Daba kā valsts aizsardzības elements

Lietuvas valdība 8. augustā apstiprināja Aizsardzības ministrijas plānu, kas paredz izveidot inženiertehniskas barjeru joslas, izrakt prettanku grāvjus, kā arī atjaunot purvus uz robežas ar Krieviju. Mērķis ir apgrūtināt iespējamu Krievijas iebrukumu. Lietuvieši nav pirmie, kuri kā dabas aizsardzības elementu nolēmuši atjaunot purvus – Somija pie līdzīga plāna īstenošanas strādā kopš 2025. gada oktobra, un tas ir daudz vērienīgāks.

Piedāvājam iepazīties ar "Resurgam" rakstu, kas skaidro, kā ainavas pārveidošanu var izmantot aizsardzībai, kādus pasākumus plāno šīs valstis un kādās ir atšķirības to pieejās.

Dabisko ekosistēmu atjaunošana aizsardzības nolūkos

Pieeja, ko plāno Somija un Lietuva, tiek dēvēta par "dabisko ekosistēmu atjaunošanu aizsardzības nolūkos" (angl. defensive rewilding). Tā paredz tādu ainavas pārveidošanu, kas rada dabiskus šķēršļus un nekaitē, bet dažkārt pat labvēlīgi ietekmē tās valsts vidi, kas to piemēro savai aizsardzībai.

Piemēram, purvu atjaunošana ļauj augsni mīkstināt līdz stāvoklim, kad tā vairs nespēj nest tanku svaru. Specializētas vieglas bruņumašīnas atsevišķos gadījumos var pārvarēt šādus purvus, jo to bruņojums ir vājāks, tādēļ tās ir neaizsargātākas. Ja purvi ir blīvi izvietoti, mehanizētu vienību uzbrukuma ātrums par samazināties par 70 % un tas palielina laiku, kurā tās var tikt pakļautas uzbrukumiem.

Pieeja neaprobežojas tikai ar purviem. Kūdras purvu atjaunošana izraisa pārmērīgu augsnes mīkstināšanos, apgrūtinot pat vieglās bruņotās tehnikas pārvietošanos, savukārt upju līkumainības atjaunošana un to krastu mīkstināšana apgrūtina pontona pārceltuvju izmantošanu. Palielinoties upes līkumainībai, uzbrucējam ir jāpārvar vairāk šķēršļu. Apmežošana – blīvu jauktu koku sugu mežu stādījumu veidošana –, ierobežo tehnikas manevrētspēju un samazina izlūkošanas un sakaru līdzekļu efektivitāti, jo īpaši GPS sistēmu, termokameru un radiosakaru efektivitāti, kā arī apgrūtina vadāmās munīcijas izmantošanu. Savukārt mežu stādījumu izveide gar ceļiem vai nelielām ūdenskrātuvēm var palīdzēt veidot slazdus un palēnināt pretinieka karaspēka virzīšanos uz priekšu.

Tas ir lētāk arī no ekonomiskā viedokļa. Lielbritānijas Karaliskā Apvienotā aizsardzības pētījumu institūta (RUSI) pētnieku novērtējumā aizsardzības joslas izveide, izmantojot mitrāju teritorijas, izmaksā no 90 tūkstošiem līdz 540 tūkstošiem mārciņu par kilometru, turpretim viens kilometrs betona pretmobilitātes joslas var izmaksāt no 1 līdz 3 miljoniem mārciņu. Visbeidzot, šī pieeja var pozitīvi ietekmēt vidi, veicinot oglekļa dioksīda koncentrācijas samazināšanos atmosfērā un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanos.

Dabas aizsargvaļņa izveide Somijā

Somija pēc Krievijas uzbrukuma Ukrainai, uzskatot, ka arī pret to varētu notikt uzbrukums, pēdējo trīs gadu laikā pakāpeniski un sistemātiski ir gatavojusies potenciālam aizsardzības karam. 2023. gadā valsts pievienojās NATO, bet gadu vēlāk atklāja dzelzceļa maršrutu starp pierobežas pilsētu Haparnadu un Gēteborgu, kas ir Skandināvijas lielākā osta. 2025. gadā Somija paaugstināja rezervistu vecuma slieksni un parakstīja memorandu ar Ukrainu par informācijas apmaiņu un bruņoto spēku operatīvās sadarbības stiprināšanu. Šogad valsts ir pieņēmusi lēmumu veidot dronu brīdinājuma sistēmu un apmāca karavīrus pārtvērējdronu izmantošanā.

