Eiropa meklēs talantus un zināšanas
- Taisnība Raksta
- Dec 3, 2025
- 7 min read
Bēdu ieleja
ASV un tehnoloģiju uzņēmumu spiediena ietekmē ES atkāpjas no plāniem ierobežot ļoti riskantas tehnoloģijas. Mākslīgā intelekta likums, kura apspriešana prasīja vairākus gadus, vēl nav pilnībā stājies spēkā. Visu 2025. gadu arvien vairāk valstu valdību un tehnoloģiju uzņēmumu vadītāju, kā arī nozares lobiju grupu aicināja atlikt vismaz būtiskāko likuma daļu pieņemšanu.
Eiropas Komisija (EK) vismaz uz gadu atliek vēsturisko mākslīgā intelekta ierobežojumu ieviešanu, kas ir daļa no vērienīgām izmaiņām digitālajos noteikumos, kuru mērķis ir saglabāt konkurētspēju ar ASV un Ķīnu.i
Gadiem ilgi ES politikas veidotāji koncentrējās uz noteikumu izstrādi, lai nodrošinātu tehnoloģiju uzticamību. Tagad, gadā, kad mākslīgais intelekts guva ievērojamus panākumus un Donalds Tramps atgriezās amatā, ES atsakās no sava sapņa kļūt par globālu līderi mākslīgā intelekta regulēšanā.ii Sabūvētie birokrātiskie kāršu namiņi atdūrās sēklī uz nezināmu laiku.iii Eirobirokrātus piemeklēja atklāsme – gala lietotāju ieradumu mainīšana par labu kvalitatīviem izziņas avotiem un dažādu piekļuves ierobežojumu izstrāde nav piemērojami ne globālo pakalpojumu sniedzējiem, ne arī programmnodrošinājumam. Nav ne zināšanu, ne tehniskās kompetences, un, salīdzinājumā ar Indiju, Eiropa ir vairākas reizes mazāks šo pakalpojumu lietotājs.
Eirokrāti sava nebeidzamā likumu un normu rakstīšanas iedvesmā bija sadomājušies, ka ar saviem noteikumiem diktēs arī interneta pakalpojumu sniedzēju darbību. Strādāja vaiga sviedros, un paziņoja, ka kontroles un uzraudzības vajadzībām pakalpojumu sniegšanai ES telpā ir jāsadala Google.iv Sadalīšana tiek noteikta par nosacījumu. Dabiska bija uzņēmuma reakcija, jo Eiropa ir tā mazais tirgus (mazāk par 10%) un, aizejot no Eiropas, atbilstošu maksātspējīgu lietotāju skaitu uzņēmums viegli iegūs gada laikā Indijā un Āfrikā. Protams, arī 10% tirgus ir svarīgi, un ES tomēr nolēma ieturēt pauzi, līdz Tramps ar vienu atgādinājumu par tirdzniecības tarifiem Eiropai, lika Briseles darboņām būt mazāk radikāliem savās iegribās.v
Var jau tiesāties un spriedelēt līdz nemaņai, tikai ir lietderīgi ņemt vērā, ka tas ir laiku un resursus patērējošs mēģinājums. Pārējā pasaule ies uz priekšu, bet Eiropa tikai nostiprinās savu attīstības valstu kopas statusu.
Pavisam nesen nāca arī otra Eiropas atklāsme. Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs publiski atzina tehnoloģisko atpalicību un to, ka Vācija apzinās ASV tehnoloģiju dominanci.vi Nevienam jau negribas būt pirmajam, kas skaļi visiem pasaka acīmredzamo – karalis ir pārāk trūcīgi ģērbts. Šajā ziņā komplimenti pienākas Vācijas kancleram.
Tikko norisinājās Vācijas lielāko uzņēmumu tikšanās ar EK vadītāju fon Leienu un sarunas bija ļoti smagas. Kritika galvenokārt adresēta Briseles birokrātijas straujajam pieaugumam un jaunu normu jaunradei, kā arī komisijas nespējai piedāvāt racionālus risinājums enerģētikā, tirdzniecības tarifos ar ASV, darbaspēka kvalitātē un uzņēmējdarbību postošām jaunām emisijas kvotu sistēmām. Visi šie jautājumi ilgstoši tiek apspriesti medijos, bet ietekme uz Briseles reālpolitiku ir neliela.
