ERAM Ukrainas kaujaslaukā

Pirms vairāk nekā nedēļas autoratīvs, ar aviobūves industriju cieši saistīts ASV izdevums “Aviation Week” informēja, ka līdz šī gada 10. oktobrim Ukraina izmēģinājumiem saņems 10 raķešu ERAM (Extended Range Attack Munition) prototipus. Nākamo partiju ar 840 raķetēm plāno piegādāt līdz 2026. gada oktobrim. Ukraina ir gatava saņemt un pielietot šīs raķetes. Tās nodrošina mērķu satriekšanu pretinieka aizmugurē.

Kas tad ir ERAM raķete?

Iepriekšējās ASV administrācijas laikā, balstoties uz Krievijas-Ukrainas kara pieredzi, tika pieņemts lēmums radīt lētu spārnoto raķeti, ko ražotu kā masveida produkciju. Tas vienlaikus ir pavērsiens ASV tradicionālajā pieejā apbruņojuma ražošanai. Tā tradicionāli paredzēja ilgu un birokrātisku jauna bruņojuma izstrādes laiku, kā arī pasūtījumu izpildes nodošanu lielajām apbruņojuma ražošanas kompānijām.

Pentagona izsludinātais tehniskais konkurss noteica, ka raķetes efektīvajam darbības tālumam jābūt 300-400 km. Trāpījuma precizitāte noteikta ar iespējamo cirkulāro novirzi (CEP) līdz 10 metriem. Īpaša uzmanība vērsta uz navigācijas sistēmas spēju efektīvi darboties pat tad, ka pretinieks cīņas apstākļos aktīvi pielieto radioelektronisko līdzekļus.

2024. gadā piecas ASV kompānijas (Anduril Industries, IS4S, Leidos/Dynetics, Zone 5) ar Aizsardzības izlūkošanas aģentūras un Gaisa spēku dzīves cikla pārvaldības centra atbalstu sāka projektēt un testēt zemu izmaksu spārnotu raķešu prototipus Enterprise Test Vehicle (ETV) programmas ietvaros. Šī iniciatīva ir vērsta uz jaunu tehnoloģiju un ražošanas pieeju meklējumiem – modulāru arhitektūru, standartizētām komponentēm, vienkāršām konstrukcijām – kas nākotnē nepieciešamības gadījumā ļaus ātri palielināt munīcijas ražošanas apjomus.

CoAspire projekta ietvaros izstrādātais raķetes variants – Rapidly Adaptable Affordable Cruise (RAACM) sver 250 kg un ir aprīkots ar kaujas daļu ar kombinētu šķembu-fugasa kaujas daļu ar caursišanas efektu. Ir paredzēts izmantot detonatoru ar vairākiem darbības režīmiem. Raķeti paredzēts palaist no lidaparāta, un tā var sasniegt ātrumu līdz 200 m/s. Raķetes daļu izgatavošanā izmanto 3D printerus.

Zone 5 Technologies ražotās raķetes Rusty Dagger tehniskie parametri pagaidām netiek atklāti, bet, ņemot vērā tehnisko uzdevumu līdzību, tiem jābūt tuvinātiem CoAspire ražotās raķetes parametriem.

Abi gatavības stadijā esošie ERAM projekti pirmos lidojumu testus pabeidza četru mēnešu laikā pēc līguma 1. posma finansējuma piešķiršanas 2024. gada oktobrī, teikts ASV Gaisa spēku dokumentos.

Jaunā raķete ir gatava pielietošanai no F-16 un MiG-29 iznīcinātājiem – lidaparātiem, kas ir Ukrainas Gaisa spēku apbruņojumā.

Pentagons paredz divu gadu laikā saražot 1000 ERAM (aptuveni 42 raķetes mēnesī). Saskaņā ar ASV Gaisa spēku bruņojuma darba grupas programmas biroja informāciju, spārnotu raķešu ražošana sākās jau 2025. gada pavasarī. Tomēr tikai 2025. finanšu gada trešajā ceturksnī (aprīlis-jūnijs) sākās to ražošana programmas Foreign Military Sales ietvaros, respektīvi – pārdošanai ārvalstīm. Jau 2025. finanšu gada ceturtajā ceturksnī tās sāks ražot arī ASV Gaisa spēku vajadzībām.

