Indijas aizsardzības spējas un sadarbība ar Krieviju

Indijas bruņotie spēki
Indijas bruņotajos spēkos ir 1 431 000 aktīvā dienesta karavīru (otra lielākā armija pasaulē pēc Ķīnas) un armijas rīcībā ir aptuveni 1 000 000 rezervistu. Šādu izmēru bruņoto spēku uzturēšanai un attīstībai Indijas militārais budžets 2026.-2027. finanšu gadam ir sasniedzis rekordlielu apmēru – 7,85 triljonus rūpiju (aptuveni 85,5-86 miljardus ASV dolāru). Tas ir par 15,2 % vairāk nekā iepriekšējā gadā un veido aptuveni 14,7 % no kopējiem Indijas valdības izdevumiem jeb ap 2 % no valsts iekšzemes kopprodukta. Ar šo finansējumu Indija ieņem piekto vietu pasaulē lielāko militāro tēriņu ziņā.
Iepirkumi
Aizsardzības budžeta sadalījuma galvenās pozīcijas norāda, ka dominē modernizācija un iepirkumi (~23,9 miljardi ASV dolāru, un tas ir par 22 % vairāk nekā pērn; šie līdzekļi paredzēti jaunu ieroču, iznīcinātāju (tostarp Rafale), zemūdeņu un karakuģu iegādei), pašmāju ražošanas veicināšana (no jauniem iepirkumiem aptuveni 75 % līdzekļu rezervēti vietējiem iepirkumiem); uzturēšanai un personālam ir atvēlēta aptuveni puse no visiem līdzekļiem (ieskaitot atalgojumu vairāk nekā 3,4 miljoniem veterānu). Zīmīgi, ka budžetā mazāk par 0,1 % atvēlēts pētniecībai un attīstībai.
Ir politisks atbalsts militārā budžeta palielināšanai pieaugušo reģionālo drošības risku dēļ, ko pastāvīgi augstus uztur faktiski nerimstoši pierobežas konflikti ar Ķīnu un Pakistānu.
Nav pārsteidzoši, ka ļoti daudzas ieročus un bruņojumu ražojošas valstis ir visai ieinteresētas savas preces un pakalpojumus piedāvāt Indijai, savukārt šķietami ļoti izdevīga kopuzņēmumu vai atsevišķu ražošanas uzņēmumu izveide Indijā nevienai valstij nav bijusi sekmīga, galvenokārt ražošanas kultūru atšķirību dēļ, kur nozīmīgs elements ir arī pietiekoši labi funkcionējošas piegāžu ķēdes. Bruņojuma pārdošana ir galvenā prioritāte.
Bruņojuma eksports
Jāņem vērā, ka Indija dažas jomās visai sekmīgi attīsta bruņojuma eksportu. Indijas ražoto ieroču un aizsardzības preču eksports finanšu gadā sasniedza rekordlielu apjomu – 38 424 krorus rūpiju (aptuveni 3,6 miljardi eiro), kas ir par 62,66 % vairāk nekā gadu iepriekš un iezīmē 56-kārtīgu pieaugumu kopš 2014. gada. Šo izaugsmi veicina valdības kampaņa "Make in India" un pieaugošais pieprasījums globālajos konfliktos.
Indija militāro produkciju eksportē uz vairāk nekā 80 valstīm. Lielākais pircējs ir ES (iepirkumi gadā pārsniedz 872 miljonus ASV dolāru), tad seko Armēnija, Izraēla un nedaudz atpaliek Filipīnas, Vjetnama un Indonēzija. Galvenās eksporta preces ir raķešu sistēmas (BrahMos virsskaņas spārnotās raķetes), munīcija un artilērija (artilērijas šāviņi, mīnmetēju lādiņi un raķešu palaišanas iekārtas), taktiskais aprīkojums (bruņuvestes, ķiveres un militārā elektronika), aviācijas un transporta daļas (komponenti militārajiem lidaparātiem un helikopteriem).
Indija aizvien stingrāk nostājas uz savas militārās ražošanas kājām, un tās tirgū pārdot bruņojumu kļūst aizvien grūtāk. Te visi ceļi ir labi. Starp tiem legālākie ir dažādas specializētas izstādes, paraugdemonstrējumi un kopīgas mācības, kurās indieši var novērtēt tā vai cita bruņojuma priekšrocības. Tieši šāds konteksts ir Krievijas bruņoto spēku organizētajām kopīgajām militārām mācībām.
Mācības "Indra 2026"
Mācības vairākos posmos norisinājās kopš oktobra vidus un ar svinīgu parādi noslēdzās 23. oktobrī Vladivostokā.
Indijas kontingentu veidoja aptuveni 350 armijas karavīri, 80 gaisa spēku karavīri, divas IL-76 lidmašīnas, kā arī fregate (INS Sahyadr) un korvete. Krieviju pārstāvēja aptuveni 1000 karavīru no Krievijas Austrumu militārā apgabala 5. armijas un 90. gvardes tanku divīzijas, Klusā okeāna flotes jūras kājnieki un karakuģi (tostarp korvete Aldar Tsydenzhapov), piedalījās arī Austrumu militārā apgabala aviācija un militārie gaisa kuģi.
