Baltijas iekarošana

Ievērojamais Izraēlas militārais žurnālists-analītiķis Sergejs Auslanders pirms neilga laika publicēja pārdomas par Krievijas nākamo karu, kas iespējams pavisam drīz notiks Baltijas valstīs. Savā video viņš pamatoja kāpēc Krievija to vēlas un kāds varētu izskatīties tās iebrukums Baltijā.

“Taisnība” ir apkopojusi Auslandera pārdomas un tās publicē, lai Latvijas iedzīvotāji saņemtu kvalitatīvu analīzi par iespējamiem nākotnes scenārijiem un lai valsts augstākajām amatpersonām spētu uzdot jautājumu, vai Latvijas valsts gatavojas šādam scenārijam.

Aizvien biežāk dažādos apskatos un materiālos, kas attiecas uz karu Ukrainā, izskan vārdkopa “Baltijas valstis”. Aizvien biežāk runā par to, ka Krievija iespējamo agresiju varētu vērst tieši tur, jo visas trīs valstis – Igaunija, Latvija un Lietuva – ir NATO blokā.

Pilnīgi iespējams, ka kā pretsparu bezgalīgajam krīzes stāvoklim, kurā Krievija iestigusi Ukrainā, viņi varētu mēģināt kaut ko sarīkot Baltijas valstīs un par to runā pilnīgi nopietni. Par to liecina arī Zviedrijas un Somijas iestāšanās NATO, kā arī NATO kontingentu straujš pastiprinājums un tempi, kādos uz Baltijas valstu robežām tiek būvēti visādi aizsardzības nocietinājumi.

Galvenais jautājums – kāpēc tas Putinam un Krievijai vispār ir vajadzīgs? Kāpēc viņam tagad vajadzētu izvērst agresiju pret Baltijas valstīm?

Zviedrija valdība ir izdevusi brošūras uzņēmumiem par sagatavošanos ārkārtas situācijām. Kādas ārkārtas situācijas Zviedrijā? Zemestrīce – nereāli, cunami – arī nereāli. Skaidrs, ka runa ir par gaidāmo karu. Jau 2018. gadā Zviedrijā tika izplatīta līdzīga “Krīzes vai kara gadījumā” brošūra, ko saņēma visas ģimenes (to pa pastu izsūtīja visiem iedzīvotājiem). Kāpēc pa parasto pastu? Jo kiberuzbrukumi var būt postoši un visas komunikācijas tiks iznīcinātas.

Brošūrā bija informācija par dažādiem kritiskiem scenārijiem, tostarp karu – kāds kaitējums var tikt nodarīts, kā sagatavoties un aizsargāties, ko darīt tagad, ko darīt, saņemot brīdinājumu u.t.t. Tas viss ir ļoti svarīgi un kļūst par Eiropas politikas rakstura iezīmi (vismaz attiecībā uz valstīm kas robežojas vai ir pietiekami tuvu Krievijai). Eiropa, vismaz Ziemeļeiropa un Austrumeiropa, sāk saprast, kas notiek. Mēs nerunājam par Spāniju ar tās problēmām vai Portugāli, kas no tā visa ir maksimāli tālu. Mēs runājam par valstīm NATO ziemeļaustrumos.

Rodas loģisks jautājums: kāpēc Putinam tagad jauns karš Baltijā? Kam tas vajadzīgs? Kurš veselais saprāts karos divās frontēs? Veselais saprāts to nedarīs. Hitlers, piemēram, būdams Pirmā pasaules kara dalībnieks, noteikti apzinājās, pie kā noved karš divās frontēs, bet tomēr uzdrošinājās – nepabeidzis karu ar Angliju (ar ASV aizmugurē), uzbruka Padomju Savienībai un beigās tika saspiests starp trim lielvalstīm. Putina situācija tomēr ir citādāka.

