NVIDIA spiegošanas krustugunīs

Neparastas jaudas uzņēmums
NVIDIA ir pasaulē vērtīgākais ASV uzņēmums un viens no pasaules lielākajiem grafisko procesoru ražotājiem. Tā galvenā mītne ir Santaklērā, ASV. Uzņēmums ir dibināts 1993. gadā un tā līdzdibinātājs, prezidents un izpilddirektors ir Džens Hsuns "Jensens" Huangs, Taivānas un Amerikas uzņēmējs un elektrotehnikas inženieris.
NVIDIA darbinieku skaits visā pasaulē ir aptuveni 42 000. Skaitlis atspoguļo strauju uzņēmuma paplašināšanos pēdējo gadu laikā, ko veicinājis mākslīgā intelekta (MI) un datu centru bums. Salīdzinājumā ar iepriekšējo finanšu gadu (uzņēmumā strādāja ap 36 000 cilvēku), komandai ir pievienojušies aptuveni 6000 jaunu speciālistu (+16,67 %). Tas nozīmē, ka pēdējā desmitgadē uzņēmuma darbinieku skaits četrkāršojies (no ~9200 darbiniekiem).
Izteiktu uzsvaru uzņēmums liek uz pētniecību (R&D) – lielākā daļa jeb aptuveni 74% darbinieku (ap 31 000 cilvēku) strādā pētniecības un izstrādes nodaļās, bet atlikušie 11 000 nodrošina pārdošanu, mārketingu, operācijas un administrēšanu. Aptuveni puse no NVIDIA darbiniekiem bāzējas ASV, uzņēmumam ir biroji un pārstāvniecības ASV un vēl 37 citās pasaules valstīs.
Uzņēmums Eiropā nodarbina vairāk nekā 3500 līdz 4000 darbinieku, kuri strādā birojos 19 Eiropas valstīs. Šīs komandas lielākoties ir fokusētas uz augsta līmeņa pētniecību un izstrādi tādās jomās kā robotika, autonomie transportlīdzekļi, tīklu tehnoloģijas un mākoņskaitļošana. Galvenie NVIDIA biroji un R&D centri Eiropā atrodas Vācijā (galvenais reģionālais mezgls ir Minhenē, kā arī Berlīnē un Virzelenē, kur savulaik pirms 20 gadiem tika atvērts pats pirmais birojs Eiropā), Apvienotajā Karalistē (Kembridžā, Londonā, Bristolē), Francijā (Kurbevuā pie Parīzes), kā arī Šveicē (Cīrihē) un Polijā (Varšavā). Uzņēmums Eiropā neplāno būtisku paplašināšanos ES ierobežojošo regulu, nesaprātīgo enerģijas cenu un grūti pieejamu pietiekoši augstas kvalifikācijas inženieru dēļ.
Uzņēmuma pamatprodukcija
NVIDIA ir pasaulē vadošais tehnoloģiju uzņēmums, kura pamata produkcija ir saistīta ar grafiskajiem procesoriem (GPU), AI skaitļošanas platformām un pusvadītāju tehnoloģijām. Uzņēmuma produkciju var iedalīt četrās galvenajās kategorijās: datortehnika un videospēles (Gaming), mākslīgais intelekts un datu centri (AI & Data Centers), profesionālā vizualizācija (Professional Visualization), autonomie transportlīdzekļi un robotika (Automotive & Robotics).
NVIDIA šajās jomās ir līderi un piedāvā pašus modernākos risinājumus. Uzņēmuma 30 tūkstoši inženieru spēj vienlaikus attīstīt ne tikai daudzus desmitus jaunus produktus, bet arī jaunus risinājumus, kas savu tehnisko izpildījumu iegūs tikai pēc 3-5 gadiem. Ārkārtīgi augsta inženieru kapacitātes koncentrācija vienā uzņēmumā tieši augsta līmeņa pētniecībā un izstrādē ir unikāla un to ir gandrīz neiespējami atkārtot (vismaz vidējā termiņā).
