Dvēseļu zvejnieki
- Taisnība Raksta

- Nov 4
- 2 min read
Kā valsts kapitālsabiedrībām slimnīcām ir nepieciešami pacienti, tā arī augstskolām ir nepieciešami studenti. Abos gadījumos – vēlams maksātspējīgi, jo ar valsts sniegto atbalstu un nodrošināto naudas plūsmu nepietiek, lai uzturētu esošo vēsturisko infrastruktūru un personālu. Un tomēr, lai saglabātu peldētspēju, ir jāiedibina atbilstoša plānošana, vadīšana un atskaitīšanās – šai lomai izveidotas padomes, valdes, direktorāts un viss pārējais galms.
Plāns ir plāns un tas ir jāpilda kā jau tas pieņemts padomju laikos: partijas plāni – tautas plāni.
Valsts universitātēm plāna izpildei vajag arī studentus, un izpildes indikatori jāuzrāda IZM politdarbiniekiem. Tikai tie pretplāni ir tādi, kurus izpildīt nevar, jo valsts demogrāfija ir kāda tā. Tādēļ valdība lēma, ka skolu var pabeigt eksāmenos sasniedzot pat 10-20% zināšanu. Palīgstrādnieku jau pilnīgi pietiek, bet tādi ir jānem universitātēs – izvēle nav liela. Tad jau var arī šos censoņas grupu darbos centrēti un figurēti censties izvilkt vismaz līdz pirmajai sesijai. Reizēm tas izdodas.
Studentu piesaistei universitātes izmanto visus iespējamos ceļus, un tomēr tas nav pietiekami sekmīgi. Galvenais iemesls – padomiskā pārvaldība un ļoti zemā konkurētspēja. Pasaules reitingos mūsu augstskolas, atšķirībā no attīstīto kaimiņzemju – Lietuvas un Igaunijas universitātēm, aizvien pārliecinošāk nostiprinās pasaules farmklubā (par to rakstījām 27. oktobrī).
Ir jau arī daudz tiešāki konkurētspējas rādītāji – cik tajā vai citā Latvijas universitātē ir studentu no Lietuvas un Igaunijas (izņemot apmaiņas studentus un programmas, kas kā Eiropas projekti ir īpaši attīstīti). Te ir arī skaidrs konkurētspējas un kvalitātes rādītājs – katra augstskola pie mums ir kā "labākais puisis sādžā". Te gan tāda problēma, ka sādžā vispār ir tikai viena māja. Tādēļ dabisks ir valsts universitāšu meklējumu loks uz zemēm tālām un maz zināmām, kurās Eiropas brenda simbols ir pietiekoši labi atpazīts un kur mūsu zemes piederība ES ir pietiekoša indikācija. Tā kombinācijā ar Šengenas zonas priekšrocībām jau ir būtiska motivācija.
Šāda sistēma un lietu kārtība pastāv jau gadiem ilgi, bet tikai tagad kaut kā nonākusi ziņās attiecībā uz RTU,[1] un vēl pauž te kaut kādu neizpratni, lai gan iepirkumi jau sen bija izsludināti[2] un bija zināmi arī 11 uzvarētāji. Starp tiem arī divi Latvijā reģistrēti uzņēmumi. Par tiem gan nekas labs nav atrodams publiskajā telpā un arī Lursoft dati nav saudzīgi, bet RTU iepirkumu komisija ir strādājusi atbilstoši savam nolikumam un ir sasniegusi mērķi.
No tālu zemju ārvalstniekiem Latvijas universitātes nenoliedzami iegūst – tā ir nauda. Un tā ir arī kontrole par studējošiem (atkāpes no maksājumu grafika nozīmē izraidīšanu no Šengenas zonas).
No šādas "internacionalizācijas" augstskolas iegūst būtiskus punktus reitingiem, kā arī jaukus punktus klāt pie studējošo un absolventu nodarbinātības – Bolt, Wolt un kebabnīcu izziņas ir brīnišķīgs studiju atbilstībai darba tirgum. Patiešām, nav ne mazāko šaubu, ka RTU studiju programmas ir pilnīgi atbilstošas šī darba tirgus prasībām, un ikdienas reālijas pilsētvidē to tikai apstiprina.
Var jau būt, ka sabiedrībai būtu labāk, ja RTU 0,7 miljoni EUR dvēseļu zvejošanai tālās zemēs tiktu virzīti kādai jēdzīgākam zinātniskam projektam, bet nu tā jau tāda naiva fantāzija...







Comments