Mācībām bija divas atšķirīgas norises vietas – mācību poligons Čeļabinskas apgabalā (sauszemes un gaisa spēki) un Tālajos Austrumos (Vladivostokas apkārtnē un Japāņu jūrā jūras un gaisa spēki). Mācības Čeļabinskas apgabala poligonā galvenokārt koncentrējās uz dronu pielietojumu, satelītkomunikāciju un vadību, arī sadarbības efektivitātei sarežģītos kaujas apstākļos (tika izstrādāta viena no reālajām kaujas operācijām Ukrainas frontē). Otrs mācību uzdevums bija pretinieka ieņemtas mazas pilsētas atbrīvošana. Uzbrukuma vienības, ko atbalstīja BPL pārtvērēji, mobilās bruņotās vienības, pretgaisa aizsardzības sistēmas un tanku apkalpes, nodarīja ienaidniekam smagus zaudējumus, ieņēma tā pozīcijas un atbrīvoja apmetni. Mācībās Indijas karavīri darbojās ar poligonā esošiem Krievijas tankiem, bruņutransportieriem un citiem tehniskiem līdzekļiem.
Mācību noslēdzošajā posmā, saskaņā ar mācību scenāriju, imitēts ienaidnieks bija ieņēmis apmetni un izveidojis tur nocietinājumus. Kaujas mēģinājuma laikā BPL un sauszemes robotizēto sistēmu apkalpes veica ienaidnieka pozīciju izlūkošanu no gaisa. Artilērijas vienības sadarbībā ar droniem veica uzbrukumus atklātajām ienaidnieka personāla pulcēšanās vietām, ieročiem, komandvadības un novērošanas punktiem, kā arī apgādes noliktavām, radot labvēlīgus apstākļus Krievijas un Indijas trieciengrupējumu ofensīvai. Uzbrukuma karaspēks, ko atbalstīja BPL pārtvērēji, mobilās bruņotās vienības, pretgaisa aizsardzības sistēmas un tanku apkalpes, nodarīja ienaidniekam smagus zaudējumus, ieņēma tā pozīcijas un atbrīvoja apmetni. Indijas kontingentam nozīmīgākā daļa bija ienaidnieka vajāšana, kad tika iznīcināta simulētā ienaidnieka atlikušo personālu un aprīkojumu, kas Indijas bruņotajiem spēkiem ir nereta problēma pierobežas konfliktos ar Pakistānu, un šeit tika apgūta jauna pieredze.
Jūras kaujas mācībām bija vairākas vingrinājumu fāzes. Tā ostas fāze tika realizēta vairāk kā pieklājības un savstarpējās cieņas apliecinājumi (kopēja mācību atklāšanas ceremonijas, vecāko jūras spēku virsnieku tikšanās, vizītes starp klājiem, taktiskās un profesionālās pieredzes apmaiņa vairākos semināros, sporta un kultūras pasākumi). Šīs fāzes scenārijs pašos pamatos tika mainīts, jo septembra sākumā Indijas jūras spēki no dalības mācībās atsauca gandrīz visus kuģus – saasinājās ģeopolitiskā situācija Indijas okeānā (palielinājās ASV kara flotes klātbūtne, Francijas jūras spēki uzbruka vairākiem tirdzniecības kuģiem ar Krievijas kravām, spriedze pieauga arī Irānā). Mācību scenārijs paredzēja kādas iedomātas Persijas līča ostas pilsētas (viena no mazām ostas pilsētām Primorskā) ieņemšanu un augsta līmeņa dažādu ieroču šķiru darbības koordināciju.
Mācību jūras un lauka fāzēs tika realizēti koordinēti manevri, komunikācija, helikopteru operācijas, medicīniskās evakuācijas mācības un operatīvā "zemes un gaisa" koordinācija. Tieši šī mācību daļa izpildīja mācību galveno mērķi – divpusējas aizsardzības sadarbības stiprināšana, taktiskās sadarbspējas uzlabošana un jūras un reģionālās drošības nostiprināšana.
Tā bija mācību redzamā daļa, tomēr kopš mācību sagatavošanas līdz to noslēgumam notika ļoti biežas Krievijas un Indijas militāro plānotāju, štābu un ministriju augstāko amatpersonu tikšanās. Šie kontakti bija neatbilstoši bieži salīdzinoši nelielu militāro mācību vajadzībām.
Indijas jaunā militārās attīstības koncepcija
Indijas Aizsardzības ministrija un tās dienesti ilgstoši strādāja pie jaunas Bruņoto spēku attīstības ilgtermiņa koncepcijas, un tās izstrādes noslēguma fāzē nezināmu iemeslu dēļ Indijas dienesti izvēlējas konsultācijas ar Krieviju. Neprastākais, ka šādas vīzijas Indijai nekad nav bijis un tagad veidojas sapratne, ka tāda ir vajadzīga. Iepriekšēja militārā doktrīna (2018) bija īstermiņa, to regulāri papildināja un atsevišķos jautājumos grozīja. Pamata problēma ir šādu koncepciju ilgais juridiskais ceļš līdz apstiprināšanai, kas var aizņemt pat gadu, un tas ir nozīmīgs ierobežojums bruņoto spēku izaugsmei.