Visnozīmīgākais valsts lēmums ir par dabisko šķēršļu atjaunošanu uz robežas ar Krieviju. Vides un Aizsardzības ministriju darba grupa pēc veiktās analīzes secinājusi, ka tas ir pamatots un to purvu un kūdras purvu platība, kuru atjaunošana stiprinās valsts aizsardzības spējas, ir vismaz 180 tūkstoši hektāru. Ņemot vērā robežas garumu ar Krieviju (1343 km) un Somijas ekonomikas lēno atveseļošanos pēc 2023. gada, valdība lēma projektu iekļaut Eiropas Savienības "Eiropas Zaļās jostas" iniciatīvā, lai, apvienojot dabas aizsardzību ar militāro aizsardzību, piesaistītu papildu finansējumu. Finansējuma piesaistīšanā plānots iesaistīt arī privātos investorus.

Šī gada 2. jūlijā Lauksaimniecības un mežsaimniecības ministrija un Vides ministrija publicēja Nacionālā dabas atjaunošanas plāna projektu līdz 2050. gadam, kurā uzskaitīti paredzētie pasākumi mežu, ūdens un piekrastes zonu atjaunošanai. Pēc sabiedrības viedokļu apkopošanas plāns tiks nosūtīts Eiropas Komisijai (EK) un tā apstiprināšana var ilgt vairāk par gadu. Pēc valdības novērtējuma plāna īstenošanai līdz 2031. gadam būs nepieciešams vismaz 1 miljards eiro gadā.

Somijas gatavība mainīt ainavu liecina par to, ka Krievija tiek uztverta kā ilgtermiņa eksistenciāls drauds. Faktiski Somija meklē veidu, kā aizsardzībai piesaistīt līdzekļus, kurus parasti šim nolūkam neizmanto. Ņemot vērā budžeta ierobežojumus, augstos sociālos izdevumus un ASV aicinājumus Eiropai pašai rūpēties par savu drošību, šāds modelis var kļūt par paraugu citām ES un NATO dalībvalstīm.

Kā Lietuva veido dabas cietoksni

Lietuva 2024. gadā pieņēma lēmumu izveidot sistēmu, kas ierobežotu ienaidnieka mobilitāti ne tikai uz robežas, bet arī visā valsts teritorijā. Tolaik bija plānots izveidot 27 inženiertehniskus laukumus, kuros tiktu glabāti militārās pretmobilitātes līdzekļi, uz robežām ar Krieviju un Baltkrieviju stādīt blīvus mežus un būt gatavībā bloķēt valsts galvenos ceļus ar barjerām, kā arī aprīkot tiltus ar speciāliem stiprinājumiem sprāgstvielu uzstādīšanai. 2025. gadā valdība pieņēma lēmumu  laukumu skaitu palielināt līdz 50 un to izvietošanas vietu identificēšanā iesaistīt Lietuvas dzelzceļu, jo ievērojama daļa valsts zemes pieder šai iestādei. 2025. gadā šiem pasākumiem tika iztērēti 8,5 miljoni eiro, bet 2026. gadā plānoti 10 miljoni eiro.

Lietuvas Aizsardzības ministrijas uzdevums ir uz robežām ar Baltkrieviju un Kaļiņingradas apgabalu līdz 2028. gada beigām izveidot 20 metrus platu inženiertehnisko šķēršļu joslu, bet svarīgākajos aizsardzības posmos – 150 metrus platu joslu. Mākslīgi veidotos šķēršļus papildinās dabas ekosistēmas atjaunošanas elementi.

Mērķis līdz 2030. gadam ir atjaunot purvus, nevis stādīt kokus, jo purvi prasa mazāku laiku, un Vilkavišķu un Šakjai rajonos veidot drenāžas grāvju un strautu tīklu. Pasākumiem no 2026. līdz 2030. gadam plānots piešķirt 50 miljonus eiro Lietuvas Valsts aizsardzības fonda finansējuma.

Lietuvas un Somijas pieeju atšķirības

Neskatoties uz to, ka idejas un motīvi ir līdzīgi, Somijas un Lietuvas pieejas atšķiras. Pirmā atšķirība ir finansēšanas modelis – Somija vismaz daļu finansējuma cenšas piesaistīt no Eiropas fondiem, kamēr Lietuva paļaujas vienīgi uz saviem spēkiem. Līdz ar to Somija ir izvēlējusies garāku ceļu, jo priekšlikuma sagatavošana un tā izskatīšana EK var prasīt gadus, kam savukārt var sekot papildu sarunas. Lietuva nekavējoties piešķir līdzekļus plāna īstenošanai un tas nav jāsaskaņo ar citām pusēm – tātad, Lietuva daudz asāk izjūt apdraudējumu un tās ekonomika, pretstatā Somijas, aktīvi attīstās.

Otrā atšķirība ir operatīvā dziļuma līmenis, kurā valstis plāno izveidot aizsardzības līnijas. Kamēr Somijā runa ir par pierobežas teritorijām, Lietuvā aizsardzības sistēma tiek veidota visā valstī. Iemesls slēpjas valstu un to armiju lieluma atšķirībās – Somija spētu daudz ilgāk atturēt iebrucēju, līdz būs ieradusies sabiedroto palīdzība.

