Baltkrievijas ekonomiskās avantūras

Viens no Baltkrievijas režīma ekonomiskās izdzīvošanas stūrakmeņiem ir minerālmēslojuma eksports. Lai gan Baltkrievija pasaulē ir pazīstamāka ar kālija mēslojuma eksportu, tā ražo un ārējos tirgos realizē arī nozīmīgus slāpekļa produktu apjomus. Galvenais slāpekļa mēslojuma ražotājs un eksportētājs ir valstij piederošais uzņēmums Grodno Azot.

Lai gan slāpekļa mēslojuma imports uz Eiropas Savienību (ES) ir maksimāli ierobežots, pētniecisko žurnālistu atklātā informācija un muitas dati liecina, ka Baltkrievijas mēslojumi (īpaši karbamīds), izmantojot dažādas shēmas, joprojām mēdz nonākt ES un citos tirgos. Baltkrievi izmanto, piemēram, piemēram, "speciālos eksportētājus", starpniekus un fiktīvas izcelsmes valstu deklarācijas. Galvenie legālie Baltkrievijas mēslošanas līdzekļu eksporta tirgi aizvadīto gadu laikā pārvirzījušies uz tādām valstīm kā Ķīna, Brazīlija un Indonēzija. Tomēr 2026. gada vasarā Baltkrievijas minerālmēslu eksporta apmēri piedzīvojuši kritumu. Apdraudējums tirdzniecības kuģu satiksmei Melnajā jūrā ir faktiski apturējis baltkrievu produkcijas eksportu pa šo ceļu, bet Krievijas tirgus ir pārsātināts.

Cits Baltkrievijas režīma ekonomiskās stabilitātes izaicinājums ir ilgā gaidīšana uz Krievijas maksājumiem par jau piegādāto produkciju. Samaksa par militāras nozīmes precēm tiek veikta 180 dienu laikā (pusgads). Ir krities Krievijas pieprasījums pēc kravas automašīnām, kombainiem un citiem smagās mašīnbūves produktiem.

Augstākā līmeņa sanāksmē secināts, ka kālija un koksnes eksports uz Ķīnu nekompensēs zaudējumus citās nozarēs. Lukašenko personīgi devis rīkojumu valsts resursus deleģēt lauksaimniecības attīstībai, jo tā ir vienīgā sfēra, kā produkciju vēl varot pārdot. Rezultātā Baltkrievijas oficiālajos medijos atkal parādās Lukašenko braucieni uz kolhoziem un "kārtības ieviešanas" politika.

Baltkrievijā aktīvi un valstiskā līmenī tiek forsēta aizlaistu un degradētu lauksaimniecības zemju atjaunošana. Šo procesu dēvē par vērienīgu zemes meliorācijas un kultūrtehnisko pasākumu programmu, ko personīgi uzrauga un pieprasa valsts augstākā vadība, uzskatot to par pārtikas drošības jautājumu.

Valsts programmas laikā no 2026. līdz 2030. gadam, kurā "Zemes meliorācija" izdalīta kā atsevišķa apakšprogramma, plāno sakopt un atgriezt lauksaimniecības apritē 431 000 hektāru zemes. Baltkrievijas parlaments pieņēmis jaunu likumu, kas uzliek par pienākumu uzsākt atjaunoto zemi izmantot lauksaimniecībā viena mēneša laikā pēc darbu pabeigšanas (vai ne vēlāk kā maijā, ja darbi veikti ziemā). 2026. gada valsts investīciju programmā meliorācijai un zemju paplašināšanai tika novirzīti aptuveni 177 miljoni Baltkrievijas rubļu (51,5 miljoni EUR).

Nozares speciālistiem dots uzdevums attīrīt pat nelielus zemes pleķus (5-10 hektāru platībā). Mainīta pieeja nevēlamās arī veģetācijas likvidēšanai – tā vietā, lai koku un krūmu atliekas gadiem pamestu lauku malās, tagad tās tiks tūlītēji sasmalcinātas. Zemes frēzēšanai un celmu un sakņu sasmalcināšanai mēģina plaši pielietot mulčerus un augsnes rotatorus.

Tā kā Baltkrievijai ir ierobežota piekļuve Rietumu tehnikai (piemēram, John Deere vai Claas), valsts meliorācijas un zemes atjaunošanas programma pilnībā balstās uz vietējo, subsidēto mašīnbūves industriju. To izmanto arī propagandā. Minskas traktoru rūpnīca ražo "Belarus" traktorus, kas tiek aprīkoti ar specializētiem agregātiem. Valsts programma vietējiem meliorācijas uzņēmumiem subsidē tieši šo traktoru iepirkumus.

Izšķiroša loma ir Amkodor koncernam, kas ražo specializētu meliorācijas tehniku – grāvju tīrītājus, ekskavatorus, celmu lauzējus un meža tehniku. Amkodor ir izveidojis specifiskus mulčeru un augsnes frēžu modeļus, kas atbilstoši jaunajai stratēģijai (krūmu tūlītējai smalcināšanai laukā).

