Epstīns atmazgāja PSRS naudu

“X” lietotājs @DefiyantlyFree, vadoties pēc publiski pieejamas informācijas, piedāvā iepazīties ar pierādījumiem, kas atbalsta teoriju, ka Džefrija Epstīna bagātība radās pateicoties krievu naudas atmazgāšanai pēc PSRS sabrukuma. Viņš izmantoja ar CIP saistītas bankas un sadarbojās ar Krievijas izlūkdienestiem.

Roberts Maksvels

Gīleinas tēvs Roberts Maksvels bija VDK finanšu aktīvs, un šo faktu ir apstiprinājuši Krievijas izlūkdienestu virsnieki. VDK pulkvedis Lekarevs teicis, ka “Maksvels sociālistiskajām valstīm palīdzēja legalizēt naudu. Divi miljardi dolāru no Bulgārijas narkotiku tirdzniecības pazuda Rietumu bankās”.

Maksvelam bija tiešs kontakts ar VDK vadītāju Kriučkovu, vairākiem VDK pulkvežiem un ģenerāļiem, kā arī PSRS līderiem (Brežņevs, Adropovs, Gorbačovs). Viņam bija ļauts PSRS apmeklēt vismaz sešas reizes gadā, un šāda iespēja ir ārkātīgi neierasta. Uzdevums – Rietumos legalizēt padomju naudu. No 1989. līdz 1991. gadam VDK uz Rietumiem pārvietoja 8 tonnas platīna, 60 tonnas zelta, dimantu kravas un līdz 50 miljardiem dolāru skaidrā naudā. Krievu disidents Būts teicis, ka “pārvietošanas centrālā persona Rietumos bija Maksvels”.

1991. gada augusts – pārejas brīdis

Svarīgi datumi ir, piemēram, 26. augusts, kad Kručina (partijas fondu pārvaldnieks) Maskavā izkrīt pa logu, 5. novembris – Maksvels noslīkst, nokrītot no savas jahtas Lady Ghislaine un vasara-rudens, kad satuvinās Gīleina un Epstīns. Pētnieciskā žurnālista Deiva Troja teorija ir, ka Epstīns VDK naudas legalizēšanas shēmā ķļuva par Maksvela aizstājēju. Maksvels mirst – PSRS sabrūk – satuvinās Epstīns un Gīleina.

MI6 Kirstofera Sīla vērtējumā – iespējams, ka liela daļa Epstīna investīciju līdzekļu nāca no Maksvela legalizētās padomju naudas. Līdzīgi “The Sun” izteicās nelaiķis, Epstīna sabiedrotais Brunels – “Maksvels bija viens no iemesliem, kāpēc Epstīnam bija nauda”.

CIP banka BCCI

BCCI bija ideāls naudas legalizēšanas instruments, ko dibināja 1972., bet slēdza 1991. gadā. Tai bija vairāk nekā 400 filiāles 78 valstīs un vairāk nekā 20 miljardi aktīvu. CIP par šo banku zināja un to sargāja no izmeklēšanas, kā arī izmantoja savām operācijām. Roberts Geitss (vēlākais CIP direktors) to nosauca par par “Bank of Crooks and Criminals International”.

Epstīns strādāja “Bear Stearns”, kas tolaik bija BCCI starpnieks, un arī viņa uzņēmumam “Intercontinental Assets Group” ar banku bija cieša saikne.

BCCI darbības modelis bija identisks Epstīna – nepilngadīgu meiteņu šantāža, čaulas kompānijas, nekustamo īpašumu darījumi un naudas atmazgāšana, kā arī slēpta īpašumtiesību struktūra. Uzskata, ka Epstīns varētu būt mācījies šīs prasmes no BCCI klienta Kašogi, kurš bija saistīts ar ieroču darījumiem Saūda Arābijā. Pēc tam, kad Kašogi 1987. gadā pieteica bankrotu, Epstīns kļuva par Leslija Veknera “finanšu konsultantu” un Vekners viņam nodeva visas pilnvaras, bet 1995. gadā arī savu 13 miljonus dolāru vērto savrupmāju Manhetenā.

