Atmaskošana pīļu dīķī
- Taisnība Raksta
- Nov 17
- 6 min read
Kara apstākļi vienmēr ir provocējoši, un tā ir vide, kurā vienmēr ir bijusi sava vieta arī tenkām, baumām un izdomājumiem. Visbiežāk ne jau kāda īpaši maldinoša un propagandas spēlīšu dēļ, un mākslīgais intelekts var glābt, ja pamata zināšanas klibo, vai tās iztrūkst.
Maza atkāpe
Tā pagājušajā gadā ne no kā (ostu konkurences cīņas dzīts) popularitāti ieguva nostāsts par mangāna rūdas eksportu no Brazīlijas uz Krieviju. Izpūta ne pa jokam, un visa ranga politdarbiniekiem bija iespēja izpausties līdz pat Eiropas sankciju īpašam lēmumam. Formāli jau labi, ka kaut ko ierobežo kustībā uz Krieviju, un tas ļauj uzturēt zināmu solidaritātes sajūtu ar ukraiņu varoņiem.
Viena problēma – krieviem ir pašiem savas raktuves, un Briseles lēmums iepriecināja arī Gruzijas kalnračus un valsts budžetu, kamēr Brazīlijas rūdas apguva nedaudz tālāku ceļu caur Vidusjūru.
Urālu uzņēmumu darbību šie politiskie lēmumi nevienā brīdī neietekmēja, paliekošs iespaids tiem gan bija un ir uz Latvijas ostām un dzelzceļu. Tie aizvien drošāk pāriet uz valsts dotācijām, kas ir dabiska konsekvence tālredzīgiem lēmumiem.
Jauna ziņa medijos
Ziņas ir pārsteidzošas – Beļģijas uzņēmums Campine iespējams ir pārkāpis ES sankcijas. Tiek ziņots, ka uzņēmums turpinājis eksportēt sankcionētos metālu oksīdus caur tādām valstīm kā Baltkrievija, Turcija un Uzbekistāna (uzņēmums Market Data Group, pieder Krievijas pilsonim), kas pēc tam produktu reeksportēja uz Krieviju. Pēc, ukraiņu teiktā, tieši šis beļģu uzņēmums par miljoniem eiro it kā apgāja sankcijas pret Krieviju.[1]
Saskaņā ar Beļģijas laikraksta De Morgen publikāciju, kas atsaucās uz Ukrainas Ekonomiskās drošības padomes pētījumu un Krievijas muitas datiem, 2024. gadā Krievija no Beļģijas importējusi vismaz 300 tonnas ar sankcijām pakļauto stibija oksīdu. Darījuma summa ir vairāk nekā 4,5 miljoni eiro. To TV24 raidījumā “Aktuālais par karadarbību Ukrainā” atkārtoja Māris Bruža, kapteinis un Zemessardzes virsnieks, norādot uz būtisku sankciju apiešanas gadījumu – neskatoties uz Eiropas Savienības (ES) sankcijām, Beļģijas uzņēmums piegādājis Krievijai 300 tonnu ķīmisko izejvielu detonatoru ražošanai. [2]
Uzņēmums veica iekšēju izmeklēšanu un atklāja, ka 2024. gadā tas ir veicis vienu piegādi
(pasūtītas 80 tonnas antimona trioksīda).[3] Izmeklētāji Ukrainā ir nobažījušies arī par augstākminēto un piegāžu ķēdē iesaistīto Krievijas uzņēmumu VitaChem, kuram ir tiešie līgumi ar munīcijas un militārā aprīkojuma ražotājiem. Diemžēl, nav datu, kas ļautu noteikt, ko no uzņēmuma iepērk Krievijas militārais komplekss.[4]
Pamatdati
Nedaudz neparasti, ka latviešu valodā pieejamās intervijas un dažādi sabiedriskie mediji izceļ tieši stibija oksīdus. Nav jau īstā vieta jautāt, cik klasītes skolā ir izdevies pabeigt, un vai astotā tika sasniegta? Kaut gan neskaidrība te nevietā, jo ar melbārdes 10% zināšanu viss ir pateikts.