Neskatoties uz to, pirmo reizi plašāk tika pārrunāts jautājums par darbaspēku. Ja darbaspēka pieejamību nodrošina ļoti elastīgā un brīvā Eiropas imigrācijas politika, tad iespējas šos resursus izmantot izaugsmei nav iespējams zemās izglītības un trūkstošo prasmju dēļ, kuras ne visi vēlas iegūt. Rezultātā daudzās jomās Vācijā izaugsme nav iespējama un izmaksu ziņā augstu tehnoloģiju uzņēmumiem lētāk ir pārvietot uzņēmumus no Vācijas uz citām zemē, kur šāds darbaspēks ir pieejams. Bet tas nozīmē, ka uzņēmumi pamet ES telpu zemā izglītības līmeņa dēļ.
Tirdzniecības tarifi ar ASV
ASV prezidents Tramps vairākos posmos ar dažādiem labojumiem un atkāpēm vairumam Eiropas preču noteica vidēji 15% importa tarifus. Tas nav daudz vairāk par maksājumiem, kas bija veicami arī pirms tam, bet būtiski mainījās procedūra un valda pastāvīga nenoteiktība par nākotni, jo tarifi ietekmēja pilnīgi visas pasaules valstis. Pārkārtošanās globālajā tirdzniecībā joprojām turpinās.
Vairākas jutīgās eksporta nozares nebija iekļautas tirdzniecības nolīgumā, ko jūlijā viņa Turnberry golfa kūrortā Skotijā noslēdza Tramps un EK prezidente fon der Leiena.vii Nolīgums atbrīvoja dažas preces, piemēram, lidmašīnas un ģenēriskās zāles, bet noteica 15% tarifu lielākajai daļai citu Eiropas eksporta preču, kamēr ES apņēmās pilnībā atcelt tarifus ASV rūpniecības precēm.
Līgums paredzēja turpināt sarunas par tām preču un pakalpojumu grupām, kas netika iekļautas līgumā. Šāds saraksts ar Eiropas lūgumu samazinātu tarifu piemērota noteiktām preču grupām ir sagatavots un novembra vidū iesniegts tirdzniecības sekretāram Hovardam Latikam un tirdzniecības pārstāvim Džeimisonam Grīram. Eiropas vēlmju saraksts ir garš (27 lappuses).viii
Loģiski būtu uzskatīt, ka šādā "atlaižu" sarakstā dominē augsto tehnoloģiju zināšanās balstīti, inovatīvi produkti, kas veidotu jaunus tirgus ASV. Šāda gadījumā centralizēts atbalsts ir nepieciešams, jo tā nav tikai izrādīšanās izstādes vai "durvju atvēršana" ar administratīvām metodēm. Tomēr, pirms mesties ledainā ūdenī, ir vēlreiz jāpievēršas šī raksta sākumam un jāsāk no bēdu ielejas. Nav nemaz tik slikti, ka Eiropa lūdz samazināt importa nodevas tikai mednieku-vācēju sabiedrības tradicionālam piedāvājumam – koksne, rieksti, medījuma gaļa, meža sēnes un ogas, kažokādas, zivis, kūdra, minerālūdens un tūrisma pakalpojumi (tie ir iekļauti sarakstā), tomēr kā prioritāras vēlmju sarakstā izceltas ir trīs preču grupas – alkohols (ieskaitot vīnu un sidru), makaroni un siers.ix
Grozies kā gribi – makaroni ir īpašas nozīmes prece.x
Ieturam pauzi. Tas ir tikai bizness, te nav nekā personīga, bet nevajadzētu iedomāties, ka šādā piedāvājumā ir augsto tehnoloģiju produkti un pakalpojumi. Saraksta augšgalā ir arī olīveļļa un saulesbrilles. Savukārt lūgti pasargāt no augstākiem tarifiem, līdzās dimantiem, ir instrumenti, metāla caurules, kuģu dzinēju detaļas, rūpnieciskās iekārtas, audumi, apavi, cepures, keramika un noteiktas kategorijas rūpnieciskie roboti. Iesniegts arī otra papildinājums minētajam velmju sarakstam, kurā iekļautas medicīnas preces un iekārtas.xi
Risinājumi
Digitālā suverenitāte
Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs publiski atzina, ka Francijai, iespējams, ir taisnība tās daudzu gadu ilgajos centienos samazināt atkarību no amerikāņu uzņēmumiem. Tas notika dažas stundas pēc tam, kad ASV mākoņdatošanas uzņēmuma darbības pārtraukums visai pasaulei atgādināja par potenciālajām ievainojamībām.
