Pasaules Veselības organizācija iesaka: diktatori ir labi jūsu veselībai
- Taisnība Raksta
- 22 minutes ago
- 4 min read
Pasaules Veselības organizācija (PVO), līdzīgi kā visas citas ANO institūcijas, tiek kritizēta gadiem ilgi. Galvenokārt runa ir par nepietiekamu organizācijas efektivitāti, pārlieku lielu koncentrēšanos uz birokrātiju un mērķus nesekmējošām politiskām aktivitātēm. Bez šaubām, veselības aprūpē un aizsardzībā ir daudzi diskutabli jautājumi, uz kuriem pagaidām nav viennozīmīgas atbildes. PVO rekomendācijas un organizatoriskā darbība ne vienmēr saņem tās dalībvalstu atbalstu.
Kas ir Pasaules Veselības organizācija
Pasaules Veselības organizācija (PVO), dibināta 1948. gada 7. aprīlī, ir specializēta Apvienoto Nāciju Organizācijas aģentūra. Organizāciju vada ģenerāldirektors Dr. Tedross Adhanoms Gebrejesuss (no Eritrejas), kurš amatu ieguva ar visai neslēptu Ķīnas atbalstu un protekciju, kā arī trīs īpašie sūtņi ar plašām pilnvarām (arī PVO ģenerāldirektora īpašais sūtnis klimata pārmaiņu un veselības jautājumos), ko papildina seši īpašie sūtņi COVID-19 jautājumos.
Organizācijas mītnes vieta ir Ženēva, bet darbība tiek īstenota caur reģionāliem birojiem un pārstāvniecībām. PVO ir 150 pārstāvniecības visā pasaulē. Organizācijā ir 192 dalībvalstis un PVO budžets ir 6,83 miljardi ASV dolāri gadā.1
PVO mērķis ir veicināt, lai cilvēki sasniegtu iespējami augstāku veselības līmeni. Organizācija nosaka standartus un izstrādā ieteikumus dalībvalstu nacionālās veselības aizsardzības programmu uzlabošanai, kā arī izplata veselības aprūpes tehnoloģijas un informāciju.
Valstu iemaksas rēķina kā % no valsts IKP un nosaka kā procentu PVO pastāvīgā budžeta daļā. Salīdzinājumā ar Lietuvu (0,077), Latvijai tas šogad ir ļoti zems – 0,050. Igaunijai – 0,044. Lielākie maksātāji ir Francija (4,3183), Apvienotā Karaliste (4,3753), Vācija (6,1114). Rekordiste ir Ķīna ar 13,255 un ASV ar 22%.2 Tikmēr Krievija maksā 1,8661 un Argentīna 0,7190.
Kritika un dīvainas lietas
Aizvadīto gadu asākās diskusijas ir par COVID-19 izplatības ierobežošanu, vakcināciju un attiecībām ar farmācijas industriju. Karstu paziņojumu un demaršu nav trūcis. Pārliecinoši košākā bija Trampa 2020. gada runa laikā, kad ar pandēmiju saistīto infekciju un nāves gadījumu skaits ASV turpināja pieaugt. Valsts nespēja ātri tikt galā ar epidēmijas iemesliem un par vainīgo Tramps izvirzīja PVO un tās rekomendācijas. Tāpat, viņš apsūdzēja PVO sazvērestībā ar Ķīnu3 – “sadarbības rezultātā vīrusa uzliesmojums tā sākumposmā ticis slēpts”. Tā paša gada jūlijā Tramps ANO oficiālo paziņoja, ka ASV 2021. gada jūlijā izstāsies no organizācijas. ASV izstāšanos savā pirmajā darba dienā apturēja Trampa pēctecis Džo Baidens (2021. gada janvāris).
ASV atkārtoti paziņoja par PVO atstāšanu Trampa otrās prezidentūras sākumā un šoreiz to pamatoja ar jauniem pārmetumiem: “PVO turpina pieprasīt no ASV negodīgi apgrūtinošus maksājumus, kas ir krietni nesamērīgi ar citu valstu aprēķinātajiem maksājumiem. Ķīnā, kuras iedzīvotāju skaits ir 1,4 miljardi, dzīvo 300% no Amerikas Savienoto Valstu iedzīvotāju skaita, tomēr tā PVO iemaksā gandrīz par 90% mazāk”.4
Neskatoties uz medicīnas nozares profesionālajiem jautājumiem un ASV ierobežotajiem panākumiem masalu epidēmijas izplatības ierobežošanā, sava taisnība ģeopolitiskā skatījumā ASV ir. PVO visai plašajā biroja un tehnisko darbinieku sarakstā ir daudzi Krievijas pilsoņi (arī dubultpilsoņi), kuru skaits pēc 2022. gada ir tikai pieaudzis. ASV nenoteiktība par savu līdzdalību organizācijā ir veicinājusi Ķīnas pilsoņu virzīšanos pa PVO administratīvajām kāpnēm un dažu gadu laikā Ķīnas ietekme ir būtiski pieaugusi.
