līdz pat tā beigām praktiski visa Melnā jūra ir atzīta par zonu ar paaugstinātu risku kuģniecībai, norādījis sarunu biedrs. Tas ir izraisījis ievērojamu jūras pārvadājumu apdrošināšanas izmaksu pieaugumu: "Papildu izmaksas par apdrošināšanu veidoja aptuveni divus līdz trīs dolārus par kravas tonnu. Teorētiski mazāk riskanti ir tikai piekrastes ūdeņi 12 jūras jūdžu attālumā no krasta," skaidro eksperts.

Secinājums

Krievija lēni, bet mērķtiecīgi eskalē drošības situāciju reģionā ap Ukrainu. Mērķis, kā jau izriet no daudzo ekspertu atzītā, ir pārbaudīt, vai NATO kā alianse militārā veidā reaģēs uz šādu karadarbības veidu, vai reakcija tiks atstāta katras valsts individuālā pārziņā.

Ukrainai ir ļoti svarīgi saglabāt šo lauksaimniecības produkcijas eksporta ceļu, taču Krievijai ar tāldarbības droniem ir ļoti viegli satriekt kuģus, kas iesaistīti eksportā. Līdz šim ar tādām pat metodēm ukraiņiem izdevās paralizēt Krievijas eksportu Melnajā jūrā, taču tagad tieši tāpat veidā tiek apdraudēts Ukrainas eksports. Ļoti ticami, ka Krievijai izdosies pilnībā slēgt šo eksporta ceļu, un tas atkal liks vērsties pie sauszemes maršrutiem caur Austrumeiropu, taču tad ir iespējama Krievijas terora stratēģijas pārnešana uz šo reģionu.