Vai atkal Bastīlija?
- Taisnība Raksta
- Aug 2
- 4 min read
Lielās franču revolūcijas simbols ir Bastīlija – cietoksnis, ko Parīzē sāka celt 1370. gada 22. aprīlī. Cietoksnis valsts iekšējos konfliktos, jo īpaši Simtgadu kara laikā (1370-1380), bija īpaši nozīmīgs, bet vēlāk – 16. gs. savu militāro nozīmi zaudēja un tika pārveidots par cietumu. 1789. gada 14. jūlijā Bastīlijā iebruka bruņots parīziešu pūlis – šis notikums kļuva par nozīmīgu atskaites punktu revolūcijas ideoloģijā. Bastīlijas diena, ko kopš 1880. gada atzīmē 14. jūlijā, ir Francijas valsts nacionālie svētki.
Tur, kur reiz atradās Bastīlija, mūsdienās ir publisks Bastīlijas laukums. Tas ir iecienīta politisku demonstrāciju vieta, ko ieskauj krogi, kafejnīcas un naktsklubi, un laukumā bieži notiek koncerti.
Postoša krusa pār vīna dārziem
Gadu desmitiem ASV un Eiropas Savienības (ES) tirdzniecībā valda disbalanss. Pēc 10% ievedmuitas noteikšanas un Eiropas klusās piekrišanas, turpmākās sarunas ar Trampa administrāciju bijušas neveiksmīgas – tās ir garas un sen zaudējušas jēgu, turklāt tagad ASV Eiropai draud ar 30% tarifu. Par ES tirdzniecības nozari atbildīgais komisārs Marošs Šefčovičs sacījis, ka 30% vai lielāka tarifa ietekme būs milzīga un padarīs par “gandrīz neiespējamu” turpināt līdzšinējo transatlantisko tirdzniecību, kā vērtība dienā ir 4,4 miljardi EUR.
Saskaņā ar Eiropadomes datiem, 2024. gadā ES un ASV divpusējā preču un pakalpojumu tirdzniecība bija 1,68 triljoni EUR. Partneri kopā veido gandrīz 30% pasaules preču un pakalpojumu tirdzniecības. Par spīti tam, Tramps vairākkārt ir izteicis kritiku ES, jo uzskata, ka 27 valstu bloks ir negodīga tirdzniecības prakse un tas “izveidots, lai apkrāptu ASV”. Tramps ir norādījis uz ES tarifiem precēm no ASV, kā arī uz vairākiem “netarifu škēršļiem”, piemēram, digitālo pakalpojumu nodokļiem.
Asāko reakcija līdz šim paudis Dānijas ārlietu ministrs Larss Leke Rasmusens, kurš sacījis, ka bloks vēlas taisnīgu vienošanos un ka tam jābūt gatavam atriebties.
“Ja vēlaties mieru, jums jāgatavojas karam, un es domāju, ka tieši tur mēs atrodamies. Tāpēc, protams, mums šajā posmā nevajadzētu ieviest pretpasākumus, bet mums vajadzētu būt gataviem izmantot visus pieejamos instrumentus,” Rasmusens sacīja pirms ES tirdzniecības ministru sanāksmes.1
Notikumu pavērsieni ir visai strauji. Brīdī, kad vēl nebija zināms, vienosies ASV un ES, vai tomēr nevienosies, Briselē rēķināja iespējamos atbildes tarifus. Parīze sekas apzinājās daudz labāk, jo prezidents Makrons zina, kas ir zemnieku dakšu atspīdumi – par 20% augstāki tarifi, kā “Taisnība” rakstījusi iepriekš, jau šogad nozīmētu tūkstošiem uzņēmumu bankrotu un desmitiem tūkstošu bezdarbnieku. Vīna audzētāji noteikti nebūtu no tiem, kurus uz protestiem vajadzētu aicināt vairākkārt, ja šī rudens ražas paliktu tikai božolē (beaujolais nouveau) jaunās ražas pudelēs. Tas pats attiecas uz lielāko daļu Francijas eksporta uz ASV.