Galvenie konkurenti
NVIDIA konkurenti mainās līdz ar uzņēmuma pāreju no datorspēļu video karšu ražotāja uz globālu MI un datu centru infrastruktūras gigantu. Šobrīd konkurence ir sadalīta trīs galvenajās frontēs – tiešie mikroshēmu ražotāji (Advanced Micro Devices (AMD), Intel, Broadcom un Marvell Technology, Qualcomm), mākoņpakalpojumu milži (kas izstrādā savus čipus), "hipermērogotāji" (hyperscalers) – Google (Alphabet), Amazon Web Services (AWS), Microsoft un Meta Platforms, kā arī specializētie aparatūras jaunuzņēmumi (Cerebras Systems, Groq un Tenstorrent).
NVIDIA ir vairākas priekšrocības un uzņēmuma dominējošo stāvokli (virs 80-90 % AI tirgus daļas) šobrīd notur ne tikai pati aparatūra, bet arī CUDA programmatūras ekosistēma. Tā ir izstrādātāju platforma, ko AI inženieri izmanto jau gandrīz divas desmitgades, un lielākā daļa mūsdienu AI programmu ir rakstītas tieši Nvidia arhitektūrai, padarot pāreju uz konkurentu čipiem sarežģītu un dārgu. Tieši CUDA izstrādi savulaik panāca Džeisens Huangs, kas piedalījās kā inženieris un ir viens no sistēmas autoriem.
Tehnoloģiju liegumi Ķīnai
Gadiem ilgi Vašingtona ir centusies liegt Ķīnai tehnoloģijas, kas nepieciešamas, lai sacenstos ar ASV vai pārspētu tās intensīvajā globālajā konkurencē par AI pārākumu. Atklājums, ka Pekina saņem ziņojumus no personas, kurai ir tieša piekļuve Huanga kungam, vienam no ietekmīgākajiem cilvēkiem AI revolūcijā un prezidenta Trampa sabiedrotajam, izraisīja trauksmi Baltajā namā.[1] Turklāt, tas notika īsi pirms Tramps tika informēts par izlūkošanas atklājumiem.
Amerikāņu amatpersonām jau bija aizdomas, ka Huangas kundze palīdz Ķīnai izvairīties no ierobežojumiem, kas limitē tās piekļuvi progresīvām AI mikroshēmām. Viņi atklāja, ka Huanga kungs nav saņēmis aizsardzības instruktāžu un brīdinājumus, kas nereti tiek sniegti amerikāņiem, kurus vajā ārvalstu izlūkdienesti. Tas netika labots.
Tikmēr NVIDIA paziņoja, ka uzņēmums Megaspeed, kurā strādāja Huanga, ir līdzīgs jebkuram citam reģionālajam klientam un ir izmeklējis un atspēkojis apgalvojumus, ka Singapūras uzņēmums kontrabandas ceļā nogādā mikroshēmas uz Ķīnu. NVIDIA pārstāvis Džons Rico sacīja, ka "Jensena mijiedarbība ar Huangas kundzi nav nekas neparasts vai negaidīts. Tikšanās ar klientiem ir daļa no izpilddirektora darba; Jensens katru gadu runā ar tūkstošiem klientu apkalpošanas vadītāju. NVIDIA ir pārliecināta, ka, ja ASV valdība uzskata, ka kāda persona apdraud Amerikas rūpniecību, tā mūs informēs". Viņš piebilda, ka tādi klienti kā Megaspeed "saņem parastu biznesa informāciju, nevis sensitīvus NVIDIA komercnoslēpumus un informāciju, kas attiecas uz valsts drošību". Megaspeed norādīja, ka tā "pašreizējā vadība" uztver šo lietu "ārkārtīgi nopietni un ir apņēmusies noskaidrot faktus, kas slēpjas aiz šīm apsūdzībām". Visai agresīvi vairākkārtīgi reaģējusi Ķīnas vēstniecība ASV norādot, ka ASV īsteno "nepamatotu nomelnošanas un apmelošanas" kampaņu pret Ķīnu.[2]
ASV valdība kopš 2022. gada ir ierobežojusi vismodernāko NVIDIA mikroshēmu eksportu uz Ķīnu un daudzām citām valstīm,[3] tomēr pieķerti daži uzņēmumi, kas tās nelegāli ved pāri Ķīnas robežai.[4] Citi uzņēmumi ir likumīgi izveidojuši uzņēmumus, kas iepērk lielu daudzumu mikroshēmu, lai Dienvidaustrumāzijā izveidotu datu centrus, kas apkalpo Ķīnas uzņēmumus. Paradoksāli, bet lielākoties tie ir pašu amerikāņu uzņēmumi, kas pelna no šādas starpniecības un sānceļu piegādēm. Dažas ASV amatpersonas un likumdevēji uzskata, ka šī ir problemātiska nepilnība, un Baidena administrācija šo praksi ierobežoja, taču rezultātā modernākās Nvidia mikroshēmas vēl biežāk nonāca šajā tirgū. Tramps atcēla šos noteikumus un reizē būtiski paaugstināja kontroli, tomēr rezultāti neliecina par sasniegumiem un administrācija apsver tos atkal pastiprināt.
