Kartupeļu fīrera jaunie spārni
- Taisnība Raksta
- Aug 15
- 7 min read
Baltkrievijā valsts prezidents ir galvenais kartupeļu audzētājs un uzraugs. Tikai Baltkrievijā šis Jaunās Pasaules dārzenis ir nacionālās identitātes simbols.
Buļba (бульба)
Baltkrievija pasaulē nenoliedzami ir liela kartupeļu ražotāja – salīdzinoši stabili ražotājvalstu reitingā tā ir 17. lielākā ražotājvalsts pasaulē, un spēj izaudzēt aptuveni 5% kartupeļu no tā, ko izaudzē Ķīna vai 9% no tā, ko sasniedz Indija. Tomēr ne jau daudzums ir izšķirošs.
Mazumtirdzniecībā sabiedriski jutīga robeža kartupeļu cenai vienmēr ir bijusi aptuveni 10 eirocenti par kilogramu nefasētu un nemazgātu kartupeļu (ieskaitot nodokļus). Jau maijā bija ne viena vien viļņošanās par cenu paaugstināšanu. Lielāko kartupeļu krājuma daļu izveda uz Krieviju, un vietējo cenu pacēla virs tik ļoti sensitīvā sliekšņa. Sekoja skandāli un lidoja ne viens vien ministrs un sakņu bāzes priekšnieks (turpmāk ar tiesībām valsts sektorā strādāt tikai par palīgstrādnieku!).
Tas bija ļoti audzinoši un Lukašenko enerģiska darbība tirgus cenas pazemināja. Jauns cenu kāpums baltkrievus atkal pārsteidza līdz ar jauno kartupeļu ražas pieejamību ap Jāņiem. Biedri kolhoznieki nebija sapratuši politiskās norādes. Mazumtirdzniecībā pacelt cenu virs 35 eirocentiem kilogramā par mazgātiem un fasētiem kartupeļiem bija postoši – kartupeļi pazuda no tirgus un kļuva pieejami tikai internetā.
Sarežģītā deja ar Krieviju
Lukašenko nenoliedzami ir talantīgs nebūt ne tikai kā kolhoza priekšsēdētājs savulaik, bet arī uz politiskas skatuves, kur viņam vienmēr ir izdevies gan izslīdēt no Kremļa apkampieniem, gan vienlaikus būt drošam deju partnerim. Mūzika joprojām skan, leijerkastnieks tik griež, un priekšnesums turpinās, lai arī kādā visai izplūdušā fonā tuvu aizkulisēm.
Tas, kas patiešām ir jāņem vērā – šajā zemē ir ļoti attīstīta matemātiķu skola, un tas ir ļoti augstvērtīgs resurss un potenciāls, Baltkrievijā nenoliedzami ir viena no nācijām, kas vislabāk izglītota tieši matemātikā un daļēji arī fizikā. Reālajā pasaulē šīs zināšanas ir visai attālas no pielietojuma atpalikušajās, daudzās jomās par arhaiskajās rūpniecībās, būvniecības un projektēšanas nozarēs. Robustā riteņu un kāpurķēžu tehnika pasaulē ir zināma kā īpaši jaudīga, viegli remontējama lauku apstākļos un bezatbildīgi resursus patērējoša. Riteņtraktori ir labi un droši nelielu piemājas saimniecību vajadzībām, un to uzlabošana ar moderniem palīgrīkiem ir tas pats, kas Viktorijas laika skapis ar raķešu dzinēju.
Tāda ir arī Baltkrievijā ražotā militārā tehnika, ko 2023. gadā eksportēja uz 52 valstīm, kopējai summai sasniedzot aptuveni 1 miljardu ASV dolāru. Lielākie Baltkrievijas militārās tehnikas klienti ir Austrālija, Filipīnas, Indonēzija un Malaizija. Tomēr visai ievērojamas bruņojumu tehnikas vienību partijas vienmēr ir tikušas piegādātas Kolumbijas Revolucionāriem bruņotiem spēkiem, Hezbollah, palestīniešu kustībām, nemierniekiem Sīrijā un Sudānā. Naudas izteiksmē visnozīmīgākie ir tanki (T-55 , T-72 un T-80), bruņumašīnas, pretgaisa aizsardzības sistēmas (S-125, Buk , Tor , Kub (ieskaitot Kvadrat-M), arī 2K22 Tunguska, T38 Stiletto, ZSU-23-4 Shilka), helikopteri (Mi-8, Mi-24, Mi-35), lidmašīnas (Su-22 , Su-24 , Su-25 , MiG-23 un MiG-29), radiosistēmas un pretgaisa aizsardzības sistēmas (Rosa-RB, Vostok un Groza, arī Shershen, Skif, Fagot, Metis), Strela pārnēsājamās pretgaisa aizsardzības sistēmas un visai plaša strēlnieku ieroču daudzveidība.
