ASV enerģētikas politika
Ielaistās slimības
Aiz spožās ASV tautsaimniecības fasādes ir ne mazums ielaistu strukturālu problēmu, kas valsts līmenī nav risinātas jau daudzus gadu desmitus. Kritiska un attīstību ierobežojoša ir enerģētika, un risinājumu atlikšanu lielā mērā veicināja ilgstošs, stabils patēriņš.
Pašlaik ASV piedzīvo vēsturiski lielāko elektroenerģijas pieprasījuma kāpumu, ko galvenokārt veicina mākslīgā intelekta (superintelekta) datu centru straujā attīstība, jaunu ražotņu būvniecība un transporta elektrifikācija. Esošā elektrotīkla infrastruktūra nespēj nest šādu slodzi, un tas raisa bažas par tīkla uzticamību un stabilitāti.[i] Novecojusī plānošana un gaidāmā iekārtu norakstīšana ievērojami palielina ikgadējo elektroenerģijas padeves pārtraukumu un tādas svarīgas tīkla iekārtas, kā piemēram lielie spēka transformatori un apakšstacijas darbojas ilgāk par noteikto 40 gadu kalpošanas laiku.[ii]
ASV elektrosistēmai jau vairākus gadus raksturīga pārslodze, neelastība un pieslēgumu rindas, ko papildina lieli pakalpojuma rēķini un ražošanas sadārdzinājums, kas ASV produkciju padarījis par pasaulē nekonkurētspējīgu. Aizvadīto 25 gadu laikā rūpnieciski ražoto preču imports sasniedza kritisku atzīmi gan piegāžu atkarības, gan vietējās ražošanas samazināšanās ziņā. Situācija jo īpaši sarežģīta kļuvusi pēdējos 10 gados, kad ASV hroniski trūkst enerģijas jaudu minerālu ieguvei un saules paneļu un bateriju ražošanai. Tarifi rada komponentu deficītu un sadārdzina jaunas enerģijas infrastruktūras būvniecību.
Ķīna ASV par vismaz 7-10 gadiem apsteidz enerģētikas modernizācijā, jaudu ieviešanā, tīklu drošībā un ar to saistītajos pasākumos. Tāda ir cena par iepriekšējo ASV prezidentu veidoto politiku, kā laikā radīti ne tikai birokrātiski šķēršļi un atļauju saņemšanas procesi, kas ilgst no 12 līdz pat 17 gadiem. Tā aizkavē investīciju atdevi un ierobežo jaudu operatīvu paplašināšanu.[iii] Prezidenta Obamas un Baidena administrācijas izvēlējās ceļu, kas ASV tuvināja Eiropas kursam uz alternatīviem enerģijas avotiem, emisiju ierobežošanu un klimata neitralitāti. Tā bija dārga izvēle, kas neatrisināja nevienu no enerģētikas jomas pamata problēmām, un jaunie alternatīvās enerģijas projekti paredzēja liels subsīdijas un dotācijas no federālā budžeta. Tās pārsniedza jau esošo projektu budžeta iespējas.
Prezidenta Baidena laikā tika slēgtas vairāk nekā 100 ogļu elektrostacijas, un šis jaudu zudums kompensēts netika – vēja un saules enerģijas iespējas to pat neparedzēja. Elektroenerģijas cenas pieauga par 13 %, kas ir par 13 reizēm ātrāk nekā iepriekšējo septiņu gadu laikā.[iv] Tobrīd prognozēja, ka līdz 2030. gadam pārtrauks vairāk nekā 100 gigavatu (GW) stabilas un uzticamas elektroenerģijas ražošanas.[v] Brīdī, kad Tramps atkārtoti stājās prezidenta amatā, valsts strauji virzījās uz enerģijas deficītu, ko pagaidām dzēsis pieaugošais imports no Kanādas, kā arī naftas, gāzes un citu primāro enerģijas avotu ievešana.