Vienkāršā Wikipedia skaidro[5], ka antimonts ir ķīmisks elements un tā simbols ir Sb (no latīņu valodas stibium). Tas ir spīdīgs pelēks metāls vai metaloīds, dabā tas galvenokārt atrodams kā sulfīda minerāla stibnīta formā. Antimona savienojumi zināmi un tika izmantoti senās kultūrās. Visbiežāk metālisko antimonu izmanto sakausējumos ar svinu un alvu, kam ir uzlabotas īpašības lodēšanai, lodēm un slīdgultņiem. Tas uzlabo svina sakausējumu plākšņu stingrību svina-skābes akumulatoros. Antimona trioksīds ir svarīga piedeva halogēnu saturošiem liesmas slāpētājiem. Antimonu izmanto kā piedevu pusvadītāju ierīcēs, izmanto kā stabilizatoru un katalizatoru plastmasu ražošanā. Vēl viens pielietojuma veids – kā dzidrinātājs mikroskopisku burbuļu noņemšanai stiklā, galvenokārt televizoru ekrāniem. Tas novērš krāsas izmaiņas monitoros. Ievērojamu daudzumu antimona trioksīdu izmato pigmentu ražošanā, un antimons visbiežāk īpašai keramikai un emaljām palīdz saglabāt krāsas stabilitāti un virsmas gludumu.[6]
Lietderīgi ņemt vērā, ka antimona pasaules tirgus bija aptuveni 1,08 miljardi ASV dolāru, un tas ir augošs, jo īpaši attiecībā uz antimona atguvi no apritē esošiem izstrādājumiem. Ķīna saražo 55% pasaules antimona, otrajā vietā ir Tadžikistāna, bet trešo un ceturto vietu daļa Birma un Krievija. Krievija gadā saražo ap 2800 tonnas antimona tīrmetāla, kas kalpo par izejvielu vairāku oksīdu un citu ķīmisko savienojumu ražošanai.[7]
Eiropas Savienībā antimonu uzskata par kritiski svarīgu izejvielu aizsardzības, autobūves, būvniecības un tekstilizstrādājumu nozarē. ES avoti ir 100% importēti galvenokārt no Turcijas, Bolīvijas un Gvatemalas. Nav pamata domāt, ka nākotnē šī atkarība mazināsies, un līdzīgā tirgus situācijā ir arī ASV.[8]
Iespējami duālais lietojums
Antimonam nav specifiska duālā pielietojuma – tam ir izšķiroša nozīme tādu vielu ražošanā, ko izmanto liesmas slāpētāju, akumulatoru, fotoelektrisko paneļu, automašīnu bremžu kluču, PET polimēru ražošanā. Pavisam nedaudz antimona izmanto dažu specializēta militārā ekipējuma komponenšu ražošanā.
Tieši militārām vajadzībām antimona oksīda piedeva izmantota, lai pārklātu patronas un lielgabalu lādiņu kapseļus, ja tie ir paredzēti uzglabāšanai ilgāk par 10 gadiem. Tāds noteikti nav Krievijas gadījums.
Campine uzņēmums
Uzņēmumam Campine ir daudz akcionāru no visas pasaules, tas biržā kotējas kopš 1936. gada. Tagad ar Euronext biržas kodu “CAMB” un nosaukumu “Campine nv”.[9] Gada apgrozījums ir ap 270 miljoniem eiro un strauji augošs, jo vairums akumulatoru pārstrādes uzņēmumi Eiropā ir ekonomiski neveiksmīgi, gadu desmitiem dotēti un šobrīd bankrotē un samazina jaudas, lai Zaļā kursa ietvaros realizētu rekonstrukcijas. Nav drošu pazīmju par to ekonomisko dzīvotspēju nākotnē.