Un tā pat nav lielākā “dīvainība”. Neparastas ir PVO ģenerālsekretāra uzstāšanās pasākumos, kuros piedalās Krievijas augstākās amatpersonas. Īpaši zīmīgas ir divas uzstāšanās XVII BRICS valstu vadītāju samitā 2025. gada 6. un 7. jūlijā.5 Neatkarīgi no uzrunu satura, tas ir Krievijas un Ķīnas pilnībā kontrolēts pasākums.
Vizīte Maskavā
Aizvadītā gada laikā PVO attieksme un atbalsts Zimbabves Mugabi un Ķīnas Sji ir bijuši dīvaini, turklāt favorītu sarakstā ne reizi vien iekļauti arī “Hamās” un Ziemeļkoreja. Tas pat vēl nav viss. Pats lielākais pārsteigums ir PVO reģionālā direktora ierašanās Maskavā. Neatkarīgi no tā, kas Maskavā tika apspriests un kas tika aicināts uz tikšanos, Augstākās Radas Nacionālās veselības, medicīniskās aprūpes un apdrošināšanas komitejas vadītājs Mihails Radutskis savu viedokli paudis visai tieši: “Tas nav tikai diplomātisks signāls – tā ir globālās nostājas graušana attiecībā uz agresorvalsts izolāciju (...) Es vēlētos Kluges kungam atgādināt, ka pilna mēroga kara laikā Krievijas Federācija apšaudīja un iznīcināja vairāk nekā 2350 Ukrainas medicīnas infrastruktūras objektus, sākot no slimnīcām un dzemdību nodaļām līdz pat ambulatorajām klīnikām un rehabilitācijas centriem”.6
Hanss Kluge patiesi atpazīts un izcelts Maskavā. Kluge smaidot pozē ar Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu – viņu tikšanos Krievijas propaganda pasniedza kā PVO atzinību partnerībai ar Krieviju. Tikmēr Kremlis turpināja bombardēt Ukrainas slimnīcas un civilās iestādes. Ļoti neparasti. PVO pārstāvis savu vizīti centās attaisnot7 sakot, ka "diskusija koncentrējās uz steidzamo nepieciešamību nodrošināt pilnīgu starptautisko humanitāro principu ievērošanu, tostarp visu pušu pienākumu atturēties no uzbrukumiem veselības aprūpes iestādēm". Cits stāsts ir viņa intervija ziņu aģentūrai TASS, kur Krievijas virzienā izskanēja tikai pateicības par izpratni un atbalstu.8
"PVO ir neitrāla. Mūsu princips – veselība ikvienam, balstīts objektivitātē un cilvēcībā, tādēļ mēs turpinām sadarboties ar Krieviju – valsti, kurai noteikto ierobežojumu dēļ trūkst zāļu. Lai mazinātu sankciju ietekmi, mēs regulāri piegādājam zāles krieviem," sacīja Kluge.9 Kluges sacītajam Latvijas ārlietu ministe B. Braže, šķiet, nenoticēja un vismaz publiski, ja ne privāti, pauda, ka ir “dziļi vīlusies par PVO pārstāvja vizīti Krievijas Federācijā”. Viņa paziņojums esot tikpat briesmīgs, cik viņa vizīte.10
Tieša reakcija uz notiekošo bija Igaunijas ministrei, kura norādīja, ka Hansa Kluges vizīte "rada risku leģitimēt režīmu, kas apzināti vēršas pret vērtībām, ko PVO ir paredzēts aizstāvēt".11 Iespējams, ja vien TASS ziņu kanāls mūsu zemē būtu pieejams, vienmēr uz sankcijām naskā ārlietu ministre būtu arī ko ierosinājusi.
Varbūt nav par vēlu Drošības padomē ierosināt vismaz kādu uzraudzības procesu, pirms pārspriest tik ikdienišķo sankciju režīmu?
_________________________________________________________________________