NATO neplāno uzbrukt Krievijai – tas nemaz netika radīts šim mērķim. NATO radīja, lai nebūtu kara un lai Padomju Savienība neuzdrošinātos uzbrukt. Eksistē 4. pants un 5. pants, un daudz diskusiju par to, kā tie darbosies, bet NATO radīja mieram. Tomēr tagad tam ir kolektīvi aizsardzības mehānismi.

Ja skatāmies no vesela saprāta un loģikas viedokļa: vai NATO ir jēga uzbrukt Krievijai? Protams, ka nē. Kāpēc?

Krievijas propaganda apgalvoja, ka Ukraina gribēja uzbrukt Krievijai, bet saprātīgi cilvēki teica: paskatieties kartē – kāda Ukraina, kāda Krievija? Kāpēc? Absurds, bet naratīvu ar loģiku nesalāgo – ir uzdevums, un tas ir jāizpilda.

Ja pēdējo ceturtdaļu gadsimta sekojat Putina politikai, esat ievērojuši: viņš rada jaunu krīzi, lai pārvarētu iepriekšējo. Tāda ir viņa taktika. Piemēram, karš Donbasā 2014. gadā – iesprūda, panākumu maz. Iegāja Sīrijā, lai mazinātu starptautisko izolāciju, un uzreiz radās jauna situācija – Krievija kļuva par Tuvo Austrumu spēlētāju un tur kontrolēja teritorijas.

Karš Ukrainā kļuvis par hronisku, ieilgušu krīzi. Progresa frontē nav, lai arī ko Z-patrioti nerakstītu par “stratēģiski svarīgiem ciemiem”. Karošana līdz spēku izsmelšanai nav stratēģija, un neviens loģiski domājošs cilvēks to negrib, jo tas iztukšo abas karā iesaistītās puses. Vajag jaunu krīzi – jānovirza uzmanība no Ukrainas un jārada nesaskaņas NATO (kas var fiziski uzreiz nereaģēt), jo tas situāciju atvieglotu. Galvenais mērķis – pārtraukt Eiropas atbalsta sniegšanu Ukrainai, jo izslēdzot Eiropu, karš uzvarēts un var sēsties pie galda, lai panāktu Krievijas noteikumos balstītu “miera līgumu”.

Kāda krīze Krievijai būtu jāizveido? Maza, bet uzvaroša, un nav pat jāpiesaka karš – 21. gadsimtā neviens to nedara. Tagad ir “speciālās operācijas”, “terorisma apkarošana” un citi termini.

Kāds būs iegansts? Krievvalodīgo aizsardzība Baltijā. Pirms Krimas aneksijas Krievijas Ārlietu ministrija publicēja ziņojumu par nacisma cildināšanu (41 valsts, 1. vietā Ukraina, bet 2. līdz 4. Baltija). Četrus mēnešus vēlāk Krievija uzbruka Ukrainai. Baltijā ir daudz Krievijas atbalstītāju un var, piemēram, pēkšņi sākties kampaņa par krievu apspiešanu Igaunijā. Vēstule no krievu asociācijas, un iegansts ir gatavs, jo mūsdienās ieganstu nerada, to izdomā.

Militārie scenāriji

1) Pilna mēroga iebrukums caur Suvalku koridoru uz Kaļiņingradu un uz visām trīs Baltijas valstīm visā robežas garumā vienlaikus, kā arī kaujas Baltijas jūrā. Apokaliptisks, maz ticams scenārijs, kas prasītu ilgu un pamanāmu sagatavošanos. Baltija būvē nocietinājumus, meklē mīnas un organizē armijas, kā rezultātā Krievija apgalvo, ka Baltija draud Kremlim. Baltijā ir ap 6 miljoniem iedzīvotāju, armijās – Igaunija 4000, Latvija 8000, Lietuva 20 000 un salīdzinoši mazs NATO kontingents (ap 10 000). NATO izlūkdienesti redz, kādas kustības tiek veiktas Sanktpēterburgas apgabalā. Ziemeļu flote var draudēt Zviedrijai un Somijai, bet ne Baltijas valstīm.