Atbilstoši muitas deklarācijām un faktiskajām piegādēm, uzņēmums uz Krieviju ir eksportējis trīs veidu antimona trioksīda maisījumus. Pirmais – liesmu slāpējošas piedevas plastmasai un tekstilizstrādājumiem dažādos variantos un iepakojuma veidos, kā arī halogēnu nesaturošas liesmu slāpējošas pamatkompozīcijas (izkliedētas polimēru matricā vai plastifikatorā). Otrs – PET katalizators, bet trešais ir izejviela pigmentiem. Piegādes veic sausu pulveri piegādājot maisos vai beramkravā, bet šķīstošos – spilvenveida maisos un īpašā iepakojumā samitrinātam antimonam. Piegādes nodrošina uz vairāk nekā 70 valstīm pasaulē.
Eiropā uzņēmums ir vadošais polipropilēna (tajā skaitā pārstrādājot automobiļu detaļas) un nolietotu akumulatoru (pārstrādā arī vecus jumtus, augstsprieguma kabeļus, medicīnas iekārtas) pārstrādē un lietošanai gatavus ražo liesmu slāpējošus pamata maisījumus. Uz vietas uzņēmums atgūst svinu un antimonu, bet alvas un dārgmetālu koncentrāti tiek tālāk nosūtīti specializētām reto metālu ekstrakcijas rūpnīcām uz Luksemburgu un Franciju.
Krievijas uzņēmums VitaChem
Antimona oksīdu ceļa apzināšanā rakstos tiek izcelts Krievijas uzņēmums VitaChem. Te ir radies pārpratums – tā ir tirdzniecības uzņēmumu grupa, kas tirgū darbojas kopš 2006. gada un šogad tās klientu sarakstā ir vairāk nekā 200 tūkstoši uzņēmumu visā Krievijā. Šāda klientu loka apkalpošanai uzņēmums ir izveidojis vairumtirdzniecības noliktavas visās lielākajās Krievijas pilsētās un VitaChem apkalpo atbilstošo reģionu. Meitas uzņēmumi ir neatkarīgas sabiedrības ar ierobežotu atbildību.[10]
VitaChem ir vairumtirgotājs un piedāvā vairāk nekā 1000 preces, kas aptver kā sadzīves ķīmiju, tā arī augsti precīzus ķīmiskos savienojumus ķīmiskās rūpniecības vajadzībām.[11] Starp klientiem ir arī valsts un pašvaldību iestādes un ir ilgtermiņa piegādes līgumi ar augstskolām un komerciāliem uzņēmumiem. Uzņēmums pats neko neražo, neko nepārstrādā un neatbild par savu klientu saistībām.
Nopietnāk par līkločiem
Nav jau nekāds noslēpums, ka krievi ir ļoti aktīvi un viņiem piemīt neparasta izdoma, kā apiet sankcijas, jo īpaši, ja tas nepieciešams impērijas militārajām vajadzībām. Paradoksāli, ka lielākās vajadzības attiecas nevis uz jauniem un moderniem ieroču veidiem, kas jau tiek dizainēti un projektēti rēķinoties ar noteiktajām sankcijām, bet uz ieročiem un tehniskajiem līdzekļiem, kas izmantoti jau sen.
Vairumu no komponentēm tradicionāli ražoja daudzi uzņēmumi ārpus Krievijas. Vecu rūpnīcu pārvietošana uz Krieviju nav racionāls solis, turklāt šādas komponentes un rezerves daļas daudzviet Eiropā ražo arī pēc 2022. gada. Rūpnīcas turpina darbu, bet veikliem cilvēkiem no Krievijas ir pienākums tās, apejot noteiktās sankcijas un izvairoties no patieso ražotāju izgaismošanas, dabūt līdz Krievijai.
Raksturīgs piemērs ir Ungārijas privātuzņēmums Milspace Kft. Tas ir iesaistīts shēmā, kuras mērķis ir palīdzēt Krievijas aizsardzības uzņēmumiem apiet starptautiskās sankcijas, atvieglojot helikopteru remonta līgumu slēgšanu ārzemēs.[12] Gadījums ir pierādāms, un tas balstās uz iekšējiem dokumentiem, ko kiberoperācijas laikā ieguva atvērtā pirmkoda izlūkošanas grupa InformNapalm. Saskaņā ar dokumentiem, Milspace Kft. piedāvāja risinājumu Meksikas aviācijas uzņēmumam Personas y Paquetes Por Aire, lai tas apietu ierobežojumus, kas noteikti Krievijas aizsardzības uzņēmumiem, tostarp Kazaņas helikopteru rūpnīcai un Mil Design Bureau. Abiem ir noteiktas sankcijas Krievijas kara pret Ukrainu dēļ.