Megaspeed
Megaspeed ir viens no Dienvidaustrumāzijas uzņēmumiem, kas iepērk mikroshēmas datu centru būvniecībai un pēc tam iznomā savu skaitļošanas jaudas, tostarp uzņēmumiem Ķīnā, bet vēl vairāk ķīniešu uzņēmumiem Ķīnas kaimiņzemēs. Pēc būtības Megaspeed ir starpnieks. Tas ir iegādājies NVIDIA mikroshēmas no Ķīnas serveru ražotāja Inspur amerikāņu filiāles.[5] ASV Inspur mātesuzņēmumu ir iekļāvusi melnajā sarakstā par tehnoloģiju nodošanu Ķīnas armijai, lai gan ASV uzņēmumam joprojām nav piemērotas sankcijas. Megaspeed nodrošina šo skaitļošanas jaudu Alibaba un citiem Ķīnas uzņēmumiem.
ASV amatpersonas uzskata, ka uzņēmums ir daļa no plaša mēroga starptautiskiem Ķīnas uzņēmumu centieniem piekļūt mikroshēmām, kas nepieciešamas AI izveidei un darbībai. Izmeklētājiem ir pamatotas aizdomas, ka vismaz daļa Megaspeed iegādāto mikroshēmu ir nelegāli nonākušas Ķīnā. Arī legālā daļa no 2024. gada jūnija līdz 2026. gada februārim caur Malaizijas pircējiem (tikai Megaspeed māsas un meitas uzņēmumiem) sastāda 4,8 miljardus ASV dolāru.
NVIDIA un Megaspeed šogad savu sadarbību turpināja, un ir bijuši daudzi apjomīgi ļoti modernu mikroshēmu un tehnoloģiju pirkumi. Tie veikti caur ļoti daudziem maziem uzņēmumiem, kas faktiski radīti tikai vienam atsevišķam darījumam. Lai novērstu mikroshēmu kontrabandas ievešanu Ķīnā, NVIDIA pirms mikroshēmas iegādes apstiprināšanas izvērtē pircējus un dažos gadījumos vēlāk atkārtoti pārbauda, vai pircējam joprojām ir mikroshēmas. NVIDIA savā tīmekļa vietnē Megaspeed joprojām norāda kā mākoņpakalpojumu partneri,[6] un arī Megaspeed šīs attiecības reklamēja vēl šomēnes. Indonēzijā Megaspeed sevi turpina reklamēt kā "NVIDIA vadošo biznesa partneri". Pašreizējā Megaspeed direktore ir no Singapūras, bet nesen dzīvoja Šanhajā, kamēr Huangas kundze tiek pozicionēta kā izpilddirektore, citviet – rīkotājdirektore.
Huangas kundzes novērošana
Žurnālisti norāda, ka drošības un izlūkošanas iestādes šo kundzi elektroniski novēro vismaz kopš 2022. gada un apraksta dažādas abu uzņēmumu vadītāju tikšanās konferencēs un publiskos pasākumos kā ASV, tā arī Ķīnā un Taivanā. Šīs detaļas tika aprakstītas "Times" pagājušā gada oktobrī publicētā rakstā. Dziļāka izlūkošanas informācija, kas saistīta ar Huangas kundzi, palika slepenībā, kaut gan liecināja, ka viņa sazinās ar kādu ASV pilsoni. Ir arī kāda juridiska problēma – ASV izlūkdienesti bez tiesas rīkojuma parasti nevar likumīgi novērot Amerikas pilsoņus, taču, ja novērošanas sistēmā parādās saziņa, kurā iesaistīti amerikāņi, valdības iestādes var identificēt pilsoņus un iestādes var pierādīt nepieciešamību pēc informācijas, izmantojot procesu, kas pazīstams kā atmaskošana. Šajā gadījumā atmaskošanas process kā ASV pilsoni identificēja Huanga kungu.
