Epstīna patiesā saikne ar Krieviju

Ar Džefriju Epstīnu saistītās krimināllietas atklāj daudz vairāk nekā starptautisku suteneru tīklu, kā ietvaros tika īstenotas “bagātnieku izklaides” jeb orģijas. Vairākos ziņojumos dokumentēta saikne starp Epstīnu un Krievijas ietekmes tīklu, tomēr maz darīts, lai to apskatītu plašākā kontekstā. “Taisnība” piedāvā ieskatu ilgstošās Krievijas augstāko aprindu un Epstīna attiecībās.

Orģinālraksta autors ir Dave Troy no America 2.0.

Epstīns, Beļakovs un BRICS banka 

Lai gan Sergeja Beļakova un Epstīna sarakstēs ir daudz un dažādas tēmas, īpaši izceļas viena – Epstīns savam krievu draugam deva padomus par banku sektoru un ASV sankciju apiešanu. Beļakovs – FSB akadēmijas absolvents un Elvīras Nabiuļiņas (Krievijas Centrālās bankas vadītāja) padomnieks tika laicīgi noprofilēts sadarbībai ar Epstīnu, un šajā jautājumā viņš aktīvi iesaistās kopš 2014. gada.

Sarakstē atklājas, ka Epstīns atkārtoti aicinājis Beļakovu “atpūsties” un “izklaidēties” Epstīna stilā, kā arī, piedāvājot dažādus inovatīvus risinājumus, apliecinājis ticību Krievijas lielajām idejām. Viens no tiem – tā dēvētā “jaunā banka”, kuru, pēc viņa domām, “varētu modelēt pēc kapitālistiskas komercbankas principiem, kas aizdod deviņas reizes vairāk nekā tās rezerves”.

Tāpat Epstīns rosināja veidot alternatīvu bitkoinam un to saukt par BRIC, kā arī apsvēra iespēju izsniegt Krievijai aizdevumus 500 miljardu apmērā (valūta nav precizēta). Viņš uzskatīja, ka Krievija varētu izveidot jaunas, naftai piesaistītas valūtas vai attīstīt “viedos līgumus”, ko regulētu datori.

Ne reizi vien Epstīns dalījās savos uzskatos par Krievijas ekonomiku – kad 2014. gada decembrī Krievijas Centrālā banka bāzes procentlikmi paaugstināja līdz 17%, viņš rakstīja, ka tas “sūta nepareizu signālu”.

Kādam šīs sarunas var izklausīties pēc muļķīgām pļāpām, taču 2014. gada kontekstā tās ir ievērības cienīgas. Pirmkārt, diskusijas par BRICS banku bija tika sākuma stadijā un personas, kuras šo tēmu apsprieda bija cieši saistītas ar Kremļa kara mašīnu. Krievu ekonomists Sergejs Glazjevs, kuram tuvi bija savdabīgi politiskie teorētiķi (Larušs un Dugins) tādas pat idejas aprakstīja savā 2016. gada grāmatā “Pēdējais pasaules karš: ASV iesaistās un zaudē”. Epstīna retorika jau tolaik viņu pozicionē diezgan tuvu augsta līmeņa Kremļa amatpersonām, kas izstrādāja Krievijas plānu pret Ukrainu. Nekas nav nejaušība.

Diskusija par “viediem līgumiem” liecina par agrīnu interesi kriptovalūtās. Vēl agrāk – 2011. gadā, Epstīns rīkoja Mindshift konferenci, kurā piedalījās viņa ilggadējs draugs, fiziķis Marejs Gellmans, kā arī bijušais aktieris Broks Pīrss. Mūsdienās viņu uzskata par kripto miljardieri. Pīrss 2014. gadā bija kompānijas Tether līdzdibinātājs, 2020. gadā kandidēja ASV prezidenta vēlēšanās, un viņa kampaņas vadītāja bija bijusī Cambridge Analytica darbiniece Britānija Kaisere.

Epstīna iesaiste stratēģiskajā finanšu plānošanā un banku jautājumos liecina par daudz dziļāku saikni un iespējamu stratēģisku lomu Kremļa hierarhijā.