Ungārijas uzņēmums ierosināja šādu shēmu:
Milspace Kft darbotos kā oficiālais darbuzņēmējs;
Remonta darbi tiktu veikti Kazahstānas rūpnīcā, kurai ir Krievijas Militārā Dizaina biroja licence;
Rezerves daļas no Maskavas piegādātu piegādātājs ar nosaukumu Mi-INTER Ltd;
Visas tehniskās operācijas tiktu koordinētas ar Mil un Krievijas valsts uzņēmumu Helicopters of Russia, kas ir daļa no valsts konglomerāta Rostec.
Vēstulē bija izklāstīts arī atsevišķs diagnostikas līgums 92 000 ASV dolāru vērtībā. Lai gan Milspace Kft formāli ir privāta sabiedrība ar ierobežotu atbildību, InformNapalm norāda, ka militāri tehniskajai sadarbībai, kurā iesaistīti padomju laika helikopteri, parasti ir nepieciešama koordinācija ar valdības iestādēm, īpaši NATO dalībvalstīs.
Šis nav atsevišķs gadījums, tā ir principiālā, ievērības cienīga shēma, jo pēc tās tiek realizēti arī citi sankcijām pakļautie pakalpojumi un preces.
Šajā kontekstā atzīmējams, ka pagājušajā mēnesī Krievija atklāja jauno Mi-80 helikopteru (iecerēta kā īpašā Mi-171A3 modifikācija),[13] kas aizstās Mi-8 (PSRS bruņotajos spēkos kopš 1968. gada). Ir tikai viena problēma: tas joprojām ir tikai iedomāts,[14] jo tam nav pat vienkāršu rasējumu un vispārējas muļķošanas atmosfērā būtu pieticis ieviest Mi-8 kādas vizuāli atšķiramas pazīmes.
Var jau pieņemt, ka šādas pārbūves, iesaistīšanās uzņēmējdarbībā u.tml. stiprina Krievijas militārās spējas. Būsim pozitīvi, un te ieguvumu ir ne mazāk – korupcija Krievijas militārā rūpniecībā nostiprinās. Aizņemti ar vecu tīklu lāpīšanu, Krievijas sagādniekiem un inženieriem vienkārši nebūs laika radīt kaut ko jaunu. Helikopteru jomā tas ir visai uzskatāmi.
Pozitīvi jau bija tie iepriekšējie incidenti, kuros Krievijas uzņēmumi kā tranzīta mezglu izmantoja Kazahstānu, lai apkalpotu Su-30SM iznīcinātājus ar Rietumos ražotu avioniku, tostarp papildinātām un remontētām franču Thales un Safran komponentēm. Tas notika neraugoties uz eksporta kontroli. Arī te tas pats stāsts un varbūt labi, ka pagaidām krievi pārāk intensīvi necenšas šīs iekārtas klonēt (pagaidām neveiksmīgi). Vismaz savs prieciņš frančiem, jo šie pakalpojumi ir pārāk dārgi, lai Kazahstānā servisa uzņēmumi nepamanītu Krievijas gaisa spēku identifikācijas zīmes uz apkalpojamo lidmašīnu korpusiem.
[2] https://www.la.lv/neticami-bet-fakts-atmaskotas-parsteidzosas-lietas-saistiba-ar-belgiju-un-krieviju
[6] Wiberg, E., Wiberg, N., Holleman, A. F. 2001 Inorganic chemistry. Academic Press.
[7] https://www.usgs.gov/centers/national-minerals-information-center/antimony-statistics-and-information; https://pubs.usgs.gov/periodicals/mcs2024/mcs2024-antimony.pdf
[8] Plašāk skatīt: Straptautiskā antimona asociācija - https://www.antimony.com/
[10] https://vitahim.ru/
Comments