Bīstamā Krievijas epidēmija

Krievijas Novosibirskas apgabalā jau kopš šī gada janvāra beigām norit cīņa ar pārnadžu mājlopu mutes un nagu sērgas (MNS) izplatību. Tā ir ļoti lipīga un smaga vīrusu slimība, kas skar pārnadžus, tostarp liellopus, cūkas, aitas un kazas. Cilvēkiem šī slimība parasti nav bīstama, taču tā rada milzīgus ekonomiskos zaudējumus lauksaimniecībai tās straujās izplatības dēļ.

Galvenie simptomi liellopiem

Slimībai raksturīgs drudzis un pūšļveida izsitumi (afte), kas vēlāk pārsprāgst, veidojot jēlumus.

• Mutes dobums: Pastiprināta siekalošanās, čāpstināšana un mēles vai smaganu bojājumi, kuru dēļ dzīvnieks atsakās no barības.

• Kājas: Klibums un jēlumi starpnaggu spraugā vai pie naga apmales. Dzīvnieki bieži guļ un nevēlas pārvietoties.

• Piena deva: Straujš piena produkcijas kritums slaucamām govīm.

• Vispārējais stāvoklis: Augsta temperatūra un pēkšņa vājuma sajūta.

Kā slimība izplatās?

Vīruss ir ārkārtīgi izturīgs un var pārvietoties dažādos veidos:

1. Tiešs kontakts: Saskarsme ar slimu dzīvnieku (caur elpu, siekalām, pienu vai mēsliem).

2. Netiešs kontakts: Ar inficētu barību, ūdeni, transportlīdzekļiem, apģērbu vai darba rīkiem.

3. Gaisa plūsmas: Noteiktos laikapstākļos vīruss var tikt pārnests ar vēju ievērojamā attālumā.

Rīcība aizdomu gadījumā

Mutes un nagu sērga ir obligāti ziņojama slimība. Ja rodas aizdomas par infekciju:

• Nekavējoties ziņot praktizējošam veterinārārstam vai Pārtikas un veterinārajam dienestam (PVD).

• Izolēt aizdomīgos dzīvniekus un pārtrauciet jebkādu kustību saimniecībā (gan dzīvnieku, gan personāla, gan transporta).

• Ievērot stingru biosdrošību: Neļaujiet nepiederošām personām iekļūt novietnē un lietojiet dezinfekcijas līdzekļus.

Svarīgi: MNS nav tas pats, kas "plaukstu, pēdu un mutes slimība", ar ko bieži slimo bērni (to izraisa cits vīruss). Cilvēki ar mutes un nagu sērgu inficējas ļoti retos gadījumos, un parasti tā norit vieglā formā, taču cilvēks var kalpot kā mehānisks vīrusa pārnēsātājs dzīvniekiem.

Krievijas varas iestādes veic ļoti aktīvus pasākumus, lai informācija par slimības izplatību un lopu izkaušanas iemesliem tiktu slēpta. Kā redzams no informācijas par slimības apkarošanu, vienīgais veids ir infekcijas perēkļa fiziska iznīcināšana, nokaujot mājlopus un apglabājot speciāli izveidotās vietās. Lieli lopkopības uzņēmumi Novosibirskas apgabalā jau kopš februāra sākuma konstatēja slimības izplatības pazīmes un sāka mājlopu izkaušanu un uzturēšanās vietu dezinfekciju.

Lieli uzņēmumi bez īpašas uzmanības iznīcinājuši tūkstošiem mājlopu, tikmēr reģionā veikts slimības monitorings reģionā, kura laikā tika konstatēti jauni slimības perēkļi.

Kopš marta sākuma tika izsludināti karantīnas rajoni, kuros esošās apdzīvotās vietas bloķētas piekļuvei no citiem reģioniem, bet oficiāli karantīna nav izsludināta. Iedzīvotāji martā netika informēti par notiekošo.