Jaunā stratēģija
Prezidenta Trampa 2026. gada ziņojuma Kongresam 4. sadaļa vēsta par ASV enerģijas dominanci – stratēģiju, kā mērķis ir palielināt vietējo naftas, dabasgāzes, ogļu un kodolenerģijas ieguvi, lai nodrošinātu valstij maksimālu neatkarību un zemākas cenas.[vi]
Stratēģija nosaka trīs galvenos mērķus:
Ieguves palielināšana – valsts zemes un jūras teritorijas ir atvērtas jauniem urbumiem, sasniedzot rekordaugstu naftas un gāzes ieguvi, tā ir telpa jaunu elektriskā enerģijas jaudu izvietošanai.[vii]
Deregulācija – ir atcelti vairāki vides un emisiju ierobežojumi spēkstacijām un transportlīdzekļiem, lai samazinātu izmaksas un veicinātu ražošanu. Plānota arī daudzu citu nepamatotu vietējo normatīvu atcelšana, jo īpaši pavalstu (štatu) līmenī.[viii]
Eksporta veicināšana – ASV jau ir kļuvušas par vadošo sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) eksportētāju pasaulē, bet ir arī jākļūst par vadošajām attiecībā uz citiem primāriem enerģijas avotiem.[ix]
Stratēģijas realizācijas uzraudzībai un nepieciešamo korekciju ieviešanai izveidota Nacionālā enerģijas dominances padome (National Energy Dominance Council). Tās uzdevums ir koordinēt politiku un paātrināt atļauju izsniegšanu enerģētikas projektiem.[x]
ASV enerģijas dominances stratēģijas sasniegumu izmērīšanai publiskoti daži skaitliski rādītāji,[xi] un prognozē pozitīvu ietekmi uz enerģijas cenu samazinājumu patērētājiem un uzņēmumiem.[xii] Stratēģija paredz atkāpšanos no stingriem neto nulles emisiju mērķiem un atjaunojamās enerģijas subsīdiju samazināšanu.[xiii] Analītiķi norādījuši, ka pāreju uz fosilajiem resursiem var ietekmēt ilgtermiņa tirgus un infrastruktūras izaicinājumi un ka palielinātos ģeopolitiskā ietekme uz sabiedrotajiem un piegādes ķēdēm.[xiv] Tieši tas ir punkts, kurā Trampa administrācija ir sasniegusi fantastiskus rezultātus – ASV ir kļuvušas par pasaules enerģētikā nozīmīgāko spēlētāju. Lielākā daļa pasaules valstu tieši vai netieši panāktas Vašingtonas politisko lēmumu dēļ.
Dominances finansēšanas birojs
Reaģējot uz valstī pieaugošo enerģijas pieprasījumu un simtiem bāzes slodzes elektrostaciju zaudēšanu, EDF sadarbojas ar privāto sektoru, lai stiprinātu valsts enerģētiku. Ir noteikti 5 galvenie mērķi: nodrošināt un stiprināt Amerikas enerģētikas aktīvus, veicināt Amerikas enerģētikas inovācijas un tehnoloģijas, paplašināt pieejamu, uzticamu un drošu enerģiju visiem amerikāņiem, kā arī radīt jaunas darbavietas Amerikā un stiprināt nacionālo drošību.
Biroja mērķī visai skaidri noteikts, ka "atbrīvojot amerikāņu enerģētikas infrastruktūru un inovācijas ASV Enerģētikas departamenta Enerģētikas dominances finansēšanas birojs (EDF) ir apņēmies finansēt Amerikas enerģētikas un ražošanas projektus, kas būtiski veicina ASV enerģētisko drošību, tīkla uzticamību un izmaksu samazināšanu visiem amerikāņiem. Trampa administrācijas laikā EDF dod iespēju privātajam sektoram investēt nākotnē, palīdzēt uzvarēt mākslīgā intelekta sacensībās, stiprināt Amerikas rūpniecību un atjaunot Amerikas enerģētikas dominanci".[xv]
2025. gadā paveiktais
Publiski prezidents Tramps un valsts sekretārs Raits ir apņēmušies atgriezt Amerikas dominējošo stāvokli enerģētikas jomā. EDF ir uzņēmies nodrošināt pieejamu, uzticamu un drošu enerģiju.[xvi] Jau 2025. gada sākumā prezidents izdeva vairākus ar enerģētiku saistītus izpildrīkojumus, tostarp "American Energy" (Amerikas enerģijas atbloķēšana), "Atjauninot kodolrūpniecības bāzi" (Reviving the Nuclear Industry Base) un "Stiprinot ASV elektrotīkla uzticamību un drošību".