Baltkrievija patiesībā ir komplektācijas un montāžas rūpnīca Krievijā izstrādātiem ieročiem. Kritiskās detaļas piegādā Krievijas uzņēmumi, saglabājot monopolu un ražošanas uzraudzību – pašā Baltkrievijā nav savu nozīmīgu inženierijas un projektēšanas institūtu.
Baltkrievijas militārie uzņēmi ir visai stingri integrēti 255 Krievijas aizsardzības rūpniecības kompleksa uzņēmumu piegāžu ķēdēs1 un Krievijā tiek klasificēti kā iekšējie piegādātāji (nevis imports). Starp tehniski sarežģītākām iekārtām atzīmējami Berkut tipa droni, to palaišanas mobilās platformas, dažādas aviācijā izmantojamās raķetes un raķetes S-300 vajadzībām. Tā noteikti nav moderna militārā tehnika2 un aprīkojums, bet Krievija neko sarežģītāku arī neļauj ražot – tāda ir tās dejas soļu specifika. Un tā paredz Baltkrievijas lomu rezerves daļu ražošanu Krievijas ieročiem, kurus joprojām ir iespējams pārdot pasaules tirgū.
Kodolieroču izvietošana
Par šo darbību ir bijis ļoti daudz dažādu blēņu stāstu un pieņēmumu, bundziņu rībināšanu un trokšņošanu megafonos. Zināms, ka Baltkrievijā ir izveidotas vairākas atomtriecienu drošas ieroču glabātuves, kas plānotas arī kā droši komandcentri un patvertnes. Joprojām nav zināms, vai Krievija ir pārvietojusi uz šīm vietām solītās jaunākās hiperskaņas ballistiskās raķetes “Orešņik” un vai, neskatoties uz Lukašenko 2024. gada decembra skaļajiem paziņojumiem, pārvietotas ir kodolgalviņas.3
Prāta jaukšanai un propagandai tas ir noderīgi, taču, ņemot vērā, ka Krievija nav ļāvusi Baltkrievijai ražot (vai pat komplektēt) nevienu pašu sensitīvu krievu armijas ieroču sistēmu, neizklausās ticami, ka tur uzticētu glabāt kodolieročus. Pat tad, ja ieroču apkalpes zonās tuvumā netiktu laists Baltkrievijas armijas personāls.
Bezpilota lidaparāta korpuss
Tautas teiciens saka, ka velns bada laikā mušas ēd. Sanāk tāds ļoti romantisks salīdzinājums par ļaunuma impēriju Krieviju un mušām, kam mūsdienu kara apstākļos ir attāla līdzība ar droniem.
Krievija ātri vien panāca bezpilota lidaparātu (UAV, dronu) ražošanu un izmantošanu, strauji tehniski tos pilnveidoja Ukrainas kara laikā un jau 2024. gada beigās izveidoja bezpilota sistēmu karaspēka korpusu. Baltkrievija šim piemēram sāka sekot 2025. gadā.4 Korpusa izveide nav tikai uz papīra, to nostiprina ar ražošanu saistītu konstruktoru biroju un sistemātisku personāla apmācību, tā rotāciju uz kara zonu un pieredzes iestrādāšanu jaunākajos tehnoloģiskos risinājumos.
Krievijas pieeja – operācijās pret Ukrainu bezpilota sistēmām ir arvien lielāka loma. Dienā vienlaicīgi tiek izmantoti aptuveni 3500 bezpilota lidaparātu, kas identificē mērķus un uzbrūk, veic izlūkošanu, īsteno radioelektronisko karadarbību, apkaro ienaidnieka artilēriju, kā arī izliek mīnas, tās neitralizē un nodrošina loģistiku. Tik liela dronu skaita izmantošana katru dienu ir piespiedusi Krieviju strauji attīstīt savu ražošanu.
Pašlaik Krievija ražo gaisa izlūkošanas dronus (piemēram, Orion un Zala), trieciendronus (Shahed-136/Gieran-2) un daudzfunkcionālus dronus (Orlan-10), kā arī strādā pie jūras droniem (Orkan, BEK-1000) un sauszemes droniem (Shanghai un Lyagushka).
Krievijas militārā industrija koncentrējas uz gaisa trieciendroniem, kuru mērķis ir saražot 500 dienā (pašlaik aptuveni 100-150 dienā). Tā kā Ukraina attīsta spējas traucēt un paralizēt radiovadāmus dronus, Krievija ir ieguldījusi arī ar optisko šķiedru kabeli vadāmos dronos, kas ir izturīgi pret radiosignālu traucējumiem. To pieaugošās kravnesības iespējas nodrošina tiem arvien lielāku darbības rādiusu, lai gan tie joprojām ir ierobežoti ar tiešo frontes līniju, daļēji tāpēc, ka ir nepieciešama šķiedru vadu vadība.
