Dronu siena atkal netur

"Pilnīgi skaidrs, kas šis ir ārkārtas gadījums, tā ka vērtēsim arī tālāk valdībā," dronu ielidošanu šorīt Latgalē Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" komentēja Aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P).

Sprūdaprāt šis ir ārkārtas gadījums. Iepriekšējie gadījumi acīmredzot uzskatāmi tikai par priekšvēstnešiem ārkārtas gadījumiem vai ne-ārkārtas gadījumiem, jeb arī to vērtējums Sprūda loģikā nav pārliekams vispārsaprotamā loģikā. Runa ir par tiem dronu incidentiem, kas jau bija notikuši Latvijas teritorijā. Toreiz attaisnojums tika balstīts uz faktu, ka droni neielidoja dziļi Latvijas teritorijā, līdz ar to reakcijas laiks nebija pietiekams, lai īstenotu pretpasākumus. Runa ir par š.g. marta incidentu Krāslavas novadā. Savukārt 2024.gada incidents vispār būtu palicis neievērots, ja vietējie iedzīvotāji nebūtu dzirdējuši blīkšķi. Tas arī palicis atmiņā kā “drons, kuram nebija naidīgu mērķu”.

Kas notika 7. maijā? Vienkārši "Rēzeknes incidents" vai varbūt mērķtiecīgi vērsts uzbrukums pa stratēģiski nozīmīgu objektu vienā no Latvijas lielākajām pilsētām, un tas jau "ož" pavisam citādāk.

AM apgalvojumi, ka gaisa telpa pierobežā tiek kontrolēta un sargāta faktiski ir meli.

Attālums līdz Rēzeknei no Krievijas robežas ir 60-70km. Ja pieņemam, ka drona(u) lidojuma ātrums bija ap 150km/h, tad līdz Rēzeknei tam jānolido pusstundas laikā. Pusstunda! Tas ir pietiekami ilgs laiks lai apmācīta pretgaisa aizsardzības grupa sagatavotos un būtu gatava sagaidīt lidojošo dronu jau pie Rēzeknes pilsētas robežas. Kā zināms, tad AM Latvijas sabiedrību ir pārliecinājusi, ka kaujas grupas ar RBS 70 atrodas pastāvīgā dežūrā, un elementāra militārā loģika nosaka, ka tādi objekti kā novada līmeņa pilsētas ir jāsargā kā prioritārs mērķis. Vai Rēzekni piesedza ar RBS-70 bruņota kaujas grupa? Nu kaut vai viena grupa?

"Vispirms jāatrisina situācija kas ir šobrīd," teica Sprūds, papildinot, ka pēc tam notikušais tālāk tikšot vērtēts valdībā. Bruņotie spēki kopā ar sabiedrotajiem kontrolējot situāciju.

Šis Sprūda apgalvojums izklausās vienkārši smieklīgs, kāds šajā situācija izskatās arī pats Sprūds. Skaidrs, ka drona trāpījuma vietu kontrolē. Puse no pilsēta droši vien pamodās no blīkšķa, un tad jau arī uz ugunsizplatības vietu saskrēja visi operatīvie dienesti, tai skaitā arī NBS.

Ministrs pieļāva, ka notikušais ir Krievijas agresijas sekas Ukrainā, kas ietekmē arī citas reģiona valstis. Šis "pieļāvums" no aizsardzības ministra mutes arī izklausās interesanti. Karš Ukrainā un tāldarbības dronu karš tiešā mūsu robežas tuvumā ilgst jau piekto gadu. Secinājumiem bija jābūt izdarītiem jau pēc 2024. gada incidenta, bet nekas NENOTIEK.

"Tur situācija tiešām ir sarežģīta un apdraudējums turpinās," uzsvēra ministrs, piebilstot, ka apdraudējums turpinās arī Balvu un Ludzas novados. Vienkārši ģeniāls secinājums.

Protams, atmetot ministru un viņa "kompetentos" secinājumus rodas citi jautājumi. Vai mēs jau sastopamies ar reālu hibrīdkara eskalāciju? Dronu piederība šobrīd vēl nav noskaidrota, taču trāpijuma mērķis rada jaunas bažas. Ja šie droni mērķtiecīgi tika novadīti uz degvielas krātuvi, kas par laimi bija tukša, tad mēs jau runājam par drošības situācijas eskalāciju un nespēju veikt preventīvas darbības. Ja droni izrādīsies no lidojuma maršruta novirzītie ukraiņu droni, kas degvielas cisternā trāpījuši sagadīšanās pēc, tad tas saglabā jau piedzīvotā apdraudējuma raksturu. Savukārt, ja Krievija ir spējīga ne tikai novirzīt Ukrainas dronus no maršruta, bet arī pārņemt to vadību, tad apdraudējums mums pieaug vairākkārtēji.

Tai pat laikā drons varēja trāpīt arī dzīvojamajā mājā, kas atradās turpat netālu. Varēja būt pirmie cilvēku upuri. Laimīgas sakritības rezultātā nav mirušo. Kas par to atbildēs?

No visa šī rodas vienkārši jautājumi – kas ir aizsardzības prioritāte? Miljoni, kas iztērēti poligonu un kazarmu, sporta zāļu būvniecībā vai papildus finansējums pretgaisa aizsardzībai apdraudējuma virzienā? Saprotams, ka miljonu vērtie būvniecības projekti Latvijas politisko partiju vidū ir viens no pamata "barošanās" avotiem. Shēmas, kā notiek "barošanās" ir visnotaļ rafinētas, lai pasarg dies’ nerastos iespējas kam pieķerties. Un kas tad arī pieķersies? KNAB? (auditorijā atskan skaļi smiekli)

Papildus naudas šķērdēšanai dažādos būvniecības projektos svarīgas arī sabiedriskās attiecības un tēls sabiedrībā. Tikko notikusī militārā parāde 4. maijā, kas ieguvusi “labas tradīcijas” statusu parādīja tieši ko? Spēju pasargāt Latvijas pilsoņus pret klejojošajiem droniem? Tai pat laikā parādei iztērētie līdzekļi varēja būt noderīgi kaut vai pretgaisa aizsardzības personāla atalgojumam un jaunu sistēmu iegādei, ņemot vērā reālu draudu pastāvēšanu.

Secinājums ir viens, aizsardzības nozares vadība un iestrādātā sistēma nav spējīga tikt galā ar tai deleģētajiem uzdevumiem, un tas ir pierādīts FAKTS.