Vitālijs Čurkins, Vladimirs Kručkovs un Genrihs Boroviks 

Džefrijs Epstīns vairākus savus draugus uzaicināja uz tikšanos ar Vitāliju Čurkinu, Krievijas vēstnieku ANO. Viņu vidū bija investors Pīters Tīls, Trampa sabiedrotais Toms Baraks, bijušais Izraēlas premjers Ehuds Baraks un režisors Vudijs Alens. Tīls tikšanos raksturoja kā neko ievērības cienīgu. Bet kas ir Vitālijs Čurkins un kādēļ Epstīns vēlējās viņu iepazīstināt ar šiem cilvēkiem?

Vitālijs Čurkins PSRS filmā "The Blue Notebook"

Patiesībā tieši Čurkins organizēja Donalda Trampa pirmo ceļojumu uz Maskavu. Tas 1987. gadā notika pēc PSRS VDK vadītāja Kručkova rīkojuma, kurš 3 gadus pirms tam bija paudis bažas par jaunu aģentu trūkumu un uzdeva VDK izmantot jaunas, radošākas metodes, lai veidotu jauno “talantu” loku. Viens no šiem cilvēkiem bija Donalds Tramps – pašpārliecināts, ambiciozs, amorāls, egosistisks un ar izteiktu vājību uz sievietēm. Īsāk sakot, ideāls kandidāts.

Saskaņā ar žurnālista Hārdinga teikto, vēstnieks Jurijs Dubiņins jau 1986. gadā sāka veidot attiecības ar Trampu. Viņa meita Natālija Dubiņina – daļa no PSRS delegācijas ANO, savu tēvu, jauno vēstnieku sagaidīja lidostā un aizveda ekskursijā pa pilsētu. Pirmais pieturpunkts bija Trampa tornis, kur noritēja Dubiņina un Trampa tikšanās. Viņa teikusi, ka “tēva vizīte Trampam bija kā bitei medus”.

Čurkins bija īsta izlūkošanas dienesta zvaigzne – vien dažus mēnešus pēc Trampa brauciena uz Maskavu, ANO kodolatbruņošanas pusdienās 1988. gada 11. jūlijā viņu pasludināja par goda viesi. Viņam pievienojās KGB darbinieks Boroviks (oficiāli Padomju Miera komitejas priekšsēdētājs, pēc sava svaiņa Kručkova norādēm). ASV Valsts departamenta 1987. gada augusta ziņojumā “Soviet Influence Activities: A Report on Active Measures and Propaganda 1986–1987” par Borovika iecelšanu amatā raksta, ka kopš tās “Padomju Miera komiteja ir vadījusi veiksmīgu padomju sabiedrisko attiecību kampaņu, kuras mērķis ir popularizēt Maskavas ‘jauno domāšanu’”.

Ir grūti atrast vēl Krievijas pasaules uzskatiem un KGB ilgtermiņa projektiem tuvākus cilvēkus, kādi ir Kručkovs, Boroviks, Čurkins un Tramps, un tieši šāds bija loks, kurā darbojās Epstīns.

Marija “Maša” Drokova (Bučere)

Marija Drokova Krievijā kļuva atpazīstama kā dedzīga Putina atbalstītāja un prokremliskās jauniešu kustības “Naši” “komisāre”. 2008. gadā viņa no Putina saņēma medaļu par “ieguldījumu tēvzemes labā”. Drokovas dzīve ir atspoguļota 2011. gada dokumentālajā filmā “Putina skūpsts”, kas vēsta par viņas ideālu maiņu – no Putina fanes līdz kritiķei. Uzskatu maiņa notika pēc tam, kad Drokova sadraudzējās ar Putina režīma pretinieku Oļegu Kašinu.

2014. gadā Drokova pārcēlās uz ASV, kur izveidoja sabiedrisko attiecību aģentūru, taču uzņēmumiem bija neērti ar viņu sadarboties viņas agrākās politiskās pārliecības dēļ. Divus gadus vēlāk viņa sāka investēt, un viens no viņas pirmajiem ieguldījumiem bija Maskavā bāzētā NtechLab (sejas atpazīšanas un novērošanas uzņēmums), ko dibinājis Aleksandrs Kabakovs. Arī Impulse V – Putina sabiedrotā Abramoviča investīciju fonds, investēja NtechLab.