Indijas aizsardzības ministrs Radžnats Singhs (Rajnath Singh) 2026. gada 23. oktobrī Armijas komandieru konferences laikā Ņūdeli oficiāli prezentēja jauno Indijas armijas Sauszemes karadarbības doktrīnu (Land Warfare Doctrine). Dokumentu pasniedza kā izstrādāts melnraksta versija izskatīšanai valdībā, un ministra uzruna sākās ar konstatējumu: "Armijai jābūt 20-30 gadu stratēģiskajai vīzijai", norādot, ka dokuments kalpos kā vispārējs stratēģiskais ietvars, lai sagatavotu valsts bruņotos spēkus mūsdienu un nākotnes konfliktu mainīgajam raksturam.
Izstrādātais dokuments nav publiski pieejams, pirms to neapstiprinās valdība oficiālai iesniegšanai parlamentam diskusijām, bet ir zināmi jaunās doktrīnas galvenie akcenti.
Tehnoloģiskā integrācija un mākslīgais intelekts. Paredz paātrinātu MI, autonomo sistēmu (dronu), datu analītikas, kiberdrošības un drošu sakaru tīklu integrāciju ikdienā un taktiskā līmenī.
Vairāku domēnu operācijas (Multi-Domain Operations) Nepieciešamība pēc nemanāmas integrācijas starp tradicionālajām (sauszemes, gaisa, jūras) un jaunajām karadarbības jomām, piemēram, kosmosu, kiberdaļu un elektronisko karadarbību.
Struktūras izmaiņas un mobilitāte. Dokuments kodificē pēdējo gadu reformas, tostarp Integrēto kaujas grupu izveidi, kas apvieno dažādus kaujas elementus viena komandiera pakļautībā ātrākai mobilizācijai. Ievieš jaunas struktūras, piemēram, specializēti dronu un precīzo triecienu bataljoni un rotas (piemēram, Bhairav, Shaktibaan, Ashni).
Doktrīna nopietni pievēršas divu fronšu izaicinājumiem, tos tieši definējot un nesaucot tikai par riskiem un apdraudējumiem. Tā Ziemeļu fronte (Ķīna) nosaka jaunus uzsvarus, kas likti uz zibenīgu spēku mobilizāciju, augstkalnu loģistiku un nepārtrauktu (24/7) novērošanu. Attiecībā uz Rietumu fronti (Pakistāna) fokuss ir uz konvencionālo spēku gatavību, pretstāvi dronu un raķešu draudiem, kā arī drošu un pārliecinošu pārrobežu uzbrukumu atvairīšanu.
Atsevišķa jaunās doktrīnas sadaļa ir veltīta Indijas Bruņoto spēku pašpietiekamībai (Aatmanirbharta). Doktrīnas ieviešana iet roku rokā ar Indijas mērķi stiprināt vietējo aizsardzības rūpniecību, un tās kontekstā tika izcelta Indijas militārās ražošanas un eksports, bet kā militārā darbība – pierobežas pretteroristiskā operācija Sindoor (2025. gada 7. maijs).
Aizsardzības ministrs mudinājis komandierus savos komandvadības un operatīvajos līmeņos virzīt reformu programmu uz priekšu un nodrošināt, ka iniciatīvas tiek pārvērstas izmērāmos militārās sagatavotības un operatīvās efektivitātes uzlabojumos. Viņš arī aicinājis uz labāku cilvēkresursu pārvaldību, lielāku sieviešu līdzdalību bruņotajos spēkos un ilgtermiņa centieniem stiprināt integrētu pieeju valsts drošībai.
Balansēšana mainīga telpā
Indija ir spiesta pielāgoties un balansēt. Ģeopolitiskā vide ir ļoti sarežģīta, jo Indijai ir divi konstanti pretinieki – Pakistāna un Ķīna. Ir zaudēta jebkāda uzticība ASV, Apvienotajai Karalistei un Francijai, tomēr tas nenozīmē, ka Indija var atļauties pašizolēties. Indija uztur atklātas un nereti arī diskrētas attiecības ar visām šīm zemēm un šajā vidē zināms stabilizators ir Krievija.
Indiešiem nav ilūziju par Krieviju, bet tā ir vienīgā valsts, kas spēj ietekmēt un arī piebremzēt Ķīnu. No otras puses Indija ir viens no galvenajiem munīcijas piegādātājiem Eiropai, kas to tālāk dāvina Ukrainai karam pret Krieviju. Indija ar šo munīcijas ražošanu ļoti labi nopelna, kā arī nodrošina ķīniešu taktiskā aprīkojuma (bruņuvestes, ķiveres un jo īpaši militārā elektronika) piegādi kā Ukrainai, tā arī Krievijai. Nav pārsteigums, ka Krievija izmanto iespējas un piesaista Indijas bruņotos spēkus un politiķus un vēlas turpināt nostiprināties šajā reģionā. Mācības "Indra 2026" ir tikai viens no šīs spēles elementiem.




Comments