Baltkrievijas bezizeja

Viens no Baltkrievijas valdošā režīma propagandas stūrakmeņiem daudzu gadu garumā bijis mīts par padomju ekonomikas mantojuma elementu efektīvu saglabāšanu un pielāgošanu tirgus ekonomikas apstākļiem, kā rezultātā dzīves līmenis Baltkrievijā ir konkurētspējīgs ar Eiropu. Mītu pielāgo Lukašenko propagandas vajadzībām un nenorāda reālo zināmās labklājības uzturēšanas avotu.

Pašlaik, intensīvas ziemas apstākļos virspusē atkal izpeld labklājības problēmas, kas uzkrājušās gadu gaitā un ko režīms tā arī nav spējis atrisināt. Runa ir par spējām stipra sala apstākļos iedzīvotājus nodrošināt ar siltumu. Sala blakusparādība ir nemitīgas, tehnoloģiskā nolietojuma izraisītas siltumapgādes sistēmas avārijas. Daudzdzīvokļu mājas laiku pa laikam piedzīvo siltuma atslēgumus, kad ārā temperatūras ir ļoti zemas. Turklāt, jāņem vērā, ka Baltkrievijas pilsētās dzīvojamā infrastruktūra ir balstīta uz daudzdzīvokļu mājām ar centralizētām komunikācijām.

Finansējumu komunālās infrastruktūras uzturēšanai iedala arī no valsts budžeta, taču lauvas tiesa tiek deleģēta no pašvaldību budžetiem, kur patstāvīgi pieaug deficīts.

Piemēram, 2019. gadā no pašvaldību budžetiem finansēja 95% komunālās saimniecības izdevumu, bet 2020. gadā to uz brīdi samazināja līdz 78,7%, attiecīgi palielinot valsts budžeta izdevumus. 2022. gadā pašvaldību budžetu slogs atkal sāka pieaugt, līdz 2023.-2025. gadā sasniedza 99,7-99,8%. Atbildību par komunālās saimniecības uzturēšanu pilnībā nes reģionālie budžeti. Formāli jau it kā nekas nemainījās, jo jau iepriekš to finansēja reģioni, tomēr ir nianses.

Finansējums komunālās infrastruktūras uzturēšanai tiek iedalīts arī no valsts budžeta, taču lauvas tiesa tam tiek deleģēta no pašvaldību budžetiem, kuros pastāvīgi pieaug deficīts. 2019.gadā no pašvaldību budžetiem tika finansēti 95% komunālās saimniecības izdevumu, bet 2020.gadā uz brīdi tas tika samazināts līdz 78,7%, attiecīgi palielinot izdevumus no valsts budžeta. Jau 2022.gadā slogs uz pašvaldību budžetiem atkal sāka pieaugt un 2023.-2025.gadā tas sasniedza 99,7-99,8%. Tādējādi atbildība par komunālās saimniecības uzturēšanu praktiski pilnība uzlikta reģionālajiem budžetiem. Formāli jau it kā nekas nemainījās, jo jau iepriekš komunālo saimniecību finansēja reģionu budžeti, tomēr ir nianses.

Līdz 2020. gadam, tātad gadam, kad Lukašenko viltoja vēlēšanu rezultātus un uzsāka masveida represijas pret opozīciju, lielus infrastruktūras modernizācijas projektus īstenoja ne tikai par budžeta līdzekļiem, bet arī piesaistot izdevīgus ilgtermiņa kredītus Rietumos (finanšu organizācijas, attīstības bankas). Piemēram, 2019. gadā Pasaules banka izsniedza Baltkrievijai 90 miljonu EUR kredītu projektam Belarus Utility Efficiency and Quality Improvement Project, kas bija paredzēts komunālās saimniecības efektivitātes palielināšanai. Projekta īstenošana sākās 2020, gadā, bet 2022. gada martā to apturēja, ņemot vērā Baltkrievijas iesaisti karā pret Ukrainu.