Drokova ar Epstīnu sāka sadarboties 2017. gadā, pēc viņa notiesāšanas un “pa draugam” rūpējās par viņa publisko tēlu.

Ģēnija vīza

Tehnoloģiju investore E. Daisone 2017. gadā palīdzēja Drokovai tikt pie tā sauktās “ģēnija” vīzas jeb E-16, ko piešķir cilvēkiem ar izcilām prasmēm, kuri savā jomā guvuši plašu atzinību. Iespējams, Drokovas ceļš no Putina atbalstītājas līdz disidentei un loma godalgotajā filmā bija pietiekami, lai tādu saņemtu.

Marijas Drokovas vīza

Daisone uzskatīja, ka Drokova apzinās savas kļūdas un vēlas sākt jaunu dzīvi ASV. Arī viņai bija vairākus gadus ilga saistība ar Krieviju – no Yandex padomes Daisone atkāpās tikai pēc Putina iebrukuma Ukrainā 2022. gadā.

Runājot par īslaicīgo pazīšanos ar Epstīnu, Daisone teikusi, ka neko par viņu (Drokovu) un Epstīnu nezina, bet ir satikusi Epstīnu Krievijā, kad tur ceļoja, lai “glābtu padomju zinātni”. Viņu kopbilde tika iemūžināta pie slavenā kodolzinātnieka Saharova mājās, taču viņi todien neceļoja kopā un Epstīns esot “vienkārši pēkšņi parādījies” pie Neitana Mairvolda, kuru Epstīns Beļakovam ieteica kā potenciālo Sanktpēterburgas Starptautiskā ekonomikas foruma dalībnieku.

Laika posmā no 2017. gada līdz 2025. gadam Drokovas Day One piesaistīja līdzekļus vismaz caur 10 dažādiem investīciju projektiem, no kuriem 3 galvenie fondi veido aptuveni 250 miljonus dolāru kapitāla. Tīmekļa vietnē teikts, ka viņi palīdz gūt panākumus mērķtiecīgiem pionieriem. Uzņēmums šo misiju īstenoja, izmantojot kapitālu, kas gandrīz pildībā (94%) iegūst no cilvēkiem ārpus ASV. Trīs galvenie Day One fondi reģistrēti Kaimanu salās.

Vēl viena riska kapitāla fonda Runda Capital dibinātājs – Krievijā dzimušais Sergejs Belusovs (Serg Bell), 2018. gada intervijā Reuters atzina, ka apmēram 20% no 135 miljonu dolāru fonda nāk no Krievijas amatpersonām. Belusovs un Drokova sadarbojās līdz 2014. gadam.

“Pasauli mainoši” ideju projekti

Žurnālam “Forbes” Drokova (tagad Bučere) teikusi, ka “mērķis ir atrast pēc iespējas nozīmīgākas, pasauli mainošas idejas”. Day One ir ieguldījis plašā jaunuzņēmumu klāstā, no kuriem daudzi koncentrējas uz veselību un cilvēka dzīvildzi. Daži no tiem tiek vērtēti pretrunīgi.

Orchid, kurā ieguldījis ģenētiķis un Epstīna draugs Džordžs Čērčs, ļauj vecākiem izvēlēties embriju, balstoties uz tā DNS īpašībām. Cradle Healthcare atdzīvina krioloģijas nozari – par krioterapiju interesi savulaik izrādīja gan Tīls, gan Epstīns, un Mārvins Minskis, vēl viens Epstīna draugs, bija vecākās krioloģijas kompānijas Alcor Life Extension Foundation zinātniskās padomes loceklis.

Valar Atomic apgalvo, ka piedāvā jaunu redzējumu par kodolenerģiju, padarot to lētāku un efektīvāku. ASV Kodolregulācijas komisija atteicās uzņēmumam piešķirt licenci, tādēļ tas sāka meklēt iespējas savu prototipu izvietot Filipīnās. Vārds “valar” nozīmē dievišķas spējas, nāk no “Gredzenu pavēlnieka” un kā nosaukums izmantots arī daudzos ar Pīteru Tīlu saistītos uzņēmumos (Palantir, Anduril, Mithril). Epstīns bija ieguldījis arī viņa uzņēmumā Valar Ventures, kas nesis ievērojamu peļņu un ir ieguldījis arī Izraēlas tehnoloģiju uzņēmumā Carbyne. Viena no īpašuma trasta labuma guvējām ir Epstīna bijusī draudzene Karina Šuļiaka.

