Baltijas okupācijas plāns

Baltkrievijas opozīcijas mediji izplatījuši informāciju, ka 2022. gada sākumā (ap to laiku, kad tika uzsākts pilna mēroga iebrukums Ukrainā), Krievijas un Baltkrievijas Bruņoto spēku (BS) Ģenerālštābi organizēja detalizētas štābu mācības “agresijas” atvairīšanā no Lietuvas un Latvijas teritorijas. Mācības notika augstas slepenības apstākļos.

Štāba mācības paredzēja operāciju īstenot divos posmos – vispirms agresijas atvairīšana, pēc tam ofensīva.

No Baltkrievijas uz Viļnas apvedceļu ved 4 galvenie autoceļi, kas savstarpēji savienoti ar rokādes ceļiem. Scenārijs paredzēja to izmantošanu un Viļņas izolāciju.

Saskaņā ar pieejamo informāciju, mācību scenārijā no Lietuvas teritorijas pret Baltkrieviju tiek veikts bruņots iebrukums, kas noved pie savstarpējiem artilērijas un raķešu triecieniem. Baltkrievijas BS palīgā steidzas Krievijas BS – grupējums, plaši pielietojot taktiskās raķetes un aviāciju, veic ofensīvas darbības pret “agresorvalstīm” un ielenc Viļņu. Pēc tam uzbrukuma triecienspēki pagriežas Alitas-Marijampoles virzienā. No Grodņas gar Polijas robežu ofensīvu veic otrs grupējums, kas Marijampoles rajonā satiekas ar uzbrūkošo grupējumu no Kaļiņingradas apgabala. Polijas robežās šķērsošana netiek paredzēta. Mērķis – izveidot “drošības” koridoru starp Baltkrievijas teritoriju un Kaļiņingradas apgabalu.

No Baltkrievijas Lietuvā ienāk arī ceļi gar Polijas robežu.

Otrais operācijas posms paredzēja, ka Krievijas BS grupējums veic ofensīvu uz ziemeļiem, Rīgas virzienā. Šim grupējumam no Krievijas teritorijas pieslēdzas grupējums, kas Latvijas teritorijā iebrūk no Krievijas puses.

2. posms – izeja uz Rīgu no Lietuvas teritorijas tika praktizēta jau 1940. un 1944.gadā.

Lietuvas un Latvijas teritorijām bija jānonāk okupācijā ar visu no tā izrietošo.

Secinājumi. Atskatoties uz darbībām, kādas 2021. un 2022. gadā ciešā sadarbībā ar Baltkrieviju veica Krievija, šāda štābu vingrinājuma un nodoma varbūtība ir pat ļoti ticama.

Pirmkārt, daudzu gadu garumā ir notikusi kaujas lauka informatīvā nodrošinājuma sagatavošana. Baltijas valstis Krievijas iekšējā informatīvajā telpā un arī starptautiskajā vidē pozicionētas kā rusofobijas perēkļi ar fašisma atdzimšanas pazīmēm un attēlotas kā neizdevušās valstis.

Otrkārt, tika īstenota teritorijas izlūkošana, kas nepieciešama militāras operācijas sagatavošanai. Kā tas notika? Pateicoties valstu iesaistei gan Vīnes dokumenta, gan “Open Skies” līgumos, Krievija visai plaši izmantoja legālo izlūkošanu. Valstis, kuras ieinteresētas mierīgā līdzāspastāvēšanā, šos līgumus pielieto saskaņā ar to būtību – militāro risku mazināšanai un prevencijai. Valstis, kas gatavojas militārai agresijai, līgumus izmanto, lai iegūtu izlūkinformāciju par kritiski svarīgo infrastruktūru, personālu, koordināšu piesaistes punktiem u.c. Tas palīdz identificēt mērķus, ko svarīgi satriekt ofensīvas sākuma posmā. Atmiņā ataust “draudzīgā” Baltkrievijas Ģenerālštāba priekšnieka viesošanās Ādažu bāzē un Latvijas militārpersonu atbildes vizīte Baltkrievijas speciālo uzdevumu brigādē. Ko no vizītes guva baltkrievu delegācija un ko NBS pārstāvji? Mēs taču negrasījāmies uzbrukt Baltkrievijas BS 5. speciālās nozīmes brigādei tās pastāvīgās dislokācijas vietā...