ASV Enerģētikas departaments (DOE) mērķtiecīgi koncentrējas uz datos balstītu politiku un jau otro gadu piešķir prioritāti bāzes slodzes enerģijai. Tāpat ir pārskatīti kopš 2021. gada uzsāktie un valdības līdzfinansētie projekti enerģētikā (2021.-2025. gada janvārim Baidena administrācija piešķīra finansējumu vairāk nekā 104 miljardu ASV dolāru apmērā, no kuriem 85 miljardi tika noraidīti vai piešķirti laikā starp 2024. gada vēlēšanu dienu un 2025. gada inaugurācijas dienu). Nacionālajai enerģijas dominances padomei un EDF ir plašas pilnvaras, lai lēmumi nozarē un politiskie lēmumi Baltajā namā nespētu ietekmēt enerģētikas stratēģijas realizāciju. Rezultātā tā ir neatkarīga no politiskās pārmaiņām un sabiedrības īstermiņa reakcijām.
Revīzija un jauni uzsvari
EDF ir izpildījis vai atceļ saistības vairāk nekā 29,9 miljardu ASV dolāru (aptuveni 29 %) apmērā un ir izpildījis vai pārskata vēl 53,6 miljardus ASV dolāru (aptuveni 51 %).[xvii] Datos balstīta analīze likusi EDF par aptuveni 9,5 miljardiem ASV dolāru samazināt valdības subsidētos vēja un saules enerģijas projektus un, kur tas ir iespējams, aizstāt šos projektus ar dabasgāzes un kodolenerģijas tarifu paaugstināšanu, kas nodrošina pieejamāku un uzticamāku enerģiju.
Rezultātā DOE un EDF pārstrukturējuši, pārskatījuši vai anulējuši saistības vairāk nekā 83,6 miljardu ASV dolār apmērā, un tas veido vairāk nekā 80 % Baidena ēras izdevumu portfeļa. EDF ir pieejamas aizdevumu pilnvaras vairāk nekā 289 miljardu ASV dolāru apmērā un tas EDF padara par lielāko enerģētikas aizdevēju pasaulē. Tehniskā realizācijā atbalstam prioritāri izvirzītas sešas nozares – kodolenerģija, ogles, nafta, gāze un ogļūdeņraži, kritiski svarīgie materiāli un minerāli, ģeotermālā enerģija, un pārvade (palīdz veicināt valsts elektrotīkla uzticamību un drošību), ražošana un transports.
Nepilnu divu gadu laikā ASV šajās jomās ir ievērojami rezultāti, tomēr par nozīmīgākajiem atzīti ieguldījumi kodolenerģijā.[xviii]
Stratēģiskais plāns
EDF ir laidis klajā savu 2026.-2030. gada stratēģisko plānu. Tas ir ātras rīcības plāns, lai simtiem miljardu federālo aizdevumu pilnvaru ieguldītu valsts enerģētikas infrastruktūrā, sākot no kodolenerģijas līdz kritiski svarīgām vietēja mēroga piegādes ķēdēm un to nodrošināšanu. Inovāciju ātrums ir straujš, jo svarīgi atjaunot valsts rūpnieciskos un tehnoloģiskos pamatus.[xix]
EDF pārvalda četras atšķirīgas aizdevumu programmas ar kopējo aizdevumu pilnvarojumu, kas pārsniedz 300 miljardus ASV dolāru, un 2,5 miljardu dolāru vērtu apgrozības fondu. Tas privātajam sektoram dod iespēju investēt nākotnē, uzvarēt MI sacensībā, kā arī atjaunot darba vietas, stiprināt rūpniecību un atjaunot ASV dominanci.