Situācija, kas draudēja izvērsties daudz sliktāka, nekā izskatās šobrīd, parādīja, ka Francijas valdībai nav plašu izvēles iespēju. Vienkārši nebūtu. Samērojama lieluma tirgus, kur iespējams realizēt Francijas preces, ir Ķīna un Krievija, un neviena no izvēlēm nav laba Eiropai, taču nevajadzēt uzskatīt, ka Francija ar kaimiņu interesēm jelkad ir rēķinājusies.
Pozitīvais atlikums gan ir tas, ka Francija sāk detalizēti apzināt iespējas un intensīvi meklē risinājumus.
Valsts briesmās
Francijas prezidents Makrons savā Bastīlijas dienas priekšvakara uzrunā armijas vadītājiem teica, ka brīvība ir apdraudēta un “mēs dzīvojam izšķirošā brīdī (...) ir jātiek galā ar izaicinājumu saglabāt brīvību”. Viņš paziņoja, ka brīvība Eiropā ir tik apdraudēta kā vēl nekad (kopš 2. pasaules kara beigām) un daiļrunīgi nosodīja “imperiālistisku politiku”, “lielvaru aneksiju” un uzskatu, ka tas, kurš varens, ir arī pareizs.
Tā vietā, lai pakavētos pie daudzviet pasaulē krītošiem “Mirage” lidaparātiem un panisko ekspedīcijas karaspēka bēgšanu no Nigēras, viņš paziņoja par papildu 6,5 miljardu EUR novirzīšanu aizsardzības izdevumiem nākamo divu gadu laikā.3
Prezidents iepriekš bija izvirzījis mērķi līdz 2030. gadam valsts aizsardzības budžetu, salīdzinājumā ar 2017. gadu, dubultot. Tomēr runā solīja, ka mērķis tiks sasniegts līdz 2027. gadam, kad militārais budžets pieaugs līdz 64 miljardiem EUR. Plāns ir piešķirt vēl 3,5 miljardus EUR 2026. gadam un vēl 3 miljardus EUR militāro spēju attīstībai 2027. gadā.
Tas nebūt nav viss – 14. jūlijā Makrons atkārtoti paziņoja, ka Eiropu apdraud Krievijas karš Ukrainā un karš Tuvajos Austrumos, turklāt “ASV ir radījušas zināmu nenoteiktību”, viņš sacīja un pieminēja arī vārdā nenosauktu ārvalstu valdību īstenotas tiešsaistes dezinformācijas kampaņas un propagandas operācijas, kas “ekrānu laikmetā” vērstas pret bērniem.4 Viņa teiktajam nesekoja precizējums, ko tad jāskatās tajā ekrānā – Pikējošā bumbvedēja hronika (Хро́ника пики́рующего бомбардиро́вщика, 1967) vai „Piedzīvojumi gaisā” (Those Magnificent Men in Their Flying Machines, 1965), bet runā tika norādīts, ka Francijai ir jātiek galā ar izaicinājumu “saglabāt brīvību un būt sava likteņa noteicējai”. Izskanēja arī frāze “ja vēlaties, lai no jums baidītos, jums jābūt varenam,” ar ko Makrons aicināja visas valdības iestādes “mobilizēties” valsts aizsardzībai, jo visiem jābūt savās kaujas pozīcijās un šobrīd “mēs joprojām esam priekšā, bet, ja saglabāsim tādu pat ātrumu, rīt mūs apdzīs”.
Ļoti neparasta retorika, kas Eiropā nav dzirdēta kopš Staļina nāves (1953), ar atsevišķu 13 dienu krīzi 1962. gada oktobrī (Kubas raķešu krīze).
Līdzās politiskiem lozungiem ir visai skarba realitāte – Francija ir zaudējusi savu vadošo lomu ne tikai kodolenerģētikā, modes un kosmētikas industrijā, bet arī vairumā inženierzinātņu piesātinātās jomās. Romantiskas atmiņas un nostalģija nebūs tās labākās padomdevējas attīstībai nākotnē. Nepieciešamās pārmaiņas jau šobrīd norāda uz izteiktu izglītotu cilvēki deficītus, un tas katastrofālus mērogus sasniegs jau 2030. gadā. Francijas valdībai ir uzdots dažu mēnešu laikā izstrādāt racionālu nākotnes attīstības plānu valstij, un tā ir laba ziņa.
Comments