Lai arī uzņēmums NVIDIA jau daudzus gadus ir viens no biznesa līderiem ASV un ir saņēmis ļoti lielus valsts pasūtījumus, Huangs līdz 2025. gadam Vašingtonu apmeklēja ļoti reti un politikā neiejaucās. Viņš aktīvi atbalstīja Trampu vēlēšanu laikā, un ar kundzi ir gaidīti prezidenta rezidence Floridā, kā arī citos pasākumos, kas veltīti lielākajiem ziedotājiem. NVIDIA ziedoja vismaz 20 miljonus dolāru Trampa balles fondam un apņēmās ieguldīt 500 miljardus dolāru ražošanā ASV. Kad Ķīnas līderis Sji Dzjiņpins pagājušajā mēnesī apmeklēja Balto namu, Huanga kungs vakariņās sēdēja pie galvenā galda.
Pagājušajā gadā Tramps apstiprināja vecākas paaudzes NVIDIA mikroshēmu pārdošanu Ķīnai apmaiņā pret izmaiņām ASV tirdzniecības bilancē ar Ķīnu.[7] Tā kā prezidents pirms tikšanās ar Sji kungu centās uzlabot attiecības ar Ķīnu, viņš paklausīja Huanga kunga spiedienam pārdot ķīniešiem vēl jaudīgākas tehnoloģijas.[8] Tas izraisīja dažu administrācijas ierēdņu un republikāņu Kongresā pretestību, un Tramps izlēma to nedarīt, tomēr nenoliedzama ir viņa labvēlība pret Huanga kunga slavu, atpazīstamību un milzīgo bagātību.
Alise Huanga
Pirms Alise Huanga kļuva par augsta ranga vadītāju uzņēmumā Megaspeed, viņa strādāja par Ķīnas televīzijas reportieri un vairākās lielās Ķīnas bankās. Megaspeed izveidoja 2023. gadā, kad Ķīnas tiešsaistes spēļu korporācija Tencent atdalīja savu Singapūras meitasuzņēmumu. ASV atklāja, ka Tencent iegādātās mikroshēmas izmantoja liela datu centra būvniecībai netālu no Šanhajas. Tas apkalpo Tencent infrastruktūru.
Nenoliedzami ļoti talantīga uzņēmēja, kas sekmīgi prata gūt panākumus biržas operācijās, izveidot savus uzņēmumus, franšīzes un vadīt daudzus jaunus tehniski un materiāli ietilpīgus projektus ar jaunu būvniecību, tehnisko infrastruktūru un tehnoloģisko nodrošinājumu IT jomā. Nenoliedzami, viņa ir arī ārkārtīgi spējīga organizatore un finansiste.
Huanga ārkārtīgi sarežģītā birokrātijā un nacionālās atšķirībās ir spējusi panākt neiespējamo. Tā ir jaunu IT pakalpojumu un datu centru būvniecība un ekspluatācija vairākās Dienvidaustrumu Āzijas zemēs, kur citiem līdzīgi projekti joprojām ir tikai saskaņošanas procesā. Viens no izšķirošajiem elementiem ir pašas modernākās iekārtas un tehnoloģijas, kas nodrošina labāko iespējamo pakalpojumu. Šāds pakalpojums vismaz pagaidām ir tehniski neiespējams bez NVIDIA mikroshēmām un tehnoloģijām, tādēļ Alises Huangas biznesa visai ciešā sadarbība un pat visai izteiktā atkarība no NVIDIA ir pašsaprotama.