Karantīnas kontrole pie iebraukšanas apdzīvotā vietā Novosibirskas apgabalā

Kādēļ varasiestādēm ir tik svarīgi ir noklusēt MNS epidēmijas uzliesmojumu? 2025. gada maijā Krievija ieguva valsts, kurā nav MNS gadījumu statusu, kas palīdz eksportēt gaļas produkciju un kuru zaudējot rodas eksporta sarežģījumi. Šādu statusu piešķir Pasaules dzīvnieku veselības organizācija (WOAH), kas atrodas Pasaules tirdzniecības organizācijas (WTO) paspārnē, kuras dalībvalsts Krievija kopš 2012. gada. Tas arī nozīmē, ka Krievijai ir jāziņo WTO par MNS uzliesmojumu, pēc kā valsts zaudē gaļas un piena produkcijas eksporta labvēlības statusu. Krievijas Lauksaimniecības ministrijas pavēle liek jebkurai laboratorijai 24 stundu laikā ziņot WOAH par saslimšanas ar MNS gadījumiem, kā arī noteikts Virszemes dzīvnieku veselības kodeksā, ko Krievija ir ratificējusi.

Ja valstī notiek MNS uzliesmojums, tad citas valstis var aizliegt no šīs valsts gaļas un piena produkcijas importu. Krievija tā rīkojās 2025. gadā, kad MNS uzliesmojuma dēļ aizliedza gaļas produkcijas ievešanu no ES.

Krievijas gaļas produkcijas temps beidzamajos gados stabili pieaudzis. 2025. gadā Krievija eksportēja 820 000 tonnas gaļas produkcijas, kas vēsturiski ir maksimums. Produkcijas eksporta galvenie virzieni bija Kazahstāna, Baltkrievija, Ķīna un Tuvie Austrumi.

Krievijas cūkkopības nozarei eksports ir ļoti stimulējošs, jo iekšējam patēriņam nepieciešamo gaļas produkciju nozare nodrošina 100%. Eksports dod iespēju kompānijām audzēt kapitālu un gūt peļņu. Eksports arī palīdz atbrīvoties no mazāk iekšējā tirgū pieprasītajām kautķermeņa daļām un pārdot tās par izdevīgākām cenām.

Ja valsts zaudē brīvas no NMS statusu, to atgūt nav tik vienkārši. Lēmējkomisijas sēdes notiek reizi gadā. Lai izvērtēšanai nodotu datus, nepieciešams likvidēt sērgas perēkli, veikt vakcinācijas un pierādīt, ka ilgāku laiku nav bijis jaunu uzliesmojumu. Tam nepieciešami vairāki gadi.

Skaidrs, ka eksportu galvenokārt nodrošina lielie agrokompleksi, kuru nosacītai aizstāvībai iesaistīts plašs valsts aparāta resurss. Ļoti sāpīgu triecienu ir saņēmušas sīkās fermeru saimniecības, kur lopkopība bieži vien bijis vienīgais ienākumu un iztikas avots. Veterinārie dienesti sūdzības no sīksaimniecībām par MNS pazīmēm netika saņēmuši.

Veterinārā dienesta darbinieks veic autotransporta dezinfekciju Novosibirskas apgabalā

Marta pirmajās nedēļās, neko nepaskaidrojot, varasiestādes sāka piespiedu kārtā apmeklēt lopaudzētāju sīksaimniecības. Sākotnēji veterināri ieradās saimniecībās un ņēma analīzes mājlopiem, atsevišķos gadījumos pat veicot vakcināciju. Atsevišķos ciemos ieviesa karantīnu un sāka masveida mājlopu izkaušana. Mājlopus nonāvēja pat bez saimnieku klātbūtnes un atņēma ar varu, piesaistot policijas resursus. Dokumenti un skaidrojumi netika sniegti. Mutiski esot pieminēta pasterelēzes epidēmija, kuras gadījumā iespējama arī cilvēku saslimšana, taču to iespējams ārstēt ar antibiotikām.

Secināms, ka tieši to iemeslu dēļ, kas minēti rakstā, varas iestāžu plānos bija likvidēt MNS epidēmijas uzliesmojumu iespējami diskrētāk. Tā paša iemesla dēļ lielie uzņēmumi klusēja par slimības uzliesmojumu un lopu izkaušanu, taču saskaroties ar mazajām saimniecībām, sociālā spriedze bija tik liela, ka to nespēja pilnībā noklusēt.

Novosibirskas apgabalā mājlopus regulāri vakcinējot pret MNS, taču šajā gadījumā vainīgs jauns vīrusa mutācijas paveids, pret kuru esošās vakcīnas nav bijušas efektīvas. Tomēr šo MNS paveidu mājlopi vieglāk panesot, līdz ar to sīko fermeru gadījumā šoks par varas iestāžu darbību bijis vēl dramatiskāks, jo no saimniecībām konfiscēti un likvidēti mājlopi, kuriem nav saslimšanas pazīmes.

