Cīņa par Baltkrieviju

Baltkrievijas diktators Lukašenko aizvadījis slēgtu Baltkrievijas drošības dienestu vadības sapulci, kuras laikā apspriesta režīma izdzīvošanas iespējas esošajā nemierīgajā politiskajā situācijā, kā arī KGB struktūras reforma. Runa ir par elektroniskās izlūkošanas un pretizlūkošanas funkciju atņemšanu Apvienotajam analīzes centram (AAC) un to nodošanu KGB. Saprotams, ka tam dienestam, kas operē ar tehniskajiem izlūkošanas līdzekļiem, ir pieejama sensitīva informācija, bet AAC vada Pavļučenko, kuru Baltkrievijas KGB īpaša iekšējās izlūkošanas grupa apzīmēja kā cilvēku, kuru kremlis plānotā Lukašenko režīma gāšanas gadījumā redz kā “savu” cilvēku cita, kremlim pilnībā pakļautā Baltkrievijas režīma ietvaros. Esošais KGB vadītājs I. Terteļs joprojām ir lojāls Lukašenko režīmam, tādēļ bija plānots viņu nomainīt ar kremlim uzticīgu personu.

Par kremļa iespējamajiem plāniem rakstījām iepriekšējā “Taisnība” apskatā.

Kā ziņo Baltkrievijas opozīcijas avoti, tieši KGB un Drošības padome informēja Lukašenko par kremļa plānu viņu nomainīt ar režīmu, kas pilnībā pakļautos kremļa kontrolei Baltkrievijā. Liekas, ka, savlaicīgi veicot pretpasākumus apvērsuma īstenošanai, Lukašenko ir izdevies šo draudu likvidēt. Kremļa ieceres paredzēja veikt izmaiņas spēka struktūru vadībā, lai vajadzīgajā brīdī Maskavas vadītam Lukašenko personas nomaiņas procesam pēc viņa pavēles nebūtu esošā režīma spēka struktūru pretdarbības. Pavēles vienkārši tiktu ignorētas.

Ar mērķi Lukašenko spēka struktūru iekšienē veidot lojālistu grupējumus, kremlis jau gadiem ilgi dāsni apmaksājis atsevišķu amatpersonu pakalpojumus Krievijas biznesa interešu apkalpošanai Baltkrievijas teritorijā. Kremlis tādējādi ieguvis kompromitējošus materiālus, ar kuru palīdzību šantažēt attiecīgās spēka struktūru amatpersonas un izmantot tās savu mērķu sasniegšanai.

Pieminētajā sanāksmē tika izskatīta arī situācija, kāda varētu veidoties, ja Ukrainā patiešām tiktu panākts pamiers un aktīvā karadarbība tiktu apturēta. Baltkrievija saprot, ka kremlis, visticamāk, pastiprināti pievērsīs uzmanību rietumu robežām, kas bijušās PSRS un sociālistisko valstu bloka virzienā joprojām tiek uzskatītas par aktuālām kremļa iedomātās ekspansijas politikā. Baltkrievijas teritorijai būtu jākļūst par pastāvīgi militarizētu reģionu, kur esošā militārā potenciāla uzdevums būtu nepārtraukti draudēt kaimiņvalstīm ar iespējamu militāru agresiju. Baltkrievija kļūtu par stratēģiska līmeņa Krievijas militāro bāzi ar lielu pastāvīgu krievu kontingentu, tostarp taktisko kodolieroču izvietojumu tiešā Polijas, Baltijas valstu un Ukrainas robežu tuvumā. Lukašenko klanam tas nozīmētu varas zaudēšanu un viņa izveidotās pārvaldes sistēmas sagrāvi.

Sagaidāms, ka Krievijas propagandas un represiju sistēma centīsies mainīt Baltkrievijas sabiedrības uzskatus par labu apvienošanai ar “brālīgo” krievu tautu, pārveidojot Savienotās Valsts projektu par PSRS tipa valsti. Būtībā kremlis gatavojas īstenot hibrīda tipa speciālo militāro operāciju pret Baltkrieviju.

Lukašenko savā uzticamības personu lokā ir ieskaitījis bijušo KGB priekšsēdētāju un Drošības padomes sekretāru Valēriju Vakuļčiku, ģenerālprokuroru Andreju Švedu, esošo KGB priekšsēdētāju Ivanu Terteļu un Baltkrievijas Nacionālās sapulces Pārstāvju palātas priekšsēdētāju Igoru Sergejenko.

Šai cilvēku grupai ir jānodrošina citos “Taisnības” Baltkrievijas iekšpolitikai veltītajos rakstos atainotie atslēgas amatpersonu rotācijas scenāriji, ko gatavojas režisēt kremlis. Lukašenko ir apņēmības pilns nepieļaut kremļa scenārija izpildi un amatpersonu rotāciju nodrošināt tā, lai kremļa aģenti nenonāk amatos, kuros tie varētu nodrošināt kremļa varas sagrābšanas operāciju.

Papildus šiem soļiem Lukašenko veic mēģinājumus flirtēt ar ES un ASV. Piemērs tam ir viņa pārstāves aktīvā darbošanās ANO ASV varas koridoros, Trampa pārstāvja, ģenerāļa K. Keloga, vizīte Minskā un atsevišķu politieslodzīto atbrīvošana.