Citi ieguldījumi ir, piemēram, Altmana projekts Worldcoin, MI uzņēmums Superpower, Yuzu Heakth, Rainmaker, biotehnoloģiju firma Pilgrim, kā arī DoNotPay – finanšu pārvaldības pakalpojums, ko dibinājis Džošua Brauders. Viņš ir Putina kritiķa Bila Braudera dēls un Amerikas Komunistiskās partijas vadītāja (1930-1940) mazdēls.

2045 Initiative

Drokovas pieeja daudziem varētu šķist līdzīga krievu uzņēmēja Dmitrija Ickova redzējumam. Viņa “2045 Initiative”, kas saistīta ar Kremli, vērsta uz cilvēka dzīves pagarināšanu un nemirstības sasniegšanu. Ar Epstīnu saistīti zinātnieki – Čērčs, Minskis, Penrouzs, Vita-Mora un Gērcels piedalījās Ickova 2013. gada konferencē “Global Future 2045”, tā notika Ņujorkā.

Ņemot vērā, ka Putins un Sji Dzjiņpins brīvi apspriež dzīves pagarināšanas tehnoloģiju un orgānu transplantācijas izmantošanu nemirstības sasniegšanai, ir vērts uz Drokovu/Bučeri un Day One paskatīties arī šādā kontekstā.

Roberts Maksvels 

Gilēna Maksvela liecināja, ka Džefrijs Epstīns nekad nav ticies ar viņas tēvu, Robertu Maksvelu, un ka viņa un Epstīns iepazinās tikai pēc tēva nāves 1991. gadā. Taču, daži avoti liecina, ka Epstīns Roberta Maksvela ietekmes lokā nokļuva pateicoties citiem spēkiem.

SVR dezertieris Sergejs Tretjakovs 2008. gadā apgalvoja, ka KGB vadītājs Kručkovs pirms Padomju Savienības sabrukuma dažādām Rietumu bankām pārskaitīja aptuveni 50 miljardus dolāru no Komunistiskā spartijas līdzekļiem.

Krievijas pētniece Fransuāza Toma argumentē, ka Maksvels visticamāk bija nozīmīgs Kručkova naudas pārvedumu organizēšanā un, iespējams, palīdzēja savienot ar KGB saistīto noziedzīgo audoritāti Mogiļeviču un Rietumu banku tīklus.

Pierādījumi nav absolūti, taču ir zināms, ka lielie finanšu pārvedumi no Krievijas bija saistīti ar Džērsijā bāzēto FIMACO un tie atbilda Tretjakova minētājai summai. Lai vadītu šādu ēnu finanšu tīklu, būtu vajadzīgs tieši tāds cilvēks, kāds bija Maksvels.

Pēc tam, kad Maksvels 1991. gadā noslīka (daudzi šo nāvi uzskatīja par aizdomīgu), pie apvāršņa parādījās Epstīns. Finanšu krāpnieksStīvens Hofenbergs pazina Epstīnu. Viņš 2002. gadā žurnālistei Vikijai Vordai stāstīja, ka Epstīnu ir apmācījis britu ieroču tirgotājs Duglass Līss un apgalvoja, ka tieši caur viņu Epstīns iepazinās ar Maksvelu.

Iespējams, mēs nekad neuzzināsim, vai Epstīns Maksvelu satika caur Līsu, vai drīzāk patiess ir Gilēnas stāstītais par iepazīšanos 1991. gadā, taču doma, ka Kručkovs bija tas, kurš no Krievijas mēģināja izvest 50 miljardus un izmantoja Maksvela tīklu, lai to izdarītu, ir visnotaļ ticama. Par to liecina arī citi pierādījumi.

Tas mūs atkal noved pie iepriekš minētajiem tīkliem – Kručkovs, Boroviks, Čurkins un Tramps kopā ar Epstīnu, Maksveliem, Rikovu un Ickovu. Dezinformācija un haoss, kas saistīts ar Epstīna lietu, iespējams daļēji tiek uzturēt ar mērķi aizsargāt šo tīklu.