Tad, kad Epstīns iesaistījās Hofenberga Ponzi shēmā, kas lēsta 450 miljonu apmērā no 1987. līdz 1993. gadam, viņu neapsūdzēja un Hofenbergs, kurš viņu dēvēja par krāpšanas arhitektu, viņu aizsargāja. Ir aizdomas, ka viņu nesodīja “nacionālās drošības interešu” dēļ. Arī nākotnē Epstīns vairākkārt izvairījās no nopietna soda un ieguva īpaši labvēlīgus nosacījumus.

Saites ar Krievijas izlūkdienestiem

Sergejs Beļakovs no FSB bija pietuvināts Epstīnam. Viņš palīdzēja ar vīzām (Epstīns ieguva vairākas Krievijas vīzas) un informāciju, bet Epstīns viņu konsultēja par sankciju apiešanu – kriptovalūtu, Bitcoin alternatīvas izveidi un rīkoja tikšanās ar hakeriem. Epstīns viņu dēvēja par ļoti labu draugu. Par to “Taisnība” ir rakstījusi iepriekš.

Epstīns tikās ar Krievijas diplomātiem un mēģināja kontaktēties un satikties ar Putinu. Piemēram, FBI kādā 2017. ziņojumā Epstīnu nodēvē par “prezidenta Putina bagātbas pārvaldnieku”. Publicētajos Epstīna failos Putins minēts vairāk nekā 1055 reizes, bet Krievija 9629 reizes.

Parādās divi operācijas virzieni – kompromāts (šantāža) un finanšu kontrole (naudas atmazgāšana). FSB vārdā Epstīns vadīja lielāko “honeytrap” operāciju pasaulē. Iespējams, Maskava bija tā, kas viņam maksāja par ievākto informāciju.

Operācijas kompromāta daļā Epstīns un viņam pietuvinātie nodarbojās ar cilvēktirdzniecību, novērošanu, kompromitējoša materiāla ievākšanu un šantāžu, bet finanšu daļā – naudas atmazgāšanu, konsultēšanu par nodokļu apiešanu, čaulas kompānijām un darījumiem ar nekustamo īpašumu.

Naudai pa pēdām

Senatora Vaidena izmeklēšana atklāja 1,5 miljardus vērtus aizdomīgus darījumus (kopā 4725+) un to, ka banka par tiem neziņoja pietiekami laicīgi un neveica likumā noteikto pārbaudi.

Laikā no 1998. līdz 2013. gadam Epstīnam naudu aizdeva JPMorgan Chase – regulāri bija lieli skaidras naudas izņemšanas gadījumi. Iestāde Epstīna rīcību kritizēja, bet reizē atbalstīja 15 gadu garumā un ir apsūdzēta par palīdzību naudas atmazgāšanā.

Epstīna ofšoru struktūra bija identiska BCCI/Maksvela modelim – operācijas Virdžīnu salās, čaulas kompānijas, korporatīvs zirnekļa tīkls, nekustamo īpašumu portfelis un miljardiera Veknera pilnvarojums.

Epstīna cilvēktirdzniecības operāciju finansēšanā izmantoja Leona Bleka Epstīnam samaksātos 170 miljonus, un arī par šo darījumu banka neziņoja 7 gadus. Bleks samaksāja 62 miljonus Virdžīnu salām, lai iegūtu imunitāti.

Ticamākais scenārijs

Džefrijs Epstīns apguva ofšorus, ieguva sākuma kapitālu un pārņēma Maksvela lomu, turpinot atmazgāt naudu un par piesegu izmantot Vekneru. Epstīns vadīja dažādas operācijas un tika pienācīgi aizsargāts, līdz kļuva pārāk bīstams.