Eiropas investīciju banka 2019. gadā apstiprināja 75 miljonu USD vērtu aizņēmumu Baltkrievijas ūdensapgādes un kanalizācijas projektiem, taču pēc 2020. gada skandalozajām vēlēšanām šo projektu finansēšanu pārtrauca. 2022. gada aprīlī bankas vadība jau formāli aizliedza Baltkrievijai piekļuvi bankas resursiem.

Līdz šiem aizliegumiem šīs finanšu institūcijas finansēja tādus projektus kā Orsha Wastewater Project 21 miljona EUR vērtībā, projektu “Tīrais ūdens” Vitebskas apgabalā 15,5 miljonu EUR vērtībā, Belarus Environmental Infrastructure Facility vairākām Baltkrievijas pilsētām 27,2 miljonu EUR vērtībā. Šī nauda tika lietota infrastruktūras pārbūvei ar tehniskās uzraudzības nodrošinājumu, speciālistu apmācību un kvalitātes kontroli.

Bojājumu statistika Minskas siltumtīklos uzrāda augošu dinamiku. 2008. gadā bojājumi tika konstatēti 1671 gadījumā, bet 2014. gadā – 2586 gadījumi. Jaunākie statistikas dati nav pieejami. Galvenais bojājumu iemesls ir cauruļu korozija. Minskā 2/3 siltumtrašu jau 2018. gadā tika atzītas par nolietotām un nomaināmām.

Kad pēc 2020.-2022. gada pazuda iespēja izmantot ārējo finansējumu, iesākto projektu pabeigšanai nācās piesaistīt valsts budžeta līdzekļus. Tas tad arī izskaidro pēkšņo augstākminēto izdevumu epizodisku palielināšanu.

Baltkrievijas režīms mēdza lielīties ar kvalitatīviem autoceļiem (galvenajos maršrutos), nepieminot, ka to būves finansējumu lielā mērā nodrošināja Rietumu finansējums. Pirms 2020. gada Eiropa bija ieinteresēta transporta koridora uz austrumiem attīstībā, kas veicināja satiksmes infrastruktūras atjaunošanai nepieciešamā finansējuma piešķiršanu izdevīgu aizdevumu veidā. Pašlaik arī satiksmes infrastruktūras uzlabošanas finansēšana ir apturēta, līdz ar to ceļu uzturēšanā ir problēmas.

Ieņēmumi no komunālajiem maksājumiem ir pietiekami tikai tam, lai veiktu neatliekamos remontus un uzturēšanas darbus. Vispārējai siltumtīklu nomaiņai naudas vienkārši nav.

Tā vietā, lai mēģinātu rast risinājumus, Lukašenko režīms sāka atklātu hibrīdkaru pret ES valstīm. Nelegālās migrācijas organizēšana, kontrabandas atbalstīšana, militārā spēka demonstrēšana.

Zināms, ka arī Krievija ir sniegusi Baltkrievijai aizdevumus. Sevišķi nozīmīgi tie ir tieši pēc 2020. gada. 2022.-2026. gadā Krievija piešķīra Baltkrievijai 1,7 miljardu USD kredītu, lai atbalstītu 12+ projektus, kas saistīti ar sankcionētā importa aizvietošanu mašīnbūvē un mikroelektronikā. Saprotams, ka Krievija ir tieši ieinteresēta tādu Baltkrievijas uzņēmumu izdzīvošanā, kas kaut daļēji spēj piegādāt sankcijām pakļautās produkcijas aizvietotājus Krievijas pašas vajadzībām.

2020.-2021. gadā Krievija aizdeva Baltkrievijas režīmam 1,5 miljardus USD ārkārtas stabilizācijas pasākumiem pēc 2020. gada protestiem. Krievija piešķīra arī līdz pat 10 miljardu USD vērtu kredīta portfeli Astravecas kodolspēkstacijas būvniecībai, no kura esot iztērēti 5,4 miljardi USD.

Krievija subsidē Baltkrieviju pārdodot energonesējus par zemāku cenu, nekā pasaules tirgos. Tā tikai 2022. un 2023. gadā Baltkrievijai izdevies ietaupīt ap 18 miljardiem USD ekvivalentu summu par nepieciešamo dabasgāzi, laikā, kad tās cenas pasaules tirgos strauji palielinājās. Savukārt uz naftas iepirkumiem šajā laika periodā izdevies ietaupīt līdz 4 miljardiem USD.