Saskaņā ar līguma nosacījumiem, šo raķešu piegāde ir jāsāk aptuveni 6 nedēļas pēc apstiprināšanas, turklāt lielāko daļu palīdzības paketes finansējuma nodrošina Eiropas Savienības (ES) valstis. Vienlaikus ERAM izmantošanai ir nepieciešama atsevišķa Pentagona atļauja, lai kontrolētu iespēju veikt uzbrukumus mērķiem Krievijas teritorijā. ASV apstiprināta līdz 3550 ERAM pārdošana Ukrainai. Pirkuma finansējumu nodrošinās Dānija, Nīderlande un Norvēģija, kā arī ārējā militārā palīdzība no ASV.

Secinājumi

Gan Pentagons, gan militārā industrija skaidri apzinās mūsdienu problēmu: augstās izmaksas par apbruņojumu un ierobežotais piedāvājums. ASV aktīvi strādā, lai samazinātu ieroču izmaksas un palielinātu to pieejamību.

Arī potenciālie ASV apbruņojuma pircēji ārvalstīs iegūst iespēju iegādāties efektīvas sistēmas, kuru cena ir no 100 līdz 300 tūkstošiem ASV dolāru.

Tas ļauj ievērojami palielināt kaujas spējas pat ar ierobežotu budžetu, izmantojot jau esošos līdzekļus, kuriem nepieciešama tikai augstas precizitātes komplektu uzstādīšana.

Tas attiecas gan uz Ukrainu, gan uz valstīm ar nelielu ekonomiku, kā arī uz Okeānijas valstīm, piemēram, Filipīnām, Indonēziju vai Taizemi, kuras, cenšoties modernizēt savus bruņotos spēkus, saskaras ar finansiāliem ierobežojumiem, kamēr blakus strauji attīstās Ķīna.

ASV Gaisa spēku birojs strādā arī pie citiem projektiem. Starp tiem ir joprojām klasificēts projekts Sunrise, kura ietvaros paredzēts radīt jaunu munīcijas klasi – paletizētu munīciju –Family of Affordable Mass Missiles (FAMM), kas līdzīga ERAM. Runa ir par munīciju (raķetēm), ko palaiž no transportlidmašīnām C-130 vai C-17 izmetot uz īpašām paletēm novietotus raķešu blokus, kas pēc izmešanas aktivizējas un veido raķešu spietus. Respektīvi tiek palaista vesela raķešu gaiss-zeme zalve. Gaisa spēku 2026. finanšu gada budžeta priekšlikumā kompānijas Anduril un Zone 5 konkurē par 3010 FAMM vienību ražošanu. Papildu projekti hiperskaņas un zemskaņas raķešu prototipiem varētu sākties 2026. finanšu gada trešajā ceturksnī.

Šovasar ASV likumdevēju uzmanību piesaistīja Ieroču kapacitātes darba grupas darbs. Pārstāvju palātas Bruņoto spēku komiteja pieņēma aizsardzības atļaujas likumprojektu 2026. finanšu gadam, kurā īpaši atzinīgi novērtēta Ieroču direktorāta organizācija. Kongresa ziņojumā teikts: „Darba grupa ir pieņēmusi fundamentāli atšķirīgu pieeju ieroču attīstībai, iesaistot netradicionālus piegādātājus, kam ir pieredze digitālajā inženierijā, modulārajā dizainā un spēja ātri palielināt ražošanas apjomus”.

Ir radusies stratēģiska nepieciešamība būt gataviem konfliktam ar spēcīgu pretinieku, kura sākotnējās fāzēs būs jāiznīcina desmitiem tūkstošu mērķu, tāpēc ir svarīgi uzkrāt lielas rezerves lētu spārnotu raķešu un tās operatīvi atjaunot.

Šis secinājums tiešā veidā attiecas uz Latvijas spēju nodrošināt savu aizsardzību. Karš Ukrainā ir pierādījis, ka gadījumā, ja uzbrūk tūkstoši gaisa mērķu īsā laika periodā, valsts aizsardzību nodrošināt var tikai spējas uzbrucēju neitralizēt vēl pirms uzbrukuma uzsākšanas vai atkārtota uzbrukuma nepieļaušana.

Droni, protams, demonstrē augstu efektivitāti, un karš no artilērijas kara pārvērties par dronu karu. Tomēr raķešu triecieni joprojām ir daudz efektīvāki kaut vai tā iemesla dēļ, ka raķetes lido ātrāk un nes lielāku kaujas slodzi. Raķešu skaita pieejamību pašlaik ietekmē to izmaksas, kas dažādu iemeslu dēļ sasniedz kosmiskas summas. ASV un, cerams, arī Eiropas valstu vadības šķiet ir uzsākušas šajā virzienā fundamentālas pārmaiņas. Arī Latvijas aizsardzības resoram derētu vispārējo dronu māniju mazināt ar idejām par 300-1000 km darbības raķešu arsenāla veidošanu.