Krievijai dronu ražošanā palīdz Ķīna,5 kas būtībā ziedo tehnoloģijas un nepieciešamās komponentes rūpīgi sekojot sankciju ierobežojumiem, un Irāna, kas eksportē ne tikai gatavus lietošanai paredzētus dronus, bet arī ir licencējusi “Shahed” tipa dronu ražošanu, kas ļāva Krievijai atvērt to ražošanas pirmo rūpnīcu Jelabugā (Tatarstānā).6 Tomēr, neskatoties uz tik ievērojamu progresu ražošanas jaudu un iepirkumu jomā (Krievijas bruņotie spēki 2024. gadā saņēma vairāk nekā 1,5 miljonus dronu), Vladimirs Putins militāri rūpnieciskās komisijas sanāksmē šī gada 23. aprīlī uzsvēra, ka to skaits izrādās nepietiekams, lai nodrošinātu pārākumu frontes līnijā.
Putina paziņojumi liecina, ka Krievijas rūpniecība koncentrēsies arī uz kaujas lauka robotizācijas projektiem un mākslīgā intelekta (MI) attīstību, kam cita starpā tiks uzdots apkopot un analizēt datus, ko ieguvuši masveidā izmantoti droni. Tā ir joma, kurā baltkrievu matemātiķi sniedz būtisku ieguldījumu. Operacionālās spējās būtu jāsasniedz līdz 2025. gada 3. ceturkšņa beigām.
Daudzu sakritību rezultātā Baltkrievijā dronu ražošana par vienu no bruņojuma attīstības prioritātēm kļuva jau 2010. gadu sākumā. Formāli tā tika iekļauta modernizācijas programmā no 2011. līdz 2015. gadam un izmaksāja ap 500 miljoniem ASV dolāru. Projektēšanas kompetences trūkuma (joprojām lielākā daļa darbu netika izpildīti datorizētā vidē) un jaudu iztrūkuma dēļ uzsvars tika likts uz augstskolām – Bruņoto spēku Militāro akadēmiju un Nacionālās zinātņu akadēmijas Fizikāli tehniskos institūtu. Tieši šajās institūcijā tika izstrādāti specializētie droni – apmācībām (piemēram, Condor), mērķu noteikšanai (Chekaan), izlūkošanai (Moskit, Bekard) un izlūkošanai un triecieniem (Hunter). Tie nebija slikti – droni bija pat nesalīdzināmi kvalitatīvāki par Krievijā ražotajiem droniem militāriem mērķiem, tomēr vismaz par paaudzi atpalika no citur pasaulē ražotās tehnikas.
Līdz Krievijas iebrukumam Ukrainā un dramatiskajām izmaiņām karadarbības vešanā, droni netika pietiekoši novērtēti.
Putins un Lukašenko ir vienojās par jaunas dronu ražošanas rūpnīcas būvniecību ar jaudu ap 100 000 droniem gadā, kā arī decentralizētu eksperimentālu kaujas dronu izstrādi daudzos desmitos dažādas pakļautības uzņēmumu. Šāds solis ir ļoti svarīgs, jo jauna ražotne visai būtiski paaugstinātu vispārējo kompetenci dažādas nozīmes dronu inženierijā un vadībā.
Abu pušu vienošanās paredz Krievijas investīcijas ražošanas iekārtās un montāžas līnijās. Pārējās izmaksas jāsedz Baltkrievijai, kas gatavo produkciju piegādā Krievijai un atlikušo kā autonomai specvienību sastāvdaļai nodod Baltkrievijas UAV karaspēka korpusam. Ir nianse – Baltkrievija izstrādā arī radioelektroniskās kara sistēmas, navigāciju atstājot Krievijas ziņā. Arī par vajadzīgo elektronisko komponenšu piegādi sankciju režīmā rūpējas Krievija (caur dažādās valstīs, tostarp Baltkrievijā dibinātiem uzņēmumiem). To realizē visai sekmīgi un nepieciešamās detaļas var piegādāt ne tikai no tālienes, bet arī tuvām ārzemēm (ieskaitot akumulatorus, slēdžus un komutatorus no Ukrainai).