ASV Tirdzniecības departamenta izmeklēšanā noskaidrots, ka pēdējo divu gadu laikā Alises Huangas uzņēmums ir iegādājies mikroshēmas vairāk nekā 4,8 miljardu dolāru vērtībā. Tas nav pats lielākais NVIDIA klients, bet ietilpst pirmā desmitniekā. Neformāla mijiedarbība starp klientu un pārdevēju pie šādām summām nav nekāds retums biznesa pasaulē visos kontinentos.
Izmeklēšana
Pēc vairāku gadu pasīvas novērošanas, ASV valdības dienesti Megaspeed sāka izmeklēt 2024. gada beigās. Tas notika pēc tam, kad Tirdzniecības departamenta ierēdnis apmeklēja uzņēmuma datu centru Malaizijā un konstatēja, ka vieta ir aizdomīga. NVIDIA aprīkojums joprojām bija iepakots kastēs, kas liecina, ka to ieved vai izved, nevis uzstāda. Arī Singapūra ir veikusi savu Megaspeed izmeklēšanu – 2025. gadā Singapūras varas iestādes atveda Huangas kundzi uz nopratināšanu, bet pēc tam viņu atbrīvoja. Paralēli izmeklēšana notika arī ASV, kur procesa vadība no Tirdzniecības departamenta tika nodota Tieslietu ministrijai.
Saskaņā ar ASV izlūkdienestu datiem, kas publiskoti plašākai sabiedrībai, tika veikta vērienīga operācija, ko realizēja saistīti ar ASV un Ķīnas globālo cīņu par tehnoloģisko pārākumu.[9] Amerikāņu izlūkdienesti bija savākuši iespaidīgu informāciju. Singapūrā bāzēta datu centra uzņēmuma augstākā līmeņa vadītāju pakļāva aizdomām par iespējamu progresīvu NVIDIA AI mikroshēmu novirzīšanu uz Ķīnu. Tad amerikāņu amatpersonas secināja, ka Huanga ir Ķīnas izlūkdienesta aktīvs, kas nodod informāciju Pekinai, līdz visbeidzot ar novērošanā iegūtu plašu pierādījumu klāstu konstatēja, ka izpilddirektorei Alisei Huangai ir izveidojušās ciešas attiecības ar NVIDIA izpilddirektoru Jensenu Huangu.
Oktobrī laikraksts "The New York Times" neformālas sadarbības ar dažiem FIB avotiem rezultātā publicēja vairākus mēnešus ilgu žurnālistu izmeklēšanu. Pirms raksta publikācijas daļu teksta laikraksts nosūtīja NVIDIA direktoru padomei un uzņēmums sāka izmeklēšanu, kurā iesaistījās ASV nacionālās drošība institūcijas.[10] Huangs atbalstīja izmeklēšanas uzsākšanu un sadarbojās ar izmeklētājiem. Uzņēmums norādīja, ka viņa tikšanās ar klientiem ir parasta izpilddirektora ikdienas darba sastāvdaļa un uzsvēra, ka partneri saņem parastu komercinformāciju. Ķīnas vēstniecība un valdības pārstāvji ir noraidījuši visas apsūdzības par spiegošanu.[11]
Informācija par Huanga privātajām attiecībām ar ķīniešu spiegu nāca no viņa paša. Huangs to darīja zināmu uzņēmuma valdei un vēlāk publiski atzina laulības pārkāpšanas faktu, kā arī atvainojās sievai un bērniem.
NVIDIA iekšējā izmeklēšanā secināts, ka Huangam un viņa birojam vismaz pēdējos 15 gadus nav bijusi pieeja sensitīvai uzņēmuma informācijai par jaunām izstrādēm un tehnoloģijām. Viņš darbojies tikai iekšējo NVIDIA normatīvo aktu un ASV spēkā esošo likumu un rīkojumu robežās. Tāpat nav konstatēti Huanga un viņa biroja darbinieku mēģinājumi iegūt jebkādu sensitīvu informāciju. Arī Huanga mājās un privātajos datu nesējos un saziņas rīkos nekādi pārkāpumi (sensitīvas informācijas klātbūtne un tas nodošanas mēģinājumi) nav identificēti.