Tikmēr saslimšana jau konstatēta ārpus Novosibirskas apgabala. Par mājlopu izkaušanu sūdzējušies fermeri no Altaja Republikas, Aizbaikāla novada, Penzas um Tomskas apgabaliem. Tatarstānas varas iestādes izteikušās, ka sērgas perēkļi konstatēti 15 Krievijas reģionos. Sociālo mediju informācijas analīze liecina, ka šādi gadījumi ir konstatēti vismaz 18 reģionos.

Krievijas reģioni, kuros konstatēta MNS izplatība

WOAH valstij var piešķirt vienu no trim statusiem:

- valsts, kurā ir MNS;

- valsts, kurā nav MNS pateicoties vakcinācijai;

- valsts, kurā nav MNS bez vakcinācijas.

Statusus var piešķirt arī atsevišķiem reģioniem. Pašlaik WOAH ir noteikusi, ka Krievija ir bez MNS, taču 55 tās reģionos statuss ir - nav MNS bez vakcinācijas, bet 33 reģionos - nav MNS, bet nepieciešama profilaktiskā vakcinācija. Šai statusā ietilpst arī Novosibirskas apgabals.

Statuss - nav MNS bez vakcinājas ir vislabvēlīgākais un ļauj eksportēt jebkādu gaļas vai piena produkciju, tai skaitā arī bez termiskā apstrādes. Šādā statusā esošā reģionā aizliegts veikt mājlopu vakcinēšanu, kas būtībā nozīmē kontrolētu inficēšanu ar vīrusu vājā veidā imunitātes izstrādāšanai.

Ņemot vērā saslimšanas izplatību, Krievijas centrālās un ziemeļu daļas reģioni, kuri ietilpst šo 55 labvēlīgo reģionu statusā, jau izsaka vēlmi veikt mājlopu vakcināciju, kas savukārt, ietekmētu eksportēšanas statusu un ienākumus. Pagaidām Krievijas varas iestādes nav devušas atļauju veikt vakcināciju.

Skaidrs, ka pašlaik kara stāvoklī esošā Krievijas ekonomika ir daudz ievainojamāka, nekā laikā, kad milzu ienākumus nodrošināja energonesēju eksports. Ekonomikas nozare, kas turpināja efektīvi funkcionēt arī kara laikā, ir saskārusies ar reāliem ieņēmumu krituma draudiem. Sankciju un kara ar Ukrainu ietekmē jau daudzkārt ir konstatēta Krievijas ekonomikas nozaru stagnācija un lejupslīde. Krievijas naftas eksports samazinājies par 40% Ukrainas veiktās infrastruktūras graušanas rezultātā. Gaļas un piena produkcijas eksporta iespējamie ierobežojumi vēl vairāk ietekmēs kopējo ekonomikas lejupslīdi.

Jautājums ir par to, vai Krievijas varas struktūrām izdosies noklusēt MNS gadījumu vai ne. Pašlaik tiek darīts viss, lai oficiāla apstiprinājuma nebūtu. Tomēr sīksaimniecības epidēmijas skartajos reģionos saņems triecienu, pēc kura nav saprotams kā atgūties. Cerēt uz kompensāciju no budžeta esošajā budžeta deficīta situācijā laikam nav cerību.

Šo notikumu sakarā redzam arī sociālo saziņas tīklu loma informācijas izplatībā. Ja nebūtu sociālo tīklu, epidēmijas izplatību informāciju varētu noslēpt. Tas arī norāda uz Krievijas varas iestāžu cīņas par neatkarīgo sociālo tīklu un mobilā interneta aizlieguma būtību, ko īsteno Krievijas varas iestādes.

Krievijas kaimiņvalstīm ir ļoti svarīgi sekot informācijai par saslimstības izplatību Krievijas teritorijā. Visticamāk oficiālu informāciju no Krievijas saņemt nebūs iespējams. Lai arī Novosibirskas un citi pieminētie Krievijas reģioni atrodas tālu no Latvijas robežas, notikumu attīstību pašlaik nav iespējams ticami prognozēt.