Baltkrievijas labākie panākumi ir radiotehniskā aizsardzība. Aizvadītā gada laikā tur izstrādātas daudzas jaunas šo ieroču modifikācijas, kuru testēšanai ir izveidoti vairāki poligoni (esošo armijas poligonu robežās). Iekārtas tiek ražotas līdz noteiktam līmenim un pabeigšanai tiek nosūtītas uz Krievijas uzņēmumiem
Droni turpina būt ļoti svarīgs instruments Krievijas un Baltkrievijas hidrīddarbību veikšanā pret NATO valstīm.7 Tos tieši un netieši izmanto sabotāžas darbībām, kas vērstas pret kritisko infrastruktūru, jo īpaši ostām, elektrostacijām un dzelzceļa mezgliem. Šīs tehniskās vienības paaugstina riskus zemūdens infrastruktūrai (piemēram, cauruļvadiem un optiskajām šķiedrām īpaši Baltijas jūrā).8
Spārnu audzēšana
Ukraiņu bruņoties spēki mērķtiecīgos uzbrukumos Krievijas militārās ražošanas uzņēmumiem ir sekmīgi. Lai arī vairums dažu nedēļu laikā pilnībā atjauno ražošanu, riski ir nesamērīgi pieauguši un nākotnē var tikt traucētas piegādes frontei.
Krievija ir izvēlējusies diversifikācijas ceļu un tādēļ pārpērk rūpnīcas bijušajās PSRS republikās, lai tur attīstītu raķešu un dronu komponenšu ražošanu. Ir palielinājušies arī iepirkumi no daudzām attālām ārvalstīm. Jaunus akcentus un termiņus noteica šī gada sākumā panāktā Baltkrievijas-Krievijas vienošanās, kas paredz atjaunot 2020. gadā iesaldēto bezpilota lidaparātu kompozītmateriālu elementu ražošanas rūpnīcas projektu, kas balstīsies uz Krievijas militārās ražošanas sistēmā integrēto “Daudzfunkcionālu bezpilota sistēmu pētniecības un ražošanas centru”. Tas tika rekonstruēts un nodots ekspluatācijā 2024. gada beigās. Uzņēmumu palaida 2025. gada sākumā, un projektējamo jaudu sasniedza martā, taču šīs jaudas ir nepietiekamas armijas vajadzībām. Pašlaik uzņēmumā strādā Krievijas inženieri, kas cenšas līdz rudenim būtiski palielināt jaudas. Galvenā uzņēmuma problēma ir kvalificēta un pietiekoši disciplinēta darbaspēka trūkums.
Līdzīgu dinamiku piedzīvo arī Zenit-BelOMO, kas ir uzsācis vietējam tirgum un partneriem no NVS valstīm paredzētu tēmēkļu un automobiļu detaļu ražošanu. Līnijas plānots atvērt šomēnes, un paredz ka pilnvērtīgu darbību rūpnīca sasniegs līdz šī gada beigām, kad tēmēkļu un speciālās optikas izstrādājumiem ir jāspēj aizvietot līdz šim plaši izmantoto tehniku no Francijas. Uzņēmums Integral tikmēr turpina paplašināt divējāda lietojuma elektronikas ražošanas jaudu. Jo īpaši attiecībā uz mikroshēmām, kuras Krievija izmanto X-101 raķešu vadības sistēmām. Tās ir salīdzinoši vienkāršas mikroshēmas, kas nav pakļautas sankcijām, un daļai no tām ražošanas licences un iekārtas jau ir iepirktas no Dienvidāzijas zemēm. Eksperimentāla ražošana ir jau uzsākta, un decembrī tiek paredzēta pāreja uz pilnu ražošanas jaudu.9
Neskatoties uz panākumiem, Krievijas armija piedzīvo izteiktu trieciendronu trūkumu. To ražošanai ceļ jaunas rūpnīcas, kam ekspluatācijā būtu jānonāk līdz gada beigām. Darba galdi un ražošanas līnijas ir iepirktas. Tajā paredzēts specializēties uz Geran-2 (Šahed-136) jaunāko modifikāciju, kas būtu piemērota speciālās munīcijas “Kočevņiks” izmantošanai. Ražošanā izmantos arī Krievijā izmantotos tehniskos risinājumus, kas ļaus pilnībā lokalizēt ražošanu. Jaunos uzņēmumus integrēs vienotā tehnoloģiskajā platformā, līdzīgi kā Krievijas uzņēmumos, tas vienkāršos izmaiņas projektos un tos uzlabos, kā arī varēs pēc nepieciešamības varēs papildināt ar speciālo tehniku jau Krievijā.
Bruņošanas sacensība kartupeļu karalistē tāda ne pa jokam, vienmēr gatavi kaut ko vienkāršu padarīt un pielipināt. Lipina, lipina un skat, gandrīz Ikars sanāk ar vaska spārniem. Neskaidrais paliek vienmēr – vai tiešām pretim NATO saulei dosies, vai tomēr te tādas mākslinieciskas izpausmes instalācijās? Varbūt kāda labi zināmo ungāru autobusu inovācija?
_________________________________________________________________________
Comments