2) Ierobežota operācija ar ātru rezultātu. 60 stundās līdz galvaspilsētām? Šaubīgi, bet var ātri ieņemt kādu teritoriju, radīt NATO sarežģītu situāciju un kaulēties par Ukrainu. Suvalku koridora iesaiste šajā scenārijā ir acīmredzama, bet poļi reaģēs un reljefs ir neparocīgs. Paradokss, jo visi zina, ka visi zina, tomēr tieši tur var izvērst uzbrukumu. Pašlaik tas ir maz ticams scenārijs.

3) Uzbrukums vienai valstij. Galvenā kandidāte ir Igaunija – tuvu Krievijai, jūra no Somijas puses. Varētu tikt īstenots daļējs iebrukums un triecieni Latvijai vai Lietuvai, lai saistītu spēkus. Ja izvērstu jūras karu, jāņem vērā, ka Krievijas Baltijas jūras flote ir lielāka par jebkuru atsevišķu NATO valsts floti, bet NATO jūras spēki kopā pārspēj Krieviju (zemūdenes vien ir 12 reizes vairāk). Ģeogrāfija – Kaļiņingrada ar “Bal” un “Bastion” (300 km) raķešu kompleksiem pārklāj Somu līci. Mīnēs līci un krastus, bet NATO aviācija pārspēj Krievijas un var neitralizēt raķešu kompleksus. Krievija izmantos raķetes, masīvus dronu uzbrukumus (kā Ukrainā). Baltijas jūra maza, salaina – nav piemērota klasiskai jūras kaujai. Svarīgi saprast - nav obligāti jāieņem visa Igaunija: trieciens uz Latvijas/Igaunijas robežas tās nogriež vienu no otras, ieņemta daļa teritorijas rada haosu (bēgļi, infrastruktūra).

NATO nespēj aizsargāt visu tās valstu kritisko infrastruktūru (kabeļi, cauruļvadi). Krievijas rīcība izraisīs haosu, būs evakuācija un tiks veidoti mīnu lauki. Krievijas stratēģija ir skaidra – ātri ieņemt kādu noteiktu teritoriju un kaulēties par to, lai tiktu samazināta palīdzība Ukrainai. Baltijas valstis zina, ka jāiztur noteikts laiks, līdz NATO mobilizēsies, bet Krievija draudu periodu centīsies saīsināt. Pat ierobežotai operācijai vajag brigādes un loģistiku. Var koncentrēt spēkus pa druskai (rota nedēļā, bataljons mēnesī).

NATO izlūki novēro situāciju, lai nepieļautu pārsteigumu, Baltija gatavojas. Var šķist absurdi, bet vai atceraties 2021. gada oktobri? Kurš ticēja iebrukumam Ukrainā? Tagad gatavojas Baltija, Polija, Somija un Zviedrija. Putinam ir svarīgi novērst uzmanību un panākt “savu mieru” Ukrainā.

Nevar aizmirst par Trampu. Krievija centīsies draudēt ar kodolieročiem, bet ticamība ir maza. Konflikts būs ierobežots, bet var attīstīties (kā 1939. gadā ar Poliju). Finanšu izdevuma “Bloomberg” prognoze šādā scenārijā: Baltija zaudē 43% IKP pirmajā gadā, ES 1,2%, pasaule 1,3% (mazāk nekā Covid laikā vai Ukrainas kara gadījumā). Gadā karš ekonomiski izmaksātu 1,55 triljonus ASV dolāru. Krievija zaudētu vismazāk, jo jau ir sankcionēta. Baiss scenārijs, bet Putinam vajag krīzi. Karš – pārvaldības forma. Krievija nevar armiju vienkārši palaist mājās. Tas nav iespējams. Drauds pieaugs, tāpēc jāgatavojas.