"Mēs vēlamies runāt vienā Eiropas balsī un strādājam kopā viena mērķa sasniegšanai: tā ir Eiropas digitālā suverenitāte," Mercs sacīja auditorijai samitā Berlīnē, dažas dienas pēc tam, kad atzina, ka sāk pierast pie tā, ko iepriekš uzskatīja par "franču koncepciju". Nesenie lielāko ASV mākoņpakalpojumu sniedzēju darbības pārtraukumi, kā arī milzīgais mikroshēmu trūkums nozarē "mums parādīja, ka mēs esam atkarīgi no Ķīnas un ASV digitālajām tehnoloģijām", un "šī atkarība tiek izmantota varas politikā," sacīja Mercs.
Līdzšinējās Briseles darbības bija vērstas tikai uz jauniem kontroles, uzraudzības un ierobežošanas likumiem un birokrātijas strauju palielināšanu šajā jomā. Francijas prezidents Emanuels Makrons vēl skaidrāk pateica mērķi: "Eiropa nevēlas būt lielo uzņēmēju vai lielo risinājumu kliente ne no ASV, ne Ķīnas" un "ja mēs ļausim amerikāņiem un ķīniešiem iegūt visus čempionus, viena lieta ir skaidra: mums var būt labākais regulējums pasaulē, bet mēs neko neregulēsim". Tas nepavisam nepatika EK, taču nav arī nekādu iebildumu pret tradicionālo risinājumu – abas valstis paziņoja par jaunas "darba grupas" izveidi, lai definētu, ko nozīmē digitālā suverenitāte tādā jomā kā publiskā iepirkuma līgumi. Eiropas Komisija sāk izstrādāt likumdošanas atjauninājumu, kas varētu veicināt attālināšanos no ārvalstu īpašumā esošām tehnoloģijām.xii
Mīkstinošu risinājumu savos centienos panākt, lai dalībvalstis atbalstītu blakus deklarāciju, piedāvāja Austrija. Izskanēja aicinājums "atklātā veidā" stiprināt Eiropas digitālo suverenitāti – tā ir frāze, kas vēsturiski izmantota, lai parādītu, ka jebkāda neatkarības virzība neizolēs ASV. Te gan vairs nav skaidra atšķirība starp valstisku pozīciju un NVO aktivitātēm.xiii
Tomēr daudziem samita dalībniekiem, kuri pasākumu uzskatīja par pozitīvu signālu, notikumi sniedza daudzsološu ieskatu Eiropas digitālajā nākotnē. Portugāles valsts reformu ministrs to dēvēja par izšķirošu brīdi Eiropai, jo "mēs nolemjam būt spēlētāji, ne tikai vērot spēli". Ir svarīgi, lai "mēs runātu vienā valodā," sacīja Dānijas digitālā ministre Karolīna Stage Olsena, vienlaikus brīdinot, ka pārmaiņām nevajadzētu aizņemt pārāk ilgu laiku.
Runas ir garas, tomēr nepieciešamo darbu tā arī nav paredzēts uzsākt, ja vien nepievienojas Austrijas aicinājumam, kur pilnīgas autonomijas sasniegšanai ir ne mazums visai radikālu risinājumu. Pasaulē tas līdz šim ir izdevies tikai Krievijai, kas 7 gadu laikā pilnībā atbrīvojās no Microsoft produktiem (izņemot mākoņpakalpojumus ārvalstu klientiem un dažus desmitus lielo korporatīvi klientu ar īpašām atļaujām). Var jau būt, ka tāda ir Eiropas izvēle, bet, lai vietējiem pašdarbniekiem nebūtu jāsāk gluži no nulles, varētu lūgt kādam no Geitsa fondiem sekmīgam startam ziedot Windows 97. Gala lietotāju vidē augušajiem tas būtu labs atspēriens izaugsmei.