Lukašenko iecienītā politika attiecībā pret kremli vairs nestrādā, jo ir uzsākta operācija ar mērķi atbrīvoties no Aleksandra Grigorjeviča.

Kremļa varas pārņemšanas Baltkrievijā elements ir Krievijas vadītās militārās mācības Baltkrievijas teritorijā. Paralēli politiskajai spriedzei, Krievija ar mācību “Zapad-2025” palīdzību Baltkrievijā cenšas izvērst militāro spriedzi. Ievērojot tradīcijas, uz Baltkrieviju tiek dislocēts Krievijas Bruņoto spēku kontingents, kurā ietilpst:

• 252. motostrēlnieku pulka elementi no 3. motostrēlnieku divīzijas (Bogučara, Voroņežas apgabals);

• 488. motostrēlnieku pulka elementi no 144. motostrēlnieku divīzijas (Kļinci, Brjanskas apgabals);

• 15. motostrēlnieku pulka elementi no 2. motostrēlnieku divīzijas (Kaļiņiņeca, Maskavas apgabals);

• 423. motostrēlnieku pulka elementi no 4. tanku divīzijas (Narofominska, Maskavas apgabals);

• Elementus no 71. motostrēlnieku divīzijas (Pečenga, Murmanskas apgabals) 

  
  

Šie formējumi sakomplektēti ar obligātā militārā dienesta karavīriem, kas veidos spēku masu demonstratīvajās mācību “Zapad-2025” epizodēs.

Informatīvajā telpā tiek uzkurināta retorika un izteiktas prognozes, ka mācības “Zapad-2025” var kļūt par piesegu militārām provokācijām pret Baltijas valstīm. Tomēr tas lielā mērā ir atkarīgs no kopējās stratēģiskās situācijas pasaulē, pirmkārt jau no kara situācijas Ukrainā. Neskatoties uz to, ka daudzi militāri politisko notikumu vērotāji uzskata, ka kremlis situācijas saasināšanai Eiropas virzienā būtu gatavs atklāt arī otro fronti Baltijas–Polijas virzienā, jāsaprot, ka Krievijas Bruņotajiem spēkiem esošajā situācijā ir teju neiespējami nokomplektēt teritorijas okupācijai nepieciešamo kontingentu. Nepieciešama vispārēja vai pat daļēja mobilizācija, kas likumsakarīgi radītu iekšēju sociālo spriedzi. Skaidri redzams, ka Putins visiem līdzekļiem cenšas no tā izvairīties.

Uz mācībām Baltkrievijā, kā var spriest no pieejamās informācijas, ieradīsies obligātā militārā dienesta karavīri, kuri nodienējuši maksimums 10–11 mēnešus. Grūti iedomāties, ka šis kontingents varētu veidot triecienspēku uzbrukumam NATO dalībvalstīm. Ko šis kontingents spēj īstenot? Nodrošināt kara materiālu un kaujas tehnikas ievešanu uz pastāvīgu palikšanu Baltkrievijas teritorijā, kā arī tās apsardzi pēc mācībām. Tieši par to ir nobažījies Lukašenko.

Jāpiezīmē, ka iepriekšējo gadu mācību “Zapad” laikā Baltkrievijas teritorijā jau tika izvietota Krievijas kaujas tehnika un munīcijas krājumi, kuri kara neveiksmju Ukrainā dēļ tika izvesti un izmantoti kaujās Ukrainā. Protams, pastāv jautājums, ko Krievija šobrīd var izvietot bāzēs Baltkrievijā. Kaujas tehnika ir deficīta dēļ lielajiem zaudējumiem Ukrainā, taču Krievija ir apguvusi dronu masveida ražošanas tehnoloģijas un paplašinājusi dažāda tipa raķešu ražošanas apjomus. Nav izslēdzams, ka Baltkrievijā tiek izveidotas noliktavas ar dažāda tipa droniem, kas rada iespēju tos izmantot gan provokatīvos, gan terora nolūkos pret kaimiņvalstīm, vai arī vienkārši nodrošināt pastāvīgus gaisa trieciena draudus reģiona valstīm.

Papildus minētajam jāatzīmē, ka Krievijas rīcībai “Zapad-2025” ietvaros rūpīgi seko rietumu izlūkošana. Baltijas valstīs un Polijā izsludinātajā “Zapad-2025” mācību aktīvās fāzes laikā notiks militārās mācības (piem. “Namejs-2025”), un to laikā pastiprināti tiks novērota Baltkrievijas teritorija. Arī Ukrainas Bruņotie spēki skrupulozi seko militārajai situācijai Baltkrievijā un ir gatavi pretdarboties, lai neitralizētu iespējamu jauna uzbrukuma grupējumu no Baltkrievijas teritorijas puses. Arī ASV piedalās, Norvēģijas ziemeļos uz šo mācību laiku demonstratīvi izvietojot stratēģiskos bumbvedējus. Tas ir tieši Krievijas kodolzemūdeņu bāzēšanās vietas tuvumā.

Jāsecina, ka situācija Baltkrievijā tiek monitorēta un ir saspringta, taču šobrīd nenorāda uz tiešu militāru draudu esamību kaimiņvalstīm. Situācija var strauji mainīties atbilstoši ģeopolitiskajiem apstākļiem.