2023. gadā Krievija piekrita pagarināt 1,4 miljardu USD vērto aizdevumu, kas tika saņemts vēl pirms 2020. gada, atmaksas termiņu, pārliekot to uz 2028.-2033. gadu.

Baltkrievijas “atstumšana” no Rietumu finanšu resursiem rezultējas tajā, ka jau 2024. gadā 2/3 no Baltkrievijas eksporta bija uz Krieviju, atšķirībā no 2021. gada, kad tas sastādīja pusi no eksporta. Skaidrs, ka Krievija var netraucēti manipulēt ar Baltkrievijas režīmu šādos apstākļos, lai arī Lukašenko vēl izmisīgi turpina saglabāt suverenitātes iezīmes un galvenais, kontroli pār “nebaltai” dienai uzkrātajām rezervēm savos privātfondos.

2025. gadā Baltkrievijas režīms uzsāka kontaktus ar Trampa administrāciju. Pušu mērķis ir izveidot ekonomisku sadarbību uz abpusēja izdevīguma pamata. Runa ir par iespējamo Trampa klana ielaišanu Baltkrievijas kālija eksporta biznesā, apmaiņā pret sankciju atcelšanu. Tomēr pašlaik nav pazīmju, ka Trampa biznesa interese turpinātos – visticamāk, viņa uzmanība pievērsta lielākiem projektiem un iespējām. Tas, saprotams, Lukašenko rada zināmu histēriju. Viņš izteicies, ka ASV neizdara spiedienu uz ES saistībā ar sankciju atcelšanu pret Baltkrievijas režīmu, lai gan tādi solījumi esot doti. ASV arī nepērk Baltkrievijas zelta rezerves, kas bijis solīts. Līdz ar to, režīms mēģina par sevi atgādināt ar jau ierastajām hibrīdkara metodēm – migrāciju un kontrabandas sūtījumiem ar gaisa baloniem. Šādi gaisa baloni pavisam nesen nonāca arī Polijas teritorijā.

Faktors, kas joprojām nosaka zināmu ES atkarību no Baltkrievijas nostājas, ir Ķīnas preču eksporta dzelzceļa līnijas maršruts caur Baltkrievijas teritoriju. Kravas no Ķīnas, kas caur Baltkrieviju nonāk ES 2025. gadā sastādīja 310,000-320,000 TEU (divdesmit pēdu kravas konteineri), kas tomēr ir samazinājušās par 14%, salīdzinot ar 2024. gadu. Naudas izteiksmē tirdzniecības bilancē starp ES un Ķīnu tas veido 25 miljardus EUR. Baltkrievija no šī transporta koridora gūst ienākumus. Aplēses liecina, ka Baltkrievija 2024. gadā tranzīta nodevu maksājumos vien saņēma 250-350 miljonus USD. Attiecīgi 2025. gadā, ņemot vērā kravu skaita kritumu, ieņēmumi varētu sastādīt 180-230 miljonus USD.

Ķīna ir veikusi vairāk nekā 5 miljardus USD vērtus ieguldījumus dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanā un renovācijā, lai nodrošinātu kravas plūsmas. Polijas lēmums migrantu provokāciju dēļ uz laiku slēgt arī dzelzceļa robežas šķērsošanas punktu ar Baltkrieviju noveda pie Ķīnas eksporta tilta sašūpošanas, kas savukārt bija iemesls politiskam saspringumam starp Ķīnu un ES. Tas ir veids, kā Lukašenko iedomājies izdarīt spiedienu uz ES politiku attiecībā pret Baltkrieviju.

Secinājums ir visnotaļ bēdīgs – Baltkrievija ir novesta pilnīgā ekonomiskā atkarībā no Krievijas. Tā ir tieši saistīta ar Lukašenko apmātību saglabāt varu, kā arī Kremļa ieinteresētību paturēt Lukašenko pie varas, apzinoties, ka nepieciešamības gadījumā šis cilvēks ir nomaināms.