Kāda patiesībā ir dominance
Pirmajā acu uzmetienā Trampa dominances plāns šķiet veiksmīgs, tomēr pasaulē strauji palielinās zaļās enerģijas ražošana, kas vismaz vidēja termiņa perspektīvā nav ASV attīstības plānos. Jaunās ASV elektrostacijas, ko projektēja pirms 5-10 gadiem, vismaz daļēji būs jāpārveido, un visai groteska aina novērojama ģeopolitikas un enerģētikas politikas savstarpējās attiecībās.
Pieaugošais enerģijas patēriņš, pieprasījums pēc gaisa kondicionēšanas, MI un datu centri ESAO valstīs 2025. gadā veicināja visu veidu enerģijas ražošanu un izmantošanu. Pat ja ogļu izmantošana pasaulē ir stabila, atjaunojamie energoresursi pirmo reizi saražoja vairāk enerģijas. Saules un vēja enerģijas jaudas bija pietiekamas, lai segtu pieprasīja pieaugumu, taču neatrisinātas ir enerģijas pieejamības (un drošības) un maksātspējas problēmas.
Iekšpolitiski Trampa administrācijas centieni mainīt tirgus dinamiku bija neviennozīmīgi. Slāpekļa naftas ražotāju cenas neizauga tik ļoti, lai veicinātu izaugsmi, kamēr atjaunojamā enerģija turpināja pārspēt administrācijas retoriku. Lai gan ASV investīcijas atjaunojamos energoresursos salīdzinājumā ar 2024. gada augstāko punktu samazinājās, kopēji tās veidoja lielu daļu ieguldījumu arī pērn. Šīs investīcijas pārspēja investīcijas fosilā kurināmā ražošanā, un saules enerģija labvēlīgi konkurē ne tikai cenas ziņā. Tātad, tirgus pamatprincipi turpinās veicināt enerģētikas pāreju arī ASV, lai gan temps būs lēnāks.[xx] Citiem vārdiem sakot, Trampa administrācija ar reformām pērk laiku, lai atjaunotu un nostiprinātu energosistēmu līdz būs sasniega globālā konkurētspēja. Tikai tad ir paredzēta pievēršanās alternatīviem avotiem, un tas tuvāko 10-15 gadu laikā nenotiks.
Ģeopolitiskā ietekme
Venecuēlas prezidenta gāšana no amata un valsts naftas ieguves uzraudzīšana ir ne bez dramatiskām sekām. Vašingtona jau izmanto Venecuēlu, lai pārtrauktu naftas piegādes Kubai, Ķīnai un citām zemēm, kā arī izdarītu spiedienu uz Indiju, lai tā savukārt beigtu iegādāties Krievijas naftu. Apvienojumā ar militārām darbībām pret Irānu tas ne tikai palielina spiedienu uz Maskavu, bet arī Pekinu, vienu no galvenajām lētās Krievijas un Irānas naftas patērētājām. Ieguvēji ir ASV ražotāji Rietumu puslodē, kā arī ASV uzņēmumi visā pasaulē un Persijas līča OPEC ražotāji, kas ir ilgstoši Trampa partneri, tomēr aina nebūt nav tik vienkārša.
Lai gan karš Irānā un tā ietekme uz cenām dominē ziņu visrakstos, plašāku kontekstu par enerģiju kā ģeopolitikas ietvaru sniedz pieaugošā tehnoloģiju jomas konkurence starp ASV un Ķīnu. Līderība MI jomā arvien vairāk tiek dēvēta par ASV nacionālās drošības pīlāru, kas turpmāko desmitgažu laikā sniegs ekonomikas drošību, militārās spējas un tehnoloģisko ietekmi.
MI vajadzīgs milzīgs enerģijas apjoms – elektrība, naftas ķīmijas materiāli progresīvai ražošanai un rūpnieciskā enerģija piegādes ķēdei un minerālu pārstrādei. Ķīnai pašlaik ir diezgan ievērojamas strukturālas priekšrocības kritiski svarīgu minerālu jomā gandrīz visos piegādes ķēdes līmeņos. Minerālu trūkumu ātri novērst būtu grūti.