Rodas arī jautājumi par to, ko pāris desmit gadu garumā domāja Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas Aizsardzības politikas departamenta vadība un Ārlietu ministrija domāja pāris desmit gadu garumā? Latvijai par visām varītēm vajadzēja iesaistīties visos šajos līgumos, pamatojot to ar “starptautisku spiedienu”. Aizdomājās pat tik tālu, ka internetā publiskoja gan militārpersonu, gan AM personāla sarakstus un algas “lai viss būtu caurspīdīgi”. Tieši laikā, lai, gluži tāpat kā tas notika Ukrainā, pēc okupācijas visus varētu “izmakšķerēt” un, atkarībā “nodarījuma” pakāpes neitralizēt. Pašsaprotami, ka izlūkošanu Krievijas un Baltkrievija īstenoja arī ar slēptām un tehniskām metodēm no ārpuses, taču papildus informācija vienmēr ir noderīga.

Treškārt – redzam, ka 2021. gadā operācija pārgāja aktīvā fāzē, kuras mērķis bija sagatavot augsni konfrontācijai uz robežas. Tiek izmantoti migranti, kuru mākslīgi izveidotā invāzija uz Polijas, Lietuvas un Latvijas robežas ar Baltkrieviju potenciāli varēja pāraugt arī nopietnākā krīzē ar asinsizliešanu. Te redzam sasaisti ar publicēto štāba mācību scenāriju, kura pirmajās posmā paredzēta agresija no Lietuvas teritorijas pret Baltkrieviju. Veidi, kā robežas aizsardzību ar pareizu informatīvās kampaņas atbalstu pārvērst par agresiju, Kremlim nav jāmeklē.

Ceturtkārt – spēku izvēršana Baltkrievijas teritorijā. Tas vairākkārt tika izmēģināts mācību sērijas “Zapad” laikā. Acīmredzot mazāk praktiski, vairāk štābu mācību ietvaros.

2022. gadā Baltkrievijā izvērsto spēku primārais uzdevums bija Ukrainas operācijas nodrošināšana. Tai vajadzēja notikt īsu laika periodu, pēc kā lielāko daļu šo spēku turpat Baltkrievijas teritorijā varētu izvērst gar Lietuvas robežu un tālākās darbības jau veikt saskaņā ar iepriekš minēto scenāriju.

Piektkārt, mācību sērijas “Zapad” laikā Krievija un Baltkrievija klaji demonstrēja, ka gatavojas šādam scenārijam – vispirms agresijas atvairīšana, pēc tam pretuzbrukums. Visi scenāriji tika izspēlēti teritorijā, no kurienes Krieviju un Baltkrieviju it nekas militāri neapdraudēja. Pašlaik medijos saistībā ar plānotajām mācībām “Zapad-2025” ir informācijas vakuums, lai gan to aktīvās fāzes posms strauji tuvojas. Atliek cerēt, ka resursu trūkuma un Baltkrievijas diktatora flirta mēģinājumu ar ASV dēļ mācības vairāk būs formālas.

Totālā neveiksme Ukrainā būtībā sagrāva šo plānu īstenošanu. Zviedrijas un Somijas iestāšanās NATO, kā arī Eiropas aizsardzības politikas pārskatīšana un Krievijas ekonomiskā novājināšanās pašlaik šāda scenārija īstenošanu ļoti apgrūtina. 2022. gadā pie Viļņas nebija vācu mehanizētā brigāde, nebija sagatavoti šķēršļi uz šosejām E28, E85, 101, 103 un A4. Tomēr, daļa Austrumprūsijas (Kaļiņingradas apgabals) joprojām atrodas Krievijas kontrolē. Tas saglabā palielinātus riskus agresijas īstenošanai reģionā.

Jautājums ir, vai Krievija sagaidīs izdevīgu ģeopolitisko mirkli un īstenos 2022. gada scenāriju?