Ļoti formāli skandālu varētu skaidrot tikai ar personiskās dzīves jautājumiem un varētu dēvēt par mazāk veiksmīgu konkurentu izprovocētām darbībām. Jāņem vērā, ka Huangs ir ļoti bagāts, un viņa īpašumus Forbes šī gada sākumā novērtēja ar 162,2 miljardiem ASV dolāru. Šādiem cilvēkiem vienmēr ir ne tikai draugi.
Sprādziens makaronu fabrikā
Gadījums jau sen ir pārsniedzis parastu ģimenisku nebūšanu. Faktos nepamatotas ir ziņas par Huanga rīcību, nododot Ķīnas izlūkošanas dienesta darbiniecei sensitīvu un valsts drošību apdraudošu informāciju – viņa rīcībā nav bijusi šāda informācija, taču satraukums ir par šādas situācijas iespējamību. Lielu ASV uzņēmumu īpašniekiem un vadītājiem ir ievērojama ietekme uz valsts pārvaldes augstākajiem ešeloniem, un tā nav ne uzraudzīta, ne kontrolēta.
Huangs bijis aktīvs ASV prezidenta atbalstītājs, vairākos jautājumos – ārštata padomnieks ar būtisku ietekmi, un viņam valsts prezidents garākai telefona sarunai vai citām komunikācijām ir vieglāk pieejams nekā valdības ministriem. No valsts drošības institūciju puses Huangs nekad nav ticis instruēts, pārbaudīts vai uzraudzīts. Tas nav izņēmuma gadījums, jo līdzīgā situācijā ir gandrīz visu lielo ASV uzņēmumu īpašnieki un to vadītāji. Šādas informēšanas un pārbaužu procedūras vienkārši neeksistē, lai gan vairums šo uzņēmu ikdienā strādā ar summām un resursiem, kas ievērojami pārsniedz vairumu valstu nacionālos budžetus. Protams, tā ir arī ārkārtīgi liela ietekme uz ASV ekonomiku un politiku.
ASV drošības dienesti savā izmeklēšanā akcentē informācijas noplūdes riskus un tiem ir bažas, ka caur šo (vai līdzīgu) kontaktu Ķīna varētu būt ieguvusi nepubliskotu tehnisko informāciju par tirgū dominējošajām NVIDIA mikroshēmām, kā arī ieskatu Baltā nama diskusijās par ASV un Ķīnas tehnoloģiju politiku.[12] Ir arī savs politiskais konteksts, jo ASV prezidents Tramps par šo situāciju informēts jau pirms kāda laika, taču izlēmis publiski nerīkoties,[13] lai neiedzītu krīzē NVIDIA akciju vērtību un nesabojātu tirdzniecības attiecības ar Ķīnu.[14]
Ķīna nenoliedzami ir uzvarējusi šajā kaujā – ASV tiek sēta neuzticība, nedrošība un šaubas, un drošības dienesti uz ilgu laiku būs aizņemti ar ļoti masīvām un visaptverošām iekšzemes pārbaudēm, kā arī jaunu procedūru izstrādi, kas aptvers arī prezidenta administrāciju. Tas viss nozīmīgi atvieglos Ķīnas darbību, kas arī bija tās dienestu mērķis. Uz to skaidri norāda Huanga rīcībā neesoša sensitīva informācija, kas varētu interesēt daudzus.
Aplausu vētra
Tās ir ne tikai stāvovācijas un medaļu šķindoņa – tas ir visai augsts cunami vilnis. Tā ir spīdoša Ķīnas Ārējas izlūkošanas dienesta (Guojia Anquan Bu) operācija, kurā bija iesaistīta visa Ķīnas drošības dienestu kopiena.[15] Pēc sava izpildījuma operācija jau tuvojas Mossad labākajiem veikumiem.
Nav ne mazāko šaubu, ka valstī ar 1,41 miljardiem iedzīvotāju ir iespējams atlasīt un izvēlēties ļoti talantīgus cilvēkus, kurus ir iespējams īpaši apmācīt. Tāda ir šī dienesta virsniece, kuras īsto identitāti neviens nezina, bet dokumenti tai vienmēr ir bijuši uz Alises Huangas un Huangas Le vārdiem. Nenoliedzami, ļoti talantīga un spējīga.




Comments