Talantu meklēšana
Gadu desmitiem ASV visai mērķtiecīgi izaugsmei un inovācijām ir absorbējusi pasaulē talantīgākos un spējīgākos. Rezultāts ir ļoti sekmīgs un, nenoliedzami, ir gan sasniegumi, gan perspektīvas. Tas nav nekas jauns, lai gan dažādu iemeslu dēļ citas zemes savos mēģinājumos ir bijušas nesekmīgas.
EK atzīmē, ka ievērojamais un pieaugošais darbaspēka un prasmju trūkums ir visas ES problēma.
Sliktie darba apstākļi noteiktās profesijās, vājās cilvēkresursu pārvaldības prakses un ES demogrāfijas problēmas to saasina. Taču vajadzīgs domāt ne tikai par ES iekšzemes darbaspēka neizmantoto potenciālu, bet arī to, kā no valstīm ārpus ES piesaistīt talantus un prasmes. Tas ir izšķirīgi, lai risinātu šī brīža un turpmāko prasmju trūkumu, jo īpaši attiecībā uz zināšanām, kas saistītas ar zaļo un digitālo pārkārtošanos – jautājumiem, kas citās inicitatīvās, iespējams, nav gana apskatīti.
Tas arī rosinātu potenciālos ekonomiskus migrantus ierasties ES un palīdzētu mazināt neatbilstīgas migrācijas radīto spiedienu. Nepārvaram grūtības ir darba piemeklēšana starp ES Darba devējiem, jo esošā sistēma ir neefektīva un apgrūtinoša. Ir grūtības izprast, kā trešajās valstīs gūtās prasmes un kvalifikācija atbilst tām, kas vajadzīgas. Pastāv nekonsekventa un sadrumstalota pieeja sadarbībai ar trešajām valstīm likumīgas migrācijas un migrācijas pārvaldības jomā kopumā.
Briseles ierēdņi iedomājušies, ka universāls risinājums būtu jauna regula. Tiklīdz tā stāsies spēkā, komisija izstrādās platformu, lai tā pēc iespējas ātrāk sāktu darboties. Nav viegli saprast domu gājienu, kā platforma un jauna EK struktūrvienība atrisinās uzskaitītās problēmas. Šķērslis ir tikai iztēles trūkums, jo pašreizējā izteiksmē regulas priekšlikums sašaurināts līdz īpaša fonda izveidei. Tā būtu zināma atbildes reakcija uz priekšlikumu par ES talantu kopumu (iesniegts 2023. gadā kā daļa no komisijas prasmju un talantu mobilitātes paketes). Pagaidām šie priekšlikumi sagatavoti izskatīšanai EP, un to skatīs Eiropas Padome (ES valdību vadītāji).
Primārais regulas uzdevums ir viegli nolasāms – migrācijas ierobežošana un pietiekoši jutīga legāla instrumenta iegūšana ārkārtīgi grūti pārvaldāmās imigrācijas kontrolei un ierobežošanai.
Birokrātija savā burbulī vienmēr dzīvo savu pašpietiekamo dzīvi un vienmēr ir spējīga pat vislabāko ideju pārvērst par kaut ko bezjēdzīgu. Arī no augsta mērķa nodalīt kādu sadaļu, ko pārvērš par līdzekli, kas ērts pašai birokrātijai. Tradicionāli tas viegli konstatējams nosacījumos un procedūrās par sasniegtā mērīšanu un dokumenta būtību vai satura izmaiņām vien.
Dokumentā rakstītais ir nepārprotams: "Līdz 2031. gadam (kad pagājuši aplēstie 3 gadi pēc ES talantu fonda darbības uzsākšanas) un pēc tam reizi trijos gados EK iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai ziņojumu par regulas piemērošanu".xvi Brīnišķīgi! Fonds atskaitīsies tikai un vienīgi par regulas piemērošanu (nevis reāliem rezultātiem un pārmaiņām darba tirgū). Viens gan nepārprotami – līdz 2031. gadam nekādu izmaiņu nebūs un talantiem nav pamata pārāk ilgi uzkavēties Eiropā.
v https://www.politico.eu/article/eu-google-antitrust-decision-halted-amid-us-trade-talks-trump-sefcovic-ribera/
vii https://policy.trade.ec.europa.eu/news/joint-statement-united-states-european-union-framework-agreement-reciprocal-fair-and-balanced-trade-2025-08-21_en
viii https://www.politico.eu/article/eu-to-request-booze-pasta-cheese-tariff-exemptions-from-trump-administration/
Comments