Stratēģiski viena no atbildēm ir koncentrēties uz enerģijas ietekmes sviru. Ja Ķīnas priekšrocība slēpjas piegādes ķēdēs, tad ASV priekšrocība ir enerģijas ražošanā, jūras drošībā, enerģijas plūsmu kontrolē un finanšu sistēmās, kas regulē tās tirdzniecību. Vašingtona, veidojot plūsmu izmaksas un drošību, mēģina netieši ietekmēt Ķīnas MI paplašināšanās izmaksu struktūru.
Enerģija varētu kļūt par stratēģisku pretstatu derīgo izrakteņu dominējošajam stāvoklim. Ķīna ir izveidojusi ievērojamu, lokālu enerģijas uzglabāšanas jaudu, taču tā joprojām nav enerģētiski neatkarīga un lielā mērā ir atkarīga no importa enerģijas, jo īpaši no Tuvajiem Austrumiem, izmantojot piegādes caur Hormuza šaurumu.
Par spīti dažādiem politiskiem paziņojumiem sasprindzinājums Persijas līcī nav mazinājies un ASV enerģētika nav sasniegusi jūtamus ieguvumus. ASV nav kontroles pār līča valstu (pirmkārt, Irānas) enerģijas resursiem un to plūsmām, un nav pat izdevies netieši vienoties par Irānas bagātinātā urāna resursiem, ne arī pārņemt valsts urāna bagātināšanas industriju. Nav pamats uzskatīt, ka ASV viegli atteiksies no savām pagaidu pozīcijām Persijas līcī.
Ievērojami sarežģītākas nozarē ir ASV un Krievijas attiecības. Neskatoties uz sankcijām un aizliegumiem, ASV ik gadu civilām vajadzībām par aptuveni 1 miljardu ASV dolāru pērk bagātinātu urānu. Arī Havaju salu apgāde ar naftas produktiem vēsturiski bijis gandrīz Krievijas monopols, un ir arī cita veida sadarbība.
Rudens nesa jaunas ziņas, ka ASV un Krievija risina sarunas par vairākus miljardus dolāru vērtu naftas darījumu.[xxi] Citātā no oficiāla izdevuma Krievijā, kas publicēts 5. septembrī, tas skan sekojoši: "Trampa administrācijas sarunas ar Krieviju par kara izbeigšanu Ukrainā ir paplašinājušās, iekļaujot vairāku miljardu dolāru vērtu naftas darījumu, kas dos labumu Tuvo Austrumu vadītājiem, kuri saistīti ar galvenajiem ASV sarunu vedējiem – Stīvu Vitkofu un Džaredu Kušneru".
Saskaņā ar Kremļa medijiem sniegto informāciju, darījums saistīts ar plašu naftas atradņu, pārstrādes rūpnīcu un degvielas uzpildes staciju kompleksu visā pasaulē, kas pieder Krievijas uzņēmumam Lukoil. Galvenais sarunu temats bija naftas un gāzes atradnes Sahalīnā un Ohotskas jūras šelfā un atbilstošas infrastruktūras izveide drošām piegādēm ASV. Ja sarunās nebūtu iesaistīts neveiksmīgais sarunu vedējs Kušners, kuram vairs nav tiesību pieņemt lēmumus, tās būtu daudz tālāk pavirzījušās. No memoranda ir izslēgta otrā daļa, kur aprakstīta tālāka šīs infrastruktūras attīstība ar pieslēgumu gāzes vadam "Sibīrijas spēks", kas piegādā gāzi Ķīnai.
Šada notikumu secība pilnīgi noteikti neiepriecinās ķīniešus, bet arī ķīnieši prot lasīt ziņas un viņiem Kremļa šaurajā un paplašinātajā lokā ir pietiekoši izvērsts konsultantu tīkls. Pretpasākumi būs.
Daudz neviennozīmīgākas ir trīspusējās Vācijas, Krievijas un ASV biznesa cilvēku tikšanās par NordStream darbības atjaunošanu. Tās ir strupceļā Vācijas puses "nepietiekošās elastības" dēļ, un sarunas ir uz gadu atliktas. Slikta ziņa Eiropai, kurai aukstas būs vismaz divas nākamās ziemas.
[ix] https://www.whitehouse.gov/releases/2026/02/american-energy-dominance-is-back-under-president-trump/
Comments