Priekšrocība ir neatkarība no Rietumu detaļām un pilnīga valsts kontrole pār tehnikas piegādēm un cenām. Mākslīgi radīts liels valsts pasūtījums pašu rūpnīcām, tomēr vietējā tehnika bieži ir smagāka un mazāk energoefektīva nekā Rietumu analogi. Tas nozīmē lielāku degvielas patēriņu un spēcīgāku augsnes sablīvēšanu (degradāciju) darbu laikā, kas vēl vairāk pasliktina augsnes struktūru ilgtermiņā.

Kamēr valdība šo procesu vērtē kā panākumu pārtikas pieejamības nodrošināšanā, ekologi saskata vairākus būtiskus riskus dabai:

• Purvu un mitrāju degradācija. Liela daļa atjaunojamo zemju atrodas Poļesjes reģionā. Agrāk veiktā meliorācija tur jau ir iznīcinājusi unikālus Eiropas mēroga purvu masīvus. Intensīva ūdens novadīšana pazemina gruntsūdens līmeni;

• Kūdras augšņu erozija un ugunsgrēki. Nosusinātās kūdras augsnes ātri mineralizējas, zaudē auglību un pārvēršas putekļos. Vasarās tas rada augstu kūdras ugunsgrēku risku, kas piesārņo gaisu visā Austrumeiropā;

• Bioloģiskās daudzveidības izzušana. Teritorijas, kas pēdējos 30 gados bija dabiski aizaugušas ar krūmājiem, bija kļuvušas par mājvietu retām putnu un dzīvnieku sugām. To strauja likvidēšana iznīcina šos jaunos biotopus;

• Oglekļa emisiju pieaugums. Atšķirībā no kaimiņvalstīm, kur pamestās zemes dabiski ieaug mežā un piesaista CO₂, Baltkrievijas pieeja (atgriešana pie intensīvas aršanas) palielina siltumnīcefekta gāzu emisijas.

• Ietekme uz pārrobežu upju baseiniem (Daugava un Dņepra). Baltkrievija ir lielu upju augšteces valsts. Viss, kas notiek tās laukos un meliorācijas grāvjos, salīdzinoši īsā laikā nonāk Latvijā (pa Daugavu) un Ukrainā (pa Dņepru un tās pieteku Pripetu).

Daugava sākas Krievijā, plūst caur Baltkrievijas ziemeļiem un ietek Latvijas teritorijā. Masveida zemju nosusināšanai un lauksaimniecības aktivitātēm šajā reģionā ir divi galvenie riski:

• Mākslīgie plūdu un sausuma periodi. Ja Baltkrievijā masveidā tiek rekonstruētas meliorācijas sistēmas, ūdens no laukiem pavasaros tiek novadīts daudz straujāk. Tas palielina pavasara plūdu spēku un ātrumu Latvijas teritorijā. Turpretī vasaras sausuma periodos grāvji laukus pārsusina, samazinot upes caurteci un veicinot Daugavas seklumu.

• Pesticīdu un mēslojuma notece. Intensīva, tikko atjaunotas augsnes aršana un minerālmēslu lietošana tieši palielina fosfora un slāpekļa koncentrāciju ūdenī. Tas paātrina ūdens aizaugšanu (eutrofizāciju) un pasliktina ūdens kvalitāti lejastecē Latvijā.

Dienvidu reģionā, Poļesjā, ietekme ir vēl dramatiskāka. Var izsīkt ūdens krājumi un Baltkrievijas daļā veiktā masīvā purvu nosusināšana dramatiski pazemina gruntsūdeņu līmeni visā reģionā. Ukraina aizvadīto gadu laikā ir vairākkārt ziņojusi par upju seklumu un dzeramā ūdens kvalitātes pasliktināšanos pierobežā, ko pastiprina Baltkrievijas lauksaimniecības notece.

Lukašenko režīma "mešanos" lauksaimniecībā stimulē analītiskie secinājumi, ka kaut kādā veidā beidzoties karam Ukrainā, Baltkrievijas ekonomika var saņemt tādu triecienu, no kura režīms bez ārējiem aizdevumiem nevarēs atkopties. Krievija kā aizdevējs, sevišķi, ja tur izveidojas kārtējās jukas, nav ņemama nopietni. Baltkrievijas vēl eksistējošā industrija nebūs spējīga konkurēt ar Ķīnu.

Pašlaik Baltkrievija nodrošina vēsturiski lielāko naftas produktu eksportu uz Krieviju, kam pievienojas arī elektroenerģijas eksports. Tas piepilda gandrīz trešo daļu Baltkrievijas budžeta. Tikmēr valsts elite aktīvi nodarbojas ar iegūto līdzekļu ieguldīšanu un gatavojas juku laikiem – iegādājas nekustamos īpašumus Baltkrievijā un pērk kriptovalūtu.

Pats Lukašenko slēgtajās sanāksmēs apgalvo, ka atradīsies pie varas vēl vismaz desmit gadus un atsaucas uz Trampu kā piemēru. Mundžaro injekcijas[1] esot palīdzējušas nomest lieko svaru, savukārt vaigu muskulatūras operācijas diktatoram piešķīrušas jauneklīgāku skatu.

[1] Mounjaro (Mundžaro) injekcijas ir recepšu medikaments, ko lieto 2. tipa cukura diabēta ārstēšanai un svara samazināšanai.