Ja Somijai izdosies piesaistīt EK līdzekļus, tas varētu radīt jaunu aizsardzības plānošanas modeli, kurā dabas ekosistēmu atjaunošana līdzās tradicionālajai militārajai infrastruktūrai kļūs par vienu no atturēšanas elementiem. Tas atsevišķām ES un NATO valstīm (kurām ir kopīga robeža ar Krieviju un Baltkrieviju) ļaus ievērojami samazināt izdevumus par aizsardzības infrastruktūru, jo to daļēji finansēs ar ES dabas aizsardzības programmu palīdzību, tā atbrīvojot valsts resursus tehnoloģisko spēju attīstībai. Vides un drošības mērķu apvienošana var paplašināt atbalstu šādiem projektiem arī zaļās politikas piekritēju lokā, un Krievijai būs ievērojami grūtāk tos izmantot kā pierādījumu par it kā gatavošanos uzbrukuma karam.

Lietuvas pieeja ir paraugs citām mazām NATO dalībvalstīm, kurām ir ierobežots stratēģiskais dziļums (piemēram Latvijai). Inženiertehnisko barjeru apvienošana ar dabiskajiem šķēršļiem ļauj jau iepriekš sagatavot teritoriju karadarbībai un radīt papildu šķēršļus ienaidnieka sauszemes invāzijai, tādējādi iegūstot laiku sabiedroto spēku izvietošanai. Teritorijas sagatavošana var daļēji kompensēt pašu ierobežotos cilvēkresursus un materiālos resursus.

Kāpēc tas ir svarīgi Ukrainas aizsardzībai

Somijas pieeja, ja tā izrādīsies veiksmīga, var tikt izmantota, lai Ukraina potenciāli piesaistītu Eiropas vides aizsardzības finansējumu projektiem, kas vienlaikus stiprina aizsardzības spējas, savukārt Lietuvas pieeja – lai  valsts iekšienē sagatavotu aizsardzības līnijas pirms tiešu draudu rašanās.

Sadarbība var būt abpusēja. Ukrainai ir unikāla praktiskā pieredze cīņā pret Krievijas karaspēku, kas ļauj novērtēt dabas un inženiertehnisko šķēršļu reālo efektivitāti, kā arī veidus, kā tos apiet un pārvarēt. Šīs pieredzes nodošana Somijai un Lietuvai var palīdzēt tām precīzāk noteikt teritorijas, kurās purvu, mežu vai ūdens šķēršļu atjaunošanai būs vislielākā nozīme, tā netērējot resursus pasākumiem, ko ienaidnieks spēj viegli apiet. Ukraina var iegūt no Eiropas valstīm jaunus aizsardzības finansēšanas un plānošanas mehānismus, bet Eiropas valstis – praktiskas zināšanas, kas gūtas reāla kara apstākļos.

Secinājums

Krievijas un Ukrainas karš liek Eiropas valstīm pārskatīt pašu aizsardzības infrastruktūras jēdzienu. Ja draudi no Krievijas puses saglabāsies arī turpmākajos gados, teritorijas sagatavošana karam un ainavas pārveidošana Eiropas valstīm var kļūt par tikpat ierastu aizsardzības plānošanas sastāvdaļu kā karaspēka uzturēšana vai ieroču iegāde.

Tas pakāpeniski izdzēsīs robežu starp militāro, vides aizsardzības un civilo politiku. Lēmumus par to, kur atjaunot purvus, būvēt ceļus vai mainīt upju gultnes, arvien biežāk var pieņemt, ņemot vērā ne tikai ekonomiskās un ekoloģiskās, bet arī aizsardzības vajadzības.

Latvijā līdz šim nav dzirdēts par šādu dabas dotu iespēju izmantošanu pretinieka karaspēka mobilitātes ierobežošanai. Savulaik, vēl 20. gadsimta 30-to gadu beigās toreizējā Latvijas armijas Armijas Štābā tika izstrādāti plāni Lubānas zemienes appludināšanai, tā piespiežot iebrucējus no PSRS izvēlēties daudz mazāk iespējamos iebrukuma maršrutus, taču arī toreiz šie plāni netika realizēti. Pierobežas ar Baltkrieviju un Krieviju apmežošana un purvāju atjaunošana arī Latvijas teritorijā ierobežotu pretinieka militārā manevra spējas, taču ņemot vērā pierobežas zemju īpašumu tiesības un lauksaimniecisko darbību, šādu plānu reāla īstenošana ir uz jautājuma zīmes.

Avots https://resurgamhub.org/analytics/europe/eu/finland-and-lithuania-are-turning-nature-into-an-element-of-defense